Menu:












***

VISSVĒTĀKĀ TRĪSVIENĪBA

bilde"Patiesi, patiesi es [Dieva Dēls] jums saku: kas pieņem To, kuru es sūtīšu [Svēto Garu], tas pieņem mani, bet, kas nepieņem mani, tas nepieņem To [Tēvu], kurš mani ir sūtījis" ( 13, 20).

Baznīca ticību ir saņēmusi no apustuļiem un viņu mācekļiem: Tā [Baznīca] tic vienam Dievam, Visvarenajam Tēvam, debesu, zemes un jūras, un visa, kas tajā atrodas (sal. Apd 14, 15) Radītājam; un Jēzum Kristum, Dieva Dēlam, kurš mūsu pestīšanas dēļ pieņēma cilvēka miesu; un Svētajam Garam, kurš caur praviešiem vēstīja par Jēzus atnākšanu, piedzimšanu no Jaunavas, ciešanām, augšāmcelšanos no mirušajiem un uzkāpšanu debesīs, un Viņa turpmāko darbību no debesīm, kur Viņš sēž pie Dieva Tēva labās rokas (sal. sv. Irenejs, "Adversus Haereses", I, X).

Ikonu, kurā attēlota Vissvētā Trīsvienība ir uzgleznojis krievu tautības mūks Andrejs Rubļovs, par pamatu ņemot Vecajā Derībā aprakstīto notikumu, kad Kungs patriarhu Ābrahamu apciemoja triju "švešinieku" veidā (sal. Rad 18, 1-2). Mākslinieks šos trīs "svešiniekus" ir attēlojis eņģeļu veidā, no kuriem katrs reprezentē kādu no Trīsvienības Personām. Aiz katra no tiem viņš simboliski ir attēlojis to, kas visvairāk asociējas ar katru no Trīsvienības Personām. Ikonas kreisajā pusē aiz eņģeļa ir attēlots Tēva nams, kurā Viņš gaida atgriežamies pazudušo dēlu - cilvēci; aiz eņģeļa, kas ir centrā - koks, kas norāda uz Jēzus krustu, kurš pārtop par jaunu dzīvības koku; un aiz trešā eņģeļa, kas atrodas ikonas labajā pusē, mākslinieks ir attēlojis klinti, no kuras tuksnesī pūst dzīvais ūdens, kas norāda uz Svētā Gara dāvanu.
                Lasīt tālāk

***

6. jūnijā, otrdien Trešajos Vasarsvētkos, plkst. 12:00, 40 stundu dievkalpojuma noslēgums Aglonas bazilikā. Vissvētākā Sakramenta adorācija. Sv. Misē piedalīsies pāvesta sūtnis arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, Latvijas diecēžu bīskapi un priesteri.

11. jūnijā, svētdien  Vissvētās Trīsvienības svētkos  V. E bīskapa Jāņa Buļa vizitācija Stoļerovas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā.

***

PRIEKŠLIKUMU VEIDLAPA
PAR LOKĀLPLĀNOJUMU „LOKĀLPLĀNOJUMS ZEMES VIENĪBAI AR KADASTRA APZĪMĒJUMU 05000012401, RĪGAS IELĀ 39, DAUGAVPILĪ”

PAMATOJUMS: Daugavpils pilsētas domes 12.05.2017. lēmums Nr. 239 (prot. Nr. 11, 13.§).

LOKĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDĀTĀJS: SIA „Rēzeknes būvprojekts”, Atbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē, LV-4601, e-pasts: rezbp@inbox.lv

IZSTRĀDES VADĪTĀJS: Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta Pilsētplānošanas nodaļas vecākais teritorijas plānotājs Sergejs Trošimovs, sergejs.trosimovs@daugavpils.lv, 65457163.

PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS TERMIŅŠ: no 2017.gada 29. maija līdz 2017. gada 26. jūnijam.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks: 21.06.2017. plkst. 17:00 Domes konferenču zālē, Kr. Valdemāra ielā 1, Daugavpilī.

Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt līdz 26.06.2017.. Domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamentā, Raiņa ielā 28, Daugavpilī, LV-5401 vai elektroniski sūtīt uz e-pasta adresi sergejs.trosimovs@daugavpils.lv

Apmeklētājus pieņem pirmdienās no 13:00 – 18:00, trešdienās no 8:00 – 12:00, Domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamentā, Raiņa ielā 28, Daugavpilī, 3. stāvā.
Ar lokālplānojuma 1.0. redakcijas materiāliem var iepazīties portālā ĢeoLatvija https://www.geolatvija.lv/geo/tapis3 vai Daugavpils pilsētas pašvaldības mājas lapā https://www.daugavpils.lv sadaļā Publiskā/sabiedriskā apspriešana, kā arī darba dienās Domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamentā, Raiņa ielā 28, Daugavpilī, 3. stāvā.
                    Atvērt PDF


***

VASARSVĒTKI

Ziemai beidzoties, sākas pavasaris – laiks, kad mostas daba un ārā kļūst ievērojami siltāks. Pateicoties siltumam, kas nāk no saules, sāk ziedēt puķes, un savā krāšņumā atplaukst visa daba. Tā vai līdzīgi notiek arī mūsu garīgajā dzīvē – bieži ir “aukstuma”, “ziemas” un “sasaluma” periodi. Taču tādos brīžos esam aicināti no visas sirds ieticēt, ka tas nebūs ilgi un ka pie “debesīm atkal parādīsies saule”, kas ar savu gaismu izkliedēs “nakts” un neziņas tumsu (sal. О. Любо Куртович, Пусть ваше сердце откроется Богу”, Свет Марии”, 2012./05.). Tomēr, neskatoties uz to, kāds “gadalaiks” valda sirdī, Dieva aicinājums attiecībā uz mums vienmēr ir svētums.
              Lasīt tālāk

***

JŪNIJS - JĒZUS SIRDS GODINĀŠANAI VELTĪTS MĒNESIS

bildeJēzus mūs visus un ikvienu ir pazinis un mīlējis visu savu dzīvi, savā agonijā un ciešanās un ir atdevis savu dzīvību par katru no mums: Dieva Dēls „mīlēja mani un par mani atdeva pats sevi” (Gal 2, 20). Viņš mūs mīlēja ar cilvēka sirdi. Šī iemesla dēļ Vissvētā Jēzus Sirds, kas caurdurta mūsu grēku dēļ un mūsu pestīšanas labad (sal. 19, 24), „tiek uzskatīta par zīmi un simbolu mīlestībai, kuru dievišķais Pestītājs bez mitas dāvā mūžīgajam Tēvam un visiem cilvēkiem bez izņēmuma”” (Pijs XII, Enciklika „Haurietis aguas”, 54; KBK, 478). 

Pestītāja Vissvētā Sirds ir dievišķās mīlestības, kuru Viņš dāvā Tēvam un Svētajam Garam, simbols, šīs mīlestības, kuru cilvēktapušais Dieva Vārds parāda cilvēkiem, atrodoties vājajā un iznīcīgajā miesā (sal. Pijs XII, Enciklika „Haurietis aguas”, 55). 

Svētā Mateja Evaņģēlija fragments (Mt 11, 25-30) izceļ divus Jēzus Sirds aspektus: no vienas puses, tā ir vērsta pret Tēvu slavēšanas lūgšanā: Tēvs, debesu un zemes Kungs, es Tevi slavēju, ka Tu esi to apslēpis gudrajiem un prātīgajiem, bet atklājis to mazajiem.” (Mt 11, 25) No otras – Jēzus vēršas pie cilvēkiem ar līdzjūtības saucienu: „Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi, un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir maigs, un mana nasta viegla.” (Mt 11, 28-30)

              Lasīt tālāk

***

VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS APMEKLĒŠANA

bildeSvētā Terēze no Kalkutas saka, ka pasludināšanas un apmeklēšanas laikā Marija ir paraugs dzīvei, kādu mums vajadzētu dzīvot. Pasludināšanas laikā viņa ielūdz Jēzu savā dzīvē, pēc tam apmeklēšanas brīdī dalās ar to, ko ir saņēmusi. Apmeklējot savu radinieci Elizabeti, Marija darbos apstiprina savu beznosacījumu Dievam.

Marijas un Elizabetes dzīvē notiek brīnumainas izmaiņas, kas skar ierasto dienas kārtību. Elizabete pēc daudzu gadu neauglības ir ieņēmusi bērnu, un Marija pēc tikšanās ar sūtni no debesīm un savas jaunavīgās laulības arī gaida Bērniņu.


Sievietei, kas gaida bērniņu, mainās cilvēciskā psiholoģija, viņa vairāk koncentrējas uz sevi, lieto piemērotu uzturu, pievērš uzmanību visām negatīvajām un pozitīvajām pazīmēm, kas liecina, ka viņas sāk iznēsāt bērnu (sal. Brālis Efraims, “Noslēpumi, kas dziedina”, 60. lpp.). Līdz ar to Marijai un Elizabetei bija tiesības būt aizņemtām, koncentrēties uz sevi. Tomēr Marija, kļuvusi par dzīvu monstranci, neskatoties uz visu, dodas simt piecdesmit kilometru garā ceļojumā starp diviem sabatiem, veicot trīsdesmit kilometrus dienā, kas ir milzīgs attālums tādos klimatiskos apstākļos (sal. Brālis Efraims, “Noslēpumi, kas dziedina”, turpat). Viņa ļaujas sava Līgavaiņa – Svētā Gara – vadībai un dodas pie savas radinieces Elizabetes, lai tai palīdzētu. Abas satiekas, dalās savā pieredzē un ir kā dāvana viena otrai.

             Lasīt tālāk

***

LIELDIENU LAIKA VII SVĒTDIENA

Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs, Viņa mācekļi – ieskaitot apustuļus un Mariju – atgriezās augšistabā, kur tika svinētas Pēdējās Vakariņas (sal. Lk 22, 12). Tur viņi vienprātīgi pavadīja laiku lūgšanā un gaidīja atnākam apsolīto Svēto Garu (sal. Apd 1, 13).

Vienotība, kāda valdīja pirmatnējā Baznīcā ir zīme tai vienotībai, kādu Jēzus vēlas redzēt kristiešu starpā. Baznīcai jābūt kopienai, kura atspoguļo Vissvētakās Trīsvienības vienību.

Šīs dienas Evaņģēlija lasījuma pamatā ir Jēzus lūgšana debesu Tēvam, kurā Viņš pauž rūpes par saviem mācekļiem. Jēzus lūgšana no jauna apstiprina vienību starp Jēzu un Tēvu.

                  Lasīt tālāk

***

28. maijā, plkst. 12:00  Pirmā svētā Komūnija bērniem un jauniešiem Rēzeknes Jēzus sirds katedrālē.

31. maijā, plkst. 10:00 V.J.M. Apmeklēšana. Vissvētākā Sakramenta adorācija, sv. Mise. Mācību gada noslēgums Rēzeknes Katoļu vidusskolai Jēzus Sirds katedrālē.

4. jūnijā Svētā Gara nosūtīšanas svētkos sv. Mise Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē plkst. 12.00. Bērnu un jauniešu iestiprināšana.

6. jūnijā, otrdien Trešajos Vasarsvētkos, plkst. 12:00, 40 stundu dievkalpojuma noslēgums Aglonas bazilikā. Vissvētākā Sakramenta adorācija. Sv. Misē piedalīsies pāvesta sūtnis arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, Latvijas diecēžu bīskapi un priesteri.

***

KUNGA DEBESKĀPŠANA

Šodien debesīs notiek patiesi svētki, svētki kādus grūti iztēloties! Eņģeļus (..), redzot pārnākam To, kas pirms trīsdesmit trim gadiem devās lejup un kļuva mazs Bērniņš, pārņem liels prieks. Tagad Jēzus atgriežas (..) un nes savā miesā cilvēcisko ciešanu pēdas. Viņa zemes dzīves ievainojumi tagad ir goda un slavas pilni. Lūk, īstenojas Jēzus patiesā ienākšana Jeruzalemē – eņģeļu un  svēto pulki uzgavilē Karalim, kas ienāk savā valstībā. (..) Jēzus, kurš devās projām viens, tagad atgriežas kopā ar lielu ļaužu pulku! Gans ved atpakaļ savās asinīs mazgāto ganāmpulku un kūtī atgriež pazudušās avis. (Daniels Anžs)

Pēc tam, kad Jēzus četrdesmit dienas vairākkārt bija parādījies mācekļiem, stāstījis par Dieva valstību un ieturējis kopīgu maltīti ar tiem, Viņš pavēlēja mācekļiem neaiziet no Jeruzalemes pirms Svētā Gara atnākšanas (sal. Apd 1, 3-4). Pēc tam Viņš mākonī tika pacelts debesīs (sal. Apd 1, 9). Debeskāpšana tiek parādīta kā pēdējais notikums Galilejā, ar kuru arī tiek noslēgta evaņģēlista Marka liecība par Jēzu Kristu (sal. Mt 28, 16-20).

             Lasīt tālāk

***

LIELDIENU LAIKA VI SVĒTDIENA

Līdz ar Kristības sakramenta pieņemšanu esam saņēmuši Svēto Garu – esam kļuvuši Dieva bērni, kurus Viņš nekad neatstās.

Paliekot uzticīgi Kristībā dotajiem solījumiem, mēs paliekam mīlestībā, tas ir Dievā (sal. 4, 16), un mums vairs nav ne no kā jābaidās.

Bailēm nav pamata, jo esam saņēmuši nevis verdzības garu, bet gan Garu, kas mūs mudina Dievu saukt par savu Tēvu (sal. Rom 8, 15), un ne tikai saukt, bet arī no sirds ticēt, ka Dievs ir mūsu Tēvs, uz kuru varam droši paļauties un kuram varam uzticēties.
              Lasīt tālāk

***
 VIĻĀNU BAZNĪCAS SAKRĀLAJĀ LAUKUMĀ IESVĒTĪTA JAUNA KAPELA AUGŠĀMCĒLUŠĀ KRISTUS GODAM

bildePirms desmit gadiem, kad tika svinēta Dievmātes parādīšanās Fatimā deviņdesmitā gadadiena, V. E. bīskaps Jānis Bulis pasvētīja zvanu Dievmātes godam.

Šo desmit gadu laikā tika ļoti daudz paveikts – izremontēta baznīca un restaurēti deviņi altāri; atjaunots klosteris un restaurēta klostera kapela ar senajiem griestu gleznojumiem; izveidots Rožukroņa dārzs ar sv. Meinarda skulptūru; izveidota Dievmātes Glorietta, Fatimas Dievmātes grota un divas kapelas baznīcas dārzā; uzstādītas svētā Jāņa Pāvila II un svētā erceņģeļa Mihaela skulptūras, un izdarīti vairāki citi nozīmīgi darbi.

Atzīmējot Dievmātes parādīšanās Fatimā 100. gadadienu, Viļānu baznīcas sakrālais laukums tika papildināts ar vēl vienu jaunu kapelu, kura veltīta Augšāmcēlušā Kristus godam. To pēc svētku sv. Mises un euharistiskās procesijas iesvētīja Rēzeknes-Aglonas bīskaps Jānis Bulis.

*** 

 DIEVMĀTES PARĀDĪŠANĀS FATIMĀ 100. GADADIENA 

bildeŠogad maija mēnesis ir ļoti īpašs, jo šī gada 13. maijā Baznīcā sāksies Fatimas Dievmātes parādīšanās sākuma 100 gadu jubileja. Dievmātes parādīšanās Fatimā iespaidoja Baznīcas dzīvi, jo lielā mērā atjaunoja cilvēku dievbijību.

Atz
īmējot Dievmātes parādīšanās Fatimā (Portugālē) simto gadskārtu, pāvests Francisks izsludinājis pilnas atlaidas visa Jubilejas gada garumā, kurš sāksies 2017. g. 13. maijā un noslēgsies 26. novembrī. Saskaņā ar Fatimas Sanktuārija rektora Andre Pereiras teikto, pilnas atlaidas Baznīcas noteiktajā kārtībā iespējams iegūt trīs veidos:

     * Svētvietas apmeklēšana. Saņemt pilnas atlaidas var apmeklējot un lūdzoties Dievmātes parādīšanās svētvietā Fatimā (Portugālē). Ticīgajiem ir jāsaņem Izlīgšanas sakramentu, jābūt brīviem no ikviena grēka un jālūdzas pāvesta nodomā - Tēvs mūsu..., Es ticu..., kā arī jāuztic sevi Dievmātes aizsardzībai.
             Lasīt tālāk

                 

***

LIELDIENU LAIKA V SVĒTDIENA

Seko man. Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Bez ceļa nav iešanas; bez patiesības nav pazīšanas; bez dzīvības nav dzīvošanas. Es esmu ceļš, pa kuru tev jāiet; patiesība, kurai tev ir jātic; dzīvība, uz kuru tev ir jācer. (sal. Ķempenes Toms “Sekošana Kristum”, 56, 1)

Ar savu nāvi, augšāmcelšanos un debeskāpšanu, Jēzus "aizgāja" un sagatavoja mums vietu sava Tēva namā; namā, kurā mājokļu ir daudz (sal. 14, 2).

Viņa Tēva nams vairs nav templis, kas darināts cilvēku rokām (sal. Apd 7, 48). Tā ir Baznīca, kas celta uz "dzīviem akmeņiem", kuras pamatā ir izredzēts un dārgs stūrakmens – Jēzus Kristus (sal. 1 Pēt 2, 4 ).

Mēs katrs tiekam saukti par “dzīviem akmeņiem” Dieva celtnē (sal. 1 Kor 3, 9;16). Un šajā Gara templī mums ir jābūt par svētiem priesteriem, kuri pienes garīgas dāvanas – lūgšanas, darbus, nodomus – Dievam.

             Lasīt tālāk

***

RĒZEKNĒ NORISINĀJĀS LATGALES KONGRESA
SIMTGADE
Apskatīt fotogaleriju

2018. gadā svinēsim Latvijas pastāvēšanas simto gadadienu. Šīs ievērojamās jubilejas devīze ir ,,Es esmu Latvija", kas norāda uz katra Latvijas iedzīvotāja būtisku lomu Latvijas valsts vēsturē, tagadnē un nākotnē. Šī jubileja tiks svinēta vairākus gadus kuru laikā notiks dažādi saistoši un patriotiski pasākumi.

Viens no šādiem pasākumiem, ar ko arī sākās simtgades svinības, bija Latgales simtgades kongress, kas notika šī gada 5. maijā Rēzeknē. 1917. gadā tieši Latgales kongresā izšķirās Latvijas nākotne, jo tajā  tika nolemts, ka Latgales iedzīvotāji vēlas apvienoties ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem, tādējādi izveidojot vienotu Latviju.

             Lasīt tālāk


***

LIELDIENU LAIKA IV SVĒTDIENA

PĀVESTA FRANCISKA VĒSTĪJUMS
54. LŪGŠANU DIENĀ PAR AICINĀJUMIEM

Gara mudināti dodieties misijā

Dārgie brāļi un māsas, iepriekšējo gadu laikā mums bija iespēja pārdomāt par diviem kristīgā aicinājuma aspektiem – par pamudinājumu “iziet no sevis”, lai klausītos Kunga balsi, un par to, cik liela nozīme ir ekleziālajai kopienai, kas ir īpaša vieta, kur Dieva aicinājums rodas, tiek dzīvināts un izpaužas.

Tagad, atzīmējot 54. Pasaules Lūgšanu dienu par aicinājumiem, es gribētu pievērsties kristīgā aicinājuma misionārajai dimensijai. Tas, kurš ļauj Dieva balsij sevi piesaistīt un sāk sekot Jēzum, ļoti ātri atklāj sevī neizdzēšamu vēlmi nest Labo vēsti brāļiem, iesaistoties evaņģelizācijā un mīlestības kalpojumā. Visi kristieši pēc savas dabas ir Evaņģēlija misionāri! Patiesi, māceklis nesaņem Dieva mīlestības dāvanu savam mierinājumam; viņš nav aicināts izrādīt sevi, ne arī rūpēties par kāda uzņēmuma interesēm; vienkārši, viņu ir skāris un pārveidojis prieks par to, ka var justies Dieva mīlēts, un viņš nespēj paturēt šo pieredzi tikai sev: “Evaņģēlija prieks, kas piepilda mācekļu kopienas dzīvi, ir misionārais prieks” (Apustuliskais pamudinājums “Evangelii gaudium” , 21).

            Lasīt tālāk


***

MAIJS – DIEVMĀTEI VELTĪTS MĒNESIS

Maja kolpōšona


Maja kolpōšona Maja mēnesī myusu zemē sōk zīdēt vysas pučes un kūki, tōpēc šū mēnesi patīši uzskota par vysskaistōkū mēnesi godā. Šymā skaistajā mēnesī ir pazeistama tradicija, kad vokorūs bazneicōs, pi ceļu krystim voi pi ōrā pastateitom Dīva Mōtes statujom ticeigī puļcejās uz kūpeigu lyugšonu Jaunovas Marijas gūdam. Latgolā tū parosti sauc par maja dzīdōjumim voi dzīdōšonu pi krysta, aiztō kai «maja dzīdōjumi pi krysta» tys ari tyka īraksteits Latvijas kulturas kanonā.

Teik uzskateits, ka pyrmais, kas sōce maja mēnesī gūdynōt Jaunovu Mariju, beja Spanijas karaļs Alfons X, saukts ari par Gudrū, kas dzeivōja XIII gs.. Sovā padīveibā jis uzrakstēja dzejas un dzīsmu krōjumu Dīva Mōtei, vīnā nu kurim jis ari slavēja maja mēnesi kai jaunas dzeives uzplaukuma mēnesi. Pēc karaļa Alfonsa dūmom majs ar sovu skaistumu vīn mudynoj lyugtīs Marijai. Nadaudz vālōk Vōcijā dzeivōjušais dominikāņu tāvs svēteigais Henriks Ziso maja mēnesi atzyna par vyspīmārōtōkū Vysvātōkōs Jaunovas gūdynōšanai.

            Lasīt tālāk


***

ATKLĀTA PIEMIŅAS PLĀKSNE PRIESTERA-MOCEKĻA

JĀZEPA BORODZUĻAS GODAM

2017. gada 26. aprīlī Zilupes novada Pasienē, Svētā Dominika Romas katoļu baznīcā svinīgi tika atklāta piemiņas plāksne priestera mocekļa Jāzepa Borodzuļa godam.

 

Jāzeps Borodzuļa dzimis 1893. gadā Baltkrievijā. Mācījies Pēterburgas garīgajā seminārā un akadēmijā. No 1947. – 1949. gadam kā priesteris kalpojis  Pasienes  un Zilupes Romas katoļu draudzēs. Apcietināts 1949. gada 10. novembrī.  Neskatoties uz piedzīvoto, palicis uzticīgs katoliskajai ticībai, turpinājis kalpot Dievam un cilvēkiem līdz pat aiziešanai mūžībā. Miris Rīgā un apglabāts Ziepniekkalna kapos. Pēdējā kalpošanas vieta bija Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu draudze.

 

Svētku pasākuma iniciatore bija biedrība “Latgalieši”. Klātesot Latgales draudžu priesteriem un ticīgajiem, plāksni svinīgi atklāja un iesvētīja V. E. Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.

 

Svētku noslēgumā bīskaps izteica sirsnīgus pateicības vārdus Zilupes novada domes priekšsēdētajam Oļegam Agafonovam par Pasienes baznīcai sniegto palīdzību, un ticīgajai tautai par svētku apmeklēšanu un lūgšanām.

***

kunga augšāmcelšanās svētki

ES ESMU AUŠĀMCELŠANĀS UN DZĪVĪBA. KAS MAN TIC,
LAI ARĪ BŪTU MIRIS, DZĪVOS! ( 11, 25)

bilde

Kristus augšāmcelšanās ir pamats arī mūsu cerībai reiz augšāmcelties. Cilvēki, balstoties savā ikdienas pieredzē, ir pieraduši pie fakta, ka pastāv pāreja tikai vienā – nāves – virzienā bez atgriešanās iespējas no turienes. Bet, lūk, ir notikusi citādāka pieredze: Kristus, augšāmceļoties no kapa, ir sagatavojis šādu iespēju arī mums:  Patiesi, patiesi es jums saku, kas man tic, tas nemirs nemūžam, bet es viņu piecelšu pastarajā dienā.”

 

No šī apsolījuma izplūst mūsu cerība un prieks, ko jums arī novēlu mūsu Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svinībās!



Kristus ir augšāmcēlies!
Patiesi augšāmcēlies!
Alleluja!
 + Jānis Bulis
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps


 Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze