Menu:














* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA VI SVĒTDIENA

Attēlu rezultāti vaicājumam “wedding at cana”    Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments, kas ietver Kalna sprediķī izteiktās svētības, aicina mūs no jauna iedziļināties Dieva Vārda bagātībās.   
   
  Svētības  teicienus nereti attēlo kā Jaunās Derības līdzinieku desmit baušļiem, tādu kā kristiešu ētiku, kas ir pārāka par Vecās Derības baušļiem. Ar šādu uzskatu tiek pilnīgi pārprasta Jēzus vārdu jēga. Jēzus vienmēr atzinis baušļus par pašsaprotami spēkā esošiem (sal., piem., Mk 10, 19; Lk 16, 17); Kalna sprediķī otrās plāksnes baušļi tiek iekļauti un padziļināti, bet ne atcelti (Mt 5, 21-48). Tas būtu arī diametrāli pretēji pamatprincipam, kas lasāms pirms Jēzus sacītā par baušļiem: „Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest Likumu vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” (Mt 5, 17)
            Lasīt tālāk


* * *


PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA V SVĒTDIENA

Attēlu rezultāti vaicājumam “wedding at cana”     Evaņģēlijā, kuru uzrakstījis svētais Lūkass, zvejnieks Sīmanis Pēteris ir pirmais, kuru Jēzus aicina personīgi.

   Viņa aicinājums atgādina pravieša Isaja “sūtīšanu” Pirmajā lasījumā: Saskaroties ar Dieva svētumu gan Pēteris, gan Isajs ir pārsteigti par savu grēcīgumu un neatbilstību. Tomēr katrs piedzīvo Kunga piedošanu un tiek sūtīts, lai sludinātu pasaulei Labo Vēsti par Viņa žēlsirdību.

        Neviens nav cienīgs saukties par apustuli, Pāvils atzīst šīsdienas Vēstulē. Bet ar Dieva žēlastību pat Baznīcas vajātājs –, kāds kādreiz bija Pāvils – var tikt piecelts, lai kalpotu Kungam.

            Lasīt tālāk

* * *


PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA iV SVĒTDIENA

Attēlu rezultāti vaicājumam “wedding at cana”    Un visu acis sinagogā raudzījās uz Viņu. Bet viņš tiem sāka runāt: „Šie Raksti, kurus jūs dzirdējāt, šodien ir piepildījušies.” (Lk 4, 20-21).

    

    Ar šiem vārdiem Evaņģēlijs norāda uz Jēzus publiskās kalpošanas sākumu. Tas sākās sinagogā, kurā Viņu redzēja nu jau kā pieaugušo. Viņš bija kaimiņu un to cilvēku vidū, kurus viņš pazina, un, iespējams, tur bija pat daži no viņa bērnības “katehētiem”, kuri Viņam bija mācījuši Likumu. (..) Vārds, kas iepriekš tika pasludināts tikai kā apsolījums, tagad kļūst realitāte: „Šodien tas ir piepildījies”. 

            Lasīt tālāk

           

* * *
2. FEBRUĀRIS - KUNGA PREZENTĀCIJA SVĒTNĪCĀ

    Kunga prezentācijas svētku liturģija mums vēstī, ka šajā rituālā, Kungs, četrdesmit dienas pēc savas piedzimšanas, ne tikai ārēji pakļāvās senā likuma priekšrakstiem, bet patiesībā Viņš ieradās, lai satiktos ar saviem ļaudīm, kuri gaidīja Viņu ticībā (sal. Romas Misāle, 2. februāris, Ienākšanas Procesija, Ievadvārdi). Dieva ienākšanas savas tautas vidū rada prieku un atjauno cerību.

    Simeona dziesma ir ticīga cilvēka dziesma, kas, dienai beidzoties, var apgalvot: „Tā ir taisnība, cerība uz Dievu nekad neliek vilties” (sal. Rom 5, 5). Dievs mūs nekad nemaldina. Simeons un Anna savā vecumā ir spējīgi “iegūt” jaunu auglību, un viņi par to liecina dziesmā. Ir jādzīvo ar cerību, jo Kungs ir uzticīgs saviem solījumiem. Neveselie, ieslodzītie, tie, kas ir vieni, nabadzīgie, vecāki cilvēki, arī grēcinieki tiek aicināti dziedāt šo pašu cerības himnu. Jēzus ir ar viņiem, viņš ir ar mums (sal. Lk 4, 18-19).
            Lasīt tālāk
* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA iiI SVĒTDIENA

Attēlu rezultāti vaicājumam “wedding at cana”     „Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka vēsti nabagiem. Viņš ir sūtījis mani pasludināt atbrīvošanu gūstekņiem un akliem acu gaismu; salauztos darīt brīvus, pasludināt Kunga žēlastības gadu” (Lk 4,18-19).

   

    Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments atgādina, ka „katrs kristietis Kristības spēkā ir “kristoforo”, tas ir, “tas, kurš nes Kristu” (sal. Pāvests Francisks, Katehēze, 2016. gada 30. janvāris); un „aicina “doties” ļaužu vidū, kā to darīja Jēzus, visus “dziedinot un svētījot” (Apd 10,38). Tā ir misija: būt Svētā Gara svaidītiem un iet pie brāļiem, lai sludinātu Vārdu, tādā veidā kļūstot viņiem par pestīšanas instrumentu.

            Lasīt tālāk


* * *

KOMPAKTDISKA "JAUNOVA SVĀTŌ AGLYUNAS BAZNEICĀ"
PREZENTĀCIJAS PASĀKUMS AGLONAS BAZILIKĀ




* * *


PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA ii SVĒTDIENA

Attēlu rezultāti vaicājumam “wedding at cana”

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments stāsta par pirmo Jēzus paveikto brīnumu, tas ir, par vīna pavairošanu kāzās Galilejas Kānā un par nozīmīgo lomu, kāda šajā brīnumainajā notikumā bija Jēzus Mātei Marijai.


     Viņa, lūgdama savu Dēlu: „Viņiem nav vīna,” (2, 3) no jauna apstiprina: „Es esmu Kunga kalpone.” (Lk 1, 38) Marija ir pirmā, kura pamana, ka ir beidzies vīns. Taču viņa pati neko nedara, bet iet pie sava Dēla un lūdz. Marija nesaka: „Dariet, ko es jums teikšu,” bet gan: „Dariet visu, ko Viņš [Jēzus] jums teiks.” (sal. 2, 5) Marijas teiktie vārdi nav pavēle, bet gan aicinājums un lūgums; tie no jauna un jaunā veidā apliecina viņas teikto erceņģelim: „Lai man notiek pēc tava vārda.” (Lk 1, 38) Viņa saprot, ka Dievs vislabāk zina, kas cilvēkam visvairāk ir vajadzīgs, lai sasniegtu mūžīgo dzīvi.

               Lasīt tālāk

* * *

13. janvāris - kunga kristīšana

Pāvests Benedikts XVI ir teicis, „ka Jēzus, ienākot pasaules vēsturē, uzņemas savas tautas kārdinājumus, Mozus kārdinājumus. Viņš piekrīt svētīgajai apmaiņai: Viņš ir ar mieru tikt izdzēsts no dzīvības grāmatas, lai glābtu savu tautu (sal. Izc 32, 32). Tajā Jēzus būs Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. Viņš būs patiesais Mozus, kas ir „Tēva klēpī” (Jņ 1, 18), un uzlūkos Tēvu vaigu vaigā, lai atklātu cilvēkiem. Šīs pasaules tuksnesī Jēzus ir „dzīvā ūdens avots” (Jņ 7, 38), jo Viņš ne tikai izsaka vārdus, bet pats ir dzīvības Vārds, pats ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ 14,6).

Sasniedzis brieduma gadus, Jēzus uzsāk savu atklāto dzīvi, ejot uz Jordānas upi, lai saņemtu no Jāņa grēku nožēlas kristību. Ar šo simbolisko žestu Viņš mums atklāj pazemības ceļu, ko labprātīgi ir izvēlējies, lai izpildītu Tēva gribu. Kristības brīdī, Dieva Dēla pazemīgās mīlestības mirklī, kad atveras debesis un Svētais Gars redzamā veidā atklājas kā balodis, un balss pauž Tēva labo prātu, notiek Trīsvienības atklāšanās, kas apliecina Jēzus dievišķību – Viņš ir solītais Mesija.
                 
Lasīt tālāk

* * *

AICINA PARAKSTĪT PETĪCIJU 
"PAR KRISTĪGĀM UN ĢIMENES VĒRTĪBĀM"


Šobrīd valstī vērojama organizāciju darbība, kura uzspiež bērnu seksualizāciju, dzimumneitrālu audzināšanu un Dieva vārda izņemšanu no izglītības programmām, tādēļ informējam, ka ir sagatavota petīcija “Par kristīgām un ģimenes vērtībām”.

 

Tās mērķis ir paust sabiedrības nostāju par tradicionālās laulības un ģimenes nozīmīgumu, kā arī aicināt valdību atbalstīt atbalstīt iniciatīvas, likumdošanas projektus un noteikumus, kuri atbilst valsts Satversmē noteiktajām vērtībām. Petīciju ir aicināts parakstīt ikviens Latvijas iedzīvotājs, un, kad būs savākts nepieciešamais parakstu skaits, tā tiks iesniegta Saeimā.

Petīciju var parakstīt arī elektroniski, balsošanas vietnē parlatviju.lv -  https://parlatviju.lv/

Parakstītās petīcijas lūdzam sūtīt uz adresi - EKD "Kristus pasaulei", Braslas iela 29A, Rīga, LV-1084.

Petīcijas veidlapa


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXIV SVĒTDIENA


Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments noslēdz Jēzus sarunu ar mācekļiem. Tajā tiek runāts par laiku beigām, Cilvēka Dēla atnākšanu un pēdējo tiesu. Pēdējās tiesas aprakstu mēs dzirdam liturģiskā gada noslēgumā, Kristus, Vispasaules Karaļa, svētku dienā. Mateja Evaņģēlija kontekstā šo fragmentu var lasīt arī kā noslēgumu Mateja aprakstu par Jēzus dzīvi un kalpojumu, jo nākamajās nodaļās tiek runāts par Viņa ciešanām un augšāmcelšanos.


Jēzus apustuļiem apraksta Cilvēka Dēla tiesas ainu. Viņa priekšā tiks sapulcinātas visas tautas un Viņš tās nošķirs kā gans nošķir aitas no āžiem. Cilvēka Dēla spriedums balstīsies uz žēlsirdības darbiem, kas veikti vismazākajiem: izsalkušajiem, izslāpušajiem, kailajiem, slimajiem un ieslodzītajiem. Tik tiešām uz krusta cietošais Jēzus sevi identificē ar vismazākajiem.

          Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXII SVĒTDIENA

Dienas lasījumi


Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā turpina pieaugt spriedze starp Jēzu un jūdu autoritātēm. Marks atstāsta dažas Jēzus paustās mācības svētnīcā. Fragmenta pirmajā daļā dzirdam, ka Jēzus brīdina pūli nesekot Rakstu zinātāju paraugam un netiekties pēc citu cilvēku goda un uzmanības. Ir svarīgi pieminēt, ka evaņģēlists norāda, ka šīs lietas Jēzus māca Jeruzalemes svētnīcas tuvumā. Ar šo viņš uzsāk Jēzus ciešanu posmu.

 

Tālāk Jēzus novēro, kā jūdu svētceļnieki saliek savus upurus svētnīcas ziedojumu lādē. Jēzus laikā Jeruzalemes svētnīca bija jūdu pielūgsmes centrs. Bija noteikts, ka dievbijīgi jūdi svētceļos uz svētnīcu, lai upurētu savas lūgšanas un saliktu upurus. No svētceļniekiem tika sagaidīts, ka viņi sniegs svētnīcai arī kādu finansiālu ziedojumu.
        Lasīt tālāk

* * *

VISU SVĒTO OBLIGĀTĀS SVINĪBAS
UN VISU TICĪGO MIRUŠO PIEMIŅAS DIENA

Novembra sākumā Baznīcas liturģiskajā kalendārā ir atrodamas divas nozīmīgas dienas: Visu Svēto obligātās svinības un Visu ticīgo mirušo piemiņas diena. Abas šīs dienas ir ļoti cieši savā starpā saistītas, jo tajās atklājas Baznīcas vispārīgums (katoliskums) tā augstākajā pakāpē. Godinot visus svētos, mēs, kas esam svētceļojošā Baznīca, godinām un priecājamies līdz ar visiem tiem, kas jau ir noslēguši savu svētceļojumu un ir sasnieguši triumfējošo jeb uzvarošo (svētlaimīgo, KBK, 962) Baznīcu debesīs. Savukārt, pieminot visus ticīgos, mēs vienojamies kopīgā lūgšanā par cietošu Baznīcu, par dvēselēm, kuras vēl cieš šķīstītavā un ilgojas nonākt debesīs. Līdz ar to šīs abas dienas var uzlūkot kā kaut ko vienotu.

Konkrēta Visu Svēto svinību izcelsme nav zināma, lai gan, kad kristietība Romas impērijā 313. gadā kļuva valsts reliģija, kopēja svēto pieminēšana, īpaši mocekļu, radās dažādos Baznīcas apgabalos. Rietumos visu svēto piemiņa tika svinēta pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem, ko vēlāk pārcēla uz 1. novembri. Primārais iemesls šādu kopīgu svēto piemiņas svētku ieviešanai bija vēlme izcelt lielo mocekļu skaitu, jo gada laikā pietrūka dienu, lai katram svētajam vai svēto grupai veltītu atsevišķus svētkus.
          Lasīt tālāk


* * *

MŪŽĪBĀ AIZGĀJA RĒZEKNES-AGLONAS DIECĒZES BALVU UN SPROGU ROMAS KATOĻU DRAUDŽU PRĀVESTS EMERITUS JĀNIS BĀRTULIS


2018. gada 19. oktobrī 91 gada vecumā mūžībā devās Rēzeknes-Aglonas diecēzes Balvu un Sprogu Romas katoļu draudžu prāvests emeritus Jānis Bārtulis.

Priesteris Jānis Bārtulis dzimis 1927. gada 14. oktobrī Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā. Bērnības gados ģimene pārcēlusies uz Kurzemi. Pamatizglītību ieguvis Talsu rajona Vandzenes un Laucienas pamatskolās (1936.-1942.). Tālāk mācības turpinājis Talsu ģimnāzijā (1943.-1947.) Ģimnāzijas laikā neklātienē mācījies arī Leo Svempa Mākslas studijā (1943.-1945.). Pēc vidusskolas beigšanas 1947. gadā iestājies Rīgas Romas katoļu Garīgajā seminārā.
               
Lasīt tālāk
                                                                         

* * *

NOSLĒGUŠĀS RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZES
PRIESTERU REKOLEKCIJAS


No 2018. gada 2. līdz 5. jūlijam Rēzeknes Katoļu vidusskolas telpās notika ikgadējās Rēzeknes - Aglonas diecēzes priesteru rekolekcijas, kuras vadīja Mariāņu kongregācijas tēvi. 

Šī gada rekolekciju tēma saistījās ar septembrī gaidāmo Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti Latvijā, viņa izdotajiem jaunākajiem dokumentiem un priesterisko tikumu un garīgās dzīves izkopšanu  priesteriskajā kalpojumā.  Tika arī atgādināts, ka šogad tiek svinēta ne tikai Latvijas simtgade, bet arī  Aglonas Dievmātes svētgleznas kronēšanas 300 gadu jubileja.

Rekolekciju noslēgumā, uzrunājot priesterus, V. E. Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pateicās tiem par dedzīgo un nereti ne tik vieglo pastorālo un saimniecisko darbu diecēzes draudzēs un aicināja nepagurt. Ekselence arī mudināja priesterus aicināt draudžu ticīgos aktīvi apmeklēt pāvesta vadīto svēto Misi 24. septembrī Aglonas Dievmātes sanktuārijā.

    Ievietots: 13:20, 05.07.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

LATVIJAS GARĪDZNIEKIEM PIEŠĶIRTI
POLIJAS REPUBLIKAS VALSTS APBALVOJUMU

2018. gada 28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām. Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu un darbību poļu minoritātes labā. Apbalvojumu no Polijas prezidenta rokām saņēma arī Krāslavas draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, kuram ir piešķirts Nopelnu ordeņa kavaliera krustu, un Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels MIC, kurš saņēma Nopelnu ordeņa sudraba krustu.

          Lasīt tālāk

 


* * *

IZLAIDUMS RĒZEKNES KATOĻU VIDUSSKOLĀ

2018. gada 15. jūnijā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē pēc svētās Mises atestātus saņēma 15 pamatskolas un 9 vidusskolas Rēzeknes Katoļu vidusskolas absolventi.


    Ievietots: 09:20, 21.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PĒDĒJAIS ZVANS RĒZEKNES KATOĻU VIDUSSKOLĀ


    Ievietots: 09:10, 21.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PRIESTERA JURA MUKĀNA PRIESTERĪBAS 50 GADU JUBILEJA


    Ievietots: 10:15, 20.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PRIESTERA JĀZEPA SITNIEKA PRIESTERĪBAS 25 GADU JUBILEJA


    Ievietots: 14:04, 15.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZĒ IESVĒTĪTS VIENS DIAKONS


2018. gada 28. maijā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē V. E. bīskaps Jānis Bulis par diakonu iesvētīja Latvijas starpdiecēžu Garīgā semināra 5. kursa audzēkni Mārtiņu Kārkli.


    Ievietots: 09:10, 29.05.2018.                                                              Foto: B. Motivāne




* * *

BALVOS ATKLĀTS UN IESVĒTĪTS SKVĒRS
PAR GODU PRIESTERIM ANTONAM RIMOVIČAM 
(papildināts ar fotogaleriju)

Dīvam un cylvākim.

Bolvūs vīns no 4. maija svineibu centralajim nūtikumīm beja prīstera un kūkgrīzēja Ontona Rimoviča vōrdā nosauktō skvēra atklošona.  

Bolvu draudzē  ilgajā godu ritējumā ir kolpōjuši  daudzi ļūti izcyli prāvesti. Kaids šudiņ nūteikti var pavaicōt, dēļ kam taišņi prāvestu Ontonu Rimoviču mes pīmynam īpašā veidā. Atbiļde ir gona vīnkōrša un reizē ļūti pīpīļdeita.  Jam leidzeiga personeiba nav zynoma Latvijas un Lītuvas katōliskajā sabīdreibā. Dzims Lītuvā Šauļu apriņķa Šakinu draudzē, vysu myužu sapņojis par tū, bet vysu myužu kolpojis Latvejas draudzēs: Malnajā  Dukstugolā, Vōrkovā, Andrupenē, Bikovā, Sventē, Rubeņūs, bet vysilgōk, nu 1897. goda leidz 1914. godam, lelajā Bolvu darudzē. Jōatzemoj, ka tymā laikā vēļ nabeja Rugōju, Šķilbānu un Tiļžas draudžu. Kolpōdams Bolvūs, prāvests Ontons Rimovičs ļūti daudz dareja bazneicas sakōrtošonai. Taišņi Bolvūs prāvests nūpītni sōka nūzadorbōtīs ar kūka grīšonas mōkslu, kurai taipat kai Dīvam palyka uzticeigs leidz kopa molai. Par prāvesta grīztajīm kūka tālim kaids Lītovas mōkslas zynōtnīks ir sacejs: ,,Kurš kaut reizi myužā ir satics prāvesta Rimoviča veikumu, tam nikod vaira nabyus mīra, un jys nikod vairs naspēs palikt vīnaldziegs.” Un patīsi, tī vysi ir īpaši izteiksmeigi un emocionali, kotrs ar sovu seju un attīksmi. Šūbreid myusim ir unikāla īspēja Bolvu nūvoda muzejā redzēt plašōkū  pravesta Rimoviča dorbu izstōdi, kaida ir  īspējama apvīnojūt  tūs dorbus, kas atsarūn Šauļu un Rundāles pils muzeja krōjumūs.
            Lasīt tālāk

* * *

PRIESTERIS RINALDS STANKĒVIČS
APBALVOTS AR TRIJU ZVAIGŽŅU ORDENI


Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien, 2018. gada 3. maijā, svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza valsts augstākos apbalvojumus. 

Viens no apbalvotiem ir tēvs Rinalds Stankēvičš, Viļānu svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšnieks, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidents. 

Valsts prezidents pateicās klātesošajiem par izcilo Tēvzemes mīlestību, ieguldīto ilggadējo pašaizliedzīgo darbu un pūlēm Latvijas valsts labā. ,,Latvijas spēks un stiprums sakņojas mūsos pašos, tās cilvēkos. Latvija esam mēs,” uzsvēra Raimonds Vējonis. 
            Lasīt tālāk

* * *

* * *

LATVIJAS BĪSKAPU KONFERENCE
IZDEVUSI LITURĢISKO GRĀMATU TULKOJUMUS LATVISKI 

Latvijas Bīskapu konference ir izstrādājusi un, saņemot Svētā Krēsla apstiprinājumu, izdevusi trīs liturģiskās grāmatas: Svētību rituāli, Bīskapa, priesteru un diakonu ordinācijas rituāli un Baznīcas un altāra konsekrācijas rituālus  Latvijas diecēzēm.



    Ievietots: 09:10, 07.02.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

AGLONU APMEKLĒJA VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU
AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS PĀRSTĀVJI


2018. gada 6. februārī Aglonu apmeklēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece, Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite un speciāliste Sandra Muceniece.



    Ievietots: 09:10, 07.02.2018.                                                                              radieceze.lv


RĪGAS STARPDIECĒŽU AUGSTĀKĀ GARĪGĀ SEMINĀRA AUDZĒKŅI SAŅEM LEKTORA UN AKOLĪTA SVĒTĪBAS


Svētdien, 4. februārī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Latvijas bīskapu konferences priekšsēdētājs, Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis par lektoru un akolītiem iesvētīja trīs Latvijas Starpdiecēžu augstākā Garīgā semināra audzēkņus. Trešā kursa seminārists Grigorijs Ņikitins saņēma lektora svētības. Tas nozīmē, ka viņš kalpos pie Dieva Vārda altāra, lasot lasījumus, kā arī pakāpeniski mācīsies cienīt, mīlēt un kalpot Dieva Vārdam.

 

Savukārt, ceturtā kursa studenti Lauris Kārklis un Maksims Vlasovs kļuva par akolītiem, un turpmāk svētajā Misē kalpos pie altāra, pildot Misāles asistenta lomu, kā arī vajadzības gadījumā drīkstēs dalīt Vissvētāko Sakramentu.

 

Šīs svētās Mises laikā savu kandidatūru uz diakona svētībām arī apstiprināja piektā kursa seminārists Mārtiņš Kārklis, tādējādi atbildot aicinājumam uz priesterību un to apstiprinot gan bīskapa, gan Dieva priekšā. Līdz ar to viņš centīsies vēl dedzīgāk izkopt savu aicinājumu, līdz pat vēlākai Ordinācijas sakramenta saņemšanai.

    Ievietots: 09:14, 06.02.2018.                                                             Seminārists M. Kārklis


* * *

JAUNIEŠI NO KARMELA EKLEZIĀLĀS KUSTĪBAS
JAUNGADU SAGAIDA RĒZEKNĒ

Laika posmā no 29.decembra līdz 1.janvarim Rēzeknē Jauno gadu sagaidīja Karmela ekleziālās kustības jaunieši. Šīs dienas tika piepildītas ar dažādiem pasākumiem un lūgšanām. Kopskaitā pulcējāmies skaitā ap 30 no dažādām Latvijas pilsētām un mūs ar savu klātbūtni pagodināja 3 itāļi no šīs pašas kustības. Programma bija šāda, ka 29.12. ierašanās, vakariņas, iepazīšanās 30.12. pārgājiens, galda spēles 31.12. veidojām svētku sajūtu vakara ballei (dekorācijas, u.t.t.), jaungada sagaidīšanas balle. 1.01. dalījāmies pieredzētā, sakopām telpas un devāmies mājup. Neiztrūkstoši bija arī stundu liturģija un sv. Mises.

            Lasīt tālāk

 

* * *

EUHARISTISKĀ JĒZUS KONGREGĀCIJAS MĀSAS
LATVIJĀ KALPO JAU 25 GADUS

2017. gada 30. decembrī Aglonas bazilikā notika pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

 

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

 

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna Andra Aglonieša lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

            Lasīt tālāk
 

* * *

SAGAIDOT LATVIJAS VALSTS SIMTGADI, 
TIKS ĪSTENOTA INICIATĪVA #GAISMALATVIJAI 


Baznīcā un kristīgajās draudzēs ar Adventa laiku sākas liturģiskais gads. Šogad tas ievadīs Latvijas valsts simtgades gadu. No Adventa laika līdz Zvaigznes dienai 2018. gada janvārī Latvijas kristīgo draudžu dievnamos notiks muzikāli lūgšanu vakari, aicinot ikkatru cilvēku dāvināt Latvijai vērtīgāko garīgo dāvanu – lūgšanu. Idejas #GaismaLatvijai rosinātājs ir Baznīcu nakts fonds, to atbalsta lielākās kristīgās konfesijas, un tā ir iekļauta LV100 kalendārā.

 

Iniciatīva #GaismaLatvijai iesāksies jau pirmās Adventa laika svētdienas priekšvakarā – 2. decembrī ar ekumenisku lūgšanu Stirnienes katoļu baznīcā Latgalē un Gaismas dievkalpojumu un tam sekojošu visas nakts lūgšanu Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Par #GaismaLatvijai norises vietām ikviens ir aicināts uzzināt vairāk iniciatīvas kartē vai vietnē http://baznicunakts.lv/gaismalatvijai/ .

            Lasīt tālāk

 Copyright © 2013-2019 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze