Menu:














* * *

RĪGAS METROPOLIJAS GARĪGĀ SEMINĀRA VĒSTULE


Augsti godājamie Latvijas bīskapi, cienījamie priesteri un diakoni, dārgā Dieva tauta!

 

Savā mīlestības pilnajā Apredzībā Dievs vēlas, lai mēs Viņā pazītu nevis bargu tiesnesi, bet gan mīlošu Tēvu, kurš vienmēr un visiem vēlas tikai to, kas ir labs. Tāpēc Viņš grib, lai mēs apzinātos sevi kā piederīgus Kristus Valstībai, lai mēs līdzdarbotos ar Jēzu Kristu gan mīlestības civilizācijas veidošanā, gan Dieva apsolījumu īstenošanā. Šodien, liturģiskā gada pēdējā svētdienā, godinām mūsu Kungu Jēzu Kristu, Vispasaules Karali. Viņš nevēlējās, lai tiktu uzskatīts par Karali politiskā ziņā kā kādas tautas valdnieks (sal. Mt 20, 24), bet Pilāta priekšā apliecināja, ka ir Karalis, kura Valstība nav no šīs pasaules (sal. 18, 36). Tātad Dieva Valstība nav jautājums par godu un augstu stāvokli sabiedrībā, bet gan, kā raksta apustulis Pāvils, tā ir “taisnība, miers un prieks Svētajā Garā” (Rom 14, 17), jo mūsu Kungam ir svarīgi, lai katrs cilvēks iemantotu mūžīgo dzīvi, it īpaši, lai Viņa “vismazākie” bērni varētu piedalīties mielastā, kurš ir sagatavots visiem, kas gaida Viņa atnākšanu godībā.

            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXIII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā tiek runāts, kā, gaidot debesu valstību, ir jāuzvedas Jēzus mācekļiem. Iepriekšējās nodaļās un pagājušās svētdienas Evaņģēlijā Jēzus mācīja, ka nav iespējams paredzēt debesu valstības atnākšanu. Tādēļ Viņa mācekļiem ir jāpaliek nomodā un jābūt gataviem satikt Cilvēka Dēlu jebkurā laikā.

 

Jēzus šajā līdzībā runā par kristīgo māceklību, izmantojot ekonomiskas metaforas. Pirms došanās ceļojumā, saimnieks uztic saviem kalpotājiem dažādu skaitu talentu, atbilstoši katra spējām. Talents bija monēta ar augstu vērtību. Atgriežoties no ceļojuma, saimnieks redz, ka pirmais un otrais kalpotājs ir dubultojuši saņemto naudu, un abi saņem atlīdzību. Savukārt, trešais  kalpotājs ir tikai saglabājis saņemto, jo baidījās to pazaudēt. Viņš nebija nemaz riskējis, pat neieguldīja naudu bankā, lai nopelnītu procentus. Šis kalpotājs tiek sodīts, un viņa talents tiek atdots tam, kurš bija nopelnījis vislielāko summu.

            Lasīt tālāk



* * *

VIŅA SVĒTĪBAS PĀVESTA FRANCISKA
VĒSTĪJUMS PIRMAJĀ VISPASAULES TRŪKUMCIETĒJU DIENĀ


Parastā liturģiskā laikposma XXXIII svētdienā

2017. gada 19. novembrī

Mīlēsim nevis vārdos, bet gan darbos


1. ,,Bērni, mīlēsim ne ar vārdiem un ne ar mēli, bet gan darbos un patiesībā” (1 Jņ 3, 18). Šie apustuļa Jāņa vārdi izsaka pavēli, ko neviens kristietis nedrīkst neievērot. Nopietnība, ar kādu ,,mīļotais māceklis” nodod Jēzus pavēli mūsdienās kļūst vēl skaidrāka, pretnostatot tukšus vārdus, kas tik bieži ir uz mūsu lūpām, un konkrētus darbus, pēc kuriem esam aicināti izvērtēt sevi. Mīlestība nepieļauj aizbildināšanos. Kurš vēlas mīlēt, kā mīlēja Jēzus, tam jāseko Viņa piemēram, īpaši, kad tas attiecas uz mīlestību pret trūkumcietējiem. Dieva Dēla mīlestības veids ir labi zināms, un Jānis to pasaka skaidri. Tas balstās uz diviem pīlāriem: Dievs pirmais mūs ir mīlējis (sal. 1 Jņ 4, 10, 19), un Viņš tā ir mīlējis, ka par mums ir atdevis savu dzīvību (sal. 1 Jņ 3, 16).

 

Šāda mīlestība nedrīkst palikt neatbildēta. Lai gan sniegta bez nosacījumiem, neprasot neko pretī, tā tik ļoti aizdedz sirdis, ka tie, kuri to piedzīvo, tiek mudināti šai mīlestībai atbildēt, neskatoties uz viņu ierobežotību un grēkiem. Bet tas var notikt tikai tad, ja mēs savu iespēju robežās sirdīs pieņemam Dieva žēlastību un Viņa žēlsirdīgo mīlestību tā, lai mūsu griba un pat jūtas ir vērstas gan uz Dieva, gan tuvākā mīlēšanu. Tādā veidā žēlsirdība, kas nāk no Trīsvienības sirds, var veidot mūsu dzīves un nest līdzcietību un žēlsirdības darbus mūsu trūkumcietēju brāļu un māsu labumam.

            Lasīt tālāk



* * *

1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas neatkarība. Šogad mūsu valsts un mēs visi svinam tās 99. pastāvēšanas gadadienu. Šajos gados Latvija un tās tauta ir piedzīvojusi daudzus gan ciešanu, gan liela prieka brīžus. Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam, ka mums ir sava zeme un ka mēs varam brīvi dzīvot tajā, un ka mūsu senči nav padevušies, bet gan cīnījušies par taisnību un brīvību.

Valsts brīvība ir mūsu rokās, tāpēc mums ir jārūpējas par savu zemi, par tās ekonomisko un garīgo uzplaukumu. Ir jāpieliek pūles, lai valsts attīstās pareizā virzienā. Ir jāapzinās, cik svarīgs ir cilvēka garīgums, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs, attīstot sevi, attīstītu arī valsti kopumā.

Sveicu priesterus, konsekrētās personas, pašvaldību vadītājus un deputātus,
kā arī ikvienu Latgales iedzīvotāju Latvijas valsts 99. proklamēšanas gadadienā.

 

+ Jānis Bulis
Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps




* * *

RĪGĀ ATKLĀTA FOTOIZSTĀDE "LATGOLA"

2017. gada 15. novembrī Rīgas svētā Pētera baznīcā tika atklāta fotogrāfa Igora Pliča fotoizstāde "Latgola", kas ir veltīta Latvijas Republijas simtgadei.



    Ievietots: 14:24, 17.11.2017.                                                                                 radieceze.lv



* * *

ATJAUNOTA UN IESVĒTĪTA BĒRŽU KAPU KAPLIČA


13.novembrī Balvu novada Bērzpils pagastā pēc restaurācijas svinīgi tika atklāts arhitektūras piemineklis – Bēržu kapu kapliča, klātesot Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim un Bēržu katoļu draudzes prāvestam Oļģertam Misjūnam, kuri iesvētīja rekonstruēto ēku.

 

Šis kultūrvēsturiskais piemineklis ir ļoti nozīmīgs vēstures liecinieks, jo daļa konstrukciju saglabājušās kopš 18. un 19. gadsimta. Tās atjaunošana ir vērtīgs ieguldījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm.




    Ievietots: 08:52, 15.11.2017.                                                  Teksts un foto: www.balvi.lv


 

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus runā par to, ko nozīmē būt gatavam saņemt debesu valstību. Šis lasījums seko sērijai Jēzus izteiktu brīdinājumu un pareģojumu par Cilvēka Dēla atnākšanu. Jēzus vēlas, lai Viņa mācekļi saprot, ka  nevar paredzēt konkrētu dienu un laiku. Viņš māca apustuļiem, ka jāpaliek nomodā, lai viņi netiktu pārsteigti nesagatavoti.

 

Pārdomājot līdzību par gudrajām un negudrajām jaunavām, ir svarīgi paturēt prātā 1. gs. kāzu tradīcijas Palestīnā. Pētnieki saka, ka bija paraža līgavas draugiem un ģimenes locekļiem sagaidīt līgavaini, kad tas nāca, lai vestu savu līgavu un viņas jaunajām mājām. Gluži kā daudzām Jēzus līdzībām arī šai ir iespējami vairāki interpretācijas līmeņi. Pagājušās svētdienas Evaņģēlijā dzirdējām Jēzus brīdinājumu nesekot farizeju un Rakstu zinātāju paraugam. Ja mēs šodienas fragmentu  agrīno kristiešu cīņas pret farizejisko jūdaismu kontekstā, tad šī līdzība turpina kritizēt jūdaismu. Tā saka, ka jūdu līderi bija kā negudrās jaunavas, negatavas satikt Jēzu, Izraēla Līgavaini.

 

Tomēr nodaļā pirms šīs līdzības Jēzus brīdina par Jeruzalemes nopostīšanu, laiku beigu ciešanām un Cilvēka Dēla atnākšanu. Ja lasām līdzību šādā kontekstā, tad tā ir brīdinājums kristiešu kopienai palikt nomodā un gatavai satikt Jēzu – Cilvēka Dēlu, kurš atgriezīsies laiku beigās. Šo interpretāciju pamato norāde uz līgavaiņa kavēšanās. Šis jautājums ir aktuāls arī mums: ,,Vai mēs esam gatavi satikt Jēzu? Vai mēs būsim sagatavojušies?”

    Ievietots: 15:19, 10.11.2017.                                                                                 radieceze.lv



* * *

AGLONAS BAZILIKĀ NOTIKS KĀRTĒJA LŪGŠANU TIKŠANĀS


Sīkāka informācija

    Ievietots: 13:23, 09.11.2017.                                                                                 radieceze.lv



* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXI SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments gluži kā vairākās iepriekšējās nedēļās turpina fokusēties uz spriedzi, kas valda starp Jēzu un Rakstu zinātājiem un farizejiem. Tomēr šie lasījumi nav ņemti secīgi no Mateja Evaņģēlija. Starp pagājušās un šīs svētdienas lasījumu ir fragments, kurā Jēzus jautā farizejiem par to, vai Mesija ir ,,Dāvida dēls”. Pabeidzis dialogu sēriju ar farizejiem un citiem reliģiskajiem līderiem, Jēzus vēršas pie tautas, brīdinot tos nesekot farizeju un Rakstu zinātāju paraugam.

 

Rakstu zinātāji un farizeji bija Mozus likuma mācītāji. Viņiem bija uzticēta tā interpretēšana un tādējādi viņiem bija ietekme jūdu reliģiskās prakses noteikšanā. Lai izprastu šajā fragmentā aprakstīto konfliktu, mums jāsaprot, ka Jēzus savu mācību balstīja uz tieši tiem pašiem likumiem un tradīcijām, kuri bija pieejami farizejiem. Abi interpretēja Mozus likumu, lai labāk to iekļautu jūdu ikdienas dzīvē. Tomēr Matejs bieži izgaismo un uzsver atšķirības starp viņu mācībām.

            Lasīt tālāk



* * *

2. novembris - visu ticīgo mirušo piemiņas diena

Dienas lasījumi

Baznīca vienmēr ir aicinājusi lūgties un upurēt svēto Misi par ticīgo dvēselēm šķīstītavā. Savas nāves brīdī šīs dvēseles nebija pilnīgi tīras no ikdienišķa grēka vai nebija izpirkti pagātnes nodarījumi, tādēļ viņi nespēj skatīt Dievu vaigu vaigā. Ticīgie virs zemes var palīdzēt šīm dvēselēm šķīstītavā sasniegt debesu valstību, upurējot savus labos darbus, lūgšanas un svētās Mises. 

Baznīcas pirmsākumos (4. gs.) ticīgo mirušo vārdi tika uzrakstīti dievnamā uz sienām, lai draudze tos ik dienas pieminētu savās lūgšanās. Vēlākajos gadsimtos atsevišķos novados radās savas tradīcijas, kā pieminēt un lūgties par mirušajiem. Svētais Odilo, Klinī klostera abats (miris 1048.g.), ziņoja, ka visus kliniešu klosteros 2. novembrī, nākamajā dienā pēc Visu Svēto svinībām, ir īpašas lūgšanas un Stundu liturģija par dvēselēm šķīstītavā. Šo tradīciju pārņēma arī benediktīnieši un kartūzieši, un drīz vien arī visa Baznīca.
            Lasīt tālāk


* * *

1. novembris - visu svēto obligātās svinības

Dienas lasījumi

Šajās svinībās Baznīca Dieva Vārda liturģijas laikā piedāvā mums Evaņģēlija fragmentu par Kalna svētībām, kurš savā ziņā māca, kā kļūt svētam. Bet vai mēs patiešām saprotam, ko tas nozīmē? Svinot Visu svēto dienu, mēs it kā viņus uzliekam un pjedestāla. Baznīcās redzam svēto figūras, svētgleznas. Mājās mums ir viņu svētbildes un turam cieņā ikonas. Šādi uztverot svētos, pastāv risks reducēt tos tikai līdz dekorāciju līmenim un tādējādi padarīt šīs svinības it kā nevajadzīgas.

Bet tās ir nepieciešamas. Mums ir jāsaklausa, ko vēsta šīs svinības. Tas ir aicinājums, izaicinājums ikvienam no mums. Šīs svinības mūs izaicina būt svētiem. Daudzi varētu teikt, ka svētums ir cēls mērķis, ideāls, bet vai tas ir kaut kas, ko mēs reāli varam arī sasniegt? Atbilde ir – jā, varam. Jo patiesība par svētajiem – cilvēki bieži vien to piemirst – ir tāda, ka viņi bija cilvēki tāpat kā mēs. Tiem bija miesa un asinis, spēks un vājums. Viņu dzīves caurstrāvoja vēlmes un ilgošanās, ambīcijas un vilšanās. Viņi bija parasti grēcinieki – gluži kā mēs visi.
            Lasīt tālāk


* * *

AGLONAS BAZILIKĀ NOTIKS
ALFA KURSA REĢIONĀLĀS APMĀCĪBAS


Aglonas bazilikā 2017. gada 1. – 2. decembrī notiks Alfa kursa komandu reģionālās apmācības, uz kurām aicināts ikviens, kurš rīko vai plāno rīkot Alfa kursu savā draudzē, kopienā, pilsētā, ciemā. Apmācībās būs nodarbības par Alfa kursa pamatprincipiem, aizlūgšanām, pastorālo aprūpi, mazo grupu vadīšanu, kā arī ir paredzēts laiks lūgšanām, kopīgām maltītēm, sadraudzībai un kontaktu veidošanai.

 

Alfa kurss ir viens no instrumentiem draudzē, kas rāda ceļu cilvēkiem pie Dieva, palīdz iepazīt ticību un meklēt dzīves jēgu. Tas ir interaktīvu nodarbību cikls, kas brīvā formā palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus. Kā liecina informācija “Alfa Latvija” internetvietnē http://latvija.alpha.org, Latvijā Alfa kursi notiek kopš 2003.gada luterāņu, katoļu, baptistu, adventistu un citās kristiešu draudzēs, organizācijās.

 

Pieteikšanās līdz 24.novembrim, aizpildot elektroniski Google anketu vai zvanot uz tālr. +371 29108392 (Anna).



    Ievietots: 13:33, 31.10.2017.                                                                                     A. Briska



* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXX SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments, seko gandrīz uzreiz fragmentam, ko dzirdējām pagājušajā svētdienā. Šajā fragmentā izskan pēdējais no trim jautājumiem, ko Jēzum uzdeva jūdu reliģiskie līderi, kuri centās no Viņa izvilināt kādu atbildi, par kuru Viņš tiktu apcietināts. Tas mums atgādina, ka arī šodienas lasījuma kontekstā ir pieaugošā spriedze starp Jēzu un reliģiskajiem līderiem.

 

Herodieši un farizeji uzdeva pirmo jautājumu par nodokļu maksāšanu. Saduceji uzdeva otro jautājumu, kas bija par augšāmcelšanos (skat. Mt 22, 22 – 33). Trešo jautājumu, kas aprakstīts šīs svētdienas fragmentā, uzdod farizeji, jautādami par lielāko no baušļiem.

 

Jautājuma būtība pieprasa, lai Jēzus interpretētu Mozus likumu. Mozus likums sastāv no 10 Baušļiem un daudziem citiem noteikumiem, kuri skaits pārsniedz 600. Uzticība Mozus likumam dievbijīgam jūdam ir uzticības paušanai derībai, ko Dievs noslēdza ar Izraēli. Baušļu salīdzināšana pēc svarīguma bieži tika debetēta Likuma zinātāju starpā.

            Lasīt tālāk

* * *

MŪŽĪGO MIERU DOD VIŅAM, KUNGS,
UN MŪŽĪGĀ GAISMA LAI ATSPĪD VIŅAM


Fotogalerija


Šī gada 25. oktobrī 87 gadu vecumā mūžībā ir aizgājis Rēzeknes – Aglonas diecēzes Tilžas draudzes prāvests Alberts Budže. 

 

Priesteris Alberts Budže ir dzimis 1930. gada 26. janvārī Rīgā reliģiozā ģimenē. Viņa vecāki nākuši no Līvānu puses un uz Rīgu pārcēlušies pēc Pirmā pasaules kara. Mācījies G. Merķeļa 20. pamatskolā un Rīgas 1. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas 1949. gadā sācis strādāt Rīgas grāmatu antikvariātā. 1952. gadā, kad tikko atvēra Garīgo semināru, uzsācis tajā mācības. 1957. gada 30. maijā bīskaps Pēteris Strods viņu iesvētījis par priesteri. Pirmā kalpošanas vieta (vikāra statusā) bija Rīgas svētā Antona draudze.

            Lasīt tālāk

 


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXIX SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus un jūdu reliģiskie līderi turpina Jeruzalemē apmainīties ar jautājumiem un izaicinājumiem. Šoreiz farizeju un herodiešu sekotāji cenšas ievilināt Jēzu slazdā, jautājot par nodokļu maksāšanu.

 

Matejs norāda uz neierastu sadarbību starp farizejiem un herodiešiem. Herodieši atbalstīja Herodu Antipasu, kurš bija jūdu politiskais līderis un kurš sadarbojās ar romiešiem. Šāda sadarbība prasīja uz Mozus likuma ievērošanu raudzīties ne tik stingri. Farizeji, savukārt, mācīja ļoti skrupulozu Likuma ievērošanu un bija kategoriski pret romiešu okupāciju. Herodieši bija par nodokļu maksāšanu, bet farizeji pret. Abas šīs grupas jautā Jēzum, lai redzētu, kuru pusē Viņš nostāsies. Ja Jēzus būs farizeju pusē, Viņš sevi padarīs par romiešu ienaidnieku. Ja Viņš atbalstīs herodiešu viedokli, tad būs pret jūdu tradīcijām.

            Lasīt tālāk

* * *

PRELĀTA ANTONA BOLDĀNA
KAPA PIEMINEKĻA PASVĒTĪŠANA VARAKĻĀNOS


Pirms 100 gadiem, 1917. gada 13. oktobrī Fatimā, Portugālē, notika Dievmātes pēdējā brīnumainā parādīšanās  trīs ganiem: Franciski, viņa māsai Jacintai un māsīcai Lūcijai.

Lai godinātu Dievmātes vēstījumu, noslēdzoties simtgadei kopš viņas parādīšanās Fatimā, V. E. Rēzeknes – Aglonas bīskaps Jānis Bulis 13. oktobrī celebrēja Varakļānu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā sv. Misi.

 

Svētās Mises laikā bīskaps uzsvēra Dievmātes lomu  katra cilvēka dzīvē un ticības tikuma nepieciešamību, veidojot sabiedrības un katra cilvēka garīgo dzīvi.

 

Pēc svētās Mises tika iesvētīts mūžībā aizgājušā prelāta Antona Boldāna kapa piemineklis. Visus klātesošos uzrunāja Daugavpils Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu draudzes prāvests Juris Mukāns, uzsverot priestera kalpošanas lielo dāvanu Baznīcai. Priesteriskā kalpošana ir dāvana un liels pacietības noslēpums. Caur priestera rokām tiek saņemti daudzi sakramenti, kas norāda uz kalpošanas daudzveidību.

            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXVIII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Uzreiz pēc reliģisko līderu kritizēšanas līdzībā par vīna dārza strādniekiem pagājušās svētdienas Evaņģēlija fragmentā, Jēzus stāsta vēl vienu līdzību. Arī tā tiek adresēta augstajiem priesteriem un tautas vecākajiem.

 

Līdzībā par kāzu svinībām Jēzus stāsta par debesu valstību, kā simbolu lietojot kāzu mielastu. Šīs svētdienas pirmajā lasījumā no pravieša Isaja grāmatas un tam sekojošajā psalmā Kunga labestība ir attēlota kā labs ēdiens un vīns. Jēzus klausītāji zināja, ka kāzu svinības ir Dieva pestīšanas simbols, un viņi sevi uzskatīja par aicinātajiem viesiem. Šīs līdzības konteksts ir pieaugošā spriedze starp Jēzu un jūdu reliģiskajiem līderiem Jeruzalemē. Spriedze pieaug Evaņģēlija fragmentos, ko lasījām divās pagājušajās svētdienās un patiesībā tā turpinās pieaugt vēl dažu nākamo svētdienu lasījumos.

            Lasīt tālāk

* * *

AIZVADĪTS IX NACIONĀLAIS POLIJAS FEDERĀCIJAS 
PUERI CANTORES
KONGRESS ŽEŠOVĀ


Šoruden no 7. līdz 10. septembrim mums bija brīnišķīga iespēja apmeklēt Poliju. To sniedza Aglonas bazilikas kora skola. Polijā notika Pueri Cantores kongress. Tas bija fantastisks un neaizmirstams piedzīvojums.


Ceļojuma laikā mūs pavadīja priesteris Juris un skolotājas Sanita, Jacinta un Irēna. Polijā mēs ieradāmies nedaudz par ātru, bet poļi bija ļoti viesmīlīgi un uzņēma mūs ar prieku. Mēs dzīvojām kopmītnēs, kurās bija silti, skaisti un mājīgi. Mūs cienāja ar garšīgiem ēdieniem, kādi Latvijā nav ikdienā sastopami. Žešova ir skaista pilsēta, un visu laiku, kamēr mēs tur bijām, bija silts un saulains laiks.

 

Pasākums tika atklāts ar gājienu, pēc kura sekoja arī neliels koncertiņš, kuru sniedza zēnu koris no Polijas. Mūsu koncerts iesākās vakarpusē pie strūklakas. Mēs ietērpāmies mūsu kora skaistajos tautas tērpos un sniedzām koncertu, kas lika smaidīt visu dziedāšanas laiku. Neraugoties uz to, ka mēs dziedājām pēdējie, skatītāji mums veltīja skanīgus aplausus un mīļus pateicības vārdus. 

            Lasīt tālāk

* * *

RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZES JAUNIEŠU KONFERENCE


30. septembrī Rēzeknes katoļu vidusskolā notika Rēzeknes – Aglonas diecēzes jauniešu konference, kurā piedalījās 60 dalībnieki no Baltinavas, Šķilbēniem, Rēzeknes, Krāslavas, Indricas, Dagdas, Preiļiem, Kalupes, Pildas, Vidsmuižas, Višķiem, Krustpils, Barkavas, Cēsīm, Balviem, Ludzas, Aglonas, Kaunatas, Indras, Daugavpils, Viļakas. Konferenci vadīja pr. Staņislavs Prikulis un pr. Guntars Skutels. Konferencē tika apskatīti jautājumi: ,,Kas ir mūsdienu jaunietis?, ,,Ko jaunieši sagaida no Baznīcas?” un ,,Ko Baznīca sagaida no jauniešiem?” Jaunieši tika informēti, ka 2018.gada oktobrī Vatikānā pāvests Francisks sasauc Bīskapu Sinodes XV ģenerālasambleju, kas būs veltīta jauniešiem, ticībai un dzīves aicinājumu izšķiršanai. Pāvesta izvēlētais temats izsaka Baznīcas pastorālās rūpes par jauniešiem. Konferencē jaunieši tika mudināti apmeklēt mājaslapu www.youth.synod2018 un aizpildīt aptauju, tādējādi izsakot savu viedokli, un aicināt citus jauniešus, piemēram, klasesbiedrus, paužot domas, kādu viņi vēlētos redzēt Baznīcu. Aptaujas aizpildīšana tika uzdots kā mājasdarbs arī konferences dalībniekiem.

            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXVII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šodienas Evaņģēlija fragments seko uzreiz pagājušajā svētdienā lasītajam fragmentam (lasīt šeit), kurā jūdu reliģiskie līderi izjautāja Jēzu par Viņa mācības autoritātes avotu. Atteicies atbildēt uz viņu jautājumiem, Jēzus pastāstīja līdzību par diviem dēliem un vēlāk kritizēja augstos priesterus un tautas vecākos par viņu ticības trūkumu Jānim Kristītājam.

 

Šodienas fragmentā Jēzus atkal līdzībā uzrunā augstos priesterus un tautas vecākos. Līdzībā saimnieks savu vīna dārzu iznomāja vīnkopjiem un sūtīja savus kalpotājus ievākt ražas daļu, kuru vīnkopji bija viņam parādā. Kalpotāji tika sūtīti vairākas reizes un ikreiz vīnkopji tos sasista un nonāvēja. Visbeidzot ievākt augļus īpašnieks sūtīja savu dēlu. Vīnkopji, domājot, ka pēc saimnieka nāves viņi mantos vīna dārzu, nolēma nogalināt saimnieka dēlu – viņa vienīgo mantinieku.

            Lasīt tālāk

 

* * *

ATBILDOT BĒGĻIEM UN MIGRANTIEM:
20 PASTORĀLĀS RĪCĪBAS PUNKTI

Globālā migrācija ir mūsdienu pasaules lielākais izaicinājums un katoliskās Baznīcas prioritāte. Vārdos un darbos. Pāvests Francisks vairākkārtīgi izrāda dziļu līdzcietību visiem, kuri ir pārvietoti. Par to liecina viņa tikšanās ar bēgļiem un migrantiem uz Lampedūzas un Lesbas salām. Par to liecina aicinājums uz viņu pilnīgu pieņemšanu: uzņemt, aizsargāt, virzīt un integrēt migrantus, bēgļus un cilvēku tirdzniecības upurus. (Starptautiskā foruma ,,Migrācija un miers” dalībnieku uzruna, 2017. gada 21. februārī.)   
 
Turklāt Svētais tēvs vada Baznīcu, lai palīdzētu pasaules sabiedrībai sistemātiski uzlabot savu attieksmi pret pārvietotajām personām. Starptautiskās politiskās kopienas vārdā ir uzsākts daudzpusējs konsultāciju un sarunu process, lai līdz 2018. gada beigām pieņemtu divus starptautiskos līgumus: vienu par starptautiskajiem migrantiem un otru par bēgļiem.
            Lasīt tālāk

* * *

SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS
SVĒTKI RĪGAS GARĪGAJĀ SEMINĀRĀ


2. oktobrī Rīgas Garīgajā seminārā pulcējās apustuliskais sūtnis Baltijas valstīs Pedro Lopess Kintana, Latvijas bīskapi, priesteri, semināra audzēkņi, konsekrētās personas, kā arī ticīgā tauta, lai kopā svinētu ikgadējos Garīgā semināra aizbildnes svētās Terēzes no Bērna Jēzus svētkus.

 

Svētās Mises sākumā, uzrunājot klātesošos, V. E. arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs norādīja uz šo svētku nozīmi, sakot, ka, ,,svinot ikgadējos svētās Terēzes no Bērna Jēzus svētkus, mēs cenšamies atjaunot mūsu garīgo dzīvi. Skatoties uz svēto Terēzi, mēs cenšamies evaņģelizēt paši sevi, atgriezties un kļūt kompetentāki Dieva lietās.”

            Lasīt tālāk

* * *

KĀDĒĻ TIEŠI OKTOBRIS IR ROŽUKROŅA MĒNESIS?


Baznīcas dzīvē oktobris tradicionāli īpašā veidā ir veltīts Rožukroņa lūgšanai. Visu mēnesi ticīgie ir aicināti veltīt laiku šai vienkāršajai lūgšanai, gan kopā lūdzoties draudzē vai kopienā, gan vienatnē pastaigājoties pa skaistu rudenīgu mežu. Katrs, kurš lūdzas Rožukroni, noteikti varēs pastāstīt, cik svētīgs ir laiks, kas veltīts šai lūgšanai, jo nes augļus garīgajā un laicīgajā dzīvē. Citādi nevar būt, jo Rožukronī mēs taču pārdomājam Evaņģēlija notikumus, kas ir saistīti ar Jēzus un Marijas dzīvi. Šie notikumi mums palīdz arvien vairāk izpildīt Dieva gribu savā dzīvē un sekot Kristum. Līdzīgi kā maijā, arī oktobrī kristieši ar Rožukroņa lūgšanas palīdzību godina Jaunavu Mariju. Bet kāpēc tieši oktobrī?

 

7. oktobrī Baznīca svin Rožukroņa Dievmātes svētkus, kurus 1578. gadā iedibināja pāvests Pijs V, lai pateiktos Dievmātei par divus gadus iepriekš pie Lepantes notikušo brīnumaino kristiešu flotes uzvaru pār turku armādu. Acīmredzot šie svētki bija impulss pāvestam Leonam XIII, lai 1884. gadā ar encikliku „Superiore anno” (Pagājušajā gadā)oktobri pasludinātu par Rožukroņa mēnesi visā Baznīcā. Šajā enciklikā pāvests Rožukroni nosauc par lūgšanas veidu, kas visvairāk patīk Marijai. Gadu iepriekš pāvests jau bija izdevis pirmo Rožukronim veltīto encikliku Baznīcas vēsturē „Supremi Apostolatus Officio” (Augstākā apustuliskā kalpošana), kurā viņš iesaka visās baznīcās un kapličās, kas ir veltītas Jaunavai Marijai, no 1. oktobra līdz 2. novembrim skaitīt vienu Rožukroņa daļu kopā ar Loretas litāniju.

            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXVI SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šis svētdienas Evaņģēlija fragmenta konteksts ir pieaugošā spriedze starp Jēzu un jūdu reliģiskajiem līderiem. Jēzus ir ieradies Jeruzaleme un apgāzis naudas mainītāju galdus svētnīcā. Viņš ir piesaistījis reliģisko autoritāšu uzmanību: augstie priesteri un tautas vecākie jautā Jēzus, kas ir Viņa autoritātes avots. Jēzus atsakās šiem līderiem nosaukt savas autoritātes avotu. Tā vietā caur šodien dzirdēto līdzību Jēzus uzdod jautājumu priesteriem un vecākajiem. Reliģisko līderu atbilde ir pareiza, bet tā atklāj viņu pašu kļūdu, jo viņi neieklausījās Jāna Kristītāja aicinājumā, un viņu nespēju atpazīt Dieva valstību.

 

Situācija, par kuru runā Jēzus, ir ļoti vienkārša. Saņēmuši no sava tēva to pašu uzdevumu, viens dēls savu nepaklausību pauž vārdos, bet vēlāk paklausa darbos; otrs dēls paklausa vārdos, bet izrāda nepaklausību savos darbos. Jēzus uzdotais jautājums ir tiešs: ,,Kurš no abiem izpildīja tēva gribu?” ikviens piekristu, ka ,,darbi runā skaļāk par vārdiem” un k, pat ja viņa vārdi bija nepaklausīgi, dēls, kurš izpildīja uzdoto darbu, izpildīja tēva gribu.

            Lasīt tālāk


* * *

TURPINĀS PILDAS KATOĻU BAZNĪCAS RENOVĀCIJA


Pateicoties Tieslietu ministrijas un labdaru finansējumam, turpinās Pildas svētā Pētera un svētā Pāvila draudzes dievnama restaurācija, tās prāvesta Ringolda Klimona vadībā. 


Pildas pirmais dievnams bija neliela kapela, kuru 1699. gadā uzbūvēja dominikāņi, kuri dzīvoja Pasienē. Tās vietā 1765. gadā J. A. Hilzens uzcēla koka baznīcu, kuras garums bija 18 metri, bet platums 9 metri.


Jau pirms Pirmā Pasaules kara toreizējais draudzes prāvests Julians Giedvillo vāca līdzekļus jaunas baznīcas celtniecībai un sagatavoja cetniecības plānus, bet viss, izņemot būvprojektu, gāja bojā kara laikā. 1922. gadā, prāvesta Alberta Uljana vadībā, par draudzes līdzekļiem tika uzsākta jauna dievnama celtniecība, būvējot apkārt vecajai baznīcai, tikai nedaudz izmaninot saglabāto būvprojektu. Uzceļot jauno baznīcu, veco dievnamu nojauca. 1926. gada 29. jūnijā, sv. Pētera un sv. Pavila svētkos, to iesvētīja Ludzas dekanāta dekāns Antonijs Urbšs.




    Ievietots: 11:06, 29.09.2017.                                                                                             radieceze.lv

 

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXV SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus dodas no Galilejas, lai mācītu Jūdejā, kur Viņu meklēja liels ļaužu pūlis un pārbaudīja farizeji par tēmu: laulība un šķiršanās. Jēzus satiek arī kādu bagātu jaunekli, kurš nespēj pieņemt Jēzus prasību atstāt visus īpašumus, lai sekotu Viņam. Jēzus atbilde jauneklim izklausās kā noslēgums tam, ko mēs lasām šodienas Evaņģēlijā: pirmie būs pēdējie, un pēdējie būs pirmie.

 

Virspusēji raugoties, līdzība par strādniekiem vīna dārzā varētu šķist pretēja veselajam saprātam. Tiem, kuri stādā visu dienu, ir jāsaņem vairāk par tiem, kuri strādā tikai stundu vai divas. Šādi raugoties, zemes īpašnieks šķiet netaisnīgs. Tas ir tādēļ, ka mēs lasām līdzībā mūsu pašu iecerētos priekšstatus par to, kā būtu jānosaka taisnīgums un vienlīdzība.

            Lasīt tālāk


* * *

RĒZEKNES SĀPJU DIEVMĀTES DRAUDZES BAZNĪCAI 80


17. septembrī Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā notika pateicības dievkalpojums sakarā ar tās 80. iesvētīšanas gadadienu. Svinīgo dievkalpojumu vadīja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, piedaloties šajā un citās draudzēs kalpojošiem mariāņu tēviem, kā arī priesterim, kas nāk no šīs draudzes – pr. Andrim Spruktam.


Svētās Mises sākumā bīskaps aicināja ticīgos atcerēties, ka Dievs vienmēr ir gatavs piedot grēciniekiem, bet ir nepieciešams izpildīt svarīgo noteikumu, proti – nožēlot grēkus. Homīlijā Jānis Bulis, komentējot svētdienas Evaņģēliju, pievērsās piedošanas tematikai, norādot, ka piedot savam tuvākajām ir katra kristieša pienākums. Pēc svinīgās procesijas bīskaps pastāstīja, ka arī ir kalpojis šajā baznīcā, un aicināja klātesošos saglabāt ticību, latgaliešu valodu un kultūru. Noslēgumā bīskaps deva visiem svētību un pateicās par viesmīlību gan mariāņiem, gan ticīgajiem.

            Lasīt tālāk

* * *

DAUGAVPILS CIETUMĀ ATJAUNOTS
UN IESVĒTĪTS JAUNAIS KAPELAS ALTĀRIS

2017. gada 15. septembrī tika iesvētīts atjaunotais Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas kapelas altāris. Pasākumā piedalīsies dažādu konfesiju pārstāvji: Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, sv. Nikolaja kapsētas pareizticīgās Baznīcas priesteris Aleksandrs Dreimanis, evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs Andis Lenšs, kā arī citi  garīdznieki un cietuma personāls.

 

Kokgriešanas meistars Pauls Lubgans altāri veidoja pēc senām, arhīvā atrastām Dvinskas cietuma baznīcas altāra fotogrāfijām. Lai gan liecību par Daugavpils cietuma būvniecības vēsturi ir ļoti maz, ar cietuma vadības un darbinieku iniciatīvu jau 2001. gadā uzsākta arhīvu pētniecība, lai uzzinātu vairāk par cietuma tapšanu. Pētniecības gaitā atklājās, ka cietumā jau 1863. gadā iesvētīta Romas katoļu baznīca. Pētniecības gaitā uzieta 1938. gada fotogrāfija ar kādreizējo kapelas altāri, kas arī kalpoja par paraugu nupat iesvētītajam altārim.
            Lasīt tālāk


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXIII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas otrajā lasījumā (Rom 13, 8 – 10) apustulis Pāvils izsaka kādu ļoti izaicinošu domu. Viņš norāda, ka vienīgais, kam mums būtu jāpieder, ir mīlestība. Viņš skaidroja, ka visi pārējie baušļi rod savu spēku tajā. Tādēļ mīlestība ir vislielākais bauslis, kurš ir jāievēro īpaši stingi, jo tas kurš mīl piepilda Likumu.

 

Evaņģēlija fragmentā (Mt 18, 15 – 20) Jēzus pievēršas Pāvila izaicinājumam sev raksturīgā veidā. Viņš saka, ka, ja tavs brālis sagrēkotu pret tevi, ej un aizrādi viņam, jums tikai divatā esot. Ja viņš tev neklausīs, paņem sev līdzi vēl vienu vai divus, kā lieciniekus. Ja arī viņus viņš neklausīs, ziņo Baznīcai. Ja viņš atsakās klausīt Baznīcai, izturies pret viņu kā pret pagānu un muitnieku.

            Lasīt tālāk


* * *

vissvētākās jaunavas marijas dzimšanas svētki

Dienas lasījumi

Baznīca liturģiskā gada laikā svin tikai trīs dzimšanas dienas – Jēzus dzimšanu (25. decembris), svētā Jāņa Kristītāja dzimšanu (24. jūnijs) un Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanu.

Svētajos Rakstos nav pieminēta ne Marijas dzimšana, ne arī viņas vecāki. Marijas vecāku vārdi Joahims un Anna ir zināmi no Jēkaba Evaņģēlija (apokrifs, neietilpst autentisko Svēto Rakstu grāmatu kanonā). Tas vēstī, ka Marijas vecāki jau „bija gados”, taču viņi  lūdzās un gavēja, lai Dievs viņiem dāvātu bērnu. Saskaņā ar tradīciju māja Nācaretē, kurā piedzima Marija, ir tā pati, kurā notika pasludināšana.

Šo svētku vēsturiskā izcelšanās ir meklējama Sīrijā vai Palestīnā 6. gs. sākumā. Romā svētkus sāka svinēt  7. gs. beigās, pateicoties  Austrumu mūkiem, kuri tos tur ieviesa. Pakāpeniski un dažādos veidos nākamajos gadsimtos tie izplatījās arī  Rietumos. 14. gs. daži sholastikas doktori iebilda pret Marijas bezvainīgo ieņemšanu, jo atpestīšana var nākt tikai no Kristus, tomēr svētki netika aizliegti, un 15. gs. franciskāņu teologi šo problēmu atrisināja, paskaidrojot, ka Kristus kā perfekts vidutājs pasargāja Mariju no iedzimtā grēka. Kopš tā laika svētkiem piemita universāls raksturs. Dievbijīgie kristieši bija gatavi aizstāvēt ticību bezvainīgajai ieņemšanai.
            Lasīt tālāk


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šodienas Evaņģēlija fragmentā turpinās stāsts, kas iesākās pagājušajā svētdienā. Sīmanis Pēteris tika nosaukts par klinti, uz kura Jēzus cels savu Baznīcu, bet tomēr Pēteris turpina izrādīt savu ierobežoto izpratni par Jēzus identitāti. Tagad, kad apustuļi ir apjautuši, ka Jēzus ir Mesija, Viņš tiem atklāj savu misiju: Viņam Jeruzalemē ir jācieš un jānomirst, lai trešajā dienā augšāmceltos. Pēteris šo pareģojumu noraida, un Jēzus viņu smagi norāj, nosaucot par ,,sātanu”. Iebilstot pret šo Jēzus misijas aspektu, Pēteris parāda, ka vairāk nerunā, balstoties uz Dieva atklāsmi, bet gan kā cilvēks. Vēlāk Jēzus māca savus apustuļus par māceklības grūto ceļu: būt Kristus māceklim ir sekot Viņam krusta ceļā.

 

Pēteris tomēr nespēja saprast, ko nozīmē Jēzu saukt par Mesiju. Maz ticams, ka pārējie apustuļi to būtu sapratuši labāk. Mesiāniskās gaidas nāca no pirmo gadsimtu jūdaisma. Romas okupācijas laikā daudzi Izraēlī cerēja un lūdza Dievu, lai Viņš sūta Mesiju, kurš tos atbrīvotu no romiešu apspiešanas. Vispārējs priekštats bija, ka Mesijam jābūt politiskai figūrai, Ķēniņam, kurš Izraēli atbrīvos no piespiedu paklausības Romiešu likumiem. Iespējams, arī Pēteris domāja kaut ko līdzīgu, kad Jēzu nosauca par Mesiju. Tomēr šajā fragmentā Jēzus sāk mācīt saviem apustuļiem, ka Viņš būs Mesija citādākā veidā.

            Lasīt tālāk


* * *

RĒZEKNES KATOĻU VIDUSSKOLA UZSĀK JAUNO MĀCĪBU GADU

 Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze