Menu:













* * *

Lieldienu LAIKA V SVĒTDIENA 

x      Pateicoties Dieva labestībai un iejūtībai, Viņa valstības durvis ir tikušas atvērtas visiem – gan jūdiem, gan pagāniem.

Šī ir labā vēsts, kuru Pāvils un Barnaba sludina Pirmajā lasījumā. Līdz ar Baznīcas – jaunās Jeruzalemes – atnākšanu –, par kuru runā Jānis Otrajā lasījumā – Dievs visu dara jaunu.

       Viņa Baznīcā „vecā nāves kārtība” pazūd, un Dievs uz visiem laikiem uzceļ savu mājokli cilvēku vidū, lai visas tautas „vienmēr būtu Viņa ļaudis un pats Dievs būtu ar viņiem”. Tādējādi praviešu dotie apsolījumi ir piepildījušies (sal. Ez 37, 27; Is 25, 8; 35,10).
            Lasīt tālāk

* * *

Lieldienu LAIKA IV jeb labā gana SVĒTDIENA 

x      Ja kādreiz Viņš mums ļauj gūt “brīnišķīgu lomu”, tad tas ir tāpēc, ka vēlas, lai mēs atklātu savu aicinājumu, kas izpaužas dažādi, un ka dzīvei nav jāpaliek sapītai bezjēdzības tīklos un visā tajā, kas anestezē sirdi. Aicinājums nozīmē neapstāties krastā ar tīkliem rokās, bet sekot Jēzum pa ceļu, ko Viņš mums paredzējis iet mūsu pašu laimes un apkārtesošo labuma dēļ.” (pāvests Francisks, Vēstījums Lūgšanu dienā par aicinājumiem, 2019. gada 13. janvāris) 
      Vecajā Derībā Dievs tiek parādīts kā savas tautas Gans, bet Viņa tauta kā ganāmpulks: „Kungs ir mans Gans.” (Ps 23, 1) „Viņš ir mūsu Dievs, bet mēs – Viņa tauta, Viņa ganāmpulka avis” (Ps 95, 7). Tāpat arī pravietis Isajs, pravietojot par gaidāmo Mesiju, izmantojot gana tēlu, izsakās: „Kā gans Viņš baro savu ganāmpulku.” (Is 40, 11) Ar pravieša Ezehiēla starpniecību Dievs apsola, ka pats uzmeklēs un vedīs atpakaļ savas avis (sal. Ez 34, 11), kā arī glābs tās no tiem, kuri, izliekoties par ganiem, tās plosa (sal. Ez 34, 23).
Lasīt tālāk

* * *

Lieldienu  LAIKA III SVĒTDIENA 

x       Lasot Evaņģēliju, kuru sarakstījis svētais Jānis, ir skaidrs, ka tas noslēdzas ar 20 pantu. Ja 21 pants tika pievienots vēlāk, rodas jautājums: kādēļ evaņģēlists vai kāds no viņa mācekļiem juta nepieciešamību no jauna aktualizēt patiesību par Kristus augšāmcelšanos?
      Mācība, kas izriet no šīs Evaņģēlija rindkopas, ir tāda, ka Jēzus ir augšāmcēlies ne tikai „tā starp citu”, bet patiesi, jaunā miesā. Un, iespējams, atsaucoties uz šo epizodi, Pēteris vēlāk Apustuļu darbos teiks: „Pēc Viņa augšāmcelšanās no mirušajiem, mēs kopā ar Viņu ēdām un dzērām” (Apd 10, 41)
    Jāņa Evaņģēlijā Jēzus dialogs ar Pēteri seko pēc ainas, kurā Viņš, kopā ar  apustuļiem ēd ceptas zivis. Trīs jautājumi: „Vai tu mani mīli?” Trīs atbildes: „Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Trīs secinājumi: „Baro manas avis!”

    Ar šiem vārdiem Jēzus Pēterim piešķir de facto – un saskaņā ar katolisko interpretāciju, viņa pēctečiem – augstāko un universālo ganītāja amatu, kas ietver visu Kristus ganāmpulku. Viņš piešķir viņam primātu, ko Viņš apsolīja, sakot: „Tu esi Pēteris un uz šīs klints es uzcelšu savu Baznīcu. Tev es došu debesu valstības atslēgas.”(Mt 16, 18-19)
               
Lasīt tālāk

* * *

KUNGA ŽĒLSIRDĪBAS SVĒTDIENA

x
  Savu parādīšanos laikā māsai Faustīnai Jēzus vairākkārt lūdza, lai dievišķajai Žēlsirdībai tiktu veltīti svētki un lai tie tiktu svinēti Lieldienu otrajā svētdienā, kuras liturģiskajos tekstos tiek runāts par Gandarīšanas sakramenta iedibināšanu, par dievišķās Žēlsirdības tiesu. Šie svētki, kas jau bija ieviesti Polijā un svinēti Vatikānā, vispārējā Baznīcā tika izsludināti 2000. gada 30. aprīlī – māsas Faustīnas kanonizācijas dienā. Dievišķā kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācijas dekrētā norādīts, ka ,,visā pasaulē Lieldienu otrā svētdiena tiks dēvēta par dievišķās Žēlsirdības svētdienu kā nemitīgs aicinājums kristīgajai pasaulei paļāvībā uz dievišķo labsirdību saskatīt grūtības un pārbaudījumus, ko cilvēce piedzīvos turpmākajos gados”. Šis ir augstākais Apustuliskā Krēsla apstiprinājums, kādu vien Baznīca var piešķirt privātai atklāsmei, tādējādi izpildot Jēzus lūgumu, ko Viņš izteica svētajai Faustīnai.
      Vienā no parādīšanās reizēm viņa dzirdēju šos vārdus: ,,Mana meita, pastāsti visai pasaulei par manu neaptveramo žēlsirdību. Es vēlos, lai Žēlsirdības svētki būtu patvērums un aizsargs visām, bet īpaši nabaga grēcinieku dvēselēm. Šajā dienā ir atvērti manas maigās žēlsirdības visdziļākie krājumi.
            Lasīt tālāk

* * *




* * *

LIELĀ SESTDIENA

x        Šajā svētajā dienā, kad tāpat kā Lielajā piektdienā netiek svinēts Mises upuris, Baznīca mūs aicina apcerēt Jēzus dzīves sāpīgos noslēpumus, kas saistās ar Viņa ciešanām, nāvi pie krusta un nokāpšanu mirušo valstībā. Esam aicināti pārdomāt Dieva bezgalīgās mīlestības apliecinājumu, lai no jauna varētu atjaunot savās sirdīs varbūt atdzisušo mīlestību. Esam aicināti raudzīties ar cerību, ka nāve nav beigas, bet posms ceļā uz mūžīgo dzīvi, saskatīt savas situācijas, kas liekas bezcerīgas, gaidīt, kad tajās ienāks Kristus gaisma un izklīdinās tumsu. Dieva plāns attiecībā uz mums ir vienmēr saistīts ar augšāmcelšanos, tas ir, negaidītu un brīnumainu izeju no situācijas.
    Baznīca šodien godina Dieva Dēlu, kas pēc krusta nāves tika guldīts kapā. Tas, kurš ir Dzīvība un Augšāmcelšanās, tiek ielikts kapā. Bet ne jau tāpēc Kristus nomira un tika apbedīts, ka Viņš būtu cietis sakāvi, gluži pretēji, tāpēc, ka mūs mīlēja līdz galam, un Viņa griba bija svētdarīt un piešķirt jaunu jēgu pat vistumšākajām mūsu dzīves lappusēm, kuras bija izkropļojis mūsu grēks, Viņš gribēja svētdarīt mūsu nāvi un mūsu guldīšanu kapā.
                Lasīt tālāk

* * *

LIELĀ PIEKTDIENA

x     Ja uzlūkosiet Kunga krustu, jūs redzēsiet, ka Kristus ir noliecis galvu, it kā gribētu dāvāt mums skūpstu. Jūs redzēsiet Viņa Sirdi, kas ir atvērta, lai sniegtu mums patvērumu. Viņš nomira uz krusta tāpēc, ka mīlēja mūs, un Viņš grib, lai mēs mīlētu cits citu, kā Viņš mīl katru no mums. Uzlūkojot krustu, mēs saprotam, cik ļoti Kristus mūs ir mīlējis. Ja zinām, ka Kristus krusts ir zīme Viņa lielajai mīlestībai uz mums, tad pieņemsim Viņa krustu visā, ko Viņam labpatīk mums dot. (sv. Terēze no Kalkutas)
      Vecās derības laikā attiecības starp Dievu un Viņa tautu ir raksturotas kā laulības derība: Dievs ir dievišķais Līgavainis un Izraēlis – Viņa Līgava. Derība, kas tika noslēgta Sinaja kalnā, tiek pielīdzināta laulības derībai starp līgavaini un līgavu. Izraēļa pārkāpumi, pielūdzot zelta teļu un darot citas ar elkdievību saistītas lietas, tika uzskatīti kā šīs laulības derības laušana (sal. Ez 16, 59). Dievs, kas vienmēr ir uzticīgs dotajiem solījumiem, nepameta savu Līgavu, bet ar praviešu starpniecību (sal. Jer 3, 20; Hos 2, 16) apsolīja tai piedot un noslēgt jaunu laulības derību: „Es atjaunošu savu derību ar tevi, un tu zināsi, ka es esmu Kungs.” (Ez 16, 62) Pateicoties jaunajai derībai, Izraēlis un visas tautas ne tikai iegūs piedošanu, bet arī tiks ievesti mūžīgā vienībā ar Dievu.
                Lasīt tālāk

* * *

LIELĀ CETURTDIENA

x         Tā ir dienišķā Maize, kāpēc To pieņemt tikai reizi gadā? Pieņem To, kas nes labumu tavai dienai, ik dienas. Dzīvo tā, lai būtu cienīgs To pieņemt ik dienas. Tas, kurš nav cienīgs To pieņemt ik dienas, nav cienīgs pieņemt arī reizi gadā. (sv. Ambrozijs no Milānas) 
   Euharistijas svinību izcelsmes pamatā ir divas darbības vietas un laika ziņā atšķirīgas ebreju liturģiskās pulcēšanās, kā Jēzus pats tās piedzīvojis: pirmkārt, ikdienas vai iknedēļas Vārda liturģija sinagogā, otrkārt, liturģija ģimenē – ik nedēļu kā sabata mielasts, ik gadu kā Pashas mielasts.
        Pirmā liturģija, kas notika katrā sabatā, ir pielīdzināma Dieva Vārda liturģijai. Tās laikā ticīgie sapulcējās pusaplī vai četrstūra veidā, bet vadītājs sēdēja uz paaugstinājuma. Sapulcēto priekšā atradās pults lasīšanai. Goda vietā esošajā tabernākulā salikti Toras, Dieva Vārda, Rakstu ruļļi, kuri tika lasīti sabata laikā un komentēti (sal. Lk 4, 16-21).
             Lasīt tālāk

* * *

kunga ciešanu SVĒTDIENA

x     Pāvests Francisks, runājot par kristiešu cerību, atgādina, ka Dievs vienmēr ir lielāks par mums, un mēs, kas esam radīti pēc Viņa attēla un līdzības, nedrīkstam Viņu pazemināt līdz savam lielumam vai pielīdzināt citiem dieviem, veidotiem pēc mūsu attēla un pielāgotiem mūsu vēlmēm. Bet, uzticoties Dieva vārdam, un, cerot uz Viņa apsolījumiem, ņemot dalību Viņa dzīvē un priecājoties par Viņa gādību, kas atklāta Viņa Dēla dzimšanā, nāvē un augšāmcelšanā, mēs esam aicināti kļūt arvien vairāk un vairāk līdzīgāki Viņam (sal. Uzruna vispārējās audiences laikā 2017. gada 11. janvārī ).
            Lasīt tālāk

* * *


GAVĒŅA  LAIKA V SVĒTDIENA

x
   Gavēņa laika piektās svētdienas Evaņģēlijs runā par sievieti, kura pieķerta laulības pārkāpšanā. Šis notikums vēstī par Dieva žēlsirdību, Dieva, kurš nevēlas grēcinieka nāvi, bet lai tas atgrieztos un dzīvotu.

    Notikumi risinās uz Tempļa kalna. Jēzus māca tautu, un ierodas daži rakstu mācītāji un farizeji, velkot pie Viņa sievieti, kura pieķerta laulības pārkāpšanā. Sieviete atrodas vidū starp Jēzu un pūli – starp Dieva Dēla žēlsirdību un apsūdzēto vardarbību un dusmām. Patiesībā viņi nenāca pie Jēzus, lai uzzinātu Viņa viedokli, bet ievilinātu Viņu slazdā. Ja Jēzus būtu ņēmis vērā Likuma prasības, apstiprinot, ka sievieti nepieciešams nomētāt ar akmeņiem, Viņš būtu zaudējis savu tēlu kā maigs un labestības pilns cilvēks, kas tik ļoti sajūsmināja Viņa sekotājus. Ja Viņš būtu gribējis būt žēlsirdīgs, viņš būtu nostājies pret Likumu, kuru, kā Viņš pats bija teicis, nav nācis atcelt, bet piepildīt (sal. Mt 5, 17).
                Lasīt tālāk


* * *


MŪŽĪBĀ AIZGĀJIS priesteris juris mukāns
x      2019. gada 3. aprīlī, trešdien, mūžībā aizgāja Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas draudzes prāvests, priesteris Juris Mukāns.

Bēru svētā Mise notiks sestdien, 6. aprīlī, plkst. 11, Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas baznīcā. Pēc svētās Mises apbedīšana Daugavpils katoļu kapos.

Priesteris Juris Mukāns dzimis 1938. gada 30. oktobrī, Kalupes pagastā, Antoņinas un Staņislava Mukānu ģimenē. Viņš bija jaunākais no septiņiem bērniem kalupiešu Staņislava un Antoņinas ģimenē. Ticības dāvanas skaistumu viņam un pārējiem bērniem palīdzēja atklāt vecāki. Jau kopš agras bērnības viņam ir paticis pavadīt laiku Kunga klātbūtnē baznīcā.

            Aicinājumu uz priesterību viņš saņēmis un izjutis jau agrā bērnībā. Reiz, kad Jurim un vecākajam brālim Staņislavam priesteri jautājuši, par ko zēni vēlētos kļūt, kad izaugs lieli, viņi vienbalsīgi atbildējuši, ka būs priesteri. Jau kopš bērnības viņš ir aktīvi iesaistījies kalpošanā Dievam: gan dodoties īsākos un garākos svētceļojumos uz tuvākajām kaimiņu draudzēm, gan dziedot baznīcas korī pie ērģelēm, kalpojot pie altāra kā ministrants un ņemot dalību euharistiskajās procesijās. Šie kalpojumi, kurus viņš centies darīt ar lielu mīlestību, ir palīdzējuši un sagatavojuši viņu lielajam un cēlajam priestera kalpojumam.
                Lasīt tālāk

* * *


GAVĒŅA  LAIKA IV SVĒTDIENA

x
    Līdzībās par žēlsirdību Jēzus atklāj Dievu kā Tēvu, kurš nepadodas, līdz kamēr ar līdzjūtību un žēlsirdību nav iznīcinājis grēku un uzveicis noraidīšanu.  Mēs pazīstam šīs līdzības, īpaši trīs: par nomaldījušos avi, pazudušo drahmu un līdzību par tēvu un diviem dēliem (sal. Lk 15, 1-32). Šajās līdzībās Dievs  vienmēr tieks tādīts priekšā kā prieka piepildīts, īpaši tad, kad piedod. Tanīs atrodam mūsu ticības un Evaņģēlija kodolu, jo žēlsirdība ir atklāta kā spēks, kas uzvar, kas piepilda sirdis ar mīlestību un mierina ar piedošanu (Misericordiae Vultus, 9).

    Dēls, lai gan viņš bija atstājis viņu, kaut arī viņš izšķērdējis visu savu mantojumu, brīvību, vienmēr bija tēva sirdī. Tēvs ar pacietību, mīlestību, cerību un žēlastību nepārtrauca par viņu domāt, un, tiklīdz viņš viņu ieraudzīja vēl tālu esam, viņš steidzās viņam pretī, lai satiktu un ar maigumu viņu apskautu – Dieva maigumu, bez pārmācības vārdiem. Un tas ir tēva prieks. Šajā apskāvienā izpaužas viss šis prieks: viņš ir atgriezies! Dievs mūs vienmēr gaida, Viņš nekad nav noguris. Jēzus mums parāda šo žēlsirdīgo Dieva pacietību, lai mēs atgūtu paļāvību, cerību –  vienmēr! Vācu teologs Romano Guardini teica, ka Dievs atbild uz mūsu vājumu ar savu pacietību, un tas ir iemesls mūsu uzticībai, mūsu cerībai (sal. Glaubenserkenntnis [Würzburg, 1949], 28. lpp.). Tas ir kā dialogs starp mūsu vājumu un Dieva pacietību.
              Lasīt tālāk

* * *


GAVĒŅA  LAIKA III SVĒTDIENA

x
    Lielā gavēņa trešās svētdienas evaņģēlijs runā par Dieva žēlastību un mūsu pārveidošanos. Jēzus stāsta līdzību par neauglīgo vīģes koku. Cilvēks to ir stādījis savā dārzā un ar lielu pārliecību katru vasaru viņš dodas, lai meklētu tā augļus, bet viņš tos neatrod, jo šis koks ir neauglīgs. Tā kā šī vilšanos atkārtojas jau trīs gadus, viņš domā, ka vīģes koks ir jānocērt. Tad viņš pasauc vīna dārza kopēju un pauž neapmierinātību, liekot viņam nocirst koku, lai tas vairs nevajadzīgi neizmantotu zemi. Bet vīnkopis lūdz īpašniekam būt pacietīgam un lūdz atlikt nociršanu uz vienu gadu, kura laikā viņš rūpēsies par to, lai veicinātu tā produktivitāti. Tā ir līdzība. Ko nozīmē šī līdzība? Ko raksturo šī līdzība?

    Vīna dārza saimnieks personificē Dievu Tēvu un vīnkopis ir Jēzus tēls, bet vīģes koks ir vienaldzīgas un neauglīgas cilvēces simbols. Jēzus iejaucas par labu cilvēcei – un Viņš to dara vienmēr –  un lūdz Tēvu gaidīt un dot vīģes kokam vēl vairāk laika, lai mīlestības un taisnīguma augļi tajā varētu rasties. Vīģeskoks, ko līdzībā aprakstītais saimnieks grib nocirst, ir cilvēka, kas nespēj dalīties un darīt labu simbols. Tas ir tāda cilvēka simbols, kas dzīvo tikai sev, nepazīstot izsalkumu, grimstot savas dzīves ērtībās, nespējot pacel skatienu un atvērt sirdi tiem, kuri ir blakus viņam, kuri cieš nabadzību un dažāda veida grūtības. Šādas garīgās neauglības un egoistiskās attieksmes priekšā tiek nolikta dārznieka lielā mīlestība un rūpes par vīģeskoku. Viņš ir pacietīgs, gaida, velta tam savu laiku un pūles. Viņš apsola saimniekam vēl vairāk rūpēties par šo nelaimīgo koku.
            Lasīt tālāk


* * *


GAVĒŅA  rekolekcijas katehētiem 2019
x

    Zinām, ka ikviena ļaunuma cēlonis ir grēks, kas kopš savas parādīšanās starp cilvēkiem pārtrauca vienotību [komūniju] ar Dievu, ar citiem un ar radību, ar kuru esam saistīti vispirms savā miesā. Saraujot komūniju ar Dievu, tika bojāta arī harmonija starp cilvēciskajām būtnēm un ar vidi, kurā tās tika aicinātas dzīvot, tādējādi dārzs pārtapa par tuksnesi (sal. Rad 3,17-18). Runa ir par to grēku, kas pašam cilvēkam liek sevi iedomātiek kā radības dievu justies kā absolūtam saimniekiam un izmantot to ne Radītāja gribētajam mērķim, bet personīgajām interesēm par zaudējumu radībām un pārējiem [cilvēkiem].

 

    Ceļojums uz Pashu mūs aicina atjaunot mūsu seju un mūsu kristiešu sirdi ar nožēlu, atgriešanos un piedošanu, lai varam izdzīvot visu Lieldienu noslēpuma žēlastības bagātību. (Vēstījums Lielajā gavēnī 2019)

            Atvērt PDF

* * *

GAVĒŅA LAIKA II SVĒTDIENA

x

    Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un viņa brāli Jāni un uzveda viņus augstā kalnā (Mt 17,1). Kalns Svētajos Rakstos reprezentē vietu, kas ir īpaša vieta Dieva klātbūtnei, vieta intīmai sarunai ar Viņu; lūgšanu vieta, kur atrodamies Dieva klātbūtnē. Kalna virsotnē Jēzus mācekļiem ļauj sevi redzēt apskaidrotu (sal. Pāvests Francisks, Uzruna Angelus laikā, 2014. gada 16. marts).

    Apskaidrošanās brīdī Viņa seja kļuva spoža kā saule” (Mt 17, 2) – tas norāda uz Evaņģēlija spožumu. Viņa baltās drēbes (sal. Mt 17, 2) norāda uz Baznīca šķīstību, kā to ir sacījis pravietis: „Kaut arī jūsu grēki būtu kā karmīns, tie kļūs balti kā sniegs, un kaut arī tie būtu sarkani kā purpurs, tie paliks kā vilna.” (Is 1, 18) Mozus un Elijs sarunājās ar Viņu (sal. Mt 17, 3) – par Jēzu runā Likums un Pravieši, ko reprezentē Mozus un Elijs (sal. svētais Augustīns, Homīlija 29, 1).

            Lasīt tālāk

* * *


GAVĒŅA LAIKA I SVĒTDIENA

x
 Baznīca Lielā gavēņa laikā piedāvā trīs “medikamentus”- lūgšanu, gavēšanu, žēlsirdības darbus, kas palīdz pret visām dvēseles un miesas kaitēm. Patiesībā vienīgā un izplatītākā kaite ir neticība, pie kuras noved novēršanās no mīlestības, kas ir Dievs (sal. 1 Jņ 4, 8), un kā rezultātā notiek pievēršanās pasaulei un visiem tās piedāvājumiem: miesas kārībām, acu kārībām un dzīves lepnībai (sal. 1 Jņ 2, 16). Padodoties šiem kārdinājumiem, mēs izjaucam Dieva plānu, kuru Viņš mums paredzējis. Grēks atšķir no Dieva, mēs nedzirdam Viņa balsi, tā kļūst sveša un draudīga (sal. Rad 3, 10), bet ļaunā gara iedvesmas sākam uzskatīt par savām domām. Tādā veidā, klausot ļaunajam garam, cilvēks novirzās no pestīšanas ceļa
Jēzus, atrodoties tuksnesī, parāda, kādā veidā tiek kārdināts ikviens kristietis. Priesteris Hosē Antonio Fortea, komentējot Jēzus kārdināšanu tuksnesī, norāda, ka ļaunā gara uzbrukums notiek saskaņā ar apslēptu un dziļu loģiku. Šādā secībā tiek kārdināti visi, kuri, pēc Kristības sakramenta pieņemšanas, ir uzsākuši pilnības ceļu. Trīs kārdinājumi norāda uz cilvēka dvēseles izaugsmes posmiem. Vispirms ļaunais Jēzu kārdina ar miesīgu kārdinājumu, kuru simbolizē maize. Tas ir kārdinājums, kuru dēvē par “jūtu nakti”. Ja cilvēks atvaira šos kārdinājumus, tad kārdinātājs sāk kārdināt ar pasauli un visiem tās labumiem. Cilvēks, kurš gan dzīvo pasaulē, bet ir iekšēji atraisījies no tās, tomēr izjūt tās pievilcību un skaistumu, un tas simbolizē “gara nakti”. Pēdējais kārdinājums ir lepnība. Cilvēks tiek kārdināts no Dieva saņemtās dāvanas piedēvēt sev.
            Lasīt tālāk

* * *

Pelnu trešdiena

x
    Uzsākot Lielo gavēni, kā ārēju zīmi iekšējai vēlmei mainīties saņemam pelnus, kas simbolizē skumjas, ka esam grēkojuši un atšķīruši sevi no Dieva mīlestības. Taču tie ne tikai simbolizē gandarīšanu un nožēlu, bet arī atgādina, ka Dievs ir dāsns un žēlsirdīgs tiem, kas sauc uz Viņu ar nožēlas pilnu sirdi. Tā ir Viņa žēlsirdība, uz ko norāda Baznīca Gavēņa laikā, aicina saukt pēc tās un to meklēt. 
    Pelnu izmantošana liturģijas laikā savu pamatojumu rod Svētajos Rakstos, kur tiek minēti divi gandarīšanas veidi: ietērpšanās maisos jeb gandarītāja tērpā un sevis apkaisīšana ar pelniem. Vecās derības laikā šāda rīcība bija pazemošanās, sēru un gandarīšanas simbols. Gandarītāja tērps bija gatavots no raupja, melnas kazas vilnas materiāla, kas tā valkātājam sagādāja neērtības. Pelni nozīmēja pamestību, bēdas, postažu, sagrāvi. Ja kāds vēlējās parādīt savu nožēlas pilno sirdi, sēdēja pelnos vai tos kaisīja sev uz galvas.
            Lasīt tālāk 


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA VIII SVĒTDIENA

x

    Mēs visi labi zinām, ka vieglāk un ātrāk varam saskatīt un nosodīt citu cilvēku kļūdas un grēkus, nesaskatot savas vājības. Sevis attaisnošana ir kārdinājums, kuram bieži pakļaujamies, jo, kad runa ir par citiem, tad bieži tos asi nosodām. Labi ir palīdzēt citiem ar gudru padomu. Tomēr saskatot un cenšoties koriģēt sava tuvākā vājības, mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī mums ir vājības. Ja es uzskatu, ka man nav vājību, tad nedrīkstu nosodīt citus. Mums visiem ir savas vājības. Visiem! Un mums visiem ir jāapzinās, ka pirms nosodīt citus, mums ir jāielokojas savā iekšienē. Tad būsim patiesi, darbosimies pazemīgi un sniegsim mīlestības liecību.” (pāvests Francisks)

   Evaņģēlija fragmentā tiek attēlots cilvēks, kas ātri pamana citu kļūdas. Domādams, ka atradis traipu sava tuvākā dzīvē vai raksturā, viņš ārkārtīgi dedzīgi cenšas to izcelt. Jēzus paziņoja, ka šāda šādā nekristīgā darbībā attīstītā rakstura iezīme salīdzinājumā ar nokritizētā vainu ir kā baļķis pret skabargu.

                Lasīt tālāk

* * *

SVĒTĀ TĒVA VĒSTĪJUMS LIELAJĀ GAVĒNĪ, 2019

Radība ar ilgām gaida Dieva bērnu parādīšanos." (Rom 8, 19)

xDārgie brāļi un māsas,   

    katru gadu caur Māti Baznīcu Dievs „ļauj [dāvā] saviem ticīgajiem ar prieku, garā attīrītiem gatavoties Pashas svinēšanai, lai [...] pestīšanas noslēpumos [tie] smeltos jaunās dzīves Kristū pilnību” (Lielā gavēņa I prefācija). Tādējādi varam doties no Pashas uz Pashu pretī tās pestīšanas piepildījumam, kuru jau esam saņēmuši, pateicoties Kristus pashālajam noslēpumam: „Jo cerībā mēs esam atpestīti.” (Rom 8,24) Šis pestīšanas noslēpums, kas mūsos darbojas zemes dzīves laikā, ir dinamisks process, kurš iekļauj arī vēsturi un visu radību. Svētais Pāvils nonāk pie slēdziena: „Radība ar ilgām gaida Dieva bērnu parādīšanos.” (Rom 8,19) Tādā perspektīvā es vēlētos piedāvāt dažas pārdomas, kas tuvākajā Lielajā gavēnī pavadītu mūs atgriešanās ceļā
.
               Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA VII SVĒTDIENA

x

Esiet žēlsirdīgi kā jūsu debesu Tēvs ir žēlsirdīgs”. (Lk 6, 36)

        Jēzus Kristus ir Tēva žēlsirdības vaigs. Šķiet, ka šajā vārdā rodama kristīgās ticības noslēpuma sintēze. Tas kļuva dzīvs, redzams un savu kulmināciju sasniedza Jēzū no Nācaretes. Tēvs, bagāts žēlsirdībā” (Ef 2,4), kad bija atklājis Mozum savu vārdu kā Dievs, līdzcietīgs un žēlīgs, lēns dusmās, bagāts mīlestībā un uzticībā” (Izc 34,6), nav pārstājis ļaut iepazīt dažādos veidos un dažādos vēstures momentos savu dievišķo dabu. Laikam piepildoties” (Gal 4,4), kad viss bija sagatavots saskaņā ar pestīšanas plānu, Viņš sūtīja savu Dēlu, no Jaunavas Marijas dzimušu, lai mums galīgā veidā atklātu savu mīlestību. Kas redz Viņu, redz Tēvu (sal.  14,9). Jēzus no Nācaretes ar savu vārdu, ar saviem žestiem un ar visu savu personu atklāj Dieva žēlsirdību.
Lasīt tālāk 

* * *

Sēru vēSTS

x    Š.g. 15. februāra rītā mūžībā aizgājis atvaļinātais pulkvedis Jānis Žagata, kurš laika posmā no 1993. gada līdz 2003. gadam bija LR Zemessardzes Latgales 3. brigādes komandieris.

    Atvadīšanās no pulkveža Jāņa Žagatas notiks sestdien, 23. februārī plkst. 9.00 ar bēru sv. Misi Rēzeknes Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē

    Apbedīšanas ceremonija notiks Balvu novada Tilžas pagasta Kāpessila kapos plkst. 11:45.




* * *

  “Svētā Māra ceļu tek, 
   Basajām kājiņām,

Rokā nesa Dieviņam

   Karavīra dvēselīti.”

* * *

    Ar dziļām skumjām paziņoju, ka šī gada 15. februāra rītā mūžībā aizgāja mans tēvs, atvaļinātais pulkvedis Jānis Žagata.

    Man viņš bija, ir un vienmēr paliks atmiņā ne tikai kā mīļais, labais un stiprais tētis, bet arī kā cilvēks, ar kuru vienmēr lepošos.

    Mans tēvs piedzima 1952. gadā Salnavas pagastā Kārsavas novadā ģimenē kā vecākais dēls četru bērnu ģimenē. Tēta bērnības sapnis bija saistīt savu dzīvi ar militāro jomu. Neviens gan neticēja, ka vienkāršajam lauku puikam, kā tēvs mēdza sevi dēvēt, izdosies iestāties toreizējā Ļeņingradas Augstākajā kara - politiskajā akadēmijā, taču sapnis, iedvesmots ar milzīgu gribasspēku un pašdisciplīnu, piepildījās un durvis un darbu militārajā jomā bija atvērtas.

             Lasīt tālāk

* * *

MŪŽĪBĀ AIZGĀJIS JELGAVAS DIECĒZES EMERITĒTAIS 
BĪSKAPS ANTONS  jUSTS

x    Svētdien, 2019. gada 17. februārī, 87 gadu vecumā mūžībā aizgāja Jelgavas diecēzes emeritētais bīskaps Antons Justs.
   
  Sēru svētā Mise notiks ceturtdien, 21. februārī, plkst. 11:00 Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē. Pēc sv. Mises apbedīšana baznīcas dārzā.



    Antons Justs ir dzimis 1931. gada 22. novembrī Varakļānu pagasta Šķēļu sādžā. 1944. gada vasarā kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju, kur Lībekā pabeidza latviešu pamatskolu. 1949. gadā, pateicoties bīskapa Boļeslava Sloskāna atbalstam, ieradies Beļģijā.
1953. gadā pabeidzis Senttronas klasisko ģimnāziju. Studijas turpinājis Luvēnas tomistiskās filozofijas augstākajā institūtā, iegūstot licenciāta grādu filozofijā; un Insbrukā, Austrijā,  iegūstot licenciāta grādu teoloģijā. 1960. gadā Keisersbergas benediktiešu klosterī  bīskaps B. Sloskāns A. Justu ordinēja par priesteri. 
            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA VI SVĒTDIENA

x    Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments, kas ietver Kalna sprediķī izteiktās svētības, aicina mūs no jauna iedziļināties Dieva Vārda bagātībās.   
   
  Svētības  teicienus nereti attēlo kā Jaunās Derības līdzinieku desmit baušļiem, tādu kā kristiešu ētiku, kas ir pārāka par Vecās Derības baušļiem. Ar šādu uzskatu tiek pilnīgi pārprasta Jēzus vārdu jēga. Jēzus vienmēr atzinis baušļus par pašsaprotami spēkā esošiem (sal., piem., Mk 10, 19; Lk 16, 17); Kalna sprediķī otrās plāksnes baušļi tiek iekļauti un padziļināti, bet ne atcelti (Mt 5, 21-48). Tas būtu arī diametrāli pretēji pamatprincipam, kas lasāms pirms Jēzus sacītā par baušļiem: „Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest Likumu vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” (Mt 5, 17)
            Lasīt tālāk

* * *

Svētā tēva franciska vēstījums XXVII vispasaules 
slimnieku dienai 2019

„Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet” (Mt 10,8)
x         Dārgie brāļi un māsas, 
„Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet” (Mt 10,8). Šos vārdus izteica Jēzus, kad sūtīja apustuļus izplatīt Evaņģēliju, lai Viņa valstība tiktu sludināta nesavtīgas mīlestības žestos.
    Sakarā ar XXVII Vispasaules Slimnieku dienu, kas sevišķi tiks svinēta Kalkutā, Indijā, 2019. gada 11. februārī, Baznīca – visu savu bērnu, īpaši slimo, Māte – atgādina, ka nesavtīgas dāvanas žesti, līdzīgi Labā Samarieša žestiem, ir evaņģelizācijas ticamākais ceļš. Slimnieku aprūpei ir vajadzīga profesionalitāte un jūtīgums, nesavtīgi, tūlītēji un vienkārši kā glāsts žesti, caur kuriem otrs jūt, ka viņš ir „dārgs”.
              
Lasīt tālāk

* * *


PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA V SVĒTDIENA

x     Evaņģēlijā, kuru uzrakstījis svētais Lūkass, zvejnieks Sīmanis Pēteris ir pirmais, kuru Jēzus aicina personīgi.

   Viņa aicinājums atgādina pravieša Isaja “sūtīšanu” Pirmajā lasījumā: Saskaroties ar Dieva svētumu gan Pēteris, gan Isajs ir pārsteigti par savu grēcīgumu un neatbilstību. Tomēr katrs piedzīvo Kunga piedošanu un tiek sūtīts, lai sludinātu pasaulei Labo Vēsti par Viņa žēlsirdību.

        Neviens nav cienīgs saukties par apustuli, Pāvils atzīst šīsdienas Vēstulē. Bet ar Dieva žēlastību pat Baznīcas vajātājs –, kāds kādreiz bija Pāvils – var tikt piecelts, lai kalpotu Kungam.

            Lasīt tālāk

* * *


PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA iV SVĒTDIENA

x    Un visu acis sinagogā raudzījās uz Viņu. Bet viņš tiem sāka runāt: „Šie Raksti, kurus jūs dzirdējāt, šodien ir piepildījušies.” (Lk 4, 20-21).

    

    Ar šiem vārdiem Evaņģēlijs norāda uz Jēzus publiskās kalpošanas sākumu. Tas sākās sinagogā, kurā Viņu redzēja nu jau kā pieaugušo. Viņš bija kaimiņu un to cilvēku vidū, kurus viņš pazina, un, iespējams, tur bija pat daži no viņa bērnības “katehētiem”, kuri Viņam bija mācījuši Likumu. (..) Vārds, kas iepriekš tika pasludināts tikai kā apsolījums, tagad kļūst realitāte: „Šodien tas ir piepildījies”. 

            Lasīt tālāk

           

* * *
2. FEBRUĀRIS - KUNGA PREZENTĀCIJA SVĒTNĪCĀ

    Kunga prezentācijas svētku liturģija mums vēstī, ka šajā rituālā, Kungs, četrdesmit dienas pēc savas piedzimšanas, ne tikai ārēji pakļāvās senā likuma priekšrakstiem, bet patiesībā Viņš ieradās, lai satiktos ar saviem ļaudīm, kuri gaidīja Viņu ticībā (sal. Romas Misāle, 2. februāris, Ienākšanas Procesija, Ievadvārdi). Dieva ienākšanas savas tautas vidū rada prieku un atjauno cerību.

    Simeona dziesma ir ticīga cilvēka dziesma, kas, dienai beidzoties, var apgalvot: „Tā ir taisnība, cerība uz Dievu nekad neliek vilties” (sal. Rom 5, 5). Dievs mūs nekad nemaldina. Simeons un Anna savā vecumā ir spējīgi “iegūt” jaunu auglību, un viņi par to liecina dziesmā. Ir jādzīvo ar cerību, jo Kungs ir uzticīgs saviem solījumiem. Neveselie, ieslodzītie, tie, kas ir vieni, nabadzīgie, vecāki cilvēki, arī grēcinieki tiek aicināti dziedāt šo pašu cerības himnu. Jēzus ir ar viņiem, viņš ir ar mums (sal. Lk 4, 18-19).
            Lasīt tālāk
* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA iiI SVĒTDIENA

x     „Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka vēsti nabagiem. Viņš ir sūtījis mani pasludināt atbrīvošanu gūstekņiem un akliem acu gaismu; salauztos darīt brīvus, pasludināt Kunga žēlastības gadu” (Lk 4,18-19).

   

    Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments atgādina, ka „katrs kristietis Kristības spēkā ir “kristoforo”, tas ir, “tas, kurš nes Kristu” (sal. Pāvests Francisks, Katehēze, 2016. gada 30. janvāris); un „aicina “doties” ļaužu vidū, kā to darīja Jēzus, visus “dziedinot un svētījot” (Apd 10,38). Tā ir misija: būt Svētā Gara svaidītiem un iet pie brāļiem, lai sludinātu Vārdu, tādā veidā kļūstot viņiem par pestīšanas instrumentu.

            Lasīt tālāk


* * *

KOMPAKTDISKA "JAUNOVA SVĀTŌ AGLYUNAS BAZNEICĀ"
PREZENTĀCIJAS PASĀKUMS AGLONAS BAZILIKĀ




* * *


PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA ii SVĒTDIENA

x

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments stāsta par pirmo Jēzus paveikto brīnumu, tas ir, par vīna pavairošanu kāzās Galilejas Kānā un par nozīmīgo lomu, kāda šajā brīnumainajā notikumā bija Jēzus Mātei Marijai.


     Viņa, lūgdama savu Dēlu: „Viņiem nav vīna,” (2, 3) no jauna apstiprina: „Es esmu Kunga kalpone.” (Lk 1, 38) Marija ir pirmā, kura pamana, ka ir beidzies vīns. Taču viņa pati neko nedara, bet iet pie sava Dēla un lūdz. Marija nesaka: „Dariet, ko es jums teikšu,” bet gan: „Dariet visu, ko Viņš [Jēzus] jums teiks.” (sal. 2, 5) Marijas teiktie vārdi nav pavēle, bet gan aicinājums un lūgums; tie no jauna un jaunā veidā apliecina viņas teikto erceņģelim: „Lai man notiek pēc tava vārda.” (Lk 1, 38) Viņa saprot, ka Dievs vislabāk zina, kas cilvēkam visvairāk ir vajadzīgs, lai sasniegtu mūžīgo dzīvi.

               Lasīt tālāk

* * *

13. janvāris - kunga kristīšana

Pāvests Benedikts XVI ir teicis, „ka Jēzus, ienākot pasaules vēsturē, uzņemas savas tautas kārdinājumus, Mozus kārdinājumus. Viņš piekrīt svētīgajai apmaiņai: Viņš ir ar mieru tikt izdzēsts no dzīvības grāmatas, lai glābtu savu tautu (sal. Izc 32, 32). Tajā Jēzus būs Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. Viņš būs patiesais Mozus, kas ir „Tēva klēpī” (Jņ 1, 18), un uzlūkos Tēvu vaigu vaigā, lai atklātu cilvēkiem. Šīs pasaules tuksnesī Jēzus ir „dzīvā ūdens avots” (Jņ 7, 38), jo Viņš ne tikai izsaka vārdus, bet pats ir dzīvības Vārds, pats ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ 14,6).

Sasniedzis brieduma gadus, Jēzus uzsāk savu atklāto dzīvi, ejot uz Jordānas upi, lai saņemtu no Jāņa grēku nožēlas kristību. Ar šo simbolisko žestu Viņš mums atklāj pazemības ceļu, ko labprātīgi ir izvēlējies, lai izpildītu Tēva gribu. Kristības brīdī, Dieva Dēla pazemīgās mīlestības mirklī, kad atveras debesis un Svētais Gars redzamā veidā atklājas kā balodis, un balss pauž Tēva labo prātu, notiek Trīsvienības atklāšanās, kas apliecina Jēzus dievišķību – Viņš ir solītais Mesija.
                 
Lasīt tālāk

* * *

AICINA PARAKSTĪT PETĪCIJU 
"PAR KRISTĪGĀM UN ĢIMENES VĒRTĪBĀM"


Šobrīd valstī vērojama organizāciju darbība, kura uzspiež bērnu seksualizāciju, dzimumneitrālu audzināšanu un Dieva vārda izņemšanu no izglītības programmām, tādēļ informējam, ka ir sagatavota petīcija “Par kristīgām un ģimenes vērtībām”.

 

Tās mērķis ir paust sabiedrības nostāju par tradicionālās laulības un ģimenes nozīmīgumu, kā arī aicināt valdību atbalstīt atbalstīt iniciatīvas, likumdošanas projektus un noteikumus, kuri atbilst valsts Satversmē noteiktajām vērtībām. Petīciju ir aicināts parakstīt ikviens Latvijas iedzīvotājs, un, kad būs savākts nepieciešamais parakstu skaits, tā tiks iesniegta Saeimā.

Petīciju var parakstīt arī elektroniski, balsošanas vietnē parlatviju.lv -  https://parlatviju.lv/

Parakstītās petīcijas lūdzam sūtīt uz adresi - EKD "Kristus pasaulei", Braslas iela 29A, Rīga, LV-1084.

Petīcijas veidlapa

                                                                         

* * *

NOSLĒGUŠĀS RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZES
PRIESTERU REKOLEKCIJAS


No 2018. gada 2. līdz 5. jūlijam Rēzeknes Katoļu vidusskolas telpās notika ikgadējās Rēzeknes - Aglonas diecēzes priesteru rekolekcijas, kuras vadīja Mariāņu kongregācijas tēvi. 

Šī gada rekolekciju tēma saistījās ar septembrī gaidāmo Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti Latvijā, viņa izdotajiem jaunākajiem dokumentiem un priesterisko tikumu un garīgās dzīves izkopšanu  priesteriskajā kalpojumā.  Tika arī atgādināts, ka šogad tiek svinēta ne tikai Latvijas simtgade, bet arī  Aglonas Dievmātes svētgleznas kronēšanas 300 gadu jubileja.

Rekolekciju noslēgumā, uzrunājot priesterus, V. E. Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pateicās tiem par dedzīgo un nereti ne tik vieglo pastorālo un saimniecisko darbu diecēzes draudzēs un aicināja nepagurt. Ekselence arī mudināja priesterus aicināt draudžu ticīgos aktīvi apmeklēt pāvesta vadīto svēto Misi 24. septembrī Aglonas Dievmātes sanktuārijā.

    Ievietots: 13:20, 05.07.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

LATVIJAS GARĪDZNIEKIEM PIEŠĶIRTI
POLIJAS REPUBLIKAS VALSTS APBALVOJUMU

2018. gada 28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām. Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu un darbību poļu minoritātes labā. Apbalvojumu no Polijas prezidenta rokām saņēma arī Krāslavas draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, kuram ir piešķirts Nopelnu ordeņa kavaliera krustu, un Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels MIC, kurš saņēma Nopelnu ordeņa sudraba krustu.

          Lasīt tālāk

 


* * *

IZLAIDUMS RĒZEKNES KATOĻU VIDUSSKOLĀ

2018. gada 15. jūnijā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē pēc svētās Mises atestātus saņēma 15 pamatskolas un 9 vidusskolas Rēzeknes Katoļu vidusskolas absolventi.


    Ievietots: 09:20, 21.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PĒDĒJAIS ZVANS RĒZEKNES KATOĻU VIDUSSKOLĀ


    Ievietots: 09:10, 21.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PRIESTERA JURA MUKĀNA PRIESTERĪBAS 50 GADU JUBILEJA


    Ievietots: 10:15, 20.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PRIESTERA JĀZEPA SITNIEKA PRIESTERĪBAS 25 GADU JUBILEJA


    Ievietots: 14:04, 15.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZĒ IESVĒTĪTS VIENS DIAKONS


2018. gada 28. maijā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē V. E. bīskaps Jānis Bulis par diakonu iesvētīja Latvijas starpdiecēžu Garīgā semināra 5. kursa audzēkni Mārtiņu Kārkli.


    Ievietots: 09:10, 29.05.2018.                                                              Foto: B. Motivāne




* * *

BALVOS ATKLĀTS UN IESVĒTĪTS SKVĒRS
PAR GODU PRIESTERIM ANTONAM RIMOVIČAM 
(papildināts ar fotogaleriju)

Dīvam un cylvākim.

Bolvūs vīns no 4. maija svineibu centralajim nūtikumīm beja prīstera un kūkgrīzēja Ontona Rimoviča vōrdā nosauktō skvēra atklošona.  

Bolvu draudzē  ilgajā godu ritējumā ir kolpōjuši  daudzi ļūti izcyli prāvesti. Kaids šudiņ nūteikti var pavaicōt, dēļ kam taišņi prāvestu Ontonu Rimoviču mes pīmynam īpašā veidā. Atbiļde ir gona vīnkōrša un reizē ļūti pīpīļdeita.  Jam leidzeiga personeiba nav zynoma Latvijas un Lītuvas katōliskajā sabīdreibā. Dzims Lītuvā Šauļu apriņķa Šakinu draudzē, vysu myužu sapņojis par tū, bet vysu myužu kolpojis Latvejas draudzēs: Malnajā  Dukstugolā, Vōrkovā, Andrupenē, Bikovā, Sventē, Rubeņūs, bet vysilgōk, nu 1897. goda leidz 1914. godam, lelajā Bolvu darudzē. Jōatzemoj, ka tymā laikā vēļ nabeja Rugōju, Šķilbānu un Tiļžas draudžu. Kolpōdams Bolvūs, prāvests Ontons Rimovičs ļūti daudz dareja bazneicas sakōrtošonai. Taišņi Bolvūs prāvests nūpītni sōka nūzadorbōtīs ar kūka grīšonas mōkslu, kurai taipat kai Dīvam palyka uzticeigs leidz kopa molai. Par prāvesta grīztajīm kūka tālim kaids Lītovas mōkslas zynōtnīks ir sacejs: ,,Kurš kaut reizi myužā ir satics prāvesta Rimoviča veikumu, tam nikod vaira nabyus mīra, un jys nikod vairs naspēs palikt vīnaldziegs.” Un patīsi, tī vysi ir īpaši izteiksmeigi un emocionali, kotrs ar sovu seju un attīksmi. Šūbreid myusim ir unikāla īspēja Bolvu nūvoda muzejā redzēt plašōkū  pravesta Rimoviča dorbu izstōdi, kaida ir  īspējama apvīnojūt  tūs dorbus, kas atsarūn Šauļu un Rundāles pils muzeja krōjumūs.
            Lasīt tālāk

* * *

PRIESTERIS RINALDS STANKĒVIČS
APBALVOTS AR TRIJU ZVAIGŽŅU ORDENI


Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien, 2018. gada 3. maijā, svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza valsts augstākos apbalvojumus. 

Viens no apbalvotiem ir tēvs Rinalds Stankēvičš, Viļānu svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšnieks, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidents. 

Valsts prezidents pateicās klātesošajiem par izcilo Tēvzemes mīlestību, ieguldīto ilggadējo pašaizliedzīgo darbu un pūlēm Latvijas valsts labā. ,,Latvijas spēks un stiprums sakņojas mūsos pašos, tās cilvēkos. Latvija esam mēs,” uzsvēra Raimonds Vējonis. 
            Lasīt tālāk

* * *

* * *

LATVIJAS BĪSKAPU KONFERENCE
IZDEVUSI LITURĢISKO GRĀMATU TULKOJUMUS LATVISKI 

Latvijas Bīskapu konference ir izstrādājusi un, saņemot Svētā Krēsla apstiprinājumu, izdevusi trīs liturģiskās grāmatas: Svētību rituāli, Bīskapa, priesteru un diakonu ordinācijas rituāli un Baznīcas un altāra konsekrācijas rituālus  Latvijas diecēzēm.



    Ievietots: 09:10, 07.02.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

AGLONU APMEKLĒJA VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU
AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS PĀRSTĀVJI


2018. gada 6. februārī Aglonu apmeklēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece, Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite un speciāliste Sandra Muceniece.



    Ievietots: 09:10, 07.02.2018.                                                                              radieceze.lv


RĪGAS STARPDIECĒŽU AUGSTĀKĀ GARĪGĀ SEMINĀRA AUDZĒKŅI SAŅEM LEKTORA UN AKOLĪTA SVĒTĪBAS


Svētdien, 4. februārī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Latvijas bīskapu konferences priekšsēdētājs, Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis par lektoru un akolītiem iesvētīja trīs Latvijas Starpdiecēžu augstākā Garīgā semināra audzēkņus. Trešā kursa seminārists Grigorijs Ņikitins saņēma lektora svētības. Tas nozīmē, ka viņš kalpos pie Dieva Vārda altāra, lasot lasījumus, kā arī pakāpeniski mācīsies cienīt, mīlēt un kalpot Dieva Vārdam.

 

Savukārt, ceturtā kursa studenti Lauris Kārklis un Maksims Vlasovs kļuva par akolītiem, un turpmāk svētajā Misē kalpos pie altāra, pildot Misāles asistenta lomu, kā arī vajadzības gadījumā drīkstēs dalīt Vissvētāko Sakramentu.

 

Šīs svētās Mises laikā savu kandidatūru uz diakona svētībām arī apstiprināja piektā kursa seminārists Mārtiņš Kārklis, tādējādi atbildot aicinājumam uz priesterību un to apstiprinot gan bīskapa, gan Dieva priekšā. Līdz ar to viņš centīsies vēl dedzīgāk izkopt savu aicinājumu, līdz pat vēlākai Ordinācijas sakramenta saņemšanai.

    Ievietots: 09:14, 06.02.2018.                                                             Seminārists M. Kārklis


* * *

JAUNIEŠI NO KARMELA EKLEZIĀLĀS KUSTĪBAS
JAUNGADU SAGAIDA RĒZEKNĒ

Laika posmā no 29.decembra līdz 1.janvarim Rēzeknē Jauno gadu sagaidīja Karmela ekleziālās kustības jaunieši. Šīs dienas tika piepildītas ar dažādiem pasākumiem un lūgšanām. Kopskaitā pulcējāmies skaitā ap 30 no dažādām Latvijas pilsētām un mūs ar savu klātbūtni pagodināja 3 itāļi no šīs pašas kustības. Programma bija šāda, ka 29.12. ierašanās, vakariņas, iepazīšanās 30.12. pārgājiens, galda spēles 31.12. veidojām svētku sajūtu vakara ballei (dekorācijas, u.t.t.), jaungada sagaidīšanas balle. 1.01. dalījāmies pieredzētā, sakopām telpas un devāmies mājup. Neiztrūkstoši bija arī stundu liturģija un sv. Mises.

            Lasīt tālāk

 

* * *

EUHARISTISKĀ JĒZUS KONGREGĀCIJAS MĀSAS
LATVIJĀ KALPO JAU 25 GADUS

2017. gada 30. decembrī Aglonas bazilikā notika pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

 

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

 

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna Andra Aglonieša lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

            Lasīt tālāk
 

* * *

SAGAIDOT LATVIJAS VALSTS SIMTGADI, 
TIKS ĪSTENOTA INICIATĪVA #GAISMALATVIJAI 


Baznīcā un kristīgajās draudzēs ar Adventa laiku sākas liturģiskais gads. Šogad tas ievadīs Latvijas valsts simtgades gadu. No Adventa laika līdz Zvaigznes dienai 2018. gada janvārī Latvijas kristīgo draudžu dievnamos notiks muzikāli lūgšanu vakari, aicinot ikkatru cilvēku dāvināt Latvijai vērtīgāko garīgo dāvanu – lūgšanu. Idejas #GaismaLatvijai rosinātājs ir Baznīcu nakts fonds, to atbalsta lielākās kristīgās konfesijas, un tā ir iekļauta LV100 kalendārā.

 

Iniciatīva #GaismaLatvijai iesāksies jau pirmās Adventa laika svētdienas priekšvakarā – 2. decembrī ar ekumenisku lūgšanu Stirnienes katoļu baznīcā Latgalē un Gaismas dievkalpojumu un tam sekojošu visas nakts lūgšanu Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Par #GaismaLatvijai norises vietām ikviens ir aicināts uzzināt vairāk iniciatīvas kartē vai vietnē http://baznicunakts.lv/gaismalatvijai/ .

            Lasīt tālāk

 Copyright © 2013-2019 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze