Menu:














* * *

RĒZEKNES SĀPJU DIEVMĀTES DRAUDZES BAZNĪCAI 80


17. septembrī Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā notika pateicības dievkalpojums sakarā ar tās 80. iesvētīšanas gadadienu. Svinīgo dievkalpojumu vadīja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, piedaloties šajā un citās draudzēs kalpojošiem mariāņu tēviem, kā arī priesterim, kas nāk no šīs draudzes – pr. Andrim Spruktam.


Svētās Mises sākumā bīskaps aicināja ticīgos atcerēties, ka Dievs vienmēr ir gatavs piedot grēciniekiem, bet ir nepieciešams izpildīt svarīgo noteikumu, proti – nožēlot grēkus. Homīlijā Jānis Bulis, komentējot svētdienas Evaņģēliju, pievērsās piedošanas tematikai, norādot, ka piedot savam tuvākajām ir katra kristieša pienākums. Pēc svinīgās procesijas bīskaps pastāstīja, ka arī ir kalpojis šajā baznīcā, un aicināja klātesošos saglabāt ticību, latgaliešu valodu un kultūru. Noslēgumā bīskaps deva visiem svētību un pateicās par viesmīlību gan mariāņiem, gan ticīgajiem.

            Lasīt tālāk

* * *

DAUGAVPILS CIETUMĀ ATJAUNOTS
UN IESVĒTĪTS JAUNAIS KAPELAS ALTĀRIS

2017. gada 15. septembrī tika iesvētīts atjaunotais Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas kapelas altāris. Pasākumā piedalīsies dažādu konfesiju pārstāvji: Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, sv. Nikolaja kapsētas pareizticīgās Baznīcas priesteris Aleksandrs Dreimanis, evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs Andis Lenšs, kā arī citi  garīdznieki un cietuma personāls.

 

Kokgriešanas meistars Pauls Lubgans altāri veidoja pēc senām, arhīvā atrastām Dvinskas cietuma baznīcas altāra fotogrāfijām. Lai gan liecību par Daugavpils cietuma būvniecības vēsturi ir ļoti maz, ar cietuma vadības un darbinieku iniciatīvu jau 2001. gadā uzsākta arhīvu pētniecība, lai uzzinātu vairāk par cietuma tapšanu. Pētniecības gaitā atklājās, ka cietumā jau 1863. gadā iesvētīta Romas katoļu baznīca. Pētniecības gaitā uzieta 1938. gada fotogrāfija ar kādreizējo kapelas altāri, kas arī kalpoja par paraugu nupat iesvētītajam altārim.
            Lasīt tālāk


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXIII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas otrajā lasījumā (Rom 13, 8 – 10) apustulis Pāvils izsaka kādu ļoti izaicinošu domu. Viņš norāda, ka vienīgais, kam mums būtu jāpieder, ir mīlestība. Viņš skaidroja, ka visi pārējie baušļi rod savu spēku tajā. Tādēļ mīlestība ir vislielākais bauslis, kurš ir jāievēro īpaši stingi, jo tas kurš mīl piepilda Likumu.

 

Evaņģēlija fragmentā (Mt 18, 15 – 20) Jēzus pievēršas Pāvila izaicinājumam sev raksturīgā veidā. Viņš saka, ka, ja tavs brālis sagrēkotu pret tevi, ej un aizrādi viņam, jums tikai divatā esot. Ja viņš tev neklausīs, paņem sev līdzi vēl vienu vai divus, kā lieciniekus. Ja arī viņus viņš neklausīs, ziņo Baznīcai. Ja viņš atsakās klausīt Baznīcai, izturies pret viņu kā pret pagānu un muitnieku.

            Lasīt tālāk


* * *

vissvētākās jaunavas marijas dzimšanas svētki

Dienas lasījumi

Baznīca liturģiskā gada laikā svin tikai trīs dzimšanas dienas – Jēzus dzimšanu (25. decembris), svētā Jāņa Kristītāja dzimšanu (24. jūnijs) un Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanu.

Svētajos Rakstos nav pieminēta ne Marijas dzimšana, ne arī viņas vecāki. Marijas vecāku vārdi Joahims un Anna ir zināmi no Jēkaba Evaņģēlija (apokrifs, neietilpst autentisko Svēto Rakstu grāmatu kanonā). Tas vēstī, ka Marijas vecāki jau „bija gados”, taču viņi  lūdzās un gavēja, lai Dievs viņiem dāvātu bērnu. Saskaņā ar tradīciju māja Nācaretē, kurā piedzima Marija, ir tā pati, kurā notika pasludināšana.

Šo svētku vēsturiskā izcelšanās ir meklējama Sīrijā vai Palestīnā 6. gs. sākumā. Romā svētkus sāka svinēt  7. gs. beigās, pateicoties  Austrumu mūkiem, kuri tos tur ieviesa. Pakāpeniski un dažādos veidos nākamajos gadsimtos tie izplatījās arī  Rietumos. 14. gs. daži sholastikas doktori iebilda pret Marijas bezvainīgo ieņemšanu, jo atpestīšana var nākt tikai no Kristus, tomēr svētki netika aizliegti, un 15. gs. franciskāņu teologi šo problēmu atrisināja, paskaidrojot, ka Kristus kā perfekts vidutājs pasargāja Mariju no iedzimtā grēka. Kopš tā laika svētkiem piemita universāls raksturs. Dievbijīgie kristieši bija gatavi aizstāvēt ticību bezvainīgajai ieņemšanai.
            Lasīt tālāk


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šodienas Evaņģēlija fragmentā turpinās stāsts, kas iesākās pagājušajā svētdienā. Sīmanis Pēteris tika nosaukts par klinti, uz kura Jēzus cels savu Baznīcu, bet tomēr Pēteris turpina izrādīt savu ierobežoto izpratni par Jēzus identitāti. Tagad, kad apustuļi ir apjautuši, ka Jēzus ir Mesija, Viņš tiem atklāj savu misiju: Viņam Jeruzalemē ir jācieš un jānomirst, lai trešajā dienā augšāmceltos. Pēteris šo pareģojumu noraida, un Jēzus viņu smagi norāj, nosaucot par ,,sātanu”. Iebilstot pret šo Jēzus misijas aspektu, Pēteris parāda, ka vairāk nerunā, balstoties uz Dieva atklāsmi, bet gan kā cilvēks. Vēlāk Jēzus māca savus apustuļus par māceklības grūto ceļu: būt Kristus māceklim ir sekot Viņam krusta ceļā.

 

Pēteris tomēr nespēja saprast, ko nozīmē Jēzu saukt par Mesiju. Maz ticams, ka pārējie apustuļi to būtu sapratuši labāk. Mesiāniskās gaidas nāca no pirmo gadsimtu jūdaisma. Romas okupācijas laikā daudzi Izraēlī cerēja un lūdza Dievu, lai Viņš sūta Mesiju, kurš tos atbrīvotu no romiešu apspiešanas. Vispārējs priekštats bija, ka Mesijam jābūt politiskai figūrai, Ķēniņam, kurš Izraēli atbrīvos no piespiedu paklausības Romiešu likumiem. Iespējams, arī Pēteris domāja kaut ko līdzīgu, kad Jēzu nosauca par Mesiju. Tomēr šajā fragmentā Jēzus sāk mācīt saviem apustuļiem, ka Viņš būs Mesija citādākā veidā.

            Lasīt tālāk


* * *

RĒZEKNES KATOĻU VIDUSSKOLA UZSĀK JAUNO MĀCĪBU GADU

 Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze