Menu:














* * *

LIELDIENU LAIKA VII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Lieldienu septītajā svētdienā vienmēr lasām fragmentu no Jāņa Evaņģēlija 17. nodaļas. Šī nodaļa ir kā noslēgums Jēzus atvadu runai mācekļiem Pēdējo vakariņu laikā. Visa šī nodaļa ir Jēzus lūgšana, atdodot sevi Tēvam un paužot rūpes par saviem mācekļiem.
 
Šīs lūgšanas noslēgumā Jēzus un Viņa mācekļi dodas no Ģetzemanes dārza un Jēzus tiek apcietināts. Šajā lūgšanā izgaismojas dažas būtiskas iezīmes. Pirmkārt, Jēzus lūgšana no jauna apstiprina pilnīgu vienību starp Viņu un Tēvu. Viscaur Jāņa Evaņģēlijā Jēzus tiek parādīts kā tāds, kurš bija pirms visa kopā ar Tēvu un kurš ir Tēva sūtīts darīt Viņa darbu virs zemes. Šīs svētdienas lasījumā redzam, ka Jēzus šajā vienībā iekļauj visus savus mācekļus. Mums tiek atgādināts, ka Kristus ir visu kristiešu vienības avots. Caur Kristu esam vienoti cits ar citu un ar Dievu, mūsu Tēvu.
          Lasīt tālāk

* * *

KUNGA DEBESKĀPŠANA


Dienas lasījumi

Debeskāpšanas notikumā īpašā veidā atklājas augšāmceltā Kristus godība. Apustuļi nebija Kristus augšāmcelšanās liecinieki tiešā veidā: viņi atrada tukšo kapu, atvelto akmeni; ienākot iekšā kapā, neatrada Kungu Jēzu un atcerējās, ko Viņš sacīja par savu augšāmcelšanos. Apustuļi nebija šajā Kristus kapā augšāmcelšanās brīdī, viņi neredzēja Pestītāja piecelšanos no mirušajiem un Viņa ieiešanu Dieva godībā. Debeskāpšana bija mirušā un augšāmceltā Kristus redzama ieiešana Dieva godībā. Šis Evaņģēlija notikums pārsteidz ar savu spēku: Kristus redzamā veidā uzkāpj debesīs, ieiet godībā. 
          Lasīt tālāk


* * *

BALVOS ATKLĀTS UN IESVĒTĪTS SKVĒRS
PAR GODU PRIESTERIM ANTONAM RIMOVIČAM 
(papildināts ar fotogaleriju)

Dīvam un cylvākim.

Bolvūs vīns no 4. maija svineibu centralajim nūtikumīm beja prīstera un kūkgrīzēja Ontona Rimoviča vōrdā nosauktō skvēra atklošona.  

Bolvu draudzē  ilgajā godu ritējumā ir kolpōjuši  daudzi ļūti izcyli prāvesti. Kaids šudiņ nūteikti var pavaicōt, dēļ kam taišņi prāvestu Ontonu Rimoviču mes pīmynam īpašā veidā. Atbiļde ir gona vīnkōrša un reizē ļūti pīpīļdeita.  Jam leidzeiga personeiba nav zynoma Latvijas un Lītuvas katōliskajā sabīdreibā. Dzims Lītuvā Šauļu apriņķa Šakinu draudzē, vysu myužu sapņojis par tū, bet vysu myužu kolpojis Latvejas draudzēs: Malnajā  Dukstugolā, Vōrkovā, Andrupenē, Bikovā, Sventē, Rubeņūs, bet vysilgōk, nu 1897. goda leidz 1914. godam, lelajā Bolvu darudzē. Jōatzemoj, ka tymā laikā vēļ nabeja Rugōju, Šķilbānu un Tiļžas draudžu. Kolpōdams Bolvūs, prāvests Ontons Rimovičs ļūti daudz dareja bazneicas sakōrtošonai. Taišņi Bolvūs prāvests nūpītni sōka nūzadorbōtīs ar kūka grīšonas mōkslu, kurai taipat kai Dīvam palyka uzticeigs leidz kopa molai. Par prāvesta grīztajīm kūka tālim kaids Lītovas mōkslas zynōtnīks ir sacejs: ,,Kurš kaut reizi myužā ir satics prāvesta Rimoviča veikumu, tam nikod vaira nabyus mīra, un jys nikod vairs naspēs palikt vīnaldziegs.” Un patīsi, tī vysi ir īpaši izteiksmeigi un emocionali, kotrs ar sovu seju un attīksmi. Šūbreid myusim ir unikāla īspēja Bolvu nūvoda muzejā redzēt plašōkū  pravesta Rimoviča dorbu izstōdi, kaida ir  īspējama apvīnojūt  tūs dorbus, kas atsarūn Šauļu un Rundāles pils muzeja krōjumūs.
            Lasīt tālāk

* * *

PRIESTERIS RINALDS STANKĒVIČS
APBALVOTS AR TRIJU ZVAIGŽŅU ORDENI


Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien, 2018. gada 3. maijā, svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza valsts augstākos apbalvojumus. 

Viens no apbalvotiem ir tēvs Rinalds Stankēvičš, Viļānu svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšnieks, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidents. 

Valsts prezidents pateicās klātesošajiem par izcilo Tēvzemes mīlestību, ieguldīto ilggadējo pašaizliedzīgo darbu un pūlēm Latvijas valsts labā. ,,Latvijas spēks un stiprums sakņojas mūsos pašos, tās cilvēkos. Latvija esam mēs,” uzsvēra Raimonds Vējonis. 
            Lasīt tālāk

* * *

HRIZMAS SVĒTĀ MISE RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZĒ


2018. gada 29. aprīlī, Lielās ceturtdienas rītā, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē notika Hrizmas svētā Mise, kuru vadīja V. E. bīskaps Jānis Bulis, koncelebrējot diecēzes priesteriem, piedaloties konsekrētajām personām un ticīgajai tautai.  Svētās Mises laikā priesteri atjaunoja svētsolījumus, ko bija salikuši savā ordinācijas dienā. 

Tika pasvētīta arī Hrizma, Katehumenu un Slimnieku eļļas. Hrizma tiek lietota svinot Kristības, Iestiprināšanas un Ordinācijas sakramentus, kā arī konsekrējot baznīcas un altārus. Katehumenu eļļa tiek lietota svinot Kristības sakramentu, savukārt, Slimnieku eļļa svinot Slimnieku sakramentu un sniedzot Viatiku (ceļamaizi mirstošajam).



    Ievietots: 10:15, 30.03.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

PĀVESTS FRANCISKS APMEKLĒS BALTIJAS VALSTIS


Saņemot ielūgumu no attiecīgo valstu vadītājiem un bīskapiem, Viņa Svētība pāvests Francisks veiks Apustulisko vizīti Baltijas valstīs no 2018. gada 22. līdz 25. septembrim, apmeklējot šādas pilsētas: Viļņu un Kauņu Lietuvā; Rīgu un Aglonu Latvijā un Tallinu Igaunijā.

 

Vizītes programma tiks publicēta tuvākajā laikā.

 

Pāvesta apmeklējums nesīs ne tikai Dieva svētību mūsu valstij un tautai, bet būs arī garīgs stiprinājums, sastopoties ar mūsdienu izaicinājumiem valstī un Baznīcā.  

 

Gatavojoties šim notikumam, esam aicināti lūgties par pāvestu Francisku un mums pašiem, lai Svētā tēva vizīte nestu bagātīgus augļus mūsu kristīgajā dzīvē.


Pāvesta Franciska biogrāfija

Pāvesta vizītes Latvijā logo apraksts


    Ievietots: 13:05, 09.03.2018.                                                                              radieceze.lv

* * *

Svētais jāzeps - vissvētākās jaunavas marijas līgavainis

Dienas lasījumi

19. martā Baznīca svin svētā Jāzepa, Vissvētākās Jaunavas Marijas Līgavaiņa, obligātās svinības. Šie ir lielākie svētki, kas pārtrauc Lielā gavēņa klusumu un piepilda Baznīcu ar lielu prieku un līksmību par kluso galdnieku, kuram tomēr ir bijusi tik milzīga loma Dieva Dēla, Marijas un līdz ar to arī visas cilvēces dzīvē.

Par Marijas Līgavaini un Jēzus audžutēvu mēs zinām tikai to, kas rakstīts Svētajos Rakstos, un tas ir tik minimāli, ka radušās dažādas leģendas. Mēs zinām, ka viņš bija galdnieks, strādnieks, jo skeptiķi no Nācaretes par Jēzu sacīja: ,,Vai tad Viņš nav galdnieka dēls?” (sal. Mt 13, 55) Viņš nebija bagāts, jo, kad viņš atnesa Jēzu uz svētnīcu, lai to veltītu Debesu Tēvam, viņš upurēja divas dūjas vai pāri baložu, ko drīkstēja tikai tie, kuri nevarēja atļauties jēru. (sal. Lk 2, 24)

Neraugoties uz pazemīgo darbu un nelielajiem materiālajiem līdzekļiem, Jāzeps nāk no karaliskas dzimtas. Eņģelis, kurš kā pirmais pavēsta Jāzepam par Jēzu, to sveicina kā ,,Dāvida dēlu”, ar karalisku titulu, ko vēlāk lieto arī attiecībā uz Jēzu. (sal. Mt 1, 1 – 16 un Lk 3, 23 – 38)
            Lasīt tālāk

* * *

MŪŽĪGO MIERU DOD VIŅAM, KUNGS,
UN MŪŽĪGĀ GAISMA LAI ATSPĪD VIŅAM


2018. gada 10. martā, sestdien, mūžībā aizgāja ilggadējais Daugavpils dekanāta dekāns un Daugavpils sv. Pētera ķēdēs un Arendoles draudžu prāvests, pensionārs, Aleksandrs Madelāns. 

Priesteris Madelāns dzimis 1925. gada 5. martā Aglonas pagasta Skuju sādžā. Uzaudzis lielā katoliskā ģimenē, kur bija četri dēli un divas meitas. Vecāki nodarbojās ar lauksaimniecību. Beidzis Aizpuriešu 4-klasīgo pamatskolu, kas atradusies tēva mājās Skuju sādžā. Vēlāk divus gadus turpinājis mācības Somersetas sešklasīgajā pamatskolā. Tad iestājies Aglonas ģimnāzijā otrajā sagatavošanas klasē, no kurienes 1944. gadā iesaukts Sarkanarmijas 123. pulka 43. latviešu gvardes divīzijā. 1944. gada oktobrī frontē ievainots un aizsūtīts uz kara hospitāli Kostromas apgabala Galičas pilsētā.
            Lasīt tālāk

* * *

GAVĒŅA LAIKA  IV SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Žēlsirdību pēc žēlsirdības! Gavēnis nav laiks, lai padarītu savu dzīvi smagāku un tādējādi izpelnītos Dieva mīlestību. Tāpat Gavēnis nav arī laiks būt labākam par kādu citu vai domāt, ka mana garīgā dzīve ir pārāka par kāda cita. Gavēnim ir jābūt sirsnīgam, patiesam un spēcīgam Kunga meklēšanas un Viņa žēlsirdības iepazīšanas laikam.

Šīs svētdienas pirmajā lasījumā no Hroniku otrajās grāmatas lasām par notikumiem Izraēlā un Jūdejā. Tautas līderi un arī pati tauta neklausīja Kungu un vairāk nebija ieinteresēti Dieva ceļu meklēšanā. Mēs nekad nedrīkstam uz to raudzīties kā tikai uz parastu vēstures faktu izklāstu. Patiesībā tā ir mūsu pašu vēsture. Mēs, ikviens no mums, esat piesaistījušies šīs pasaules labumiem. Nav būtiski, kam esam piesaistījušies, bet būtiski ir tas, lai kāda šī piesaistīšanās arī būtu, tā var mūs attālināt no Dieva, ja vien mēs skaidri nenosakām, ka Dievs  mums vienmēr ir pirmajā vietā.

            Lasīt tālāk


* * *

LATVIJAS BĪSKAPU KONFERENCE
IZDEVUSI LITURĢISKO GRĀMATU TULKOJUMUS LATVISKI 

Latvijas Bīskapu konference ir izstrādājusi un, saņemot Svētā Krēsla apstiprinājumu, izdevusi trīs liturģiskās grāmatas: Svētību rituāli, Bīskapa, priesteru un diakonu ordinācijas rituāli un Baznīcas un altāra konsekrācijas rituālus  Latvijas diecēzēm.



    Ievietots: 09:10, 07.02.2018.                                                                              radieceze.lv

* * *

GAVĒŅA LAIKA  III SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā lasām, ka Jēzus Jeruzalemes svētnīcā apgāž tirgotāju un naudas mainītāju galdus. Lai izprastu Jēzus rīcības svarīgumu, mums vairāk jāizprot tas, kas notika svētnīcas teritorijā. Dieva pielūgšana Jeruzalemes svētnīcā sevī ietvēra dzīvnieku upurēšanu, un tirgotāji dievlūdzējiem tos pārdeva. Naudas mainītāji mainīja Romas monētas ar imperatora tēlu uz svētnīcas monētām, kas bija nepieciešamas tās nodevas samaksai.

 

Jēzus rīcība svētnīcā ir minēta visus četros Evaņģēlijos un bieži tiek uztverta kā viena no tām, kas noveda Jēzu līdz apcietinājumam un piekalšanai krustā. Tomēr Jāņa Evaņģēlijā šis notikums Jēzus atklātās dzīves laikā ir minēts daudz agrāk nekā sinoptiskajos Evaņģēlijos. Jāņa Evaņģēlijā tas notiek uzreiz pēc Jēzus pirmā brīnuma kāzās Kānā.
            Lasīt tālāk


* * *

PĀVESTA FRANCISKA VĒSTĪJUMS
XXXIII VISPASAULES JAUNIEŠU DIENĀ
(PALMU SVĒTDIENĀ, 2018. GADA 25 MARTĀ)

,,Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva” (Lk 1,30)

         
Dārgie jaunieši,       
2018. gada Vispasaules jauniešu diena iezīmē kārtējo soli sagatavošanās procesā Pasaules jauniešu dienām, kas notiks 2019. gada janvārī Panamā. Šis mūsu svētceļojuma jaunais posms iekrīt tajā pašā gadā, kad Bīskapu sinodes kārtējā asambleja notiks par tēmu: Jaunieši, ticība un aicinājuma izšķiršana. Tā ir laimīga sakritība. Baznīcas uzmanība, lūgšana un pārdomas tiks pievērstas jums, jaunieši, alkstot saņemt un pāri visam uzņemt dārgo dāvanu, kas jūs esat Dievam, Baznīcai un pasaulei.
            Lasīt tālāk


* * *

PĀVESTA FRANCISKA VĒSTĪJUMS LIELAJĀ GAVĒNĪ 2018

,,Tā kā vairosies netaisnības, daudzos izdzisīs mīlestība” (Mt 24, 12)

Dārgie brāļi un māsas,

atkal tuvojas Lieldienu svinības! Lai tām sagatavotos, Dieva Apredzība ik gadu kā ,,mūsu atgriešanās sakramentālu zīmi” mums dāvā Gavēņa laiku, kas mūs aicina un ļauj atgriezties pie Kunga  no visas sirds un ikvienā mūsu dzīves jomā.

Arī šogad ar šo vēstījumu vēlos palīdzēt visai Baznīcai šajā žēlastības laikā dzīvot priekā un patiesībā; to daru, ļaujot sev iedvesmoties no Jēzus vārdiem Mateja Evaņģēlijā: ,,Tā kā vairosies netaisnības, daudzos mīlestība izdzisīs.” (24, 12)

Šie vārdi atrodas Kristus runā par laiku beigām. Tie tika sacīti Jeruzalemē Eļļas kalnā, kur sāksies Kunga ciešanas. Atbildot uz mācekļu jautājumu, Jēzus pareģo lielu nelaimi un apraksta situāciju, kādā varētu atrasties ticīgo kopiena: lielu pārbaudījumu laikā viltus pravieši daudzus ievedīs maldos, un mīlestība, kas ir visa Evaņģēlija kodols, daudzu sirdīs draudēs izdzist.
            Lasīt tālāk


* * *


GAVĒŅA LAIKA I SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Gavēņa I svētdienā katrā Evaņģēlija lasījumu ciklā tiek runāts par Jēzus kārdināšanu tuksnesī. Šis notikums ir minēts visos sinoptiskajos Evaņģēlijos – Mateja, Marka un Lūkasa – bet nav atrodams Jāņa Evaņģēlijā. Šogad lasām fragmentu no svētā Marka Evaņģēlija.

 

Salīdzinot ar Mateja un Lūkasa Evaņģēlijiem, Marka rakstītajā detaļu ir ļoti maz, ko redzam arī stāstā par Jēzus kārdināšanu. Marks atklāj vien to, ka Gars Jēzu aizveda uz tuksnesi un tur pēc četrdesmit dienām Viņš tika sātana kārdināts. Matejs un Lūkass paskaidro, ka, esot tuksnesī, Jēzus gavēja  un tad sātans Viņam piedāvāja trīs kārdināšanas, kuras Jēzus atraidīja, citējot Svētos Rakstus.

 

Katrā no sinoptiskajiem Evaņģēlijiem Jēzus kārdināšana seko Viņa kristīšanai. Jēzus atklātā dzīve un kalpojums Galilejā sākas pēc kārdināšanas. Marks sasaista Jāņa Kristītāja apcietināšanu ar Jēzus kalpojuma sākumu. Jēzus Dieva valstības sludināšana ir turpinājums Jāņa Kristītāja sludinātajam, tomēr tā ir arī pilnīgi kaut kas jauns. Kā Jēzus to sludināja, Dieva valstība iesākas, Dieva apsolījumu piepildīšanās laiks ir klāt.

            Lasīt tālāk


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA VI SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā Marks turpina stāstīt par dziedināšanām, kuras Jēzus veica Galilejā. Lasījums sākas ar to, ka Jēzus izdziedina spitālīgo. Spitālība ir kropļojoša ādas infekcijas slimība, saistībā ar kuru vēstures gaitā ir bijuši dažādi sociāli un reliģiski aizliegumi. 1873. gadā tika noskaidrots cēlonis spitālībai, kas zināma arī kā Hansena slimība. To izraisa bakteriāla infekcija. Lai gan tā ir infekcioza, modernās medicīnas pētījumi atklāja, ka tās izplatīšanās ir daudz sarežģītāka nekā agrāk šķita. Jau kopš 20. gs. vidus ir pieejama medicīniskā ārstēšana un, uzsākot ilgo atlabšanas procesu, pacients vairs nav jāizolē.

Tomēr Jēzus laikā reliģiski un sociāli aizliegumi noteica to izturēšanos, kurus bija skārusi spitālība vai kāda cita ādas slimība. Mozus likums noteica, ka priesteriem ir jāpārbauda ādas slimības un, ja tika konstatēta spitālība, tad persona tika pasludināta par nešķīstu. Ar spitālību sirgstošie dzīvoja izolēti no sabiedrības, viņiem tika noteikts saplēst savas drēbes un, ieejot sabiedrībā, ziņot par savu klātbūtni, skaļi saucot. Ja spitālības čūlas sadzija, Mozus likums noteica šķīstīšanās rituālu, kas ļāva personai atgriezties sabiedrībā.
            Lasīt tālāk

* * *

PĀVESTA FRANCISKA VĒSTĪJUMS
XXVI VISPASAULES SLIMNIEKU DIENĀ 2018

Mater Ecclesiae:
,,Lūk, tavs dēls. (..) Lūk, tava Māte.
Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.” ( 19, 26 – 27)
 
Dārgie brāļi un māsas,
 
Baznīcas kalpojums slimniekiem un tiem, kas viņus aprūpē, ir jāturpina ar atjaunotu spēku, paliekot uzticībā Kunga pavēlei (sal. Lk 9, 2 – 6; Mt 10, 1 – 8; Mk 6, 7 – 13) un sekojot tās dibinātāja un Mācītāja daiļrunīgajam paraugam.
 
Kā šī gada Slimnieku dienas tēma ir vārdi, ko Jēzus sacīja no krusta savai Mātei Marijai un Jānim: ,,Lūk, tavs dēls. (..) Lūk, tava Māte. Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.” ( 19, 26 – 27)
 
1. Kunga vārdi izcili izgaismo krusta noslēpumu, kas reprezentē nevis bezcerīgu traģēdiju, bet drīzāk vietu, kur Jēzus manifestē savu godību un parāda savu mīlestību līdz galam, kas kļūst par kristiešu kopienas un katra mācekļa dzīves pamatu un likumu.
            Lasīt tālāk 

* * *

AGLONU APMEKLĒJA VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU
AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS PĀRSTĀVJI


2018. gada 6. februārī Aglonu apmeklēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece, Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite un speciāliste Sandra Muceniece.



    Ievietots: 09:10, 07.02.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

RĪGAS STARPDIECĒŽU AUGSTĀKĀ GARĪGĀ SEMINĀRA AUDZĒKŅI SAŅEM LEKTORA UN AKOLĪTA SVĒTĪBAS


Svētdien, 4. februārī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Latvijas bīskapu konferences priekšsēdētājs, Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis par lektoru un akolītiem iesvētīja trīs Latvijas Starpdiecēžu augstākā Garīgā semināra audzēkņus. Trešā kursa seminārists Grigorijs Ņikitins saņēma lektora svētības. Tas nozīmē, ka viņš kalpos pie Dieva Vārda altāra, lasot lasījumus, kā arī pakāpeniski mācīsies cienīt, mīlēt un kalpot Dieva Vārdam.

 

Savukārt, ceturtā kursa studenti Lauris Kārklis un Maksims Vlasovs kļuva par akolītiem, un turpmāk svētajā Misē kalpos pie altāra, pildot Misāles asistenta lomu, kā arī vajadzības gadījumā drīkstēs dalīt Vissvētāko Sakramentu.

 

Šīs svētās Mises laikā savu kandidatūru uz diakona svētībām arī apstiprināja piektā kursa seminārists Mārtiņš Kārklis, tādējādi atbildot aicinājumam uz priesterību un to apstiprinot gan bīskapa, gan Dieva priekšā. Līdz ar to viņš centīsies vēl dedzīgāk izkopt savu aicinājumu, līdz pat vēlākai Ordinācijas sakramenta saņemšanai.

    Ievietots: 09:14, 06.02.2018.                                                             Seminārists M. Kārklis

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA V SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šajā svētdienā, turpinot lasīt Marka Evaņģēliju, uzzinām vairāk par Jēzus kalpojumu. Jēzus izdziedināja Sīmaņa sievasmāti, un viņa nekavējoties sāka apkalpot Jēzu un Viņa apustuļus. Jēzus izdziedināja arī daudzus citus, kas tika pie Viņa atnesti, izārstējot to slimības un izdzenot ļaunos garus. Kā redzam viscaur Marka Evaņģēlijā Jēzus neļāva ļaunajiem gariem runāt, jo tie zināja Viņa identitāti un būtu to atklājuši klātesošajiem.

 

Nākamajā rītā pēc šīs darbīgās dienas Jēzus atpūtās lūdzoties, bet Viņu iztraucēja Sīmanis un citi, kuri atnesa ziņu, ka daudzi Viņu meklē. Šajā brīdī Marka Evaņģēlijā sākam pamanīt Jēzus apustuļu iekšējā loka īpašo lomu – Viņi rīkojas kā starpnieki starp Jēzu un citiem cilvēkiem. Jēzus pasaka apustuļiem, ka viņiem ir jāatstāj Kafarnaumu, lai sludinātu citās vietās.
            Lasīt tālāk

* * *

2. FEBRUĀRIS - KUNGA PREZENTĀCIJA SVĒTNĪCĀ


Dienas lasījumi

Šo svētku Evaņģēlija fragmentā mēs sastopamies ar dažādiem cilvēkiem un notikumiem, kas mums sniedz vairākas pamācības un mudina uz tālākām pārdomām. Vispirms Marija un Jāzeps. Viņi respektē Mozus likumu, saliekot trūcīgajiem paredzēto upuri: pāri dūju vai divus jaunus baložus. Tālāk redzam Simeonu un Annu, divus godājamus sirmgalvjus, kas bija sevi veltījuši lūgšanai un gavēnim, un viņu dievbijība ļāva tiem atpazīt Mesiju.

 

Šādi Jēzus prezentēšanā svētnīcā varam saskatīt turpinājumu Marijas prezentēšanas svētnīcā piemiņas dienai, ko svinam 21. novembrī. Šajā dienā Baznīca pauž pateicību visiem tiem, kas kopienā ir īpaši veltījušies lūgšanai, tiem, kuriem ir īpašs aicinājums uz kontemplatīvo dzīvi. Cienījamā Simeona tēlā Jēzus prezentācija mums atgādina, ka lūgšana un kontemplācija nav tikai laika tērēšana vai kavēklis žēlsirdībai. Pilnīgi pretēji. Laiks nevar tikt labāk pavadīts kā lūgšanā, jo kristīgā žēlsirdība ir dziļas iekšējas dzīves sekas. Tikai tie, kas lūdzas un gandara, līdzīgi kā Simeons un Anna ir atvērti Svēta Gara dvesmai. Viņi zina, kā atpazīt Kungu apstākļos, kuros tas atklājas, jo viņiem piemīt  plaša iekšēja vīzija un viņi ir iemācījušies mīlēt ar Tā sirdi, kura vārds ir Žēlsirdība.

            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA IV SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šajā svētdienā lasām fragmentu no Marka Evaņģēlija, kurā aprakstīta tipiska diena no Jēzus dzīves. Jēzus un apustuļi, kuri izvēlējās Viņam sekot, nonāk Kafarnaumā, kas ir neliels ciematiņš Galilejas jūras krastā, un tur Jēzus sabatā māca sinagogā. Marks norāda, ka klausītāji Jēzus mācību uztver ar pārsteigumu, ievērojot Jēzus autoritāti un to pretstatot Rakstu mācītājiem.

Pēc Jēzus uzrunas notiek vēl pārsteidzošāks notikums. Nešķīstā gara apsēsts vīrs sauc Jēzu. Gan šajā piemērā, gan viscaur Marka Evaņģēlijā redzam, ka gari un dēmoni šķietami Jēzu pazīst un bieži no Viņa baidās. Patiesībā, viņi šķietami izprot Jēzus identitāti labāk kā apustuļi. Gan šajā, gan turpmākajos Marka Evaņģēlija fragmentos lasām, ka Jēzus pavēl garam klusēt un to izdzen no cilvēka. Jēzus spēja dziedināt šos dēmonu apsēstos ir norāde uz Viņa varu pār ļaunumu.
            Lasīt tālāk


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA III SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Svētie Raksti māca, ka svētīgi ir tie, kuri ir gudri. Protams, tā tas ir, bet kurš ir patiesi gudrs? Jēzus šodienas Evaņģēlija fragmentā par to pastāsta līdzību. Viņš runā par desmit jaunavām, kurām bija teikts būt gatavām satikt līgavaini ar iedegtām lampām, kad tas atnāks nezināmā stundā. Piecas no viņām bija gudras un paņēma līdzi papildus eļļu, piecas bija negudras un nepaņēma. Notika aizkavēšanās, bet pusnaktī beidzot nāca līgavainis. Gudrās jaunavas piepildīja savas lampas ar eļļu un izgāja ārā pretim līgavainim ar spoži degošām lampām un iegāja kāzu viesībās. Negudrās jaunavas atklāja, ka viņu lampas ir izdegušas. Viņām nācās doties uz veikalu nopirkt eļļu, bet, kad viņas atgriezās, bija jau par vēlu. Viņas netika ielaistas viesībās. Morāle ir tāda, ka mums ir jābūt gudriem un tālredzīgiem, ja vēlamies ieiet mūžīgajā dzīvē.

Mums ir jāpiemīt gudrībai, patiesai gudrībai. Bet kas ir gudrība? Tā nav tas pats, kas zināšanas. Ir ļoti daudz zinošu un augsti izglītotu cilvēku, kuri nav gudri. Viņi var izmantot savas zināšanas un prātīgumu, lai iegūtu lielu bagātību un varu, bet, ja viņi nav tikumīgi, ignorē Dievu, neizrāda sirsnību un līdzcietību savam tuvākajam, tad viņi nav gudri, neskatoties uz viņu zināšanām, bagātību un varu. Dieva acīs viņi ir muļķi.

Gudrība ir prāta skaidrība atpazīt, kas ir lielāks labums, un laicīgu labumu izmantošana, lai to iegūtu. Kas ir lielāks labums, kuru mēs visbiežāk esam aicināti atpazīt? Ir gudri atpazīt, ka Dievs ir daudz svarīgāks par jebkuru radību, ka mūžība ir daudz svarīgāka par laiku, ka garīgie labumi ir daudz svarīgāki kā miesiskie un ka garīgās un laicīgās mūsu tuvākā vajadzības ir daudz svarīgākas par mūsu atpūtu un komfortu.

    Ievietots: 07:14, 21.01.2018.                                                                              radieceze.lv

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA II SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Lai gan šonedēļ jau ir parastais liturģiskais laiks, šīs svētdienas lasījumos joprojām runāts par Kunga Kristīšanas svētkiem, ar kuriem noslēdzas Ziemassvētku laiks. Fragments no Jāņa Evaņģēlija uzreiz seko Jāņa Kristītāja liecībai par Jēzu un Viņa identificēšanu kā Dieva Jēru. Pēc kristības Jēzus sāka pulcināt sekotājus. Pirmie sekotāji ievēroja Jēzu tieši Jāņa Kristītāja liecības dēļ.

Mums visiem ir zināms tituls, kādu Jēzum piedēvēja Jānis Kristītājs – Dieva Jērs. Šo frāzi pēc hostijas laušanas un pirms svētās Komūnijas dzirdam katrā svētajā Misē. Tiem, kuri no Jāņa dzirdēja šo frāzi, iespējams, tas asociējās ar tēmām no Vecās Derības. Tas atsaucas uz pashas jēru, kas tika upurēts, kad Dievs atbrīvoja izraēliešus no verdzības Ēģiptē, notikumu, ko piemin jūdu Pashas svētkos. Šis apzīmējums arī atsauc atmiņā pravieša Isaja aprakstīto cietošo izraēla kalpu. Šādi nosaucot Jēzu, Jānis Kristītājs pareģo Jēzus ciešanas un nāvi, un jaunu Pashas interpretāciju, kas sāksies Jēzus Pēdējās vakariņās.
            Lasīt tālāk

* * *

JAUNIEŠI NO KARMELA EKLEZIĀLĀS KUSTĪBAS
JAUNGADU SAGAIDA RĒZEKNĒ

Laika posmā no 29.decembra līdz 1.janvarim Rēzeknē Jauno gadu sagaidīja Karmela ekleziālās kustības jaunieši. Šīs dienas tika piepildītas ar dažādiem pasākumiem un lūgšanām. Kopskaitā pulcējāmies skaitā ap 30 no dažādām Latvijas pilsētām un mūs ar savu klātbūtni pagodināja 3 itāļi no šīs pašas kustības. Programma bija šāda, ka 29.12. ierašanās, vakariņas, iepazīšanās 30.12. pārgājiens, galda spēles 31.12. veidojām svētku sajūtu vakara ballei (dekorācijas, u.t.t.), jaungada sagaidīšanas balle. 1.01. dalījāmies pieredzētā, sakopām telpas un devāmies mājup. Neiztrūkstoši bija arī stundu liturģija un sv. Mises.

            Lasīt tālāk

 

* * *

EUHARISTISKĀ JĒZUS KONGREGĀCIJAS MĀSAS
LATVIJĀ KALPO JAU 25 GADUS

2017. gada 30. decembrī Aglonas bazilikā notika pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

 

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

 

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna Andra Aglonieša lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

            Lasīt tālāk
 


* * *

SAGAIDOT LATVIJAS VALSTS SIMTGADI, 
TIKS ĪSTENOTA INICIATĪVA #GAISMALATVIJAI 


Baznīcā un kristīgajās draudzēs ar Adventa laiku sākas liturģiskais gads. Šogad tas ievadīs Latvijas valsts simtgades gadu. No Adventa laika līdz Zvaigznes dienai 2018. gada janvārī Latvijas kristīgo draudžu dievnamos notiks muzikāli lūgšanu vakari, aicinot ikkatru cilvēku dāvināt Latvijai vērtīgāko garīgo dāvanu – lūgšanu. Idejas #GaismaLatvijai rosinātājs ir Baznīcu nakts fonds, to atbalsta lielākās kristīgās konfesijas, un tā ir iekļauta LV100 kalendārā.

 

Iniciatīva #GaismaLatvijai iesāksies jau pirmās Adventa laika svētdienas priekšvakarā – 2. decembrī ar ekumenisku lūgšanu Stirnienes katoļu baznīcā Latgalē un Gaismas dievkalpojumu un tam sekojošu visas nakts lūgšanu Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Par #GaismaLatvijai norises vietām ikviens ir aicināts uzzināt vairāk iniciatīvas kartē vai vietnē http://baznicunakts.lv/gaismalatvijai/ .

            Lasīt tālāk

 Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze