Menu:
















* * *

atskats uz lūgšanu nakti aglonas bazilikā

2016. gada 29. – 30. aprīlī Aglonas bazilikā notika Lūgšanu nakts, kurā piedalījās vairāk kā trīsdesmit ticīgo, pārsvarā jaunieši no dažādām vietām – Aglonas, Krāslavas, Daugavpils, Izvaltas, Preiļiem, Madonas u.c.

 

Lūgšanu tikšanās sākās ar svēto Misi, svinot jaunavas un Baznīcas doktores svētās Katrīnas no Sjēnas svētkus. Pēc tam visi pulcējās uz kopīgām vakariņām un sadraudzību. Vakara gaitā priesteris Juris Skutels vadīja lekciju par tēmu ,,Kas ir adorācija?”, tādējādi ievadot klātesošos lūgšanā.

 

Kamēr metas mijkrēslis, jaunieši pulcējas bazilikas pagalmā, lai ar svecēm un lāpām, ģitārām un draugiem blakus dotos Gaismas ceļā. Daudziem šī bija unikāla iespēja piedzīvot šo lūgšanu, kuras aizsākumi meklējami 1988. gadā un kura ir veidota pēc Krusta ceļa principa, bet 14 stacijās tika pārdomāti notikumi no Kristus augšāmcelšanās līdz Svētā Gara nosūtīšanai Vasarsvētkos. Gaismas ceļa apceres bija par Dieva žēlsirdību, ko enciklikā ,,Dives in misericordia” (“Žēlsirdībā bagāts”) aprakstījis svētais Jānis Pāvils II.

            Lasīt tālāk

 

* * *

kopusvātki rēzeknes jezus sirds
draudzes kopsātōs 2016. godā


    Ievietots: 16:18, 24.05.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

vissvētā trīsvienība


Tas, ka vienā Dievā ir trīs Personas, ir pārdabiska patiesība, kas sniedzas tālu pāri mūsu saprašanas robežām, un to mēs pieņemam ticībā. Cilvēks var zināt pavisam droši, ka Dievs eksistē. Piemēram, agrīnie filozofi kā Platons un Aristotelis uzskatāmi pierādīja Dieva eksistenci ar parasta prāta palīdzību. Ar rūpīgiem pētījumiem un filozofiju viņi pierādīja, ka Dievam jābūt. Viņiem nebija Atklāsmes. Šo dabisko patiesību par to, ka Dieva esību var uzzināt ar parasto prātu (bez dievišķās Atklāsmes), māca Baznīcas Maģistērijs.

Taču noslēpums un patiesība par Vissvēto Trīsvienību ir kaut kas gluži atšķirīgs. Tas ir kaut kas daudz augstāks. Tā ir daudz neaptveramāka patiesība. Tā ir pārdabiska patiesība, kaut kas, kas pārsniedz cilvēku dabisko saprašanu un intelektu. Vien pats saviem spēkiem cilvēks nekad nevarētu to atklāt. Platons un Aristotelis nekad nevarētu atklāt šo patiesību. Tāpēc bija nepieciešams, ka Dievs to atklātu. Vissvētā Trīsvienība mums ir noslēpums. Mēs varam izprast šo noslēpumu tikai pavisam mazā mērā. Ar „Trīsvienību” Baznīca domā, ka Dievā ir trīs dievišķas un atšķirīgas Personas, kurām ir viena un tā pati daba un būtība. Kā iespējams, ka vienā Dievā ir trīs Personas? Kā Dievam var būt viena daba un trīs personas? Kā trīs atšķirīgas personas var būt ar to pašu būtību un dabu?
            Lasīt tālāk 

* * *

40 stundu vasarsvētku dievkalpojuma
noslēgums aglonas bazilikā

2016. gada 17. maijā Aglonas bazilikā noslēdzās 40 stundu Vasarsvētku dievkalpojums, uz kuru kā ikgadus pulcējās daudzi priesteri un ticīgie no vairākām Latvijas draudzēm.

Svētās Mises sprediķī V. E. Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir ļaut sevi piepildīt Svētajam Garam visā mūsu dzīves laikā, jo pretējā gadīdumā mūsos iemājos kāds cits gars, kurš mūs novirzīs no īstā ceļa un patiesā  dzīves mērķa, kas ir debesu valstība.  

Pēc svētās Mises visi vienojās kopīgā Vissvētākās Jaunavas Marijas litānijas dziedāšanā un Euharistiskajā procesijā.


    Ievietots: 10:03, 18.05.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

vasarsvētku vigilijas svinības sarkaņos


    Ievietots: 10:03, 18.05.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

latvijā viesojās vatikāna valsts sekretārs
V. E. kardināls pjetro parolins

No 2016. gada 11. līdz 13. maijam Latvijā viesojās Vatikāna valsts sekretārs Viņa Eminence kardināls Pjetro Parolins.

12. maija rītā Viņa Eminence tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un ministru prezidentu Māri Kučinski, kā arī viesojās Latvijas Saeimā.  Gan prezidents, gan premjers atzinīgi izteicās par līdzšinējo sadarbību starp Latviju un Svēto Krēslu, kā arī pauda apņēmību sadarbību turpināt.

Pēcpusdienā Latvijas Universitātes lielajā aulā notika konference, kurā kardināls prezentēja pirms gada iznākušās pāvesta Franciska enciklikas "Laudato si" tulkojumu latviešu valodā. Savā uzrunā viņš norādīja, ka ekoloģiskie jautājumi, par kuriem šajā dokumentā runā pāvests ir ļoti aktuāli un būtiski, jo tikai visi kopā mēs varam rupēties par mūsu planētu, kas ir mūsu visu kopīgās mājas.

Pēc konferences kardināls kopā ar Latvijas bīskapiem un priesteriem svinēja svēto Misi Rīgas svētā Jēkaba katedrālē. Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs V. E. Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pirms svētās Mises, uzrunājot viesi, sacīja, ka Latvijas Baznīcai ir liels gods un prieks uzņemt tik augstu viesi.

Pēc svētās Mises Vatikāna valsts sekretārs pasniedza Latvijas kardinālam V. Em. Jānim Pujatam pāvesta Franciska sūtītu atzinības rakstu, jo šogad aprit 25 gadi kopš viņš ir konsekrēts par bīskapu.

13. maijā kardināls Parolina apmeklēja Rīgas Garīgo semināru. Uzrunājot semināristus, Viņa Eminence atzina, ka viņu ir personīgi uzrunājusi Semināra, kā arī Latvijas vēsture ar visām ciešanām un grūtībām, ko tā sevī ietver un mudināja kandidātus uz priesterību nepagurt un savu dzīvi vienmēr balstīt uz Kristu. Uzrunai sekoja svētā Mise renovētajā Semināra kapelā.

Kardināla Parolina vizīte noslēdzās ar ekumenisko tikšanos Rīgas arhidiecēzes kūrijā. Viesis ļoti atzinīgi novērtēja ekumenisko situāciju Latvijā un atzina, ka daudzām valstīm būtu jāņem piemērs no Latvijas.
 
    Ievietots: 09:21, 17.05.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

vasarsvētku svētdiena

Lai pie mums atnāk Dievs un mūsos mājo

Jēzus saka: Ja kas Mani mīl, tas ievēros manu mācību, (..) un mēs atnāksim pie viņa un viņā mājosim. Kurš gan no mums negribētu, lai pie mums atnāk Dievs un mūsos mājo? Jāsaka, ka tas ir iespējams. Dievs patiešām grib mājot cilvēka sirdī. Ir tikai viens priekšnoteikums - ievērot Viņa mācību. Attiecībās ar Dievu jāvalda principam visu vai neko. Dievs ir bezgalīga mīlestība, bet tas, kas liels, ir iegūstams tikai par atteikšanās cenu, kad atsakāmies no mazākiem labumiem.

Kā to atšķirt? Kā zināt, vai sirdī nav paslēpies kāds mazs dieveklis, kuru ļoti mīlam un esam ar to tā sasaistījušies, ka pat nemanām tā klātbūtni? Uz to Jēzus atbild: Iepriecinātājs Gars, Svētais Gars, kuru Tēvs sūtīs Manā vārdā, iemācīs jums visas lietas. Tas nozīmē, ka Dievs dod mums visu, arī spēju iepazīt pašiem savu sirdi un prasmi būt nomodā par savu sirdsapziņu. Sirdsapziņa nav no mums pašiem, tā ir no Dieva, no Svētā Gara, kuru Tēvs mums sūta - sūta un ilgojas, lai mēs Viņu pieņemtu. 
            Lasīt tālāk 


* * *


    Ievietots: 13:24, 14.05.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

aglonā noslēgušās saderināto tikšanās


2016. gada 8. maijā Aglonā notika saderināto un iemīlējušos tikšanās, kas ilga 9 nedēļas (vienu pēcpusdienu nedēļā), izlaidums.


    Ievietots: 10:03, 11.05.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

Lieldienu VII svētdiena

Kristus Ir Augšāmcēlies! Visu Lieldienu laiku mēs sveicinām viens otru ar šādiem vārdiem un šodien svinām šo svētdienu, esot kopā ar Jēzu Pēdējo vakariņu telpā. Ir dziļa saikne starp Pēdējo vakariņu telpu Lielajā ceturtdienā un to telpu, augšistabu, kur bija sapulcējušies mācekļi kopā ar Vissvētāko Jaunavu Mariju. Vasarsvētkos nāk Svētais Gars, tādējādi noslēdzot Jēzus misiju šeit uz zemes, bet no otras puses ievadot misiju, ko turpinās Baznīca, Viņa Mistiskā Miesa.

Jēzus lūdzas Pēdējo vakariņu telpā, īsi pirms savām ciešanām. Šajā evaņģēlija fragmentā mēs varam lasīt tikai trešo daļu no lūgšanas. Jēzus lūdzas: „Lai visi būtu viens.” Bieži vien šī Jēzus lūgšana vispirmkārt tiek attiecināta uz ekumēnisko kustību starp dažādu konfesiju kristiešiem. Tomēr šodien es vēlos pievērst uzmanību tieši uz vienotību, kas jau realizējas mūsu, katoļu vidū, esot Baznīcā. 

            Lasīt tālāk


* * *

rekolekcijas sarkaņu dzīvības mātes rekolekciju mājā

No 20. līdz 27. jūnijam Sarkaņu Dzīvības Mātes institūta rekolekciju mājā notiks ignāciskās  klusuma rekolekcijas. Rekolekciju tēma: Dieva Tēva mīlestībā. Rekolekcijas rīko un vada Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsa Brigita SJE. Informācija un pieteikšanās pa tālr. 29387125. Lūgums pieteikties savlaicīgi.

No 24. līdz 31. augustam Sarkaņu Dzīvības Mātes institūta rekolekciju mājā notiks ignāciskās  klusuma rekolekcijas. Rekolekcijas rīko un vada Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsa Brigita SJE. Informācija un pieteikšanās pa tālr. 29387125. Lūgums pieteikties savlaicīgi. (m. brigita SJE)

   Ievietots: 08:41, 02.05.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

Lieldienu VI svētdiena

Lieldienu VI svētdienas lasījumi


Svētais Gars – Mierinātājs un Apgaismotājs.

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā lasām par lietu, kas mums visiem ir pazīstama – cik smagi ir ļaut kādam aiziet, par atvadām. Lielisks piemērs bija Viktorija, ilgi valdošā Anglijas karaliene. Viņas vīrs princis Alberts nomira 42 gadu vecumā un karaliene jutās sagrauta. Telpas, kurās viņš nomira tika aizslēgtas un katru dienu tika mainīta gultas veļa un ūdens baseinā tā, it kā viņš joprojām tur dzīvotu. Viņas ilgas bija nemierināma.

Šajā svētdienā fokusēsimies tieši uz šo vārdu. Vārds mierināt sastāv no diviem latīņu valodas vārdiem cum – ar un solas – viens. Tātad mierināt nozīmē būt ar vientuļajiem un mierinājums ir tas, ko satrauktie vai vientuļie cilvēki saņem, kad mēs piedāvājam savu atbalstu. Lai būtu patiess atbalsta avots citiem, mums pašiem ir jāatbilst zināmiem nosacījumiem.

Pirmkārt un vissvarīgāk mums ir jābūt līdzjūtīgiem. Tie no mums, kuri ir piedzīvojuši slimības vai smagus zaudējumus, zina, cik ļoti palīdz, ja līdzās ir līdzcilvēki. Vēloties sniegt savu ieguldījumu palīdzībā mums, viņi atvieglo nastu, neatstājot visu tikai mūsu spēkos.
            Lasīt tālāk

* * *

Lieldienu V svētdiena

Lieldienu V svētdienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā minētajam mīlestības bauslim bija liela loma notikumā, kas 1943. gadā kādā nelielā Francijas ciematā. Ciematu okupēja vācu karavīri, bet tā iedzīvotājiem bija šo iebrucēju žēl. Tie bija jauni vīri, kuri bija tālu no mājām, un viņiem bija grūti sagādāt sev iztiku. Katru dienu ciemata priesteris devās no mājas uz māju, turot rokās lielu grozu un ubagojot ēdienu iebrucējiem. Vietējie iedzīvotāji ziedoja, cik katrs varēja atļauties.

Kādu dienu vietējā pretestības grupa uzspridzināja stratēģiski svarīgu tiltu. Saniknotā vāciešu armija vēlējās atmaksāt – katrs ciema vīrietis vecumā starp 18 un 65 gadiem tika aizvests uz ciemata laukumu un savu tuvinieku acu priekšā nošauts.

Ciemata iedzīvotāji bija dusmīgi un piedraudēja priesterim, sakot, ka, ja viņš nāks un lūgs kaut ko šiem slepkavām, viņi nogalinās pašu priesteri. Bēru dienā baznīca bija pilna, bija atnākuši visi iedzīvotāji. Vecais priesteris lasīja Evaņģēlija fragmentu, ko mēs lasām šajā svētdienā: ,,Mīliet cits citu, kā es jūs esmu mīlējis. Pēc tā jūs pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jūs cits citu mīlēsiet.” (sal. 13, 34 – 35) Vēlāk tajā pašā dienā, stāvot ciemata laukumā, viņš ar asarām acīs noraudzījās, kā cilvēki piepilda divus grozus ar ēdienu ienaidniekiem.
            Lasīt tālāk


* * *

rēzeknes - aglonas diecēzē viesojas  
"bonifatiuswerk" projektu nodaļas vadītājs


    Ievietots: 09:21, 22.04.2016.                                                                                             radieceze.lv




* * *

rēzeknes jēzus sirds katedrālē iesvētīts jauns priesteris

2016. gada 17. aprīlī, Labā Gana svētdienā, svētās Mises laikā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē par priesteri tika iesvētīts diakons Filips Davidovičs, kurš ir absolvējis Sanktpēterburgas Garīgo semināru un savu kalpojumu turpinās Rēzeknes - Aglonas diecēzē.


    Ievietots: 10:38, 18.04.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

Lieldienu IV svētdiena


Lieldienu IV svētdiena tiek saukta arī par Labā Gana svētdienu. Visos trijos dienas lasījumu ciklos šajā svētdienā tiek lasīts izvilkums no Jāņa Evaņģēlija 10. nodaļas. Šī nodaļa seko aklā kopš dzimšanas izdziedināšanai un tam, kad tautas vecākie noraidīja Jēzus brīnumu, apšaubot Viņa autoritāti dziedināt. Jēzus uz Viņa autoritātes apšaubīšanu atbild, nosaucot sevi par Labo Ganu. Viņš kritizē farizejus un tautas vecākos līdz tie kļūst tik dusmīgi, ka vēlas Jēzu nomētāt ar akmeņiem un arestēt. (skat. 10, 31 un 10, 39) Šis strīds ar reliģiskajiem līderiem turpinās līdz pat Jēzus nāvei.

Šī Evaņģēlija fragmenta ievietošana šajā konflikta situācijā, ir Jēzus atbilde uz jautājumu: ,,Vai tu esi Mesija?” Jēzus atbildot, būtībā pasakot: ,,Ja tev tas ir jājautā, tad tu neesi viena no manām avīm.” Pēc brīža Jēzus paziņo par savu vienību ar Tēvu. Šo vārdu noslēgumā Jānis apraksta, ka jūdi vēlējās nomētāt Jēzu ar akmeņiem par zaimošanu, bet Viņš izvairās no aizturēšanas.

Iespējams avju un gana metaforas mums ir mazāk pazīstamas kā tiem, kuriem Jēzus šos vārdus teica. Jēzus kā Labā Gana un draudzes kā Viņa ganāmpulka tēls pāri gadsimtiem ir pastāvējis kā pirmatnējais tēls mūsu ticībā. Tas spēj izskaidrot attiecības starp Jēzu un viņa sekotājiem daudz labāk nekā pieredze ar avīm. Šis tēls mums atklāj aizsardzību, drošību un rūpes, ko gans sniedz savām avīm.

Šīs dienas Evaņģēlijs spēcīgi runā par tuvību starp Jēzu un Viņa mācekļiem, kas izpaužas kā citam cita balss atpazīšana. Evaņģēlijā tiek runāts ar par attiecībām starp Jēzu un Tēvu. Jāņa Evaņģēlijā Jēzus ļoti cieši identificē sevi ar Tēvu, sakot, ka Viņi ir viens – ne tikai tuvi, bet patiesībā viens. Pazīt Jēzu, nozīmē pazīt Tēvu. Jēzus ne tikai mūs tuvina Tēvam, Jēzus tieši mūs ieved kontaktā ar Dievu Tēvu, izkliedējot jebkādu attālumu starp mums. Mūsu attiecības ar Jēzu ir aicinājums piedalīties Dieva dzīvē.

    Ievietots: 15:14, 15.04.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

Pāvesta franciska vēstījums
53. Vispasaules lūgšanu dienai par aicinājumiem

[17. aprīlis]


Baznīca, aicinājumu Māte

 

Dārgie Brāļi un Māsas!

 

Es ļoti ilgojos, lai Žēlsirdības Jubilejas gadā visi kristieši piedzīvo prieku par savu piederību Baznīcai! Kaut viņi varētu atklāt no jauna to, ka kristieša aicinājums, kā arī katrs īpašais aicinājums dzimst Dieva tautas klēpī un ir Dieva žēlsirdības dāvana. Baznīca ir žēlsirdības mājas un "zeme", kurā aicinājumi uzdīgst, aug un nes augļus.

 

Tāpēc 53. Vispasaules lūgšanu dienas par aicinājumiem ietvaros es aicinu visus uz apustuļu kopienas kontemplāciju un pateicību par kopienas lomu katra cilvēka aicinājuma ceļā. Žēlsirdības ārkārtējās Jubilejas izsludināšanas bullā es atgādināju sv. Bedas Godājamā vārdus, attiecināmus uz sv. Mateja aicinājumu: «Miserando atque eligendo» (Misericordiae Vultus, 8). Dieva žēlsirdīgā darbība pieļauj mūsu grēkus un atver mūs jaunai dzīvei, kura iegūst konkrētu veidu aicinājumā sekot Kungam un misijā. Jēzus žēlsirdīgais skatiens ir katra aicinājuma avots Baznīcā. Atgriešanās un paaicinājums ir it kā medaļas divas puses un savstarpēji caurvijas visā mācekļa-misionāra dzīves gaitā. 

            Lasīt tālāk


* * *

Pāvests francisks izsludinājis pēcsinodālo Apustulisko vēstuli Amoris letitia (Mīlestības prieks)

Pāvests Francisks 2016. gada 8. aprīlī 12:00 pēc Romas laika ir izsludinājis pēcsinodālo Apustulisko vēstuli Amoris letitia (Mīlestības prieks).

Paziņojuma vēstulē Svētais tēvs raksta: "Piesaucot svēto Ģimeni no Nācaretes, lielā priekā nosūtu Jums savu ekshortāciju "Amoris letitia", lai tā kalpo visām ģimenēm un visiem cilvēkiem, jauniem un veciem, kuri ir uzticēti Jūsu pastorālajam kalpojumam. Vienoti Jēzū, mūsu Kungā, kopā ar Mariju un Jāzepu lūdzu Jūs neaizmirst lūgties par mani."

Uzrunājot visus ticīgos, bet jo īpaši ģimenes, pāvests Francisks dokumentā uzsver: "Mīlestības prieks, kas tiek piedzīvots ģimenē, ir arī Baznīcas prieks. Sinodes Tēvi ir norādījuši, ka, neskatoties uz daudzajām ģimenes krīzes pazīmēm, jauniešu vidū vēlme pēc ģimenes tomēr [paliek] dzīva. To nostiprina Baznīca. Kā atbilde šīm ilgām ir kristīgais skatījums uz ģimeni, [...] patiesu prieka savienību." (AL, 1)

    Ievietots: 13:00, 08.04.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

Lieldienu III svētdiena

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā lasām, ka pēc savas augšāmcelšanās Kristus parādās trešo reizi. Šajā fragmentā ir daudz pavedienu: brīnumainais zivju loms, maltīte krastā un Pēteris, kā ganāmpulka gans.

 

Tur bija septiņi apustuļi, kuriem patiesībā bija maza vai gandrīz nekāda nojausma par jauno misiju – mācīt pasauli, ko pārvalda Svētais Gars. Viņi bija vīlušies un nodevušies atkal savam vecajam darbam – zvejai. Interesanti, ka, darbojoties uz savu roku, viņi nenes augļus, viņi neko nenozvejo.

 

Lasām, ka bija jau rītausma. Tomēr apustuļu acis joprojām bija tītas tumsā un viņi neapzinājās, ka tā persona ēnā ir Jēzus.

 

Viņi sekoja norādījumiem, kur ir jāizmet viņu tīkls. Viņiem, kā profesionāliem zvejniekiem, paklausīt nebija viegli. Tomēr viņi paklausīja un, lūk, nozvejoja milzīgu lomu. Ko nozīme skaitlis 153? Daži komentētāji uzskata, ka tas attiecas uz tajā laikā zināmo zivju sugu skaitu un tādējādi norāda uz Baznīcas misiju zvejot cilvēkus – visus cilvēkus. Un tīkls nesaplīsa – zīme, ka var pastāvēt vienotība tik dažādu kultūru un tautību starpā. Bija nepieciešamas daudzas rokas, lai droši nogādātu krastā tik lielu lomu – brīnumaini tas tika paveikts vienotībā.

            Lasīt tālāk



* * *

pāvesta franciska vēstījums trīsdesmit pirmajām
pasaules jauniešu dienām 2016. gadā krakovā

“Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi žēlastību saņems.” Mt 5, 7

Dārgie jaunieši,

mēs esam nonākuši pēdējā posmā svētceļojumam uz Krakovu, vietu, kur nākamā gada jūlijā svinēsim 31. Pasaules Jauniešu dienas. Šajā garajā un izaicinošajā ceļā mūs pavada Jēzus vārdi no Kalna sprediķa. 2014. gadā šo ceļojumu sākām, kopīgi pārdomājot pirmo svētību: “Svētīgi ir garā nabagie, jo viņiem pieder debesu valstība” (Mt 5, 3). 2015. gadā tēma, savukārt bija: “Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs” (Mt 5, 8). Šajā gadā, kas mums priekšā, ļausim, lai mūs iedvesmo vārdi: “Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi žēlastību saņems.” (Mt 5, 7)

1. Žēlsirdības jubilejas gads

Līdz ar šo tematiku Krakovas Pasaules Jauniešu dienas 2016. gadā veido daļu no Žēlsirdības jubilejas gada un tādā veidā kļūst par milzu jubilejas svinībām jauniešiem pasaules līmenī. Tā nav pirmā reize, kad starptautiskā jauniešu tikšanās sakrīt ar jubilejas gadu. Tieši Pestīšanas svētajā gadā Svētais Jānis Pāvils II pirmo reizi uzaicināja jauniešus no visas pasaules Pūpolsvētdienā kopā ierasties Romā. Tad Lielajā jubilejā 2000. gadā vairāk nekā divi miljonu jauniešu no apmēram 165 valstīm pulcējās Romā uz 15. Pasaules Jauniešu dienām. Esmu pārliecināts, ka, tāpat kā šajos divos notikumos, arī Jauniešu jubileja Krakovā būs viena no Svētā gada kulminācijām!
            Lasīt tālāk


* * * 

pasaules jauniešu dienu krakovā himna

SVĒTĪGI ŽĒLSIRDĪGIE

 

Paceļu acis uz kalniem, no

Kurienes man glābiņš nāks.

Palīdzība ir Kungā, jo

Viņš ir žēlsirdīgs Dievs.

 

Kad maldāmies, pats meklē mūs,

Savās rokās ceļ,

Savām asinīm dziedina mūs,

Jaunu dzīvi dod!

 

Piedz.: Svētīgi ir tie žēlsirdīgie, jo viņi žēlastību saņems!

 

Ja Kungs vainas nepiedos,

Kurš spētu pastāvēt?

Taču Viņš piedod un tāpēc arī mēs

Piedosim tā, kā Viņš.

 

Kungs Dēla asinīm izpirka mūs.

Dēls nāvi sakāva.

,,Jēzus ir Kungs!” mūsos čukst Gars,

lai to redz pasaule.

 

Atmet bailes un uzticies,

Savas rūpes Kungam dod.

Tici, jo augšāmcēlies un Dzīvo Kungs tavs Dievs!


Himnu noklausīties var šeit.


Lejuplādēt himnas notis


    Ievietots: 13:22, 04.04.2016.                                                                                             radieceze.lv



* * *

Lieldienu II jeb kunga žēlsirdības svētdiena

Māsa Faustīne ir poļu klostermāsa, kas dzīvoja 20. gadsimta sākumā un aizgāja mūžībā 1938. gadā 33 gadu vecumā. Kaut gan viņa skolā mācījusies tikai nepilnus trīs gadus, tomēr savos vēstījumos runā par to, ka žēlsirdība ir svarīgākais Dieva aspekts, līdzīgi kā sv. Akvīnas Toms un sv. Augustīns to apliecina savos teoloģiskajos darbos. Māsai Faustīnei parādījās Kristus, un šādi gadījumi Baznīcas vēsturē ir ļoti reti. Pāvests Jānis Pāvils II apstiprināja māsas Faustīnes atklāsmju autentiskumu 1993. gadā, kad viņu beatificēja. Viņš labi pārzināja māsas Faustīnes dzīvi, jo bija veicis arhibīskapa pienākumus Krakovas diecēzē, kurā atrodas šīs svētās klosteris, viņš bija arī māsas Faustīnes beatifikācijas lietas postulators.

Jēzus vēsts, ko Viņš uzticēja māsai Faustīnei, ir ļoti vienkārša: ,,Stāsti pasaulei par manu bez­galīgo žēlsirdību! Lai Žēlsirdības svētki kļūst par atgriešanos un aizsardzību visām dvēselēm, īpaši grēciniekiem. Šajos svētkos es izliešu savas žēlsirdības okeānu pār tām dvēselēm, kas tuvosies manas žēlastības avotam.” Mēs zinām, ka šis avots ir Jēzus Sirds. Kungs lūdza māsai Faustīnei, lai tiktu uzgleznota žēlsirdīgā Kristus svētglezna. Vienkāršai klostermāsai doties pie Baznīcas autoritātēm, lai pavēstītu par šīm atklāsmēm, – tas nebija viegls uzdevums, taču, kā redzam šodien, gan žēlsirdīgā Jēzus svētglezna, gan Žēlsirdības kronīša un Žēlsirdības litānijas lūgšanas jau ir kļuvušas par ticīgo garīgās dzīves sastāvdaļu.
            Lasīt tālāk

* * *

kunga augšāmcelšanās svinību procesija
rēzeknes jēzus sirds katedrālē


    Ievietots: 15:50, 29.03.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *


    Ievietots: 16:45, 26.03.2016.                                                                                             radieceze.lv



* * *

Hrizmas svētā mise rēzeknes jēzus sirds katedrālē

2016. gaga 24. martā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē pulcējās diecēzes priesteri, Rēzeknes Katoļu vidusskolas audzēkņi un pasniedzēji, kā arī ticīgā tauta, lai kopīgi piedalītos Hrizmas svētajā Misē, kura Lielās ceturtdienas rītā ikgadus tiek svinētā visu pasaules diecēžu katedrālēs.

Šis Mises laikā bīskaps svēta eļļas - slimnieku un katehumenu eļļu un hrizmu, kuras izmanto, svinot svētos Sakramentus. Šajā Misē priesteri arī atjauno solījumus, ko tie ir salikuši savā ordinācijas dienā.

Svētās Mises noslēgumā Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis aicināja priesterus nepagurt, bet vienmēr dedzīgi sludināt Evaņģēliju un svinēt Sakramentus, kā arī uzsvēra, cik liela nozīme ir priesteru savstarpējai sadradzībai un rūpēm citam par citu.


    Ievietots: 13:45, 24.03.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

tridium paschalis jeb trīs svētās dienas

Lielais gavēnis ir sagatavošanās laiks kristiešu lielākajiem svētkiem – Kristus Augšāmcelšanās dienai jeb Lieldienām, un noslēdzas trešdienā pirms šiem svētkiem. Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena un Lielā sestdiena ir atsevišķs liturģiskais posms, ko katoliskajā Baznīcā sauc par Trim svētajām dienām.


Lielā ceturtdiena

Lielās ceturtdienas rītā diecēžu katedrālēs bīskaps svētī eļļas – hrizmu, katehumenu un slimnieku eļļu. Uz šo svēto Misi pulcējas pēc iespējas visi diecēzē kalpojošie priesteri un diakoni, jo tās laikā tiek atjaunoti priesteriskie solījumi un tā ir arī kā Baznīcas vienības zīme. Šīs svētītās eļļas vēlāk lieto, svinot svētos Sakramentus.

Lielās ceturtdienas vakarā ar Kunga Pēdējo vakariņu svēto Misi sākas Trīs svētās dienas, kas noslēgsies pirms Lieldienu vigilijas dievkalpojuma Lielajā sestdienā.

Pēdējo vakariņu svētajā Misē tiek pieminēta divu savstarpēji ļoti saistītu sakramentu iedibināšana – Euharistijas un Priesterības jeb Ordinācijas. Saskaņā ar jūdu paražām Jēzus kopā ar saviem mācekļiem pulcējās uz Pashas mielastu, kura laikā Viņš lauza maizi un deva to saviem mācekļiem, sakot: ,,Ņemiet un ēdiet no tās visi: jo tā ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota.” Tāpat pēc vakariņām Viņš ņēma biķeri, sacīdams: ,,Ņemiet un dzeriet no tā visi: jo tas ir manu jaunās un mūžīgās derības Asiņu biķeris, kas par jums un par daudziem tiks izlietas grēku piedošanai. Dariet to manai piemiņai.(sal. 1 Kor 11, 25 – 26)
            Lasīt tālāk


* * *

kā tiek noteikts lieldienu datums?


Computus (latīniski ,,computation”) ir aprēķināšanas veids, ar kura palīdzību nosaka Lieldienu kalendāro datumu.

Lielāko vēstures daļu kristieši Lieldienu datumu ir noteikuši neatkarīgi no jūdu kalendāra.

Lieldienas iekrīt svētdienā, kas seko pilnmēnesim pēc pavasara saulgriežiem ziemeļu puslodē. Tomēr pavasara saulgrieži un pilnmēness netiek noteikti pēc astronomiskiem novērojumiem. Pavasara saulgrieži ir noteikti 21. martā (pēc saules kalendāra), bet pilnmēness tiek noteikts, balstoties uz mēness kalendāru.

Lieldienas iekrīt agrākais piecpadsmitajā mēness kalendāra dienā, bet vēlākais divdesmit pirmajā. Šis posms radies no fakta, ka tiek uzskatīts, ka krustā piesišana notika četrpadsmitajā dienā (Pashas svētku priekšvakarā), savukārt augšāmcelšanās sešpadsmitajā dienā. ,,Computus” ir procedūra, ar kuru nosaka pirmo svētdienu pēc pirmā pilnmēness, kas iekrīt 21. martā vai pēc tā.

Līdz ar to agrākais iespējamais Lieldienu datums ir 22. marts, bet vēlākais – 25. aprīlis.


    Ievietots: 13:00, 22.03.2016.                                                                                             radieceze.lv





* * *

palmu jeb kunga ciešanu svētdiena

Lūk, tavs Ķēniņš nāk pie tevis, viņš ir taisnīgs un glābējs – pazemīgs jāj uz ēzeļa, uz ēzeļmātes kumeļa” (Zah 9, 9).

Visu Evaņģēlijā aprakstīto Jēzus dzīves notikumu kulminācija ir Viņa Augšāmcelšanās – Lieldienas. Jēzus vairākas reizes teica saviem apustuļiem, ka Viņam jādodas uz Jeruzalemi, lai tur mirtu (sal. Mk 10, 33), un Palmu svētdiena ir tā diena, kurā Baznīca atceras Jēzus pēdējo un visnozīmīgāko ienākšanu Jeruzalemē. Ar šo dienu uzsākas Kristus Ciešanu nedēļa.

Saskaņā ar Evaņģēlijiem Jēzus Jeruzalemē iejāja uz ēzelīša, un cilvēki Viņu priecīgi sagaidīja (sal. Mk 11, 9). Austrumu tradīcijā ēzelītis ir miera simbols, un Jēzus iejāj kā Miera Princis, kurš kā Labais Gans šajā pilsētā atdos dzīvību par savām avīm (sal. 10, 11).

    Ievietots: 10:01, 18.03.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

gavēņa V svētdiena

Savu ciešanu priekšvakarā Kristus sacīja: ,,Ja kviešu grauds, iekritis zemē, nenomirs, tas paliks viens, bet, ja nomirs, tas dos daudz augļu.” Labības graudi, jūs, kas esat šeit, ieklausieties manī, ieklausieties pirmajā labības graudā, kurš jums saka: “Nemīliet savu dzīvību šajā pasaulē! Nemīliet to, ja nemīlat patiesībā! Jo, savu dzīvību nemīlot, jūs to izglābsiet. Tātad, ja nebūsiet tai pieķērušies, jūs savu dzīvību mīlēsiet vairāk. Kurš mīl savu dzīvību šajā pasaulē, to pazaudēs!”

Tas ir zemē kritušais labības grauds, kurš jums to saka. Tas, kurš mira, lai nestu bagātīgus augļus. Kungs runā – klausieties, jo Viņa vārdos nav melu! Visu, ko Kungs no jums prasa – to visu Viņš pats jau iepriekš ir izpildījis. Ar saviem baušļiem Kungs jūs māca, bet ar savu piemēru ir jau aizsteidzies jums priekšā. Kristus savu dzīvību šajā pasaulē nemīlēja – Viņš nāca tādēļ, lai to pazaudētu, lai to atdotu par mums. Viņš nāca arī tādēļ, lai savu dzīvību atkal ņemtu atpakaļ, kad to vēlēsies, jo Viņš ir Dievs. Un visā patiesībā Viņš var sacīt: ,,Man ir vara savu dzīvību dot un ir vara to atkal ņemt. Neviens to man neatņem, bet gan Es pats to dodu.” ( 10, 18)

Kā gan, būdams tāda spēka īpašnieks, Viņš varēja sacīt: ,,Tagad mana dvēsele ir izbijusies!” (sal. Mk 14, 34)? Kā gan Viņu, Cilvēka Dēlu, varēja pārņemt bailes? Tādēļ, ka Viņš sevī nes mūsu vājumu. Kad Kungu pārņēma bailes, nāvei tuvojoties, mūsu pašu bailes Viņš nesa sevī. Mūsu pašu būtība mājo Viņā. 

    Ievietots: 15:11, 12.03.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

noslēgušās rēzeknes - aglonas diecēzes katehētu,
kristīgās mācības skolotāju
un ērģelnieku gavēņa rekolekcijas

2016. gada 5. martā Rēzeknes Katoļu vidusskolas telpās un Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē notika Rēzeknes - Aglonas diecēzes katehētu, kristīgās mācības skolotāju, pedagogu, kuri strādā katoļu un kristīgajās skolās, kā arī Rēzeknes Augstskolas studiju programmas "Reliģijas pedagoģija" I un II kursa studentu, un draudžu ērģelnieku Gavēņa laika rekolekcijas, uz kurām pulcējās 92 dalībnieki.

Rekolekciju tēma bija Dieva žēlsirdība. To programma sastāvēja no divām konferencēm, kurās tika akcentēta žēlsirdība,  balstoties uz pāvesta Franciska bullu "Misericordiae Vultus", kā arī citiem materiāliem un pārdomām. Konferencēm sekoja svētā Mise Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē un dziedājums "Rūgtās asaras", kā arī svētība ar Vissvētāko Sakramentu. 

    Ievietots: 09:38, 11.03.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

rēzeknes katoļu vidusskolas audzēkņi un pedagogi vienojas kopējā krustaceļa lūgšanā Rēzeknes Jēzus sirds ketedrālē

Rēzeknes Katoļu vidusskolā audzēkņi gūst ne tikai intelektuālās zināšanas, bet iepazīst arī garīgās vērtības, mācoties ticības patiesības, piedaloties ikdienas svētrītā, kā arī iknedēļas svētajā Misē Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē.  Skolēni labprāt dodas arī dažādos svētceļojumos un izbraucienos.

Lielā gavēņa laikā skolā jau daudzus gadus pastāv tradīcija, kā tas ir arī visā Baznīcā, kopīgi pārdomāt Kristus ciešanas un  nāvi Krustaceļa lūgšanā.


    Ievietots: 08:55, 11.03.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *


   
    Ievietots: 08:57, 25.01.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

Pogu vakars rēzeknes katoļu vidusskolā

2016. gada 2. februārī Rēzeknes Katoļu vidusskolā notika  pogu vakars, kas ir ikgadējs 9. klases abiturientiem veltīts pasākums.


    Ievietots: 08:43, 11.03.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

gavēņa IV svētdiena

Gavēņa IV svētdienu mēdz saukt par laetare svētdienu. Laetare latīņu valodā nozīmē – priecājies. Tradicionāli Gavēņa svētdienas tiek sauktas svētās Mises ievaddziesmas pirmajā vārdā. Šajā svētdienā ievaddziesma ir ņemta no pravieša Isaja grāmatas (Is 66, 10 – 11). Ievērojot savas Gavēņa laika apņemšanās, mēs priecājamies par tuvojošos Lieldienu prieku.

Šīs dienas Evaņģēlija lasījums ir no Jāņa Evaņģēlija. Tas sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ir pēdējais teikums no Jēzus atbildes Nikodēmam, farizejam, kurš pie Viņa bija atnācis naktī. Nikodēms atpazina Jēzu kā kādu, kurš ir nācis no Dieva un šķietami vēlas būt Jēzus sekotājs. Jēzus  sveicināja Nikodēmu ar novērojumu, ka katram ir jāpiedzimst no augšienes, lai varētu skatīt Dieva valstību. Sekojošais dialogs starp Jēzu un Nikodēmu norisinājās tieši par šo frāzi. Nikodēms pārprata Jēzu katrā punktā, bet viņa uzdotajos jautājumos Jēzum nebija nekāda naida.

Sarunā ar Nikodēmu Jēzus atsaucās uz incidentu, par ko ir runāts Vecajā Derībā. Kad Izraēlis kurnēja pret Kungu sava ceļojuma laikā tuksnesī, Dievs sūtīja ugunīgas čūskas, lai tos sodītu. Tauta nožēloja un lūdza Mozu par viņiem lūgties. Kungs uzklausīja Mozus lūgšanu un lika viņam pagatavot bronzas čūsku un piestiprināt pie staba. Visi čūsku sakosti, kad uzlūkoja bronzas čūsku, tika dziedināti. Pieminot šo stāstu, Jēzus to attiecina uz pestīšanu, kas notiks caur Viņa nāvi un augšāmcelšanos. 

Evaņģēlija fragmenta otrā daļa ir teoloģiskas pārdomas par Jēzus teikto Nikodēmam. Jāņa Evaņģēlijā bieži vien stāstā ir iekļautas šāda veida pārdomas. Evaņģēlista vārdi ir turpinājums viņa Evaņģēlija prologam. Šajās pārdomās Jānis rūpīgi pārdomā vairākas tēmas, kas ir atrodamas viņa Evaņģēlijā: gaisma un tumsa, ticība un neticība, labais un ļaunais, pestīšana un sods.

Jāņa pārdomās mēs saskatām novērojumu par cilvēka grēcīgumu. Jēzus ir gaisma, kas nāca pasaulē, bet cilvēki labprātāk izvēlējās tumsu. Mēs vēlamies paturēt savus grēkus noslēpumā no citiem, pat no Dieva. Jēzus nāca pasaulē, lai atklātu mūsu grēkus, lai tie varētu tikt piedoti. Šī ir Labā Vēsts; šis ir iemesls mūsu priekam šajā Gavēņa un visas dzīves laikā.

    Ievietots: 11:08, 04.03.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

gavēņa III svētdiena

Grēksūdze ir kaut kas brīnišķīgs, tas ir lielas mīlestības darbs. Uz grēksūdzi mēs dodamies kā grēcinieki, kurus nospiež grēki, bet vienīgi no grēksūdzes mēs varam aiziet kā grēcinieki, kuriem ir piedots, kuriem grēku nav. 

Grēksūdze nav nekas cits kā īstenota pazemība. Kādreiz mēs to saucām par gandarīšanu, tomēr būtībā tas patiešām ir mīlestības sakraments, piedošanas sakraments. Ja starp mani un Kristu izveidojas plaisa, ja mana mīlestība saplaisā, jebkas var šo tukšo vietu aizpildīt. Grēksūdze ir brīdis, kurā es ļauju, lai Kristus paņem no manis to visu, kas šķeļ, to visu, kas iznīcina.

Pirmajai ir jābūt manu grēku realitātei. Lielākajai daļai no mums uzglūn briesmas aizmirst, ka esam grēcinieki un ka pie grēksūdzes mums jāiet kā grēciniekiem. Mums ir jāiet pie Dieva, lai Viņam pasacītu, cik ļoti izmisuši esam par to visu, kas ir izdarīts un kas Viņu ir sāpinājis. 

Konfesionāls nav vieta tukšām sarunām vai pļāpām. Te valda tikai viens sarunas temats: mani grēki, mana nožēla un piedošana, kā uzveikt kārdinājumus, kā praktizēt tikumus, kā augt Dieva mīlestībā. 

    Ievietots: 09:45, 26.02.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

gavēņa II svētdiena

Kungs Jēzu, mans pavadoni un draugs, Tu esi man pavēris visus pasaules ceļus, pa katru no tiem Tu jau esi gājis pirms manis, lai man, pa tiem ejot, nekad nepietrūktu gaismas.  Kad esmu viens, es atceros Tevi, lūdzoties tuksnesī; kad esmu nabags, es izdzīvoju Tavu piedzimšanu Ziemassvētku naktī; kad mani māc skumjas, es ieraugu Tevi raudam par Lācaru. Nav tāda pagrieziena dzīves ceļā, ko Tu jau nebūtu veicis pirms manis. 

Kad es jūtos nodots, es atceros, kā Tevi nodeva nāvei; kad paciešu netaisnību, es domāju par Tevi, atdotu tiesātājiem; kad mani sagrābj sāpes, acu priekšā ataust Tava agonija; un, kad nāves domas izjauc mieru, es uzlūkoju Tevi uz krusta.

Jā, Jēzu, Tu esi mans pavadonis, Tu kāp pirms manis Tabora kalnā.  Tu esi mans paraugs, vien uzlūkojot Tevi, es saprotu, es zinu, kā mīlēt, es zinu, kā ciest, kā dzīvot pēc lielā Dieva plāna. Lai Tavs spēks saplūst ar Tavu gaismu – lai es spēju atklāt Tavu seju šodienas pasaulē. 

    Ievietots: 10:13, 19.02.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

ticīgo dievbijības izpausme gavēnī - ,,Rūgtās asaras"

,,Rūgtās asaras" ir Gavēņa laika dievbijības forma, kas ir radusies Polijā. Pirmo reizi šī lūgšana iespiesta 1707. gadā un lielu ieguldījumu tās sastādīšanā ir devis tēvs Staņislavs Beniks Laurencs.


Gavēnis bija īpaši svarīgs un cienījams liturģiskā gada posms. Tomēr tulkotie latīņu teksti nebija atbilstoši tautas vienkāršās dievbijības izpausmei. Tie bieži bija pārāk sarežģīti vai vienkārši nesaprotami. Tāpēc radās nepieciešamība izstrādāt tādus tekstus, lai pat neizglītotie ļaudis varētu izdzīvot Pestītāja ciešanas.

Dažādu vēsturisko notiku kontekstā šie dziedājumi ir kļuvuši iemīļota dievbijības forma arī ticīgajiem Latvijā.

,,Rūgto asaru" pirmajā daļā tiek pārdomātas Pestītāja ciešanas no lūgšanas Olīvdārzā līdz Viņa stādīšanai augstās jūdu tiesas priekšā.

Otrajā daļā - notikumus no apvainošanas tiesas priekšā līdz Pestītāja kronēšanai ar ērkšķu vainagu.

Savukārt trešajā daļā tiek pārdomāts notikušais no kronēšanas līdz Jēzus nāvei uz krusta.

Ryugtū sōpu teksts latgaliski

Rūgto asaru teksts latviski

    Ievietots: 08:55, 17.02.2016.                                                                                              radieceze.lv


* * *

pāvests francisks sūta žēlsirdības misionārus

Pelnu trešdienā svētās Mises laikā svētā Pētera bazilikā pāvests Francisks izsūtīja žēlsirdības misionārus. Dievkalpojumā piedalījās vairāk nekā 700 priesteru no visas pasaules, to vidū bija arī 4 priesteri no Latvijas 4 diecēzēm. No Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis nosūtīja priesteri Staņislavu Prikuli, priesteris Marcins Vozņaks pārstāvēja Rīgas arhidiecēzi, priesteris Aleksandrs Stepanovs - Jelgavas diecēzi un priesteris Edijs Silevičs - Liepājas diecēzi.

 

Savu vēlmi sūtīt žēlsirdības misionārus pāvests Francisks aprakstīja bullas Misericordiae vultus 18. numurā. Žēlsirdības misionāri ir:

 

1. Dzīva zīme, kas liecina par Debesu Tēva vēlmi uzņemt visus, kas meklē Dieva piedošanu.

2. Iespēja visiem cilvēkiem, kuri vēlas, piedzīvot brīvību, cilvēcisko un iekšējo atjaunotni, uzņemties atbildību par savu dzīvi un atjaunot kristībā saņemtās žēlastības.

3. Vadās pēc Sv. Rakstu vārdiem: “Tā Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai, lai pār visiem apžēlotos.” (Rom 11, 32)

4. Pārliecinoši Dieva žēlsirdības sludinātāji.

5. Piedošanas prieka vēstneši.

6. Biktstēvi, kas ir spējīgi uzņemt ar mīlestību un izpratni katru cilvēku un īpaši tos, kuri atrodas grūtā dzīves situācijā.

 

Žēlsirdības misionāru uzdevumi būs sekojoši. Katrs diecēzes bīskaps sūtīs viņus savu ticīgo vidū, lai atbalstītu Žēlsirdības jubilejas gada iniciatīvas ar īpašu uzsvaru uz Gandarīšanas sakramenta svinēšanu. Šī kalpojuma sevišķa iezīme ir arī tā, ka Svētais tēvs šiem priesteriem ir dāvājis tiesības dot piedošanu arī grēkiem, kuru piedošanai ir jāprasa Svētā Krēsla atļauja. Šīs tiesības ir dāvātas tikai uz Jubilejas gadu un ne visiem rezervētajiem grēkiem, bet tikai sekojošiem:

1. Euharistijas profanācija, 2. Fiziska vardarbība pret Romas pāvestu, 3. Absolūcija līdzdalībniekam grēkā pret 6. bausli (attiecas tikai uz priesteri), 4. Tieša grēksūdzes noslēpuma izpaušana (attiecas tikai uz priesteri).



    Ievietots: 08:58, 15.02.2016.                                               Teksts un foto: pr. Staņislavs Prikulis


* * *
preiļu draudzē noslēdzies pirmais alfa kurss

2016. gada 7. februāra pēcpusdienā, pulcējoties Alfa kursa dalībniecēm un viesiem, kopā ap 70 cilvēku, svinīgā un priecīgā gaisotnē noslēdzās pirmais Alfa kurss Preiļos.

 

Pasākums iesākās kopīgām pusdienām, kas aizritēja sirsnīgu sarunu noskaņās. Pēc tam klātesošie klausījās lekciju ,,Vai dzīvē ir vēl kas vairāk?”, ko vadīja priesteris Bernards Vagalis, mudinot aizdomāties par katra dzīves mērķi. Pasākuma gaitā Alfa kursa dalībnieces dalījās iespaidos par spilgtāko, kas ir uzrunājis desmit Alfa kursa nodarbību Preiļos un nedēļas nogales izbraukuma uz Aglonu laikā. Dienas ,,garīgais piedzīvojums” turpinājās ar dziedātājas Džeinas Gavares akustisko koncertu un noslēdzās ar svētku kliņģeri un sarunām pie tējas.
            Lasīt tālāk

* * *

gavēņa I svētdiena

Lai kārdinājumi tevi nebiedē; tajos Dievs vēlas pārbaudīt un stiprināt tavu dvēseli, un vienlaikus Viņš arī dāvā tev spēku kārdinājumus uzveikt.

Līdz šim tu esi dzīvojis kā bērns, taču tagad Kungs vēlas izturēties pret tevi kā pret pieaugušu. 

Un pieauguša cilvēka kārdinājumi ir lielāki par tiem, ko piedzīvo bērns, tāpēc arī sākumā tie tevi var izbiedēt. Taču drīz vien tava dvēsele atgūs mieru, tas nebūs ilgi jāgaida. Tikai mazliet vēl pacieties, un viss nokārtosies. 

Tāpēc atvairi tukšas bailes! Atceries, ka ne jau pretinieka iedvesmas tev liek kļūdīties, bet gan tas, ka tu šīm iedvesmām ļaujies. Vienīgi brīvā griba ir spējīga uz labo vai uz ļauno. Taču tad, kad griba vaid, ciešot kārdinātāja pārbaudījumus, un nevēlas pieņemt to, ko viņš piedāvā, tad tā nemaz nav kļūda, tas pat ir tikums!

Sargies, lai, cīnoties ar kārdinājumiem, tevi nepārņem nemiers, – tas kārdinājumus darīs tikai spēcīgākus. Izturies pret tiem ar nicinājumu, nepievērs vērību! Cel savas domas pie krustā sistā Jēzus, pie Viņa miesas, kas atdota tavās rokās, un saki: ,,Lūk, mana cerība, lūk, mana prieka avots! Es pieķeros Tev ar visu savu būtību un Tevi neatlaidīšu, līdz Tu man nebūsi devis drošu patvērumu.”

    Ievietots: 17:16, 12.02.2016.                                                                                             radieceze.lv



* * *

pelnu trešdienā sākas lielais 40 dienu gavēnis

Romas katoliskajā Baznīcā Pelnu trešdienā sākas Lielais gavēnis – sagatavošanās laiks Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ko mēs svinēsim Lieldienu svētdienā.

 

Pelnu trešdienā svētās Mises kārtība ir nedaudz citādāka kā ierasts, jo tiek izlaists grēku nožēlošanas akts tās sākumā. To aizvieto pelnu kaisīšana uz ticīgo galvām, kas notiek pēc Dieva Vārda liturģijas un no kā arī ir cēlies šīs dienas nosaukums. Pelni tiek sagatavoti, sadedzinot palmu vai pūpolu zarus, kas tika svētīti iepriekšējā gada Palmu svētdienā, kurā piemin Jēzus ieiešanu Jeruzalemē.

 

Pelni tiek kaisīti ticīgajiem uz galvas vai arī ar tiem uz pieres iezīmē krustu, kas atgādina par mūsu mirstību un aicina uz nožēlu. Agrīnajā Baznīcā Pelnu trešdiena bija diena, kurā grēcinieki, kuri vēlējās izlīgt ar Baznīcu, uzsāka publisku gandarīšanu. Kaisot pelnus, priesteris klusām saka: ,,Atceries, cilvēk, ka tu esi puteklis un par putekli arī pārvārtīsies” (Rad 3, 19) vai arī ,,Nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam” (Mk 1, 15).
            Lasīt tālāk 



* * *

bērni un jaunieši piedalās kristīgā pasākumā balvos

2016. gada 6. februārī Balvos bija sabraukuši vairāk kā 70 bērni un jaunieši no Baltinavas, Šķilbēnu, Viļakas, Ludzas un Gulbenes Romas katoļu draudzēm.  Balvu Romas katoļu draudze bija nākamā draudze, kura bija uzņēmusies organizatorisko lomu, lai dotu iespēju bērniem un jauniešiem satikties kristīgā pasākumā. Balvu draudzes jaunieši, pieaugušie un prāvests Mārtiņš Klušs bija izdomājuši interesantu pasākuma programmu. Sākumā visi dalībnieki pulcējās Balvu Sakrālās kultūras centrā, lai reģistrētos, sadalītos grupās, prezentētu savu draudzi un kopā dziedātu dziesmas Dieva godam. Dienas laikā apmeklēja dažādas meistardarbnīcas Balvu novada pašvaldības iestādēs – Balvu novada muzejā, Balvu mākslas skolā, Balvu pamatskolā un Balvu Valsts ģimnāzijā. Vakars noslēdzās ar Tezē lūgšanu, sv. Misi Balvu Romas katoļu baznīcā un kopīgu vakarēšanu Balvu Sakrālās kultūras centrā.
            Lasīt tālāk


* * *

aglonas dziedātāji 40. Vispasaules bērnu un jauniešu koru federācijas "pueri cantores" kongresā - festivālā romā

No 27. decembra līdz 3. janvārim man kopā ar Aglonas bazilikas Kora skolas kora grupas dziedātājiem bija iespēja pabūt Romā un piedalīties Pueri Cantores (PC) koru 40. kongresā-festivālā, kas norisinājās piecas dienas. Gribēju padalīties ne tikai ar pieredzēto ceļojumā, bet arī par tā garīgajiem aspektiem.

 

Aglonas bazilikas Kora skolas koris ietilpst Latgales PC koru federācijā, kas savukārt ir Vispasaules PC federācijas biedrs, un koris jau vairākus gadus ir piedalījies kongresos dažādās Eiropas pilsētās. Katrs no šiem koriem cenšas attīstīt attiecības ar Dievu, kas praktiski nozīmē ar dziesmām pagodināt Viņu, kalpojot ticīgo kopienās, liturģijā, kā arī katram dalībniekam individuāli uzturēt ciešu draudzību ar Jēzu, lai pēc tam par to citiem liecinātu gan ar dziesmu, gan arī dzīves piemēru. Jaunā paaudze ir atvērtāka un jūtīgāka tām vērtībām, kuras bieži piemirst pieaugušie, un šie kongresi ir jauno dziedātāju prieka, cerības un citu kristīgo iezīmju manifestācija pasaulei.
            Lasīt tālāk

* * *

pāvesta franciska vēstījums lielajā gavēnī 2016


“Es gribu žēlsirdību nevis upurus” (Mt 9,13)

Žēlsirdības darbi Jubilejas gadā
 

1. Marija – Baznīcas, kas evaņģelizē, ikona, jo viņa pati ir evaņģelizēta

Jubilejas gada pasludināšanas bullā vērsos ar aicinājumu “šī Jubilejas gada intensīvāk Lielo izdzīvot gavēni kā īpašu laiku Dieva žēlsirdības svinēšanai un piedzīvošanai” (Misericordiae Vultus, 17). Ar aicinājumu klausīties Dieva Vārdu un piedalīties iniciatīvā “24 stundas Kungam” gribēju likt uzsvaru uz Vārda klausīšanās lūgšanā, sevišķi, pravietiskā Vārda primātu. Dieva žēlsirdība ir patiešām pasaulei adresēts vēstījums, bet vispirms katrs kristietis ir aicināts pats piedzīvot šo vēstījumu. Tāpēc Lielā gavēņa laikā sūtīšu Žēlsirdības misionārus, lai tie visiem būtu Dieva tuvuma un piedošanas konkrētā zīme.
            Lasīt tālāk 


* * *

2. februāris - Kunga prezentācijas svētki

Un pēkšņi Kungs, ko jūs meklējat, ieies savā templī. (Mal 3, 1) Šodien mums tiek atgādināta Dieva apredzības apslēptā darbība. Bez liekas steigas laikā ienāk kopš mūžības iecerēti notikumi, un vienlaikus Kunga apmeklējumi paliek negaidīti un noslēpumaini.

Ārēji šajā notikumā nav nekā neparasta – pasaule, visticamāk, vienaldzīgi paietu garām gan diviem nabadzīgajiem vecākiem ar zīdaini, gan abiem sirmgalvjiem. Bet saskaņā ar Dieva ieceri šajā notikumā īstenojas sens un brīnumains pravietojums. 

Vecāku rokās dusošais Bērns ir pasaules Pestītājs, patiesais mantinieks, kas, paslēpies aiz nepazīstamā maskas, nāk apmeklēt savu namu. Pravietis sacīja: „Kurš spēs izturēt Viņa atnākšanas dienu?” (Mal3,2) Lūk, mantinieks ienāk savā īpašumā

Pravieti Simeonu piepilda Svētā Gara dāvanas – prieks, pateicība un cerība –, kas noslēpumaini savijušās ar bijību un sāpēm. Vēršoties pie patiesā Izraēļa, kas saskaņā ar Dieva apsolījumu ticībā gaida pasaules pestīšanu, arī Anna kļūst par pravieti. Kāds cits no Vecās Derības praviešiem bija liecinājis, ka Tempļa nākamā godība pārsniegs iepriekšējo (Ag2,9). Un, lūk, šī godība – mazs bērns, viņa vecāki, divi sirmgalvji un anonīms pūlis. Dieva valstība nenāk redzamā veidā. (Lk 17, 20)

Dieva apmeklējumi aizvien notiek šādi – klusumā, pēkšņi un par pārsteigumu pasaulei, lai arī iepriekš ir dāvāti pravietojumi. Tos zina visi, bet patieso nozīmi aptver vienīgi īstā Dieva Baznīca, un vienīgi tā gaida pravietojumu piepil­dīšanos. 

Dieva brīdinājumi ir ļoti skaidri, vienīgi pasaule turpina savu neprātīgo skrējienu, un, raižu un darbu pārņemti, cilvēki vairs nespēj izprast vēstures īsto jēgu. Svarīgus notikumus tie uzskata par neno­zī­mīgiem faktiem un par lietu vērtību spriež ļoti cilvēciski. Pasaule turpina neredzēt, bet Dieva apredzība, lai arī apslēpta, īstenojas dienu no dienas.

   Ievietots: 08:10, 02.02.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

svētā toma no akvīnas svētki rīgas garīgajā seminārā

    Ievietots: 08:05, 02.02.2016.                                                                                             radieceze.lv

* * *

pāvesta franciska vēstījums
XXIV pasaules slimnieku dienai 2016

Dārgie brāļi un māsas,

XXIV Pasaules Slimnieku diena man ir iespēja būt jums, dārgie slimnieki un visi, kuri par jums rūpējas, īpaši tuvam.

Tā kā šī diena tiks svinīgi svinēta Svētajā Zemē, šogad es piedāvāju pārdomāt Evaņģēlija fragmentu par Kānas kāzām ( 2,1-11), kur Jēzus, pateicoties savas Mātes starpniecībai, veica savu pirmo brīnumu. Izvēlētais temats – Uzticēties žēlsirdīgajam Jēzum, kā to darīja Marija: “Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet.” (2,5) ļoti labi iekļaujas arī Ārkārtējā žēlsirdības jubilejā. Minētās dienas galvenās Euharistijas svinības notiks Lurdas Dievmātes liturģiskās piemiņas dienā, 2016. gada 11. februārī, tieši Nācaretē, kur “Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums” ( 1,14). Nācaretē Jēzus iesāka savu pestīšanas misiju, attiecinot uz sevi pravieša Isaja vārdus, kā to mums atstāsta evaņģēlists Lūkass: “Kunga Gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt Evaņģēliju nabagiem. Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu.” (4,18-19)
            Lasīt tālāk 





  
* * *

sākas žēlsirdības ārkārtējās jubilejas gads





Šī gada martā pāvests Francisks izsludināja ārkārtējās Jubilejas gadu, kas sāksies Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšnas svētkos (8. decembrī) ar Svēto durvju atvēršanas ceremoniju svētā Pētera laukumā un noslēgsies 2016. gada Kristus Karaļa svētkos.

Lasīt bullu "Misericordiae Vultus", ar kuru pāvests Francisks izsludina Žēlsirdības gadu


   



Lasīt Bīskapu konferences dekrētu par Žēlsirdības gada svinēšanu  Latvijas diecēzēs

Lasīt Bīskapu konferences izstrādāto brošūru Žēlsirdības gada svinībām Latvijā


žēlsirdības gada himna

Pontifikālā jaunās evaņģelizācijas padome publicēja šim gadam veltīto himnu, lai tā skanētu visā universālajā Baznīcā. Tās nosaukums ir Žēlsirdības gada moto „Misericordes sicut Pater” jeb „Žēlsirdīgi kā Tēvs”.

Himnas teksta autors ir jezuītu tēvs Eugēnijs Kosta, bet mūziku sarakstījis Pauls Invūds. Dziesmas piedziedājumā atkārtojas vārdi „Misericordes sicut Pater”, kas ir fragments no Lūkas evaņģēlija 6. nodaļas 36. panta. Himnas pirmais pants ir veltīts Tēvam, otrais – Dēlam, trešais – Svētajam Garam, bet ceturtajā izskan aicinājums pēc miera, pateicība par tiem, kas mīl un piedod, kā arī atsaukšanās uz Apokalipsē pieminētajām jaunajām debesīm un zemi, intervijā Vatikāna Radio itāļu programmai stāstīja teksta autors tēvs Eugēnijs.



    Ievietots: 11:10, 07.12.2015.                                                                                             radieceze.lv



Copyright © 2013-2016 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze