Menu:













* * *

GAVĒŅA LAIKA I SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Gavēņa I svētdienā katrā Evaņģēlija lasījumu ciklā tiek runāts par Jēzus kārdināšanu tuksnesī. Šis notikums ir minēts visos sinoptiskajos Evaņģēlijos – Mateja, Marka un Lūkasa – bet nav atrodams Jāņa Evaņģēlijā. Šogad lasām fragmentu no svētā Marka Evaņģēlija.

 

Salīdzinot ar Mateja un Lūkasa Evaņģēlijiem, Marka rakstītajā detaļu ir ļoti maz, ko redzam arī stāstā par Jēzus kārdināšanu. Marks atklāj vien to, ka Gars Jēzu aizveda uz tuksnesi un tur pēc četrdesmit dienām Viņš tika sātana kārdināts. Matejs un Lūkass paskaidro, ka, esot tuksnesī, Jēzus gavēja  un tad sātans Viņam piedāvāja trīs kārdināšanas, kuras Jēzus atraidīja, citējot Svētos Rakstus.

 

Katrā no sinoptiskajiem Evaņģēlijiem Jēzus kārdināšana seko Viņa kristīšanai. Jēzus atklātā dzīve un kalpojums Galilejā sākas pēc kārdināšanas. Marks sasaista Jāņa Kristītāja apcietināšanu ar Jēzus kalpojuma sākumu. Jēzus Dieva valstības sludināšana ir turpinājums Jāņa Kristītāja sludinātajam, tomēr tā ir arī pilnīgi kaut kas jauns. Kā Jēzus to sludināja, Dieva valstība iesākas, Dieva apsolījumu piepildīšanās laiks ir klāt.

            Lasīt tālāk

* * *

PĀVESTA FRANCISKA VĒSTĪJUMS LIELAJĀ GAVĒNĪ 2018

,,Tā kā vairosies netaisnības, daudzos izdzisīs mīlestība” (Mt 24, 12)

Dārgie brāļi un māsas,

atkal tuvojas Lieldienu svinības! Lai tām sagatavotos, Dieva Apredzība ik gadu kā ,,mūsu atgriešanās sakramentālu zīmi” mums dāvā Gavēņa laiku, kas mūs aicina un ļauj atgriezties pie Kunga  no visas sirds un ikvienā mūsu dzīves jomā.

Arī šogad ar šo vēstījumu vēlos palīdzēt visai Baznīcai šajā žēlastības laikā dzīvot priekā un patiesībā; to daru, ļaujot sev iedvesmoties no Jēzus vārdiem Mateja Evaņģēlijā: ,,Tā kā vairosies netaisnības, daudzos mīlestība izdzisīs.” (24, 12)

Šie vārdi atrodas Kristus runā par laiku beigām. Tie tika sacīti Jeruzalemē Eļļas kalnā, kur sāksies Kunga ciešanas. Atbildot uz mācekļu jautājumu, Jēzus pareģo lielu nelaimi un apraksta situāciju, kādā varētu atrasties ticīgo kopiena: lielu pārbaudījumu laikā viltus pravieši daudzus ievedīs maldos, un mīlestība, kas ir visa Evaņģēlija kodols, daudzu sirdīs draudēs izdzist.
            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA VI SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā Marks turpina stāstīt par dziedināšanām, kuras Jēzus veica Galilejā. Lasījums sākas ar to, ka Jēzus izdziedina spitālīgo. Spitālība ir kropļojoša ādas infekcijas slimība, saistībā ar kuru vēstures gaitā ir bijuši dažādi sociāli un reliģiski aizliegumi. 1873. gadā tika noskaidrots cēlonis spitālībai, kas zināma arī kā Hansena slimība. To izraisa bakteriāla infekcija. Lai gan tā ir infekcioza, modernās medicīnas pētījumi atklāja, ka tās izplatīšanās ir daudz sarežģītāka nekā agrāk šķita. Jau kopš 20. gs. vidus ir pieejama medicīniskā ārstēšana un, uzsākot ilgo atlabšanas procesu, pacients vairs nav jāizolē.

Tomēr Jēzus laikā reliģiski un sociāli aizliegumi noteica to izturēšanos, kurus bija skārusi spitālība vai kāda cita ādas slimība. Mozus likums noteica, ka priesteriem ir jāpārbauda ādas slimības un, ja tika konstatēta spitālība, tad persona tika pasludināta par nešķīstu. Ar spitālību sirgstošie dzīvoja izolēti no sabiedrības, viņiem tika noteikts saplēst savas drēbes un, ieejot sabiedrībā, ziņot par savu klātbūtni, skaļi saucot. Ja spitālības čūlas sadzija, Mozus likums noteica šķīstīšanās rituālu, kas ļāva personai atgriezties sabiedrībā.
            Lasīt tālāk

* * *

PĀVESTA FRANCISKA VĒSTĪJUMS
XXVI VISPASAULES SLIMNIEKU DIENĀ 2018

Mater Ecclesiae:
,,Lūk, tavs dēls. (..) Lūk, tava Māte.
Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.” ( 19, 26 – 27)
 
Dārgie brāļi un māsas,
 
Baznīcas kalpojums slimniekiem un tiem, kas viņus aprūpē, ir jāturpina ar atjaunotu spēku, paliekot uzticībā Kunga pavēlei (sal. Lk 9, 2 – 6; Mt 10, 1 – 8; Mk 6, 7 – 13) un sekojot tās dibinātāja un Mācītāja daiļrunīgajam paraugam.
 
Kā šī gada Slimnieku dienas tēma ir vārdi, ko Jēzus sacīja no krusta savai Mātei Marijai un Jānim: ,,Lūk, tavs dēls. (..) Lūk, tava Māte. Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.” ( 19, 26 – 27)
 
1. Kunga vārdi izcili izgaismo krusta noslēpumu, kas reprezentē nevis bezcerīgu traģēdiju, bet drīzāk vietu, kur Jēzus manifestē savu godību un parāda savu mīlestību līdz galam, kas kļūst par kristiešu kopienas un katra mācekļa dzīves pamatu un likumu.
            Lasīt tālāk 

* * *

RĪGAS STARPDIECĒŽU AUGSTĀKĀ GARĪGĀ SEMINĀRA AUDZĒKŅI SAŅEM LEKTORA UN AKOLĪTA SVĒTĪBAS


Svētdien, 4. februārī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Latvijas bīskapu konferences priekšsēdētājs, Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis par lektoru un akolītiem iesvētīja trīs Latvijas Starpdiecēžu augstākā Garīgā semināra audzēkņus. Trešā kursa seminārists Grigorijs Ņikitins saņēma lektora svētības. Tas nozīmē, ka viņš kalpos pie Dieva Vārda altāra, lasot lasījumus, kā arī pakāpeniski mācīsies cienīt, mīlēt un kalpot Dieva Vārdam.

 

Savukārt, ceturtā kursa studenti Lauris Kārklis un Maksims Vlasovs kļuva par akolītiem, un turpmāk svētajā Misē kalpos pie altāra, pildot Misāles asistenta lomu, kā arī vajadzības gadījumā drīkstēs dalīt Vissvētāko Sakramentu.

 

Šīs svētās Mises laikā savu kandidatūru uz diakona svētībām arī apstiprināja piektā kursa seminārists Mārtiņš Kārklis, tādējādi atbildot aicinājumam uz priesterību un to apstiprinot gan bīskapa, gan Dieva priekšā. Līdz ar to viņš centīsies vēl dedzīgāk izkopt savu aicinājumu, līdz pat vēlākai Ordinācijas sakramenta saņemšanai.

    Ievietots: 09:14, 06.02.2018.                                                             Seminārists M. Kārklis

* * *

    Ievietots: 10:52, 26.01.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA V SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šajā svētdienā, turpinot lasīt Marka Evaņģēliju, uzzinām vairāk par Jēzus kalpojumu. Jēzus izdziedināja Sīmaņa sievasmāti, un viņa nekavējoties sāka apkalpot Jēzu un Viņa apustuļus. Jēzus izdziedināja arī daudzus citus, kas tika pie Viņa atnesti, izārstējot to slimības un izdzenot ļaunos garus. Kā redzam viscaur Marka Evaņģēlijā Jēzus neļāva ļaunajiem gariem runāt, jo tie zināja Viņa identitāti un būtu to atklājuši klātesošajiem.

 

Nākamajā rītā pēc šīs darbīgās dienas Jēzus atpūtās lūdzoties, bet Viņu iztraucēja Sīmanis un citi, kuri atnesa ziņu, ka daudzi Viņu meklē. Šajā brīdī Marka Evaņģēlijā sākam pamanīt Jēzus apustuļu iekšējā loka īpašo lomu – Viņi rīkojas kā starpnieki starp Jēzu un citiem cilvēkiem. Jēzus pasaka apustuļiem, ka viņiem ir jāatstāj Kafarnaumu, lai sludinātu citās vietās.
            Lasīt tālāk

* * *

2. FEBRUĀRIS - KUNGA PREZENTĀCIJA SVĒTNĪCĀ


Dienas lasījumi

Šo svētku Evaņģēlija fragmentā mēs sastopamies ar dažādiem cilvēkiem un notikumiem, kas mums sniedz vairākas pamācības un mudina uz tālākām pārdomām. Vispirms Marija un Jāzeps. Viņi respektē Mozus likumu, saliekot trūcīgajiem paredzēto upuri: pāri dūju vai divus jaunus baložus. Tālāk redzam Simeonu un Annu, divus godājamus sirmgalvjus, kas bija sevi veltījuši lūgšanai un gavēnim, un viņu dievbijība ļāva tiem atpazīt Mesiju.

 

Šādi Jēzus prezentēšanā svētnīcā varam saskatīt turpinājumu Marijas prezentēšanas svētnīcā piemiņas dienai, ko svinam 21. novembrī. Šajā dienā Baznīca pauž pateicību visiem tiem, kas kopienā ir īpaši veltījušies lūgšanai, tiem, kuriem ir īpašs aicinājums uz kontemplatīvo dzīvi. Cienījamā Simeona tēlā Jēzus prezentācija mums atgādina, ka lūgšana un kontemplācija nav tikai laika tērēšana vai kavēklis žēlsirdībai. Pilnīgi pretēji. Laiks nevar tikt labāk pavadīts kā lūgšanā, jo kristīgā žēlsirdība ir dziļas iekšējas dzīves sekas. Tikai tie, kas lūdzas un gandara, līdzīgi kā Simeons un Anna ir atvērti Svēta Gara dvesmai. Viņi zina, kā atpazīt Kungu apstākļos, kuros tas atklājas, jo viņiem piemīt  plaša iekšēja vīzija un viņi ir iemācījušies mīlēt ar Tā sirdi, kura vārds ir Žēlsirdība.

            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA IV SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šajā svētdienā lasām fragmentu no Marka Evaņģēlija, kurā aprakstīta tipiska diena no Jēzus dzīves. Jēzus un apustuļi, kuri izvēlējās Viņam sekot, nonāk Kafarnaumā, kas ir neliels ciematiņš Galilejas jūras krastā, un tur Jēzus sabatā māca sinagogā. Marks norāda, ka klausītāji Jēzus mācību uztver ar pārsteigumu, ievērojot Jēzus autoritāti un to pretstatot Rakstu mācītājiem.

Pēc Jēzus uzrunas notiek vēl pārsteidzošāks notikums. Nešķīstā gara apsēsts vīrs sauc Jēzu. Gan šajā piemērā, gan viscaur Marka Evaņģēlijā redzam, ka gari un dēmoni šķietami Jēzu pazīst un bieži no Viņa baidās. Patiesībā, viņi šķietami izprot Jēzus identitāti labāk kā apustuļi. Gan šajā, gan turpmākajos Marka Evaņģēlija fragmentos lasām, ka Jēzus pavēl garam klusēt un to izdzen no cilvēka. Jēzus spēja dziedināt šos dēmonu apsēstos ir norāde uz Viņa varu pār ļaunumu.
            Lasīt tālāk


* * *

Sīkāka informācija un pieteikšanās šeit

    Ievietots: 10:45, 26.01.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA III SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Svētie Raksti māca, ka svētīgi ir tie, kuri ir gudri. Protams, tā tas ir, bet kurš ir patiesi gudrs? Jēzus šodienas Evaņģēlija fragmentā par to pastāsta līdzību. Viņš runā par desmit jaunavām, kurām bija teikts būt gatavām satikt līgavaini ar iedegtām lampām, kad tas atnāks nezināmā stundā. Piecas no viņām bija gudras un paņēma līdzi papildus eļļu, piecas bija negudras un nepaņēma. Notika aizkavēšanās, bet pusnaktī beidzot nāca līgavainis. Gudrās jaunavas piepildīja savas lampas ar eļļu un izgāja ārā pretim līgavainim ar spoži degošām lampām un iegāja kāzu viesībās. Negudrās jaunavas atklāja, ka viņu lampas ir izdegušas. Viņām nācās doties uz veikalu nopirkt eļļu, bet, kad viņas atgriezās, bija jau par vēlu. Viņas netika ielaistas viesībās. Morāle ir tāda, ka mums ir jābūt gudriem un tālredzīgiem, ja vēlamies ieiet mūžīgajā dzīvē.

Mums ir jāpiemīt gudrībai, patiesai gudrībai. Bet kas ir gudrība? Tā nav tas pats, kas zināšanas. Ir ļoti daudz zinošu un augsti izglītotu cilvēku, kuri nav gudri. Viņi var izmantot savas zināšanas un prātīgumu, lai iegūtu lielu bagātību un varu, bet, ja viņi nav tikumīgi, ignorē Dievu, neizrāda sirsnību un līdzcietību savam tuvākajam, tad viņi nav gudri, neskatoties uz viņu zināšanām, bagātību un varu. Dieva acīs viņi ir muļķi.

Gudrība ir prāta skaidrība atpazīt, kas ir lielāks labums, un laicīgu labumu izmantošana, lai to iegūtu. Kas ir lielāks labums, kuru mēs visbiežāk esam aicināti atpazīt? Ir gudri atpazīt, ka Dievs ir daudz svarīgāks par jebkuru radību, ka mūžība ir daudz svarīgāka par laiku, ka garīgie labumi ir daudz svarīgāki kā miesiskie un ka garīgās un laicīgās mūsu tuvākā vajadzības ir daudz svarīgākas par mūsu atpūtu un komfortu.

    Ievietots: 07:14, 21.01.2018.                                                                              radieceze.lv

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA II SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Lai gan šonedēļ jau ir parastais liturģiskais laiks, šīs svētdienas lasījumos joprojām runāts par Kunga Kristīšanas svētkiem, ar kuriem noslēdzas Ziemassvētku laiks. Fragments no Jāņa Evaņģēlija uzreiz seko Jāņa Kristītāja liecībai par Jēzu un Viņa identificēšanu kā Dieva Jēru. Pēc kristības Jēzus sāka pulcināt sekotājus. Pirmie sekotāji ievēroja Jēzu tieši Jāņa Kristītāja liecības dēļ.

Mums visiem ir zināms tituls, kādu Jēzum piedēvēja Jānis Kristītājs – Dieva Jērs. Šo frāzi pēc hostijas laušanas un pirms svētās Komūnijas dzirdam katrā svētajā Misē. Tiem, kuri no Jāņa dzirdēja šo frāzi, iespējams, tas asociējās ar tēmām no Vecās Derības. Tas atsaucas uz pashas jēru, kas tika upurēts, kad Dievs atbrīvoja izraēliešus no verdzības Ēģiptē, notikumu, ko piemin jūdu Pashas svētkos. Šis apzīmējums arī atsauc atmiņā pravieša Isaja aprakstīto cietošo izraēla kalpu. Šādi nosaucot Jēzu, Jānis Kristītājs pareģo Jēzus ciešanas un nāvi, un jaunu Pashas interpretāciju, kas sāksies Jēzus Pēdējās vakariņās.
            Lasīt tālāk

* * *

JAUNIEŠI NO KARMELA EKLEZIĀLĀS KUSTĪBAS
JAUNGADU SAGAIDA RĒZEKNĒ

Laika posmā no 29.decembra līdz 1.janvarim Rēzeknē Jauno gadu sagaidīja Karmela ekleziālās kustības jaunieši. Šīs dienas tika piepildītas ar dažādiem pasākumiem un lūgšanām. Kopskaitā pulcējāmies skaitā ap 30 no dažādām Latvijas pilsētām un mūs ar savu klātbūtni pagodināja 3 itāļi no šīs pašas kustības. Programma bija šāda, ka 29.12. ierašanās, vakariņas, iepazīšanās 30.12. pārgājiens, galda spēles 31.12. veidojām svētku sajūtu vakara ballei (dekorācijas, u.t.t.), jaungada sagaidīšanas balle. 1.01. dalījāmies pieredzētā, sakopām telpas un devāmies mājup. Neiztrūkstoši bija arī stundu liturģija un sv. Mises.

            Lasīt tālāk

 

* * *

EUHARISTISKĀ JĒZUS KONGREGĀCIJAS MĀSAS
LATVIJĀ KALPO JAU 25 GADUS

2017. gada 30. decembrī Aglonas bazilikā notika pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

 

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

 

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna Andra Aglonieša lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

            Lasīt tālāk
 


* * *

SAGAIDOT LATVIJAS VALSTS SIMTGADI, 
TIKS ĪSTENOTA INICIATĪVA #GAISMALATVIJAI 


Baznīcā un kristīgajās draudzēs ar Adventa laiku sākas liturģiskais gads. Šogad tas ievadīs Latvijas valsts simtgades gadu. No Adventa laika līdz Zvaigznes dienai 2018. gada janvārī Latvijas kristīgo draudžu dievnamos notiks muzikāli lūgšanu vakari, aicinot ikkatru cilvēku dāvināt Latvijai vērtīgāko garīgo dāvanu – lūgšanu. Idejas #GaismaLatvijai rosinātājs ir Baznīcu nakts fonds, to atbalsta lielākās kristīgās konfesijas, un tā ir iekļauta LV100 kalendārā.

 

Iniciatīva #GaismaLatvijai iesāksies jau pirmās Adventa laika svētdienas priekšvakarā – 2. decembrī ar ekumenisku lūgšanu Stirnienes katoļu baznīcā Latgalē un Gaismas dievkalpojumu un tam sekojošu visas nakts lūgšanu Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Par #GaismaLatvijai norises vietām ikviens ir aicināts uzzināt vairāk iniciatīvas kartē vai vietnē http://baznicunakts.lv/gaismalatvijai/ .

            Lasīt tālāk

 Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze