Apskatīt vai lejuplādēt
Dziesmu un dziedājumu grāmatu

 SVĒTKU PROGRAMMA 2022

11.augusts, ceturtdiena
SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA

12.augusts, piektdiena
ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA

13.augusts, sestdiena

SVĒTĀ MEINARDA svinības

14.augusts, svētdiena

VISSVĒTĀKĀS  JAUNAVAS  MARIJAS  DEBESĪS  UZŅEMŠANAS  obligātās svinības

15.augusts, pirmdiena

Ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas! (Kol 3,16)

Aglonas bazilikā no 2022.gada 21.līdz 22.jūlijam notiks rekolekcijas Latgales draudžu ērģelniekiem, lai atkal pulcētos pēc vairāku gadu pārtraukuma un garīgi pilnveidotos.

Divu dienu laikā plānots iepazīt iekšējo jeb klusuma lūgšanu, par ko priesteris Daumants Abrickis vadīs lekcijas un garīgi pavadīs dalībniekus. Lekcijas par liturģiju un Sv.Mises nozīmi vadīs priesteris Andžejs Lapinskis, par liturģisko mūziku un dziedāšanu – Laine Tabora. Tāpat arī plānoti ilggadēju ērģelnieku pieredzes stāsti. Rekolekciju laikā plānots katru dienu piedalīties Sv.Misē Aglonas bazilikā un lūgties Stundu liturģijas rīta, vakara un dienas noslēguma lūgšanu. 

Pieteikšanās notiek līdz 20.jūnijam (pirmdiena), elektroniski aizpildot Google anketu šeit vai zvanot Martai Bicānei. 

Plašāka informācija: Marta Bicāne (+371 26460226), Jacinta Ciganoviča (+371 26811458), Andris Bižāns ( andris.bizans@inbox.lv) un Google anketā.

 Sinodālā ceļa anketa: fails lejupielādei 
Ja failu nevar atvērt, tad spiest šeit: fails lejupielādei 

Sinodālā ceļa sagatavošanās dokuments, vispārējas normas: fails lejupielādei 

IEVADS

Svētdien, 2021. gada 10. oktobrī, Svētais tēvs Francisks svinīgi iesāka XVI Bīskapu sinodes Ģenerālasambleju par tēmu: “Ceļā uz sinodālo Baznīcu: kopība, līdzdalība, misija.” Sinode par sinodalitāti ilgs līdz 2023. gada oktobrim. Pāvests vēlas, lai tas nebūtu vienreizējs notikums, bet gan process, un lai šajā sinodālajā pieredzē piedalītos ne tikai bīskapi, bet arī visi katoliskās Baznīcas ticīgie, jo visi kristībā un iestiprināšanā ir saņēmuši Svēto Garu, un Euharistijā tiek baroti ar vienu Dzīvā Kunga Miesu. Tātad Sinode ir došanās ceļā kopā gan ticīgajiem, gan ganītājiem, gan Romas bīskapam un klausīšanās Svētajā Garā, lai atpazītu to, ko Gars saka Baznīcām. Tomēr Sinode - norāda Svētais tēvs - nav parlaments, nav sabiedriskās domas aptaujas veids. Sinode ir Baznīcas notikums un to vada Svētais Gars. Ja nebūs Gara, nebūs arī Sinodes. Tādēļ pāvests Francisks lūdz ikvienu no mums: “Piedzīvosim šo Sinodi lūgšanas garā, kādā Jēzus lūdza Tēvu par saviem mācekļiem: “Lai viņi visi ir viens.”

Sinodes universālā rakstura dēļ tā ir sadalīta trīs posmos: vietējā, kontinentālā un vispārējā. Sinodes pirmais posms ir diecēzes posms, kuras svinīgā atklāšana mūsu diecēzēs notika svētdien, 17. oktobrī.

Pirmajā sinodālā ceļojuma – diecēzes – posmā Baznīca vēlas aizsniegt tos, kuri ir "ceļabiedri", tos, kas ir nepamanīti, kas ir marginalizēti; vēlas jautāt, kā tiek uzklausīti laji; kāda iespēja izteikties ir tiem, kas ir mazākumā, noraidītajiem un atstumtajiem; arī starp mums un mūsu kopienās pastāv stereotipi; kā mūs iespaido kultūras un sociālais konteksts, kurā mēs dzīvojam. Sinodes laikā mēs visi tiekam mudināti būt atvērti un drosmīgi runāt. Sinodālo aptauju un sinodālo debašu, kas tiek realizētas kopienās, laikā, būs iespējams aprakstīt, kā mūs iedvesmo lūgšana un liturģijas svinēšana, kā veicināt visu ticīgo aktīvu līdzdalību  liturģijā un svētdarīšanas funkcijas īstenošanā, kāda vieta ir lektora un akolīta kalpošanai, kādā veidā iesaistīties sociālā taisnīguma veicināšanā, cilvēktiesību aizsardzībā. Pāvesta Franciska izsludinātā Sinode par sinodalitāti ir iespēja apzināties, kurā vietā esam ceļā uz Baznīcas jūtīguma celšanu, ar kādām grūtībām mēs saskaramies, bet arī kādas ir mūsu labās prakses un pieredzes.

Diecēzē šī ir iespēja parādīt visu to, kas mūs paceļ un atver attiecībām ar Dievu un citiem cilvēkiem, kā arī iespēja pamanīt problēmas, kas izriet no dinamiski mainīgās vides mūsu diecēzes dzīvē. Tāpēc ir tik svarīgi cītīgi aizpildīt anketu. Balss no aptaujām būs noderīga gan patieso izaicinājumu identificēšanai, ar kuriem mēs saskaramies vietējā Baznīcā, kā arī visas universālās Baznīcas uzdevumu Evaņģēlija sludināšanas misijā atpazīšanai. Sinodes dokuments, kas nosūtīts visām pasaules diecēzēm, sniedz skaidrojumu Sinodes idejai un norāda, kā īstenot tās atsevišķus posmus. Pamatojoties uz šo dokumentu, tika sagatavota sinodālā anketa diecēzei. Tās mērķis ir dot iespēju visiem katoļiem, kas diecēzē vēlas izteikties un formulēt atbildes uz jautājumiem, kurus Baznīcai uzdevis pāvests Francisks. Lai atvieglotu šo uzdevumu, ir sagatavota īsa rokasgrāmata:

VADLĪNIJAS

KĀ ORGANIZĒT SINODĀLO DARBU, AIZPILDĪT UN IESNIEGT ANKETU?

1. SOLIS: VEIDOT KOMANDU

Katra draudze, pastorālais centrs, biedrība, reliģiskais vai laicīgais institūts izveido sinodālo grupu, kas sastāv no dažādu aicinājumu un sabiedriskā stāvokļa pārstāvjiem, grupu vadītājiem, lajiem, kas pilda dažādas funkcijas un uzdevumus dotajā kopienā (ne vairāk kā 5 cilvēki). Katrā draudzē/reliģiskā kopienā veido vienu komandu. Katra sinodālā grupa izvēlas savu koordinatoru. Koordinators sazinās ar diecēzes sinodālo grupu. Komandas uzdevums ir koordinēt sinodālo darbu draudzē/kopienā: vispirms izplatīt, popularizēt un skaidrot Sinodes principus un visbeidzot anketu vākšana un nodošana prāvestam/priekšniekam vai dekanāta dekānam. Sinodes komandai draudzē/kopienā jānodrošina aptaujas anketas pieejamība pēc iespējas plašāk, lai visi cilvēki var piedalīties, īpaši tie, kas nav nevienā grupā, kas darbojas draudzē vai kopienā. Koordinatoriem būtu arī jāsniedz īpaša palīdzība gados vecākiem cilvēkiem, slimiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai aizpildītu anketu.

2. SOLIS: ANKETAS AIZPILDĪŠANA

Anketa ir pieejama draudzē/reliģiskajā kopienā pie prāvesta/priekšnieka, vai arī to var lejupielādēt elektroniski no diecēzes mājaslapas http://radieceze.lv/ ,  vai draudzes/reliģiskās kopienas tīmekļa vietnes.

Sinodālo anketu var aizpildīt trīs veidos. Anketu varat aizpildīt individuāli (atklāti vai anonīmi) vai kopā ar savu kopienu, kas darbojas draudzē /kopienā vai diecēzē.

1. individuāli (sniedzot savus datus),
2. kopā ar draudzi/kopienu,
3. anonīmi.

Ja draudzes un grupas kopā strādā pie aptaujām, tad jānosaka tikšanos biežumu, lai apspriestu Svētā Krēsla dotās 10 tēmas. Katra tikšanās sākas ar sinodālo lūgšanu un Svētā Gara piesaukšanu. Jautājumi katrai no piedāvātajām tēmām ir izejas punkts kopīgam dialogam. Dialogam grupā vajadzētu būt kā iespējai izteikties  ikvienam cieņpilnā gaisotnē, neatkarīgi no apspriesto lietu redzējuma. Kad diskusija ir beigusies, dalībniekiem jāsagatavo sanāksmes kopsavilkums un anketā salasāmi jāpieraksta secinājumi. Sanāksme beidzas ar lūgšanu. Koordinators nosaka nākamās sanāksmes datumu. Jāapsver visas 10 tēmas.

3. SOLIS: ANKETU APKOPOŠANA

Salasāmi aizpildītu (manuāli vai elektroniski)  anketu var nosūtīt:

1. Elektroniski uz sinodālā sekretariāta e-pastu: r-a.sinodalais.cels@inbox.lv
2. Pa pastu uz šādu adresi: “Sinode”, Latgales iela 88, Rēzekne, LV-4601

 
4. SOLIS: DIECĒZES POSMA PABEIGŠANA

Katras draudzes/reliģiskās kopienas sinodālā komanda sakārto visas anketas un ievieto tās atsevišķi parakstītās aploksnēs šādi: uz katras aploksnes norādīts draudzes vai reliģiskās kopienas nosaukums, aploksnē nr.1 ieliek INDIVIDUĀLĀS APTAUJAS, norādot to skaitu; aploksnē Nr.2 ieliek KOPIENAS APTAUJAS, norādot to skaitu; aploksnē Nr. 3 ieliek ANONĪMAS APTAUJAS, norādot to skaitu. Aizlīmētās aploksnes nosūtīta prāvestam/priekšniekam, kurš tās iesniedz personīgi, pa e-pastu vai parasto pastu sinodālajam sekretariātam uz augstāk norādītajām adresēm.

Anketu aizpildīšana un darbs sinodālajās grupās ilgst līdz 2022. gada 28. februārim. Līdz šim laikam aizpildītās anketas obligāti nosūta/nogādā sinodālajam sekretariātam.

2022. gada martā diecēzes sinodālā komanda apkopos anketas, rezultāti tiks paziņoti bīskapam un iesniegti Bīskapu konferencei.

SINODES VEICINĀŠANA:

Draudzes priesteri, reliģisko kopienu priekšnieki, diecēzes kopienu un draudžu vadītāji, kā arī visi ticīgie piedalās sinodālajos darbos. Sinodālo anketu izplatīšanu būtu jāveic ar draudzes paziņojumiem, sabiedriskajiem medijiem un personīgo līdzdalību. Cilvēki, kas īpaši iesaistīti Baznīcas dzīvē (priekšnieki, animatori, vadītāji, kopienu locekļi), lai cenšas sasniegt tos, kuri kādu laiku nav uzturējuši regulārus kontaktus ar Baznīcas kopienu. Pāvests Francisks lūdz, lai Sinodē par sinodalitāti īpaši piedalās tie, kuri ir atstumti vai kuru balsis parasti netiek ņemtas vērā.

JAUNAJĀ GADĀ
2022.gada 1.janvārī

   Cilvēkā darbojas mehānisms, kas atbild par organisma pretestību visam, kas apdraud cilvēka veselību. Šī mehānisma bojājumi sakropļo cilvēku un nolemj nāvei pie pirmā jebkādas slimības uzbrukuma. Tā notiek ar AIDS slimniekiem.

 Arī garīgajā dzīvē darbojas līdzīgs mehānisms, kas iedarbina papildenerģijas rezerves, kad jāaizstāvas pret ļaunumu vai jāpārvar nopietnas grūtības. Ja šis mehānisms pakļaujas prāta un brīvās gribas kontrolei, tā darbība ir radoša. Bet divos gadījumos notiek drāma. Šī mehānisma bojājumi jeb postījumi, īpaši nepareizas audzināšanas rezultātā, cilvēku piepilda ar pastāvīgām bailēm un dara viņu dzīvē bezpalīdzīgu. Tie ir cilvēki, kuriem, tā teikt, nav caursišanas spēka, viņi nespēj cīnīties par savu vietu pasaulē, nes sevī nelaimi. Otrs drāmas veids balstās šīs enerģijas nekontrolētā jeb nepareizā izmantošanā. Tas notiek dusmu izvirduma brīžos vai sistemātiski kultivētā naidā. Šajā gadījumā mums ir darīšana ar konfliktiem, kas pēc tiem pašiem principiem norisinās kā ģimenes, tā veselu tautu un valstu dzīvē. 

    Kad Dievs dāvāja cilvēkam tādus aizsargmehānismus gan pret slimībām, gan pret morālu ļaunumu, Viņš gribēja, lai tajos ietvertā enerģija tiktu izmantota tikai konkrēta cilvēka un visas cilvēku saimes labumam. Bet cilvēks šo dāvanu izmanto, postot sevi un citus. Dieva miera principus pieņem samērā neliels cilvēku loks, jo nepieciešams ļoti dziļi personīgi sastapt Jēzu, lai atklātu miera mehānismu, kādu Viņš dod pasaulei. Virspusēja saskarsme ar Evaņģēliju, pat gremdēšanās kristības ūdenī nav pietiekama, lai cilvēks kļūtu par Dieva miera apustuli. Tādēļ vēsturē karus un nesaskaņas ir izraisījuši arī tie, kuri sevi uzskatīja par kristiešiem. Tomēr viņu personīgie uzskati vēl nenozīmē, ka viņi patiesi bija Kristus mācekļi, jo viņi izmantoja Jēzus vārdu, bet ne Viņa garu.

   Pāvests Francisks atgādina: “Katrs Jaunais Gads saistās ar gaidām pēc labākas pasaules. Tomēr mūsdienu pasaulē, diemžēl, trūkst miera, jo mieru nopietni apdraud Dieva atmešana un Viņa likumu pārkāpšana. Miers vienlaikus ir Dieva dāvana un reizē cilvēka darbības rezultāts, un miera veicinātāji ir tie, kuri mīl un aizstāv cilvēka dzīvību.

   Šodien vajadzīgs jauns attīstības un ekonomikas modelis, bet ģimenēm un dažādām institūcijām jāpieliek pūles audzināšanas darbā, lai jauniešos ieaudzinātu „miera kultūru”. 

  Mūsdienu globalizācijas laikmetā, ar tā pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, kā arī nepārtrauktajiem asiņainajiem konfliktiem un kara draudiem, esam aicināti iesaistīties miera un kopējā labuma veicināšanā.   Šodienas saspīlējumus un konfliktus rada plaisa starp bagātajiem un nabagiem, egoisms un individuālisms, finanšu normu neievērošana, terorisms, organizētā noziedzība, fundamentālisms un fanātisms, kas izkropļo reliģijas būtību. Tomēr neraugoties uz šīm negācijām, cilvēki visā pasaulē iesaistās miera veicināšanā, un tas liecina par katra cilvēka sirdī ielikto dziļo vēlmi pēc miera. Šī vēlme ir cieši saistīta ar ilgām pēc piepildītas un laimīgas dzīves. Turklāt, vēlme pēc miera atbilst kādam fundamentālam morāles principam, proti, integrālai visas sabiedrības attīstībai, ko jāsaprot gan kā tiesības, gan kā pienākumu.

  Viens no miera priekšnoteikumiem ir atbrīvošanās no relatīvisma diktatūras un katra cilvēka sirdī Dieva ierakstītā dabiskā morāles likuma atzīšana.

   1.janvāris ir īpaša diena, kad lūdzamies par mieru. Par mieru Baznīcā, pasaulē, ģimenē, cilvēka sirdī. Šī diena ir veltīta Dievmātei. Kopā ar viņu Baznīca ieiet jaunajā gadā, cerot, ka viņa palīdzēs apvaldīt jebkādas dusmas un naidu gan ģimenēs, gan starptautiskajās institūcijās.” Amen.

 Jānis Bulis
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps

      Laiks aizrit un nekad vairs neatgriežas. Dievs katram cilvēkam noteicis noteiktu laika daudzumu – laicīgo dzīvi, lai tas savā dvēselē piepildītu Dieva plānu. Un šo laiku dēvējam par ilgoto pestīšanas laiku (sal. 2 Kor 6,2), kad mums jāstrādā, līdzdarbojoties žēlastībai savas dvēseles pestīšanai. Kad šis laiks noslēgsies, cita vairs nebūs, bet slikti aizvadīts laiks būs zaudēts.

  Cilvēka zemes dzīvi iezīmē pastāvīga kustība, pastāvīgs un neatgriezenisks laika ritējums, bet mūžībā toties viss būs bez izmaiņām, viss pastāvīgs. Katrs cilvēks paliks tajā mīlestības pakāpē, kādu būs sasniedzis šeit un tagad. Ja tā būs augsta pakāpe, tad šajā augstajā slavas un mīlestības pakāpē cilvēks paliks mūžīgi. Ja šī pakāpe būs zema, tad visā mūžībā cilvēks augstāku neiegūs. Kad noslēgsies laika ritējums, vairs nebūs nekādas attīstības. Ne velti sv. Pāvils mudina nenogurt labajos darbos, jo, kad pienāks laiks, vāksim ražu. Katrs gads, kas aiziet, ir tāds sava veida mudinājums izmantot pašreizējo laiku, svētdarot to mīlestībā.

      Mīlestība svētdara katru darbību, pat visbanālāko un nenozīmīgāko, un piešķir tai mūžīgās dzīves vērtību. Kristietis, šādi dzīvojot, piepilda Dieva nodomus savā dvēselē, sasniedz tādu mīlestības pakāpi, kādu Dievs no viņa sagaida un kādā cilvēks Dievu mīlēs un slavēs mūžībā.

     Kādēļ tikai mīlestība spēj pareizi izmantot laiku? Jo tikai mīlestība spēj pārkāpt laika robežas un pārvērst to mūžībā. Tam, kurš nemīl, nav laika ne Dievam, ne tuvākajam, ne – pretēji šķietamajam – sev. Bet tam, kurš mīl, šis laiks pavairojas kā maize Jēzus rokās, kad Viņš paēdināja cilvēku tūkstošus. Šo maizi lauza un dalīja mūžīgās Mīlestības roka. Cilvēki, kuri patiesi mīl, spēj vienā savas dzīves stundā daudziem daudz dot.

     Šāda veida pārdomas par laika jēdzienu ir sevišķi vajadzīgas uz jauna gada sliekšņa. Šī gada stundas caur mūsu rokām un sirdi ritēs ļoti ātri, bet darāmā mums ir daudz. Ambiciozus plānus kaļ jaunie, stiprie, veselie. Slimie, vājie, gados vecie precīzi cenšas taupīt spēkus. Divpadsmit mēneši – tā ir liela iespēja katram personīgi un visai tautai kopumā. Atcerēsimies, ka tad, ja laiku izmantosim mīlestības garā, tad laika trūkumu nejutīsim, jo vienīgi mīlestība spēj nojaukt laika robežas un tuvināt mūžīgajam. Amen.

Ievietots: 14:00, 28.12.2021                                                                                                               Jānis Bulis
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps

MINISTRU KABINETS OTRDIEN PAPLAŠINĀJA IESPĒJAS APMEKLĒT BAZNĪCAS PERSONĀM, KURĀM NAV COVID-19 VAKCINĀCIJAS VAI PĀRSLIMOŠANAS SERTIFIKĀTA.

Ar grozījumiem rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valdība atbalstījusi, ka bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanas reliģiskās darbības veikšanas vietās vienlaicīgi var atrasties ne vairāk par desmit apmeklētājiem iekštelpās, katram apmeklētājam nodrošinot ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamo telpu platības un lietojot FFP-2 respiratorus.

Tāpat tiek noteikts, ka pirms ieejas reliģiskās darbības veikšanas vietā, reliģiskā organizācija nodrošina katram apmeklētājam FFP-2 respiratoru. Minēto respiratoru iegādi nodrošina pati reliģiskā organizācija un rīkojuma projekts neparedz sniegt atbalstu to iegādei nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.

Vienlaikus būs jānodrošina, ka pulcēšanās epidemioloģiski drošā vidē nenotiek vienlaikus ar pulcēšanos, kurā netiek uzrādīti vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti.

Attiecībā uz maksimālo apmeklētāju skaitu reliģiskās darbības veikšanas vietā tiek uzsvērts, ka šajā skaitā neietilpst reliģiskās organizācijas garīgais un kalpojošais personāls, kas reliģiskās darbības veikšanas vietā pilda savus pienākumus. Proti, vienlaicīgi reliģiskās darbības veikšanas vietā var atrasties ne vairāk kā desmit apmeklētāji, kuriem nav derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Arī katram apmeklētājam paredzētos 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamo telpu platības, nosaka no tās reliģiskās darbības veikšanas vietas telpas platības, kas paredzēta apmeklētājiem.

Iepriekš bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanas varēja notikt individuāli reliģisko vietu apmeklējumi, ja tie ierobežoti laikā, proti, ne ilgāk par 15 minūtēm, katram apmeklētājam nodrošināti ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamo telpu platības un tiek lietotas sejas maskas, kā arī tiek nodrošināts, ka pulcēšanās epidemioloģiski drošā vidē nenotiek vienlaikus ar individuāliem apmeklējumiem, kuros netiek uzrādīti vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti.

Lai gan, grozījumus iesniegušās Veselības ministrijas (VM) ieskatā, spēkā esošais tiesiskais regulējums ir samērīgs un ir izsvērts no epidemioloģisko risku viedokļa, to bija nepieciešams precizēt, lai salāgotu ar citiem sava veida līdzīgajiem ierobežojumiem, tādējādi rīkojuma projekts saprātīgi un samērīgi, izvērtējot arī epidemioloģiskos riskus, paplašina personu, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, iespēju apmeklēt reliģisko darbību veikšanas vietas.

VM norāda, ka daļai sabiedrības reliģiskās darbības veikšanas vietas apmeklējumam ir būtiska loma, daļa no dzīvesveida un savas emocionālās labsajūtas nodrošināšanas avots. "Būtiski uzsvērt, ka iespēja apmeklēt reliģiskās darbības veikšanas vietu ir viens no reliģijas brīvības kā cilvēka pamattiesību izpausmes veidiem un ir būtiski," pauž VM.

Kā ziņots, valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir spēkā līdz nākamā gada 11.janvārim, un tās laikā personām bez Covid-19 sertifikātiem būtiski ierobežota dažādu pakalpojumu saņemšana, kā arī noteiktas vēl vairākas epidemioloģiskās drošības prasības.

MŪŽĪGO MIERU DOD VIŅAM, KUNGS,
UN MŪŽĪGĀ GAISMA LAI ATSPĪD VIŅAM!

Saite uz video:
https://youtu.be/Dq7WvcZDY3w

* * *

  Savu parādīšanos laikā māsai Faustīnai Jēzus vairākkārt lūdza, lai dievišķajai Žēlsirdībai tiktu veltīti svētki un lai tie tiktu svinēti Lieldienu otrajā svētdienā, kuras liturģiskajos tekstos tiek runāts par Gandarīšanas sakramenta iedibināšanu, par dievišķās Žēlsirdības tiesu. Šie svētki, kas jau bija ieviesti Polijā un svinēti Vatikānā, vispārējā Baznīcā tika izsludināti 2000. gada 30. aprīlī – māsas Faustīnas kanonizācijas dienā. Dievišķā kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācijas dekrētā norādīts, ka ,,visā pasaulē Lieldienu otrā svētdiena tiks dēvēta par dievišķās Žēlsirdības svētdienu kā nemitīgs aicinājums kristīgajai pasaulei paļāvībā uz dievišķo labsirdību saskatīt grūtības un pārbaudījumus, ko cilvēce piedzīvos turpmākajos gados”. Šis ir augstākais Apustuliskā Krēsla apstiprinājums, kādu vien Baznīca var piešķirt privātai atklāsmei, tādējādi izpildot Jēzus lūgumu, ko Viņš izteica svētajai Faustīnai.

        Neviens nav cienīgs saukties par apustuli, Pāvils atzīst šīsdienas Vēstulē. Bet ar Dieva žēlastību pat Baznīcas vajātājs –, kāds kādreiz bija Pāvils – var tikt piecelts, lai kalpotu Kungam.

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments stāsta par pirmo Jēzus paveikto brīnumu, tas ir, par vīna pavairošanu kāzās Galilejas Kānā un par nozīmīgo lomu, kāda šajā brīnumainajā notikumā bija Jēzus Mātei Marijai.

     Viņa, lūgdama savu Dēlu: „Viņiem nav vīna,” (Jņ 2, 3) no jauna apstiprina: „Es esmu Kunga kalpone.” (Lk 1, 38) Marija ir pirmā, kura pamana, ka ir beidzies vīns. Taču viņa pati neko nedara, bet iet pie sava Dēla un lūdz. Marija nesaka: „Dariet, ko es jums teikšu,” bet gan: „Dariet visu, ko Viņš [Jēzus] jums teiks.” (sal. Jņ 2, 5) Marijas teiktie vārdi nav pavēle, bet gan aicinājums un lūgums; tie no jauna un jaunā veidā apliecina viņas teikto erceņģelim: „Lai man notiek pēc tava vārda.” (Lk 1, 38) Viņa saprot, ka Dievs vislabāk zina, kas cilvēkam visvairāk ir vajadzīgs, lai sasniegtu mūžīgo dzīvi.

Pāvests Benedikts XVI ir teicis, „ka Jēzus, ienākot pasaules vēsturē, uzņemas savas tautas kārdinājumus, Mozus kārdinājumus. Viņš piekrīt svētīgajai apmaiņai: Viņš ir ar mieru tikt izdzēsts no dzīvības grāmatas, lai glābtu savu tautu (sal. Izc 32, 32). Tajā Jēzus būs Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. Viņš būs patiesais Mozus, kas ir „Tēva klēpī” (Jņ 1, 18), un uzlūkos Tēvu vaigu vaigā, lai atklātu cilvēkiem. Šīs pasaules tuksnesī Jēzus ir „dzīvā ūdens avots” (Jņ 7, 38), jo Viņš ne tikai izsaka vārdus, bet pats ir dzīvības Vārds, pats ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ 14,6).

Sasniedzis brieduma gadus, Jēzus uzsāk savu atklāto dzīvi, ejot uz Jordānas upi, lai saņemtu no Jāņa grēku nožēlas kristību. Ar šo simbolisko žestu Viņš mums atklāj pazemības ceļu, ko labprātīgi ir izvēlējies, lai izpildītu Tēva gribu. Kristības brīdī, Dieva Dēla pazemīgās mīlestības mirklī, kad atveras debesis un Svētais Gars redzamā veidā atklājas kā balodis, un balss pauž Tēva labo prātu, notiek Trīsvienības atklāšanās, kas apliecina Jēzus dievišķību – Viņš ir solītais Mesija.
                  Lasīt tālāk

* * *

    Ievietots: 09:20, 21.06.2018.                                                                              radieceze.lv

* * *