Menu:













* * *

No 2018. gada 18. līdz 25. janvārim notiks lūgšanu nedēļa par kristiešu vienību. Šī gada tēma ir ,,Kungs, Tava varenā roka parādīja spēku.” (Izc 15, 6) Katru gadu pārdomas un lūgšanas šai nedēļa sagatavo kāda vietējā Baznīca, šogad tās ir sarūpējuši Karību salu kristieši. Šīs lūgšanas var atrast izdevumā ,,Mieram Tuvu”, kā arī izdevuma mājaslapā www.mieramtuvu.lv kā konkrēto dienu vakara lūgšanu. Katrs no mums ir aicināts lūgties par vienību kristīgo konfesiju starpā gan Latvijā, gan visā pasaulē. 

 

Visā pestīšanas vēsturē Svētajos Rakstos nepārprotams motīvs ir Kunga nelokāma vēlme ir veidot sev tautu. Šādas tautas veidošana, kas ir vienota svētā derībā ar Dievu, ir neatņemama pestīšanas plāna un Viņa vārda godināšanas sastāvdaļa. Pravieši nemitīgi atgādināja Izraēlam, ka derībai starp viņu dažādajām sociālajām grupām ir jābalstās taisnībā, līdzcietībā un žēlsirdībā. Izlīgšana vienmēr pieprasa nožēlošanu, labošanos un atmiņu dziedināšanu.

 

Esot gatavs apzīmogot jauno derību ar savām asinīm, Jēzus lūdza savu Tēvu, lai tie, kurus Tēvs Viņam bija devis, būtu vienoti tāpat kā Viņš Tēvā un Tēvs Viņā. (sal. 17, 31) Tādēļ Dieva derības tautai vienmēr ir jātiecas būt vienotai kopienai, kas ir kā redzama zīme visa pasaulei, kā dzīvot taisnībā un mierā.

 
Arī mūsdienās Svētie Raksti turpina būt izlīgšanas un atbrīvošanās avots, kas iedvesmo Kristiešus risināt apstākļus, kas pašlaik grauj Kristus Miesu. Baznīca tāpat kā Izraēls ir aicināta būt par zīmi un līdzekli izlīgšanai.


    Ievietots: 14:57, 16.01.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA II SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Lai gan šonedēļ jau ir parastais liturģiskais laiks, šīs svētdienas lasījumos joprojām runāts par Kunga Kristīšanas svētkiem, ar kuriem noslēdzas Ziemassvētku laiks. Fragments no Jāņa Evaņģēlija uzreiz seko Jāņa Kristītāja liecībai par Jēzu un Viņa identificēšanu kā Dieva Jēru. Pēc kristības Jēzus sāka pulcināt sekotājus. Pirmie sekotāji ievēroja Jēzu tieši Jāņa Kristītāja liecības dēļ.

Mums visiem ir zināms tituls, kādu Jēzum piedēvēja Jānis Kristītājs – Dieva Jērs. Šo frāzi pēc hostijas laušanas un pirms svētās Komūnijas dzirdam katrā svētajā Misē. Tiem, kuri no Jāņa dzirdēja šo frāzi, iespējams, tas asociējās ar tēmām no Vecās Derības. Tas atsaucas uz pashas jēru, kas tika upurēts, kad Dievs atbrīvoja izraēliešus no verdzības Ēģiptē, notikumu, ko piemin jūdu Pashas svētkos. Šis apzīmējums arī atsauc atmiņā pravieša Isaja aprakstīto cietošo izraēla kalpu. Šādi nosaucot Jēzu, Jānis Kristītājs pareģo Jēzus ciešanas un nāvi, un jaunu Pashas interpretāciju, kas sāksies Jēzus Pēdējās vakariņās.
            Lasīt tālāk

 

* * *

JAUNIEŠI NO KARMELA EKLEZIĀLĀS KUSTĪBAS
JAUNGADU SAGAIDA RĒZEKNĒ

Laika posmā no 29.decembra līdz 1.janvarim Rēzeknē Jauno gadu sagaidīja Karmela ekleziālās kustības jaunieši. Šīs dienas tika piepildītas ar dažādiem pasākumiem un lūgšanām. Kopskaitā pulcējāmies skaitā ap 30 no dažādām Latvijas pilsētām un mūs ar savu klātbūtni pagodināja 3 itāļi no šīs pašas kustības. Programma bija šāda, ka 29.12. ierašanās, vakariņas, iepazīšanās 30.12. pārgājiens, galda spēles 31.12. veidojām svētku sajūtu vakara ballei (dekorācijas, u.t.t.), jaungada sagaidīšanas balle. 1.01. dalījāmies pieredzētā, sakopām telpas un devāmies mājup. Neiztrūkstoši bija arī stundu liturģija un sv. Mises.

            Lasīt tālāk

 

* * *

7. janvāris - kunga kristīšana

Dienas lasījumi

Pāvests Benedikts XVI ir teicis, „ka Jēzus, ienākot pasaules vēsturē, uzņemas savas tautas kārdinājumus, Mozus kārdinājumus. Viņš piekrīt svētīgajai apmaiņai: Viņš ir ar mieru tikt izdzēsts no dzīvības grāmatas, lai glābtu savu tautu (sal. Izc 32, 32). Tajā Jēzus būs Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. Viņš būs patiesais Mozus, kas ir „Tēva klēpī” (Jņ 1, 18), un uzlūkos Tēvu vaigu vaigā, lai atklātu cilvēkiem. Šīs pasaules tuksnesī Jēzus ir „dzīvā ūdens avots” (Jņ 7, 38), jo Viņš ne tikai izsaka vārdus, bet pats ir dzīvības Vārds, pats ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ 14,6).

Sasniedzis brieduma gadus, Jēzus uzsāk savu atklāto dzīvi, ejot uz Jordānas upi, lai saņemtu no Jāņa grēku nožēlas kristību. Ar šo simbolisko žestu Viņš mums atklāj pazemības ceļu, ko labprātīgi ir izvēlējies, lai izpildītu Tēva gribu. Kristības brīdī, Dieva Dēla pazemīgās mīlestības mirklī, kad atveras debesis un Svētais Gars redzamā veidā atklājas kā balodis, un balss pauž Tēva labo prātu, notiek Trīsvienības atklāšanās, kas apliecina Jēzus dievišķību – Viņš ir solītais Mesija.
            Lasīt tālāk


* * *

6. JANVĀRIS - KUNGA EPIFĀNIJA (PARĀDĪŠANĀS)


Dienas lasījumi

Epifānijas jeb Kunga Parādīšanās svētku dienā Baznīca aicina pārdomāt jaundzimušā Karaļa, kuru, zvaigznes vadīti, devās pielūgt gudrie no Austrumiem, atklāšanos visai cilvēcei. Baznīcas tradīcijā šī diena tiek saukta arī par Triju ķēniņu jeb Zvaigznes dienu.

Šie vīri, kas devās pagodināt un apdāvināt jaundzimušo Ķēniņu, tradicionāli tiek saukti par Austrumu gudrajiem. Mēs bieži par viņiem domājam kā par karaļiem, taču Svētajos Rakstos par to nav nekādas tiešas norādes.

Oriģināltekstā tiek lietots sengrieķu vārds μάγοι (magoi), ar kuru tika apzīmēti persiešu priesteri. Pētnieki uzskata, ka viņi bija Austrumu reliģijas zoroastrisma priesteri, kuri pētīja zvaigznes. Kopš Viduslaikiem tiek uzskatīts, ka viņu vārdi ir Kaspars, Melhiors un Baltazars. Viņu relikvijas glabājās Persijā un tad ar svētās Helēnas, Romas imperatora Konstantīna mātes, starpniecību tika atvestas uz Konstantinopoli, bet 5. gs. no Konstantinopoles uz Milānu un 1163. gadā uz Ķelni. Evaņģēlists Matejs nemin ne viņu vārdus, ne skaitu, bet tikai raksta, ka tika dāvinātas trīs dāvanas: zelts, vīraks un mirres, kas simboliski norāda uz Jēzus karaliskumu, Viņa kalpošanu, ciešanām un nāvi.
            Lasīt tālāk

* * *

EUHARISTISKĀ JĒZUS KONGREGĀCIJAS MĀSAS
LATVIJĀ KALPO JAU 25 GADUS

2017. gada 30. decembrī Aglonas bazilikā notika pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

 

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

 

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna Andra Aglonieša lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

            Lasīt tālāk

 

* * *

VISSVĒTĀKĀ JAUNAVA MARIJA, DIEVA MĀTE


Dienas lasījumi

Pirmajos gadsimtos, kad Kunga dzimšanas svinības sāka svinēt 25. decembrī (jo sākotnēji to svinēja Epifānjas svētkos 6. janvārī) Kunga dzimšanas svētku oktāva (astotā diena) jeb 1. janvāris ieguva īpašu nozīmi.

 

Austrumu un lielākajā daļā Rietumu Baznīcu šajā dienā svinēja Marijas, Dieva Mātes, svētkus. Lai gan tie nebija izsludināti vispārējā Baznīcas liturģiskā gada kalendārā, daudzviet šajā dienā tika svinēti Kunga prezentācijas svētki, kuriem, saskaņā ar jūdu tradīcijām būtu jānotiek nedēļu pēc dzimšanas, tātad 1. janvārī.

Pārstrādājot liturģisko kalendāru Kunga prezentācijas svētki tika pārcelti uz citu dienu un, sekojot senajai praksei, 1. janvāris tika veltīts Dieva Mātei, kas arī kļuva par universāliem svētkiem visā Baznīcā.

            Lasīt tālāk

  

* * *

SVĒTĀ ĢIMENE - JĒZUS, MARIJA UN JĀZEPS


Dienas lasījumi

Reiz Svētajam tēvam Pijam X jautāja: „Kurš aicinājums Baznīcā ir labāks?” Pirms dot atbildi, pāvests novilka no pirksta savu bīskapa gredzenu, palūdza kādam pārim viņu laulības gredzenus un tad, rādot visus trīs gredzenus kopā, teica: „Bez manu vecāku gredzeniem nebūtu arī šī bīskapa gredzena!” Šis simboliskais žests norāda ne tikai uz diviem fundamentāliem aicinājumiem, kas ir Baznīcā – laulību un jaunavību Dieva valstības dēļ (sal. KBK, 1620), bet arī uz pašu šo aicinājumu autoru – trīsvienīgo Dievu.
 
Dievs vēlas, lai ģimenes būtu svētas, jo tikai svēta dzīve, kas sakņojas trīsvienīgā Dieva dzīvē, nodrošina patiesu prieku, kas ir Svētā Gara auglis (sal. Gal 5, 22). Ģimene, kas tiek saukta par „mājas Baznīcu” (sal. KBK, 1656), ir Baznīcas, kas nav nekas cits kā “Dieva ģimene” (sal. KBK, 1655), pamatvienība. Tieši ģimenē iemācāmies komunicēt, mīlēt, piedot un lūgties, iepazīstam Dievu un Jaunavu Mariju. Ģimenes ietvaros iemācāmies vērtības, atšķirt labu no ļauna. Mūsdienās ģimenes institūcija ir apdraudēta, piedzīvo dažādus uzbrukumus un krīzes. Svētā Ģimene – Jēzus, Marija un Jāzeps – netiek saukta par svētu tādēļ, ka tai nebija izaicinājumu, bet ticības un paklausības dēļ.
            Lasīt tālāk  


* * *

ZIEMASSVĒTKU IESKAŅAS
RĒZEKNES KATOĻU PIRMSsKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ


    Ievietots: 14:45, 27.12.2017.                                                                                Foto: RKPII 

* * *

V. E. RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZES
BĪSKAPA JĀŅA BUĻA APSVEIKUMS ZIEMASSVĒTKOS


    Ievietots: 15:55, 22.12.2017.                                                                                 radieceze.lv

* * *

visu, ko dievs gribēja mums par sevi pavēstīt,
viņš ir ielicis betlēmes silītē

Kas gan ir Dieva Piedzimšanas noslēpums neiedomājamu iespēju pasaulē, gandrīz neierobežota tehnikas progresa priekšā, kosmisku tūrisma braucienu priekšā? Ko nozīmē Dieva Piedzimšanas brīnums terora, karu un naida civilizācijā? Savā vienkāršībā šis brīnums kļūst vēl pārsteidzošāks, jo nes vissvarīgāko vēsti: Dievs ir kļuvis Cilvēks, Dieva mīlestība meklē cilvēka mīlestību.
 
Mūsdienu pasaules attīstība piešķir notikumam Betlēmē pilnīgi jaunu veidu un mēru, jo kosmosa plašumi un cilvēciskās eksistences dziļumi atrod savu patieso telpas un laika centru Betlēmes grotā: visu, ko Dievs gribēja mums par sevi, par savu mīlestību atklāt un pavēstīt, Viņš ir ielicis Betlēmes silītē.
            Lasīt tālāk 

* * *

ADVENTA IV SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šajā svētdienā fragmentā no Lūkasa Evaņģēlija lasām stāstu par eņģeļa Gabriela vēsti Jaunavai Marijai par Jēzus dzimšanu. Adventa ceturtajā svētdienā liturģija no Jāņa Kristītāja pievēršas Jēzus Mātei Marijai. Gan Jānis, gan Marija ir svarīgas personas, kuru paraugu pārdomāt Adventa laikā. Viņiem abiem ir svarīga loma, gatavojoties Jēzus atnākšanai.   

 

Pagājušajā svētdienā pārdomājām Jāņa Kristītāja paziņojumu, ka Pestītājs jau ir mūsu vidū, lai gan vēl neatpazīts. Savukārt, šajā svētdienā pārdomājam Marijas ticības un paklausības piemēru, kurš ļāva viņai pieņemt eņģeļa vēsti, ka Dieva Dēls piedzims kā cilvēks, kā viens no mums.

            Lasīt tālāk

* * *

MŪŽĪGO MIERU DOD VIŅAM, KUNGS,
UN MŪŽĪGĀ GAISMA LAI ATSPĪD VIŅAM


2017. gada 17. decembrī, Adventa III svētdienā, mūžībā aizgāja Malnavas, Ruskulovas un Salnavas draudžu prāvests Jāzeps Aglonietis. Sēru dievkalpojums un izvadīšana notika 2017. gada 21. decembrī. Malnavas draudzes baznīcā Kārsavā, kuras dārzā priesteris tika arī apbedīts. 

Jāzeps Aglonietis dzimis 1942. gada 18. jūlijā Jaunaglonā. Ieguvis nepabeigtu augstāko izglītību Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas novirzienā. 1969. gadā iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri J. Aglonieti 1973. gada 2. septembrī iesvētīja bīskaps Valerians Zondaks. Primīcijas dievkalpojums notika tā paša gada 3. septembrī Rīgas svētā Franciska draudzes  baznīcā, sekundācija 8. septembrī Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes baznīcā.

No 1973. līdz 1974. gadam viņš kalpojis kā Rēzeknes vikārs un Ozolmuižas prāvesta vietas izpildītājs. No 1974.  līdz 1978. gadam bijis Rēzeknes vikārs. 1978. gadā tika iecelts par Elernes draudzes prāvestu, kur kalpoja līdz 1985. gadam, periodiski apkalpojot arī Jaunborni, Sventi un Sileni. No 1985. līdz 1987. gadam bijis Daugavpils Dievmātes draudzes prāvests.  No 1987. līdz 1991. gadam kalpojis kā Rīgas svētā Alberta draudzes prāvests, kādu laiku apkalpojot arī Pēterniekus. 1991. gada 18. jūnijā priesteris J. Aglonietis tika iecelts par Malnavas, Salnavas un Ruskulovas draudžu prāvestu, kuras apkalpojot arī aizgāja mūžībā. 

Lūgsim žēlsirdīgo Dievu, lai Viņš uzņem priestera Jāzepa dvēseli savās debesu mājās un atalgo viņu par  dedzīgo kalpojumu Baznīcai un tautai. 

    Ievietots: 08:40, 18.12.2017.                                                                                 radieceze.lv

* * *

ADVENTA III SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šajā svētdienā Evaņģēlijs aicina turpināt pārdomas par Jāņa Kristītāja personu un misiju. Lasījums no Jāņa Evaņģēlija veido īsu pāreju no tā prologa uz stāstu par Jāni Kristītāju. Tāpat kā Marka arī Jāņa Evaņģēlijā nav stāsta par Jēzus dzimšanu, bet tā vietā tas sākas ar teoloģiskām pārdomām, kuras dēvē par ,,prologu”. Tajā tiek runāts par Jēzus eksistenci ar Dievu kopš laiku sākuma. Jāņa Evaņģēlijā Jēzus tiek prezentēts kā Vecās Derības piepildījums un Dieva Vārda kulminācija, kā Gaisma, kas ienāk pasaules tumsā.

 

Pēc prologa Jānis stāsta par Jāņa Kristītāja kalpojumu. Jūdu autoritātes pievērsa Jānim lielu uzmanību un sūtīja sūtņus iztaujāt par viņa identitāti un viņa kristības nozīmi. Šie jautājumi skaidri parāda attiecības starp Jēzu un Jāni Kristītāju – Jānis nav ne Mesija, ne Elijs, ne kāds no praviešiem. Jāņa noraidījumā varam saklausīt sava veida mesiāniskas ilgas, kādas bija raksturīgas 1. gs. Palestīnā.

            Lasīt tālāk



* * *


Ir izdots jaunais „Māras zemes kalendārs” 2018. gadam, kurā var sekot līdzi astronomiskajam un Baznīcas liturģiskajam gadam, smelties garīgo spēku pāvesta vārdos, kā arī ielūkoties fotohronikā, kur iemūžināti diecēzes svarīgākie notikumi. Protams, ne mazāk nozīmīgs ir arī kalendārā atrodamais garīdznieku saraksts ar kontaktinformāciju. Kalendāru var iegādāties draudžu grāmatu galdos.


    Ievietots: 12:36, 14.12.2017.                                                                                 radieceze.lv

* * *

kas ir rorātmise?

Rorātmise ir neatņemams Adventa, gaidīšanas laika, elements. Mises nosaukums cēlies no Mises ievaddziesmas „Rorate caeli desuper, et nubes pluant iustum; aperiatur terra, et germinet Salvatorem” (latīņu val.). Šī ievadziesma nāk no pravieša Isaja grāmatas: „Norasojiet, debesis, un mākoņi lai nosūta taisnīgo; lai atveras zeme un dāvā Pestītāju” (Is 45, 8)

Rorātmise jeb Votīvmise Vissvētākās Jaunavas Marijas godam Adventa laikā acīmredzami aizsākusies tolaik, kad pastāvēja tradīcija Kunga Pasludināšanas svētkus svinēt pirmsziemassvētku periodā – 18. decembrī. Ir zināms vēsturisks fakts, ka daļa bīskapu, galvenokārt no mūsdienu Spānijas teritorijas, lai nepieļautu to, ka Pasludināšanas svētku svinēšanas prieks traucē Gavēņa laika gandarīšanas atmosfērai, šos svētkus ieteica svinēt nevis 25. martā, bet 18. decembrī (Toledas X sinode, 656. gads). Senajās un viduslaiku liturģiskajās grāmatās sastopams ieteikums svinēt Jaunavas Marijas Votīvmisi nedēļā pirms Kristus Dzimšanas svētkiem vai visa Adventa garumā.
            Lasīt tālāk

* * *

ADVENTA II SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā lasām Marka Evaņģēlija iesākumu. Atšķirībā no Lūkasa un Mateja Marks neiekļauj nekādas detaļas par Jēzus dzimšanu. Tā vietā viņš uzreiz sāk ar Jāņa Kristītāja parādīšanos tuksnesī. Šajā Adventa otrajā svētdienā esam aicināti pārdomāt Jāņa Kristītāja lomu, kurš gatavoja ceļu Jēzum un pestīšanai, ko Viņš mums nestu.  

 

Jāņa Kristītāja vizuālais apraksts izgaismo, ka viņš turpina jūdu pravietisko tradīciju. Marks kombinē citātus no Vecās Derības Malahija, Isaja un Izceļošanas grāmatas. Jāņa raksturojums kā askētisks, dzīvojošs tuksnesī, tērpts kamieļādās un ēdošs siseņus un lauka medu atgādina pravieša Elija raksturojumu Ķēniņu otrajā grāmatā. Jūdejas Jeruzālemes ļaudis pulcējās ap Jāni, klausoties viņa vēstī par nožēlošanu un piedošanu, tie nāca pie viņa arī kristīties. Tomēr Marka Evaņģēlijā ir skaidri teikts, ka Jāņa kristītāja loma ir tikai sagatavot ceļu Tam, kurš nāks, kādam kurš ir lielāks par Jāni.

            Lasīt tālāk



* * *

VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS BEZVAINĪGĀ IEŅEMŠANA


Dienas lasījumi

,,Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā”. Daudzus gadsimtus miljoniem reižu dienā Vissvētāko Jaunavu Mariju ticīgie sveicina ar erceņģeļa vārdiem, kas no jauna izskan šo svinību Evaņģēlija fragmentā. Baznīcas bērni no erceņģeļa Gabriela vārdiem mācās, ka Dieva žēlastības noslēpuma pilnība atklājās Vissvētākajā Marijā. Svētais apustulis Pāvils māca, ka Tēvs savā iemiesotajā Dēlā lika iemājot visai pilnībai (sal.  Kol 1, 12 – 20), kas izlūst no Kristus un izplatās Viņa mistiskajā Miesā, kas ir Baznīca. Pirms Kristus nonākšanas miesā vienreizējā un neatkārtojamā veidā Kristus pilnība nonāca pār Mariju, kura kopš mūžības bija izraudzīta kļūt par Dieva Māti.

Šīs dienas pirmajā lasījumā tiek atgādināts par Ievu – visu dzīvo māti. Baznīcas tēvi Marijā saskatīja jauno Ievu, kura atraisa pirmās sievietes sasieto mezglu. Marijas paklausība atraisīja Ievas nepaklausības mezglu. Tāpat kā Ieva tika radīta šķīstībā un integritātē, tāpat arī jaunā Ieva tika brīnumaini pasargāta no iedzimtā grēka ēnas, jo viņai bija jādāvā cilvēcība Vārdam, kurš iemiesojās mūsu dēļ.
            Lasīt tālāk

* * *

ADVENTA I SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Ar Adventa pirmo svētdienu iesākas jauns liturģiskais gads. Svētdienu Mises lasījumi ir izkārtoti trīs gadu ciklos, katrā no tiem izgaismojot vienu no sinoptiskajiem Evaņģēlijiem – Mateja, Marka vai Lūkasa. Lasījumu no Jāņa Evaņģēlija ir integrēti visos trijos ciklos. Šī gada pirmajā Adventa svētdienā Baznīca iesāk lasījumu B ciklu, kurš mūsu vērību vērsies uz Marka Evaņģēliju. Šodien un nākamajā svētdienā Evaņģēlija lasījumi atklāj divus svarīgus Adventa vadmotīvus: Kunga atgriešanos laiku beigās un Jāņa Kristītāja veikto sagatavošanu Jēzus atklātajai dzīvei.

 

Šīs svētdienas fragments ir no nodaļas, kas ir tieši pirms Jēzus ciešanu apraksta Marka Evaņģēlijā. Vairākkārtīgi Rakstu zinātāju un farizeju izjautāts, Jēzus saņem jautājumu arī no saviem mācekļiem: Pētera, Jēkaba, Jāņa un Andreja, kuri vēlas detalizētāk zināt par Viņa pareģojumu par svētnīcas nopostīšanu. Jēzus atbild ar daudziem brīdinājumiem par grūtībām, ar kādām saskarsies mācekļi.

            Lasīt tālāk



* * *

SAGAIDOT LATVIJAS VALSTS SIMTGADI, 
TIKS ĪSTENOTA INICIATĪVA #GAISMALATVIJAI 


Baznīcā un kristīgajās draudzēs ar Adventa laiku sākas liturģiskais gads. Šogad tas ievadīs Latvijas valsts simtgades gadu. No Adventa laika līdz Zvaigznes dienai 2018. gada janvārī Latvijas kristīgo draudžu dievnamos notiks muzikāli lūgšanu vakari, aicinot ikkatru cilvēku dāvināt Latvijai vērtīgāko garīgo dāvanu – lūgšanu. Idejas #GaismaLatvijai rosinātājs ir Baznīcu nakts fonds, to atbalsta lielākās kristīgās konfesijas, un tā ir iekļauta LV100 kalendārā.

 

Iniciatīva #GaismaLatvijai iesāksies jau pirmās Adventa laika svētdienas priekšvakarā – 2. decembrī ar ekumenisku lūgšanu Stirnienes katoļu baznīcā Latgalē un Gaismas dievkalpojumu un tam sekojošu visas nakts lūgšanu Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Par #GaismaLatvijai norises vietām ikviens ir aicināts uzzināt vairāk iniciatīvas kartē vai vietnē http://baznicunakts.lv/gaismalatvijai/ .

            Lasīt tālāk



* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXIV SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments noslēdz Jēzus sarunu ar mācekļiem. Tajā tiek runāts par laiku beigām, Cilvēka Dēla atnākšanu un pēdējo tiesu. Pēdējās tiesas aprakstu mēs dzirdam liturģiskā gada noslēgumā, Kristus, Vispasaules Karaļa, svētku dienā. Mateja Evaņģēlija kontekstā šo fragmentu var lasīt arī kā noslēgumu Mateja aprakstu par Jēzus dzīvi un kalpojumu, jo nākamajās nodaļās tiek runāts par Viņa ciešanām un augšāmcelšanos.

 

Jēzus apustuļiem apraksta Cilvēka Dēla tiesas ainu. Viņa priekšā tiks sapulcinātas visas tautas un Viņš tās nošķirs kā gans nošķir aitas no āžiem. Cilvēka Dēla spriedums balstīsies uz žēlsirdības darbiem, kas veikti vismazākajiem: izsalkušajiem, izslāpušajiem, kailajiem, slimajiem un ieslodzītajiem. Tik tiešām uz krusta cietošais Jēzus sevi identificē ar vismazākajiem.

            Lasīt tālāk


* * *

RĪGAS METROPOLIJAS GARĪGĀ SEMINĀRA VĒSTULE


Augsti godājamie Latvijas bīskapi, cienījamie priesteri un diakoni, dārgā Dieva tauta!

 

Savā mīlestības pilnajā Apredzībā Dievs vēlas, lai mēs Viņā pazītu nevis bargu tiesnesi, bet gan mīlošu Tēvu, kurš vienmēr un visiem vēlas tikai to, kas ir labs. Tāpēc Viņš grib, lai mēs apzinātos sevi kā piederīgus Kristus Valstībai, lai mēs līdzdarbotos ar Jēzu Kristu gan mīlestības civilizācijas veidošanā, gan Dieva apsolījumu īstenošanā. Šodien, liturģiskā gada pēdējā svētdienā, godinām mūsu Kungu Jēzu Kristu, Vispasaules Karali. Viņš nevēlējās, lai tiktu uzskatīts par Karali politiskā ziņā kā kādas tautas valdnieks (sal. Mt 20, 24), bet Pilāta priekšā apliecināja, ka ir Karalis, kura Valstība nav no šīs pasaules (sal. 18, 36). Tātad Dieva Valstība nav jautājums par godu un augstu stāvokli sabiedrībā, bet gan, kā raksta apustulis Pāvils, tā ir “taisnība, miers un prieks Svētajā Garā” (Rom 14, 17), jo mūsu Kungam ir svarīgi, lai katrs cilvēks iemantotu mūžīgo dzīvi, it īpaši, lai Viņa “vismazākie” bērni varētu piedalīties mielastā, kurš ir sagatavots visiem, kas gaida Viņa atnākšanu godībā.

            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXIII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā tiek runāts, kā, gaidot debesu valstību, ir jāuzvedas Jēzus mācekļiem. Iepriekšējās nodaļās un pagājušās svētdienas Evaņģēlijā Jēzus mācīja, ka nav iespējams paredzēt debesu valstības atnākšanu. Tādēļ Viņa mācekļiem ir jāpaliek nomodā un jābūt gataviem satikt Cilvēka Dēlu jebkurā laikā.

 

Jēzus šajā līdzībā runā par kristīgo māceklību, izmantojot ekonomiskas metaforas. Pirms došanās ceļojumā, saimnieks uztic saviem kalpotājiem dažādu skaitu talentu, atbilstoši katra spējām. Talents bija monēta ar augstu vērtību. Atgriežoties no ceļojuma, saimnieks redz, ka pirmais un otrais kalpotājs ir dubultojuši saņemto naudu, un abi saņem atlīdzību. Savukārt, trešais  kalpotājs ir tikai saglabājis saņemto, jo baidījās to pazaudēt. Viņš nebija nemaz riskējis, pat neieguldīja naudu bankā, lai nopelnītu procentus. Šis kalpotājs tiek sodīts, un viņa talents tiek atdots tam, kurš bija nopelnījis vislielāko summu.

            Lasīt tālāk



* * *

VIŅA SVĒTĪBAS PĀVESTA FRANCISKA
VĒSTĪJUMS PIRMAJĀ VISPASAULES TRŪKUMCIETĒJU DIENĀ


Parastā liturģiskā laikposma XXXIII svētdienā

2017. gada 19. novembrī

Mīlēsim nevis vārdos, bet gan darbos


1. ,,Bērni, mīlēsim ne ar vārdiem un ne ar mēli, bet gan darbos un patiesībā” (1 Jņ 3, 18). Šie apustuļa Jāņa vārdi izsaka pavēli, ko neviens kristietis nedrīkst neievērot. Nopietnība, ar kādu ,,mīļotais māceklis” nodod Jēzus pavēli mūsdienās kļūst vēl skaidrāka, pretnostatot tukšus vārdus, kas tik bieži ir uz mūsu lūpām, un konkrētus darbus, pēc kuriem esam aicināti izvērtēt sevi. Mīlestība nepieļauj aizbildināšanos. Kurš vēlas mīlēt, kā mīlēja Jēzus, tam jāseko Viņa piemēram, īpaši, kad tas attiecas uz mīlestību pret trūkumcietējiem. Dieva Dēla mīlestības veids ir labi zināms, un Jānis to pasaka skaidri. Tas balstās uz diviem pīlāriem: Dievs pirmais mūs ir mīlējis (sal. 1 Jņ 4, 10, 19), un Viņš tā ir mīlējis, ka par mums ir atdevis savu dzīvību (sal. 1 Jņ 3, 16).

 

Šāda mīlestība nedrīkst palikt neatbildēta. Lai gan sniegta bez nosacījumiem, neprasot neko pretī, tā tik ļoti aizdedz sirdis, ka tie, kuri to piedzīvo, tiek mudināti šai mīlestībai atbildēt, neskatoties uz viņu ierobežotību un grēkiem. Bet tas var notikt tikai tad, ja mēs savu iespēju robežās sirdīs pieņemam Dieva žēlastību un Viņa žēlsirdīgo mīlestību tā, lai mūsu griba un pat jūtas ir vērstas gan uz Dieva, gan tuvākā mīlēšanu. Tādā veidā žēlsirdība, kas nāk no Trīsvienības sirds, var veidot mūsu dzīves un nest līdzcietību un žēlsirdības darbus mūsu trūkumcietēju brāļu un māsu labumam.

            Lasīt tālāk


* * *

RĪGĀ ATKLĀTA FOTOIZSTĀDE "LATGOLA"

2017. gada 15. novembrī Rīgas svētā Pētera baznīcā tika atklāta fotogrāfa Igora Pliča fotoizstāde "Latgola", kas ir veltīta Latvijas Republijas simtgadei.



    Ievietots: 14:24, 17.11.2017.                                                                                 radieceze.lv



* * *

ATJAUNOTA UN IESVĒTĪTA BĒRŽU KAPU KAPLIČA


13.novembrī Balvu novada Bērzpils pagastā pēc restaurācijas svinīgi tika atklāts arhitektūras piemineklis – Bēržu kapu kapliča, klātesot Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim un Bēržu katoļu draudzes prāvestam Oļģertam Misjūnam, kuri iesvētīja rekonstruēto ēku.

 

Šis kultūrvēsturiskais piemineklis ir ļoti nozīmīgs vēstures liecinieks, jo daļa konstrukciju saglabājušās kopš 18. un 19. gadsimta. Tās atjaunošana ir vērtīgs ieguldījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm.




    Ievietots: 08:52, 15.11.2017.                                                  Teksts un foto: www.balvi.lv


 

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus runā par to, ko nozīmē būt gatavam saņemt debesu valstību. Šis lasījums seko sērijai Jēzus izteiktu brīdinājumu un pareģojumu par Cilvēka Dēla atnākšanu. Jēzus vēlas, lai Viņa mācekļi saprot, ka  nevar paredzēt konkrētu dienu un laiku. Viņš māca apustuļiem, ka jāpaliek nomodā, lai viņi netiktu pārsteigti nesagatavoti.

 

Pārdomājot līdzību par gudrajām un negudrajām jaunavām, ir svarīgi paturēt prātā 1. gs. kāzu tradīcijas Palestīnā. Pētnieki saka, ka bija paraža līgavas draugiem un ģimenes locekļiem sagaidīt līgavaini, kad tas nāca, lai vestu savu līgavu un viņas jaunajām mājām. Gluži kā daudzām Jēzus līdzībām arī šai ir iespējami vairāki interpretācijas līmeņi. Pagājušās svētdienas Evaņģēlijā dzirdējām Jēzus brīdinājumu nesekot farizeju un Rakstu zinātāju paraugam. Ja mēs šodienas fragmentu  agrīno kristiešu cīņas pret farizejisko jūdaismu kontekstā, tad šī līdzība turpina kritizēt jūdaismu. Tā saka, ka jūdu līderi bija kā negudrās jaunavas, negatavas satikt Jēzu, Izraēla Līgavaini.

 

Tomēr nodaļā pirms šīs līdzības Jēzus brīdina par Jeruzalemes nopostīšanu, laiku beigu ciešanām un Cilvēka Dēla atnākšanu. Ja lasām līdzību šādā kontekstā, tad tā ir brīdinājums kristiešu kopienai palikt nomodā un gatavai satikt Jēzu – Cilvēka Dēlu, kurš atgriezīsies laiku beigās. Šo interpretāciju pamato norāde uz līgavaiņa kavēšanās. Šis jautājums ir aktuāls arī mums: ,,Vai mēs esam gatavi satikt Jēzu? Vai mēs būsim sagatavojušies?”

    Ievietots: 15:19, 10.11.2017.                                                                                 radieceze.lv



* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXI SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments gluži kā vairākās iepriekšējās nedēļās turpina fokusēties uz spriedzi, kas valda starp Jēzu un Rakstu zinātājiem un farizejiem. Tomēr šie lasījumi nav ņemti secīgi no Mateja Evaņģēlija. Starp pagājušās un šīs svētdienas lasījumu ir fragments, kurā Jēzus jautā farizejiem par to, vai Mesija ir ,,Dāvida dēls”. Pabeidzis dialogu sēriju ar farizejiem un citiem reliģiskajiem līderiem, Jēzus vēršas pie tautas, brīdinot tos nesekot farizeju un Rakstu zinātāju paraugam.

 

Rakstu zinātāji un farizeji bija Mozus likuma mācītāji. Viņiem bija uzticēta tā interpretēšana un tādējādi viņiem bija ietekme jūdu reliģiskās prakses noteikšanā. Lai izprastu šajā fragmentā aprakstīto konfliktu, mums jāsaprot, ka Jēzus savu mācību balstīja uz tieši tiem pašiem likumiem un tradīcijām, kuri bija pieejami farizejiem. Abi interpretēja Mozus likumu, lai labāk to iekļautu jūdu ikdienas dzīvē. Tomēr Matejs bieži izgaismo un uzsver atšķirības starp viņu mācībām.

            Lasīt tālāk



* * *

2. novembris - visu ticīgo mirušo piemiņas diena

Dienas lasījumi

Baznīca vienmēr ir aicinājusi lūgties un upurēt svēto Misi par ticīgo dvēselēm šķīstītavā. Savas nāves brīdī šīs dvēseles nebija pilnīgi tīras no ikdienišķa grēka vai nebija izpirkti pagātnes nodarījumi, tādēļ viņi nespēj skatīt Dievu vaigu vaigā. Ticīgie virs zemes var palīdzēt šīm dvēselēm šķīstītavā sasniegt debesu valstību, upurējot savus labos darbus, lūgšanas un svētās Mises. 

Baznīcas pirmsākumos (4. gs.) ticīgo mirušo vārdi tika uzrakstīti dievnamā uz sienām, lai draudze tos ik dienas pieminētu savās lūgšanās. Vēlākajos gadsimtos atsevišķos novados radās savas tradīcijas, kā pieminēt un lūgties par mirušajiem. Svētais Odilo, Klinī klostera abats (miris 1048.g.), ziņoja, ka visus kliniešu klosteros 2. novembrī, nākamajā dienā pēc Visu Svēto svinībām, ir īpašas lūgšanas un Stundu liturģija par dvēselēm šķīstītavā. Šo tradīciju pārņēma arī benediktīnieši un kartūzieši, un drīz vien arī visa Baznīca.
            Lasīt tālāk


* * *

1. novembris - visu svēto obligātās svinības

Dienas lasījumi

Šajās svinībās Baznīca Dieva Vārda liturģijas laikā piedāvā mums Evaņģēlija fragmentu par Kalna svētībām, kurš savā ziņā māca, kā kļūt svētam. Bet vai mēs patiešām saprotam, ko tas nozīmē? Svinot Visu svēto dienu, mēs it kā viņus uzliekam un pjedestāla. Baznīcās redzam svēto figūras, svētgleznas. Mājās mums ir viņu svētbildes un turam cieņā ikonas. Šādi uztverot svētos, pastāv risks reducēt tos tikai līdz dekorāciju līmenim un tādējādi padarīt šīs svinības it kā nevajadzīgas.

Bet tās ir nepieciešamas. Mums ir jāsaklausa, ko vēsta šīs svinības. Tas ir aicinājums, izaicinājums ikvienam no mums. Šīs svinības mūs izaicina būt svētiem. Daudzi varētu teikt, ka svētums ir cēls mērķis, ideāls, bet vai tas ir kaut kas, ko mēs reāli varam arī sasniegt? Atbilde ir – jā, varam. Jo patiesība par svētajiem – cilvēki bieži vien to piemirst – ir tāda, ka viņi bija cilvēki tāpat kā mēs. Tiem bija miesa un asinis, spēks un vājums. Viņu dzīves caurstrāvoja vēlmes un ilgošanās, ambīcijas un vilšanās. Viņi bija parasti grēcinieki – gluži kā mēs visi.
            Lasīt tālāk


* * *

ATBILDOT BĒGĻIEM UN MIGRANTIEM:
20 PASTORĀLĀS RĪCĪBAS PUNKTI

Globālā migrācija ir mūsdienu pasaules lielākais izaicinājums un katoliskās Baznīcas prioritāte. Vārdos un darbos. Pāvests Francisks vairākkārtīgi izrāda dziļu līdzcietību visiem, kuri ir pārvietoti. Par to liecina viņa tikšanās ar bēgļiem un migrantiem uz Lampedūzas un Lesbas salām. Par to liecina aicinājums uz viņu pilnīgu pieņemšanu: uzņemt, aizsargāt, virzīt un integrēt migrantus, bēgļus un cilvēku tirdzniecības upurus. (Starptautiskā foruma ,,Migrācija un miers” dalībnieku uzruna, 2017. gada 21. februārī.)   
 
Turklāt Svētais tēvs vada Baznīcu, lai palīdzētu pasaules sabiedrībai sistemātiski uzlabot savu attieksmi pret pārvietotajām personām. Starptautiskās politiskās kopienas vārdā ir uzsākts daudzpusējs konsultāciju un sarunu process, lai līdz 2018. gada beigām pieņemtu divus starptautiskos līgumus: vienu par starptautiskajiem migrantiem un otru par bēgļiem.
            Lasīt tālāk

 Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze