Menu:














* * *


Ir izdots jaunais „Māras zemes kalendārs” 2018. gadam, kurā var sekot līdzi astronomiskajam un Baznīcas liturģiskajam gadam, smelties garīgo spēku pāvesta vārdos, kā arī ielūkoties fotohronikā, kur iemūžināti diecēzes svarīgākie notikumi. Protams, ne mazāk nozīmīgs ir arī kalendārā atrodamais garīdznieku saraksts ar kontaktinformāciju. Kalendāru var iegādāties draudžu grāmatu galdos.


    Ievietots: 12:36, 14.12.2017.                                                                                 radieceze.lv

* * *

kas ir rorātmise?

Rorātmise ir neatņemams Adventa, gaidīšanas laika, elements. Mises nosaukums cēlies no Mises ievaddziesmas „Rorate caeli desuper, et nubes pluant iustum; aperiatur terra, et germinet Salvatorem” (latīņu val.). Šī ievadziesma nāk no pravieša Isaja grāmatas: „Norasojiet, debesis, un mākoņi lai nosūta taisnīgo; lai atveras zeme un dāvā Pestītāju” (Is 45, 8)

Rorātmise jeb Votīvmise Vissvētākās Jaunavas Marijas godam Adventa laikā acīmredzami aizsākusies tolaik, kad pastāvēja tradīcija Kunga Pasludināšanas svētkus svinēt pirmsziemassvētku periodā – 18. decembrī. Ir zināms vēsturisks fakts, ka daļa bīskapu, galvenokārt no mūsdienu Spānijas teritorijas, lai nepieļautu to, ka Pasludināšanas svētku svinēšanas prieks traucē Gavēņa laika gandarīšanas atmosfērai, šos svētkus ieteica svinēt nevis 25. martā, bet 18. decembrī (Toledas X sinode, 656. gads). Senajās un viduslaiku liturģiskajās grāmatās sastopams ieteikums svinēt Jaunavas Marijas Votīvmisi nedēļā pirms Kristus Dzimšanas svētkiem vai visa Adventa garumā.
            Lasīt tālāk

* * *

ADVENTA II SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā lasām Marka Evaņģēlija iesākumu. Atšķirībā no Lūkasa un Mateja Marks neiekļauj nekādas detaļas par Jēzus dzimšanu. Tā vietā viņš uzreiz sāk ar Jāņa Kristītāja parādīšanos tuksnesī. Šajā Adventa otrajā svētdienā esam aicināti pārdomāt Jāņa Kristītāja lomu, kurš gatavoja ceļu Jēzum un pestīšanai, ko Viņš mums nestu.  

 

Jāņa Kristītāja vizuālais apraksts izgaismo, ka viņš turpina jūdu pravietisko tradīciju. Marks kombinē citātus no Vecās Derības Malahija, Isaja un Izceļošanas grāmatas. Jāņa raksturojums kā askētisks, dzīvojošs tuksnesī, tērpts kamieļādās un ēdošs siseņus un lauka medu atgādina pravieša Elija raksturojumu Ķēniņu otrajā grāmatā. Jūdejas Jeruzālemes ļaudis pulcējās ap Jāni, klausoties viņa vēstī par nožēlošanu un piedošanu, tie nāca pie viņa arī kristīties. Tomēr Marka Evaņģēlijā ir skaidri teikts, ka Jāņa kristītāja loma ir tikai sagatavot ceļu Tam, kurš nāks, kādam kurš ir lielāks par Jāni.

            Lasīt tālāk



* * *

VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS BEZVAINĪGĀ IEŅEMŠANA


Dienas lasījumi

,,Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā”. Daudzus gadsimtus miljoniem reižu dienā Vissvētāko Jaunavu Mariju ticīgie sveicina ar erceņģeļa vārdiem, kas no jauna izskan šo svinību Evaņģēlija fragmentā. Baznīcas bērni no erceņģeļa Gabriela vārdiem mācās, ka Dieva žēlastības noslēpuma pilnība atklājās Vissvētākajā Marijā. Svētais apustulis Pāvils māca, ka Tēvs savā iemiesotajā Dēlā lika iemājot visai pilnībai (sal.  Kol 1, 12 – 20), kas izlūst no Kristus un izplatās Viņa mistiskajā Miesā, kas ir Baznīca. Pirms Kristus nonākšanas miesā vienreizējā un neatkārtojamā veidā Kristus pilnība nonāca pār Mariju, kura kopš mūžības bija izraudzīta kļūt par Dieva Māti.

Šīs dienas pirmajā lasījumā tiek atgādināts par Ievu – visu dzīvo māti. Baznīcas tēvi Marijā saskatīja jauno Ievu, kura atraisa pirmās sievietes sasieto mezglu. Marijas paklausība atraisīja Ievas nepaklausības mezglu. Tāpat kā Ieva tika radīta šķīstībā un integritātē, tāpat arī jaunā Ieva tika brīnumaini pasargāta no iedzimtā grēka ēnas, jo viņai bija jādāvā cilvēcība Vārdam, kurš iemiesojās mūsu dēļ.
            Lasīt tālāk

* * *

ADVENTA KLUSUMA REKOLEKCIJAS AGLONĀ

Aglonas bazilikā 2017. gada 15. – 16.decembrī notiks klusuma rekolekcijas, kuru laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta dvēseles klusumam. Pārdomāsim klusuma nozīmi, kā arī mēģināsim to atpazīt sevī. Klusuma rekolekciju garīgais vadītājs priesteris Daumants Abrickis.

 

“Sevis dāvāšana, izraisa Dieva žēlsirdību, pazemība palielina dvēseles spējas visu saņemt no Dieva, savukārt klusums nodrošina visefektīvāko Dieva darbību dvēselē,” tā raksta autors Tēvs Marija Eugēnijs no Bērna Jēzus, kura darbi būs rekolekciju konferenču pamatā.

 

Rekolekcijas sāksies piektdien plkst. 19:00 ar sv. Misi bazilikā, tam sekos vakariņas un ievadkonference. Savukārt sestdien pēc brokastīm konference par klusuma formām – par runas un aktivitāšu ierobežošanas nozīmi. Pēc tam sekos laiks klusumam un vienatnei ar Dievu, kā arī garīgām sarunām, grēksūdzei, savukārt plkst. 12:00 sv. Mise bazilikā. Pēcpusdienā plānota konference par to, kā uzturēt dvēseles klusumu lūgšanas laikā. Noslēgumā – pusdienas un mājupceļš.

            Lasīt tālāk

* * *

ADVENTA I SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Ar Adventa pirmo svētdienu iesākas jauns liturģiskais gads. Svētdienu Mises lasījumi ir izkārtoti trīs gadu ciklos, katrā no tiem izgaismojot vienu no sinoptiskajiem Evaņģēlijiem – Mateja, Marka vai Lūkasa. Lasījumu no Jāņa Evaņģēlija ir integrēti visos trijos ciklos. Šī gada pirmajā Adventa svētdienā Baznīca iesāk lasījumu B ciklu, kurš mūsu vērību vērsies uz Marka Evaņģēliju. Šodien un nākamajā svētdienā Evaņģēlija lasījumi atklāj divus svarīgus Adventa vadmotīvus: Kunga atgriešanos laiku beigās un Jāņa Kristītāja veikto sagatavošanu Jēzus atklātajai dzīvei.

 

Šīs svētdienas fragments ir no nodaļas, kas ir tieši pirms Jēzus ciešanu apraksta Marka Evaņģēlijā. Vairākkārtīgi Rakstu zinātāju un farizeju izjautāts, Jēzus saņem jautājumu arī no saviem mācekļiem: Pētera, Jēkaba, Jāņa un Andreja, kuri vēlas detalizētāk zināt par Viņa pareģojumu par svētnīcas nopostīšanu. Jēzus atbild ar daudziem brīdinājumiem par grūtībām, ar kādām saskarsies mācekļi.

            Lasīt tālāk



* * *

SAGAIDOT LATVIJAS VALSTS SIMTGADI, 
TIKS ĪSTENOTA INICIATĪVA #GAISMALATVIJAI 


Baznīcā un kristīgajās draudzēs ar Adventa laiku sākas liturģiskais gads. Šogad tas ievadīs Latvijas valsts simtgades gadu. No Adventa laika līdz Zvaigznes dienai 2018. gada janvārī Latvijas kristīgo draudžu dievnamos notiks muzikāli lūgšanu vakari, aicinot ikkatru cilvēku dāvināt Latvijai vērtīgāko garīgo dāvanu – lūgšanu. Idejas #GaismaLatvijai rosinātājs ir Baznīcu nakts fonds, to atbalsta lielākās kristīgās konfesijas, un tā ir iekļauta LV100 kalendārā.

 

Iniciatīva #GaismaLatvijai iesāksies jau pirmās Adventa laika svētdienas priekšvakarā – 2. decembrī ar ekumenisku lūgšanu Stirnienes katoļu baznīcā Latgalē un Gaismas dievkalpojumu un tam sekojošu visas nakts lūgšanu Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Par #GaismaLatvijai norises vietām ikviens ir aicināts uzzināt vairāk iniciatīvas kartē vai vietnē http://baznicunakts.lv/gaismalatvijai/ .

            Lasīt tālāk



* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXIV SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments noslēdz Jēzus sarunu ar mācekļiem. Tajā tiek runāts par laiku beigām, Cilvēka Dēla atnākšanu un pēdējo tiesu. Pēdējās tiesas aprakstu mēs dzirdam liturģiskā gada noslēgumā, Kristus, Vispasaules Karaļa, svētku dienā. Mateja Evaņģēlija kontekstā šo fragmentu var lasīt arī kā noslēgumu Mateja aprakstu par Jēzus dzīvi un kalpojumu, jo nākamajās nodaļās tiek runāts par Viņa ciešanām un augšāmcelšanos.

 

Jēzus apustuļiem apraksta Cilvēka Dēla tiesas ainu. Viņa priekšā tiks sapulcinātas visas tautas un Viņš tās nošķirs kā gans nošķir aitas no āžiem. Cilvēka Dēla spriedums balstīsies uz žēlsirdības darbiem, kas veikti vismazākajiem: izsalkušajiem, izslāpušajiem, kailajiem, slimajiem un ieslodzītajiem. Tik tiešām uz krusta cietošais Jēzus sevi identificē ar vismazākajiem.

            Lasīt tālāk


* * *

RĪGAS METROPOLIJAS GARĪGĀ SEMINĀRA VĒSTULE


Augsti godājamie Latvijas bīskapi, cienījamie priesteri un diakoni, dārgā Dieva tauta!

 

Savā mīlestības pilnajā Apredzībā Dievs vēlas, lai mēs Viņā pazītu nevis bargu tiesnesi, bet gan mīlošu Tēvu, kurš vienmēr un visiem vēlas tikai to, kas ir labs. Tāpēc Viņš grib, lai mēs apzinātos sevi kā piederīgus Kristus Valstībai, lai mēs līdzdarbotos ar Jēzu Kristu gan mīlestības civilizācijas veidošanā, gan Dieva apsolījumu īstenošanā. Šodien, liturģiskā gada pēdējā svētdienā, godinām mūsu Kungu Jēzu Kristu, Vispasaules Karali. Viņš nevēlējās, lai tiktu uzskatīts par Karali politiskā ziņā kā kādas tautas valdnieks (sal. Mt 20, 24), bet Pilāta priekšā apliecināja, ka ir Karalis, kura Valstība nav no šīs pasaules (sal. 18, 36). Tātad Dieva Valstība nav jautājums par godu un augstu stāvokli sabiedrībā, bet gan, kā raksta apustulis Pāvils, tā ir “taisnība, miers un prieks Svētajā Garā” (Rom 14, 17), jo mūsu Kungam ir svarīgi, lai katrs cilvēks iemantotu mūžīgo dzīvi, it īpaši, lai Viņa “vismazākie” bērni varētu piedalīties mielastā, kurš ir sagatavots visiem, kas gaida Viņa atnākšanu godībā.

            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXIII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā tiek runāts, kā, gaidot debesu valstību, ir jāuzvedas Jēzus mācekļiem. Iepriekšējās nodaļās un pagājušās svētdienas Evaņģēlijā Jēzus mācīja, ka nav iespējams paredzēt debesu valstības atnākšanu. Tādēļ Viņa mācekļiem ir jāpaliek nomodā un jābūt gataviem satikt Cilvēka Dēlu jebkurā laikā.

 

Jēzus šajā līdzībā runā par kristīgo māceklību, izmantojot ekonomiskas metaforas. Pirms došanās ceļojumā, saimnieks uztic saviem kalpotājiem dažādu skaitu talentu, atbilstoši katra spējām. Talents bija monēta ar augstu vērtību. Atgriežoties no ceļojuma, saimnieks redz, ka pirmais un otrais kalpotājs ir dubultojuši saņemto naudu, un abi saņem atlīdzību. Savukārt, trešais  kalpotājs ir tikai saglabājis saņemto, jo baidījās to pazaudēt. Viņš nebija nemaz riskējis, pat neieguldīja naudu bankā, lai nopelnītu procentus. Šis kalpotājs tiek sodīts, un viņa talents tiek atdots tam, kurš bija nopelnījis vislielāko summu.

            Lasīt tālāk



* * *

VIŅA SVĒTĪBAS PĀVESTA FRANCISKA
VĒSTĪJUMS PIRMAJĀ VISPASAULES TRŪKUMCIETĒJU DIENĀ


Parastā liturģiskā laikposma XXXIII svētdienā

2017. gada 19. novembrī

Mīlēsim nevis vārdos, bet gan darbos


1. ,,Bērni, mīlēsim ne ar vārdiem un ne ar mēli, bet gan darbos un patiesībā” (1 Jņ 3, 18). Šie apustuļa Jāņa vārdi izsaka pavēli, ko neviens kristietis nedrīkst neievērot. Nopietnība, ar kādu ,,mīļotais māceklis” nodod Jēzus pavēli mūsdienās kļūst vēl skaidrāka, pretnostatot tukšus vārdus, kas tik bieži ir uz mūsu lūpām, un konkrētus darbus, pēc kuriem esam aicināti izvērtēt sevi. Mīlestība nepieļauj aizbildināšanos. Kurš vēlas mīlēt, kā mīlēja Jēzus, tam jāseko Viņa piemēram, īpaši, kad tas attiecas uz mīlestību pret trūkumcietējiem. Dieva Dēla mīlestības veids ir labi zināms, un Jānis to pasaka skaidri. Tas balstās uz diviem pīlāriem: Dievs pirmais mūs ir mīlējis (sal. 1 Jņ 4, 10, 19), un Viņš tā ir mīlējis, ka par mums ir atdevis savu dzīvību (sal. 1 Jņ 3, 16).

 

Šāda mīlestība nedrīkst palikt neatbildēta. Lai gan sniegta bez nosacījumiem, neprasot neko pretī, tā tik ļoti aizdedz sirdis, ka tie, kuri to piedzīvo, tiek mudināti šai mīlestībai atbildēt, neskatoties uz viņu ierobežotību un grēkiem. Bet tas var notikt tikai tad, ja mēs savu iespēju robežās sirdīs pieņemam Dieva žēlastību un Viņa žēlsirdīgo mīlestību tā, lai mūsu griba un pat jūtas ir vērstas gan uz Dieva, gan tuvākā mīlēšanu. Tādā veidā žēlsirdība, kas nāk no Trīsvienības sirds, var veidot mūsu dzīves un nest līdzcietību un žēlsirdības darbus mūsu trūkumcietēju brāļu un māsu labumam.

            Lasīt tālāk


* * *

RĪGĀ ATKLĀTA FOTOIZSTĀDE "LATGOLA"

2017. gada 15. novembrī Rīgas svētā Pētera baznīcā tika atklāta fotogrāfa Igora Pliča fotoizstāde "Latgola", kas ir veltīta Latvijas Republijas simtgadei.



    Ievietots: 14:24, 17.11.2017.                                                                                 radieceze.lv



* * *

ATJAUNOTA UN IESVĒTĪTA BĒRŽU KAPU KAPLIČA


13.novembrī Balvu novada Bērzpils pagastā pēc restaurācijas svinīgi tika atklāts arhitektūras piemineklis – Bēržu kapu kapliča, klātesot Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim un Bēržu katoļu draudzes prāvestam Oļģertam Misjūnam, kuri iesvētīja rekonstruēto ēku.

 

Šis kultūrvēsturiskais piemineklis ir ļoti nozīmīgs vēstures liecinieks, jo daļa konstrukciju saglabājušās kopš 18. un 19. gadsimta. Tās atjaunošana ir vērtīgs ieguldījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm.




    Ievietots: 08:52, 15.11.2017.                                                  Teksts un foto: www.balvi.lv


 

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus runā par to, ko nozīmē būt gatavam saņemt debesu valstību. Šis lasījums seko sērijai Jēzus izteiktu brīdinājumu un pareģojumu par Cilvēka Dēla atnākšanu. Jēzus vēlas, lai Viņa mācekļi saprot, ka  nevar paredzēt konkrētu dienu un laiku. Viņš māca apustuļiem, ka jāpaliek nomodā, lai viņi netiktu pārsteigti nesagatavoti.

 

Pārdomājot līdzību par gudrajām un negudrajām jaunavām, ir svarīgi paturēt prātā 1. gs. kāzu tradīcijas Palestīnā. Pētnieki saka, ka bija paraža līgavas draugiem un ģimenes locekļiem sagaidīt līgavaini, kad tas nāca, lai vestu savu līgavu un viņas jaunajām mājām. Gluži kā daudzām Jēzus līdzībām arī šai ir iespējami vairāki interpretācijas līmeņi. Pagājušās svētdienas Evaņģēlijā dzirdējām Jēzus brīdinājumu nesekot farizeju un Rakstu zinātāju paraugam. Ja mēs šodienas fragmentu  agrīno kristiešu cīņas pret farizejisko jūdaismu kontekstā, tad šī līdzība turpina kritizēt jūdaismu. Tā saka, ka jūdu līderi bija kā negudrās jaunavas, negatavas satikt Jēzu, Izraēla Līgavaini.

 

Tomēr nodaļā pirms šīs līdzības Jēzus brīdina par Jeruzalemes nopostīšanu, laiku beigu ciešanām un Cilvēka Dēla atnākšanu. Ja lasām līdzību šādā kontekstā, tad tā ir brīdinājums kristiešu kopienai palikt nomodā un gatavai satikt Jēzu – Cilvēka Dēlu, kurš atgriezīsies laiku beigās. Šo interpretāciju pamato norāde uz līgavaiņa kavēšanās. Šis jautājums ir aktuāls arī mums: ,,Vai mēs esam gatavi satikt Jēzu? Vai mēs būsim sagatavojušies?”

    Ievietots: 15:19, 10.11.2017.                                                                                 radieceze.lv



* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXXI SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments gluži kā vairākās iepriekšējās nedēļās turpina fokusēties uz spriedzi, kas valda starp Jēzu un Rakstu zinātājiem un farizejiem. Tomēr šie lasījumi nav ņemti secīgi no Mateja Evaņģēlija. Starp pagājušās un šīs svētdienas lasījumu ir fragments, kurā Jēzus jautā farizejiem par to, vai Mesija ir ,,Dāvida dēls”. Pabeidzis dialogu sēriju ar farizejiem un citiem reliģiskajiem līderiem, Jēzus vēršas pie tautas, brīdinot tos nesekot farizeju un Rakstu zinātāju paraugam.

 

Rakstu zinātāji un farizeji bija Mozus likuma mācītāji. Viņiem bija uzticēta tā interpretēšana un tādējādi viņiem bija ietekme jūdu reliģiskās prakses noteikšanā. Lai izprastu šajā fragmentā aprakstīto konfliktu, mums jāsaprot, ka Jēzus savu mācību balstīja uz tieši tiem pašiem likumiem un tradīcijām, kuri bija pieejami farizejiem. Abi interpretēja Mozus likumu, lai labāk to iekļautu jūdu ikdienas dzīvē. Tomēr Matejs bieži izgaismo un uzsver atšķirības starp viņu mācībām.

            Lasīt tālāk



* * *

2. novembris - visu ticīgo mirušo piemiņas diena

Dienas lasījumi

Baznīca vienmēr ir aicinājusi lūgties un upurēt svēto Misi par ticīgo dvēselēm šķīstītavā. Savas nāves brīdī šīs dvēseles nebija pilnīgi tīras no ikdienišķa grēka vai nebija izpirkti pagātnes nodarījumi, tādēļ viņi nespēj skatīt Dievu vaigu vaigā. Ticīgie virs zemes var palīdzēt šīm dvēselēm šķīstītavā sasniegt debesu valstību, upurējot savus labos darbus, lūgšanas un svētās Mises. 

Baznīcas pirmsākumos (4. gs.) ticīgo mirušo vārdi tika uzrakstīti dievnamā uz sienām, lai draudze tos ik dienas pieminētu savās lūgšanās. Vēlākajos gadsimtos atsevišķos novados radās savas tradīcijas, kā pieminēt un lūgties par mirušajiem. Svētais Odilo, Klinī klostera abats (miris 1048.g.), ziņoja, ka visus kliniešu klosteros 2. novembrī, nākamajā dienā pēc Visu Svēto svinībām, ir īpašas lūgšanas un Stundu liturģija par dvēselēm šķīstītavā. Šo tradīciju pārņēma arī benediktīnieši un kartūzieši, un drīz vien arī visa Baznīca.
            Lasīt tālāk


* * *

1. novembris - visu svēto obligātās svinības

Dienas lasījumi

Šajās svinībās Baznīca Dieva Vārda liturģijas laikā piedāvā mums Evaņģēlija fragmentu par Kalna svētībām, kurš savā ziņā māca, kā kļūt svētam. Bet vai mēs patiešām saprotam, ko tas nozīmē? Svinot Visu svēto dienu, mēs it kā viņus uzliekam un pjedestāla. Baznīcās redzam svēto figūras, svētgleznas. Mājās mums ir viņu svētbildes un turam cieņā ikonas. Šādi uztverot svētos, pastāv risks reducēt tos tikai līdz dekorāciju līmenim un tādējādi padarīt šīs svinības it kā nevajadzīgas.

Bet tās ir nepieciešamas. Mums ir jāsaklausa, ko vēsta šīs svinības. Tas ir aicinājums, izaicinājums ikvienam no mums. Šīs svinības mūs izaicina būt svētiem. Daudzi varētu teikt, ka svētums ir cēls mērķis, ideāls, bet vai tas ir kaut kas, ko mēs reāli varam arī sasniegt? Atbilde ir – jā, varam. Jo patiesība par svētajiem – cilvēki bieži vien to piemirst – ir tāda, ka viņi bija cilvēki tāpat kā mēs. Tiem bija miesa un asinis, spēks un vājums. Viņu dzīves caurstrāvoja vēlmes un ilgošanās, ambīcijas un vilšanās. Viņi bija parasti grēcinieki – gluži kā mēs visi.
            Lasīt tālāk


* * *

ATBILDOT BĒGĻIEM UN MIGRANTIEM:
20 PASTORĀLĀS RĪCĪBAS PUNKTI

Globālā migrācija ir mūsdienu pasaules lielākais izaicinājums un katoliskās Baznīcas prioritāte. Vārdos un darbos. Pāvests Francisks vairākkārtīgi izrāda dziļu līdzcietību visiem, kuri ir pārvietoti. Par to liecina viņa tikšanās ar bēgļiem un migrantiem uz Lampedūzas un Lesbas salām. Par to liecina aicinājums uz viņu pilnīgu pieņemšanu: uzņemt, aizsargāt, virzīt un integrēt migrantus, bēgļus un cilvēku tirdzniecības upurus. (Starptautiskā foruma ,,Migrācija un miers” dalībnieku uzruna, 2017. gada 21. februārī.)   
 
Turklāt Svētais tēvs vada Baznīcu, lai palīdzētu pasaules sabiedrībai sistemātiski uzlabot savu attieksmi pret pārvietotajām personām. Starptautiskās politiskās kopienas vārdā ir uzsākts daudzpusējs konsultāciju un sarunu process, lai līdz 2018. gada beigām pieņemtu divus starptautiskos līgumus: vienu par starptautiskajiem migrantiem un otru par bēgļiem.
            Lasīt tālāk

 

 Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze