Menu:













***

kunga augšāmcelšanās svētki

ES ESMU AUŠĀMCELŠANĀS UN DZĪVĪBA. KAS MAN TIC, LAI ARĪ BŪTU MIRIS, DZĪVOS!
( 11, 25)

bildeKristus augšāmcelšanās ir pamats arī mūsu cerībai reiz augšāmcelties. Cilvēki, balstoties savā ikdienas pieredzē, ir pieraduši pie fakta, ka pastāv pāreja tikai vienā – nāves – virzienā bez atgriešanās iespējas no turienes. Bet, lūk, ir notikusi citādāka pieredze: Kristus, augšāmceļoties no kapa, ir sagatavojis šādu iespēju arī mums:  Patiesi, patiesi es jums saku, kas man tic, tas nemirs nemūžam, bet es viņu piecelšu pastarajā dienā.

No šī apsolījuma izplūst mūsu cerība un prieks, ko jums arī novēlu mūsu Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svinībās!


Kristus ir augšāmcēlies!
Patiesi augšāmcēlies!
Aleluja!
Jānis Bulis
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps

***

LIELĀ SESTDIENA 

bildeŠajā svētajā dienā, kad tāpat kā Lielajā piektdienā netiek svinēts Mises upuris, Baznīca mūs aicina apcerēt Jēzus dzīves sāpīgos noslēpumus, kas saistās ar Viņa ciešanām, nāvi pie krusta un nokāpšanu mirušo valstībā. Esam aicināti pārdomāt Dieva bezgalīgās mīlestības apliecinājumu, lai no jauna varētu atjaunot savās sirdīs varbūt atdzisušo mīlestību. Esam aicināti raudzīties ar cerību, ka nāve nav beigas, bet posms ceļā uz mūžīgo dzīvi, saskatīt savas situācijas, kas liekas bezcerīgas, gaidīt, kad tajās ienāks Kristus gaisma un izklīdinās tumsu. Dieva plāns attiecībā uz mums ir vienmēr saistīts ar augšāmcelšanos, tas ir, negaidītu un brīnumainu izeju no situācijas.
Lasīt tālāk

***

LIELĀ PIEKTDIENA 

bildeJa uzlūkosiet Kunga krustu, jūs redzēsiet, ka Kristus ir noliecis galvu, it kā gribētu dāvāt mums skūpstu. Jūs redzēsiet Viņa Sirdi, kas ir atvērta, lai sniegtu mums patvērumu. Viņš nomira uz krusta tāpēc, ka mīlēja mūs, un Viņš grib, lai mēs mīlētu cits citu, kā Viņš mīl katru no mums. Uzlūkojot krustu, mēs saprotam, cik ļoti Kristus mūs ir mīlējis. Ja zinām, ka Kristus krusts ir zīme Viņa lielajai mīlestībai uz mums, tad pieņemsim Viņa krustu visā, ko Viņam labpatīk mums dot. (sv. Terēze no Kalkutas)

Vecās derības laikā attiecības starp Dievu un Viņa tautu ir raksturotas kā laulības derība: Dievs ir dievišķais Līgavainis un Izraēlis – Viņa Līgava. Derība, kas tika noslēgta Sinaja kalnā, tiek pielīdzināta laulības derībai starp līgavaini un līgavu. Izraēļa pārkāpumi, pielūdzot zelta teļu un darot citas ar elkdievību saistītas lietas, tika uzskatīti kā šīs laulības derības laušana (sal. Ez 16, 59). Dievs, kas vienmēr ir uzticīgs dotajiem solījumiem, nepameta savu Līgavu, bet ar praviešu starpniecību (sal. Jer 3, 20; Hos 2, 16) apsolīja tai piedot un noslēgt jaunu laulības derību:
„Es atjaunošu savu derību ar tevi, un tu zināsi, ka es esmu Kungs.” (Ez 16, 62) Pateicoties jaunajai derībai, Izraēlis un visas tautas ne tikai iegūs piedošanu, bet arī tiks ievesti mūžīgā vienībā ar Dievu
Lasīt tālāk

***

LIELĀ CETURTDIENA 

bilde Tā ir dienišķā maize. Kāpēc to pieņemt tikai reizi  gadā? Pieņem To, kas nes labumu tavai dienai, ik dienas. Dzīvo tā, lai būtu cienīgs To pieņemt ik dienas. Tas, kurš nav cienīgs To pieņemt ik dienas, nav cienīgs pieņemt arī reizi gadā. (sv. Ambrozijs no Milānas)


Jēzus, jaunās derības mūžīgais Priesteris, pirms Euharistijas iedibināšanas mazgāja apustuļiem kājas. Vecās derības laikā pirms iecelšanas priesteriskajā kārtā jūdiem bija jāmazgājas. Bet Jēzus, pirms nekā mācekļus dara par priesteriem, pats mazgā viņiem kājas. Tajos laikos tas bija kalpa pienākums. Jēzus, parādīdams, ka Viņš ir nācis nevis, lai Viņam kalpotu, bet, lai Viņš pats kalpotu (sal. Mk 10, 45), dod piemēru, lai viņi darītu tāpat (sal. 13, 15).

Lasīt tālāk

***

AGLONAS BAZILIKAS KORA SKOLAS 25 GADU JUBILEJAS KONCERTS

Aglonas bazilikas Kora skola radusies laikā, kad Aglonā un visā Latvijā bija tā saucamais "pāvesta Jāņa Pāvila II gaidīšanas laiks". Notika bazilikas un laukuma lielā rekonstrukcija. Pirmie 12 Kora skolas audzēkņi, ejot uz stundām bazilikas klostera telpās, lēkāja pa izrakņāto laukumu, baudīja skatu, kad pārbūves laikā uz Dievmātes svētgleznu varēja lūkoties no tagadējās apakšējās baznīcas līmeņa.

Arī pāvesta vizītes laikā šiem pirmajiem audzēkņiem bija veicami noteikti uzdevumi. Bet tas viss notika pirms 25 gadiem. 25 gadu laikā Kora skolas audzēkņi ir piedalījušies un guvuši uzvaras Latgales, Latvijas un starptautiskajos konkursos, daudzi skolas absolventi ir turpinājuši izglītību mūzikas vidusskolās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

3 absolventes savā skolā jau atgriezušās kā skolotājas. Skolas 4.-9. klašu koris ir Vispasaules bērnu un jauniešu koru federācijas PUERI CANTORES biedrs un regulāri piedalās tās kongresos-festivālos (tie notiek ik pa diviem gadiem kāda no Eiropas pilsētām).

Skolas kori dzied dievkalpojumos Aglonas bazilikā. Jaunie ērģelnieki ne tikai apgūst ērģeļspēles noslēpumus, bet arī spēlē dievkalpojumos bazilikā. No Kora skolas ir "izaudzis" jauktais koris ASSUMPTA. Skolas spēks ir radošais skolotāju kolektīvs.

Jubilejas koncertā skanēs vokālā, klavieru un ērģeļmūzika. To izpildīs skolas audzēkņi un absolventi. Dziedās skolas 2.-3. un 4.-9. klašu kori, jauktais koris ASSUMPTA

IEEJA PASĀKUMĀ PAR ZIEDOJUMIEM

Bērni līdz 7 gadu vecumam pasākumā var netikt ielaisti. Pusstundu pirms pasākuma sākuma sāk darboties bērnu istaba, kas pieejama bērniem vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem. Bērnu istabas apmeklējums ir bez maksas. Pirms tam lūgums pieteikties, zvanot +371 22020206 vai +371 64633303.


***

Aicynojam  17. aprelī plkst. 16.00 latgales vēstnīceibā "gors" apmeklēt kūra skūlas 25 godu jubilejas koncertu

Īva lazdāne


***

PALMU JEB KUNGA CIESŠANU SVĒTDIENA

bilde    Pāvests Francisks, runājot par kristiešu cerību, atgādina, ka Dievs vienmēr ir lielāks par mums, un mēs, kas esam radīti pēc Viņa attēla un līdzības, nedrīkstam Viņu pazemināt līdz savam lielumam vai pielīdzināt citiem dieviem, veidotiem pēc mūsu attēla un pielāgotiem mūsu vēlmēm. Bet, uzticoties Dieva vārdam, un, cerot uz Viņa apsolījumiem, ņemot dalību Viņa dzīvē un priecājoties par Viņa gādību, kas atklāta Viņa Dēla dzimšanā, nāvē un augšāmcelšanā, mēs esam aicināti kļūt arvien vairāk un vairāk līdzīgāki Viņam (sal. Uzruna vispārējās audiences laikā 2017. gada 11. janvārī
Lasīt tālāk



***

NEDĒĻAS NOGALES REKOLEKCIJAS LAULĀTIEM PĀRIEM

No 31. marta līdz 2. aprīlim Dzīvības Mātes institūta rekolekciju mājā Sarkaņos notika kustības "Laulāto Tikšanās" organizētās nedēļas nogales rekolekcijas laulātiem pāriem krievu valodā. Piedalījās pāri no Daugavpils, Silenes, kā arī no Tukuma novada. Rekolekciju garīgais vadītājs bija pr. Andžejs Lapinskis. Palīdzēja pr. Rodions Doļa un pr. Rolands Abrickis.

Rekolekcijas notika savstarpējas sapratnes un mīlestības garā. Katrs pāris vienotībā ar Dievu piedzīvoja kaut ko jaunu. Un pēc vairākiem gadiem laulībā, atkal no jauna piedzīvoja "medus mēnesi", kuru dzīves steigā piedzīvot
nevar. Lai ieklausītos Dievā, sevī,  ir "jāapstājas".
                                                      
 Jānis un Kristīne Rešņas
"Laulāto Tikšanās"


***

GAVĒŅA LAIKA V SVĒTDIENA 
Lasīt dienas lasījumus


bildeGavēņa laika V svētdienā, kad tiek lasīts evaņģēlija fragments par Lāzara augšāmcelšanu no mirušajiem, mēs sastopamies ar savas eksistences galveno noslēpumu: Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība” (11, 25). Vai tu tam tici? Kristiešu kopienai tas ir brīdis, kad pazemīgi, kopā ar Martu, visas savas rūpes jāuztic Jēzum, sakot: Jā, Kungs, es allaž ticēju, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas esi atnācis uz  pasauli” (11, 27).
   
    Vienība ar Jēzu palīdz sagatavoties pārkāpt nāves slieksni un ieiet mūžīgā dzīvē. Ticība mirušo augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei atver mūsu acis galīgajai mūsu eksistences nozīmei. Dievs radīja vīrieti un sievieti mūžīgajai dzīvei, un šī patiesība piešķir nozīmi katra cilvēka eksistencei. Bez ticības gaismas viss universs paliks ieslēgts kapā bez nākotnes un bez cerības (sal. Pāvesta Benedikta XVI Vēstījums 2011. gada Lielajā gavēnī).
Lasīt tālāk
***

GAVĒŅA LAIKA IV SVĒTDIENA 
Lasīt dienas lasījumus

bildeNāc, pievērs savu ausi un ieklausies, atver savas acis un ieraugi brīnumus, ko atklāj ticība! Nāc, veido sev jaunas acis un ausis! Tu esi aicināts dzirdēt apslēptas lietas, tu esi aicināts saskatīt garīgas patiesības. Nāc, ieraugi, kāds tu vēl neesi, un topi jauns, ieejot jaunajā radīšanā.

Gudrība bija kopā ar tavu Radītāju Tā pirmajos darbos (sal. Sak 8, 22). Bet otrajā radīšanā ar Viņu kopā bija ticība, šajā otrajā dzemdināšanā Viņš par savu pavadoni izvēlējās ticību. Ticība pavada Dievu visā un šodien bez tās nedara neko jaunu.

Bez ticības Kristība ir ūdens; bez ticības dzīvinošie noslēpumi ir maize un vīns; bez ticības skatiena noslēpumi un Gara brīnumi ir nevērtīgi (Filoksēns no Mabugas).
Lasīt tālāk

***

KUNGA PASLUDINĀŠANA

25. marts

Lasīt dienas lasījumus

bilde    Priesteris Daniels Anžs raksta, ka „ar erceņģeļa starpniecību Tēvs uzrunā Mariju, jautājot: „Vai tu vēlētos manam Dēlam dot to, kā man nav? Vai vēlies Viņam dāvāt savas plaukstas, ar kurām Viņš varētu svētīt bērnus; kājas, ar kurām pārstaigāt Galilejas pakalnus; rokas, kurās nest pazudušo avi; plecus, uz kuriem atbalstīt savu krustu; acis, kuras uzlūkotu šīs zemes skaistumu un kuras ļautu sevī atmirdzēt Debesu gaismai; ausis, kurās atbalsotos gan nabagu nopūtas, gan putnu dziesmas; lūpas, kas skūpstītu bērnus un mirstošos; muti, kas dziedātu manu godu un sludinātu manu patiesību; seju, kuru uzlūkojot, cilvēki redzētu mani, savu Tēvu; miesu, kas kļūtu par barību pasaulei; asinis, kas nomazgātu pasauli un paaugstinātu to manā godībā, bet – pats galvenais – vai tu vēlētos Viņam dot savu sirdi? Lai manējā spētu pukstēt tajā ar cilvēkiem tik raksturīgo maigumu.” Līdzīgi kā Mariju arī mūs Dievs izredzējis jau pirms pasaules radīšanas, lai mēs, būdami svēti un nevainīgi Viņa priekšā mīlestībā (sal. Ef 1, 4), kļūtu šīs mīlestības liecinieki.

Lasīt tālāk

***


GAVĒŅA LAIKA III
SVĒTDIENA 
Lasīt dienas lasījumus

bilde     Lūgums, kuru Jēzus izsaka sievietei no Samarijas - Iedod man padzerties” ( 4, 7) - pauž Dieva iejūtību pret katru vīrieti un sievieti, un vēlmi mūsu sirdīs atdzīvināt ilgas pēc šīs dāvanas (sal. 4, 14). Šī Svētā Gara dāvana, kura kristiešus pārveido par patiesiem pielūdzējiem, dara mūs spējīgus lūgt Tēvu garā un patiesībā (sal. 4, 23). Vienīgi šis ūdens spēj remdēt slāpes pēc labsirdības, patiesības un skaistuma. Tikai šis ūdens, ko piedāvā un vēlas dot Dieva Dēls, var apūdeņot mūsu nemiera pilnos dvēseles tuksnešus (sal. Pāvesta emeritus Benedikta XVI Vēstījums 2011. gada Lielajā gavēnī).
Lasīt tālāk


***

v. e. rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskapa jāņa buļa  VĒSTULE  PAR GAVĒŅA REKOLEKCIJĀM

LAI IR SLAVĒTS JĒZUS KRISTUS !
Ļ. cien. katehēti, ticības un kristīgās mācības skolotāji, draudžu ērģelnieki!

bilde    “Lielais gavēnis ir jauns sākums, ceļš, kas ved uz drošu mērķi – augšāmcelšanās Lieldienām, Kristus uzvaru pār nāvi. Un šis laiks mums vienmēr ir uzstājīgs pamudinājums atgriezties: kristietis ir aicināts atgriezties pie Dieva «no visas sirds» (Jl 2, 12), lai nesamierinātos ar remdenu dzīvi, bet augtu draudzībā ar Kungu. Jēzus ir uzticamais draugs, kurš mūs nekad nepamet, jo pat tad, kad grēkojam, Viņš pacietīgi gaida mūsu atgriešanos pie Viņa un ar šo gaidīšanu apliecina savu vēlmi dāvāt piedošanu (sal. Sv. Mises homīlija, 2016. gada 8. jūnijs).

Lielais gavēnis ir piemērots laiks, lai padziļinātu savu garīgo dzīvi, izmantojot tos svētos līdzekļus, ko mums sniedz Baznīca: gavēni, lūgšanu un žēlsirdības darbus, (..) lai mēs atjaunotos, tiekoties ar Kristu, kurš ir dzīvs savā Vārdā, sakramentos un tuvākajā. Kungs, kurš, četrdesmit dienas pavadot tuksnesī, uzvarēja kārdinātāja melus, rāda, pa kādu ceļu mums jāiet. Lai Svētais Gars ved mūs pa īstas atgriešanās ceļu.” (Vēstījums Lielajā gavēnī 2017, nr. 3)

pāvests Francisks


***


GAVĒŅA LAIKA II SVĒTDIENA 
Lasīt dienas lasījumus

bilde Jēzus bieži devās nomaļus, lai lūgšanā pavadītu laiku kopā ar Tēvu. Šajā lūgšanas reizē, būdams augtā kalnā kopā ar Pēteri, Jēkabu un Jāni, Viņš mācekļu priekšā pārveidojās un sāka sarunāties ar Mozu un Eliju (sal. Mt 17, 1-4).

    Vecās derības laikā Mozus bija izraudzīts, lai izvestu Dieva izvēlēto tautu no Ēģiptes un nodotu tai Likumu, bet Elijs bija viens no izcilākajiem vecās derības praviešiem, kurš vētrā uzkāpa debesīs” (2 Ķēn 2, 11). Šie abi Dieva izredzētie, sekojot Dieva norādījumiem, arī piedzīvoja sava veida “pārveidošanos”. Pēc tam, kad Mozus četrdesmit dienas un naktis bija pavadījis lūgšanā Sinaja kalnā, viņam spīdēja seja (sal. Izc 34, 28-29); un Elijs tika “pārveidots”, kad sadzirdēja Dieva balsi maigā vēja brāzmā Horeba kalnā (sal. 1 Ķēn 19, 12). Jēzus apskaidrošanās notikumā Mozus un Elijs personificē Likumu un praviešus.
Lasīt tālāk

***

GAVĒŅA LAIKA I SVĒTDIENA 
Lasīt dienas lasījumus

bildeBaznīca Gavēņa laikā piedāvā trīs “medikamentus”-lūgšanu, gavēšanu, žēlsirdības darbus, kas palīdz pret visām dvēseles un miesas kaitēm. Patiesībā vienīgā un izplatītākā kaite ir neticība, pie kuras noved novēršanās no mīlestības, kas ir Dievs (sal. 1 Jņ 4, 8), un kā rezultātā notiek pievēršanās pasaulei un visiem tās piedāvājumiem: miesas kārībām, acu kārībām un dzīves lepnībai (sal. 1 Jņ 2, 16). Padodoties šiem kārdinājumiem, mēs izjaucam Dieva plānu, kuru Viņš mums paredzējis. Grēks atšķir no Dieva, mēs nedzirdam Viņa balsi, tā kļūst sveša un draudīga (sal. Rad 3, 10), bet ļaunā gara iedvesmas sākam uzskatīt par savām domām. Tādā veidā, klausot ļaunajam garam, cilvēks novirzās no pestīšanas ceļa.
Lasīt tālāk
***

Priesteris Marians Daļeckis mūžībā

bildeŠī gada 26. februārī, svētdien, plkst. 15.15 septiņdesmit deviņu gadu vecumā mūžībā aizgājis Piedrujas draudzes prāvests Marians Daļeckis.

Pr. M. Daļeckis dzimis 1937. gada 27. maijā Kombuļu draudzē, Krāslavas rajonā, Dricānu sādžā. Rīgas metropolijas Garīgajā seminārā mācījies no 1971. līdz 1976. gadam.  Pēc mācībām Rīgas Garīgajā seminārā  1976. gada 30. maijā Rīgā, sv. Jēkaba katedrālē bīskaps Julijans Vaivods viņu ordinēja par priesteri. Primicijas dievkalpojums notika 1976. gada 13. jūnijā Kombuļu baznīcā, kur piedalījās arī M. Daļecka brālis pr. Oļģerts Daļeckis.
                                                               
Priesteris M. Daļeckis kalpojis Bikavas, Strūžānu, Varakļānu, Balbinovas un Krāslavas draudzēs kā vikārs un kā prāvests Indricas, Varnaviču, Bukmuižas, Rundānu un Piedrujas draudzēs.

Bēru sv. Mise
notiks 2. martā, ceturtdien, plkst. 11.00 Piedrujas baznīcā. Apbedīšana Piedrujas baznīcas dārzā.

         “Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam.
Amen.”

***

Pelnu trešdiena

Lasīt dienas lasījumus

bildePelnu trešdiena, kas šogad ir 1. martā, ir viena no svarīgākajām dienām Baznīcas liturģiskajā kalendārā, jo ar to sākas Lielais gavēnis – laiks  kad īpašā veidā un izjusti apceram mūsu Kunga ciešanas un izmeklējam savu sirdsapziņu, lai zinātu, kuri grēki ir īpaši sāpinājuši Jēzu; laiks, kad cenšamies laboties un izjust šīs sāpes, dubultojot gandarīšanas aktus” (svētā Terēze no Kalkutas).
   Lasīt tālāk

***

parastā liturģiskā laika posma VIII svētdiena

Lasīt dienas lasījumus

bilde Pārvaldnieks bija kalps, kuram bija uzticēta   nama pārvaldīšana. Svētais Pāvils izmanto šo vārdu, lai parādītu, ka viņš ir nevis sava, bet Saimnieka [Jēzus] īpašuma pārvaldnieks. Apustuļi ir Kristus īpašuma pārvaldnieki, kuriem uzdots sludināt nevis savas doktrīnas, bet dievišķo Atklāsmi. Pastāv liela atšķirība starp Kristus kalpu un Dieva  noslēpumu pārvaldnieku.
Origēns, komentējot Pāvila 1. vēstuli Korintiešiem, paskaidro, ka jebkurš, kas ir lasījis Svētos Rakstus var būt Kristus kalps, bet, lai būtu par dievišķo noslēpumu pārvaldnieku ir “jāiet dziļumā”. Sv. Pāvils sevi parādīja kā Kristus noslēpumu pārvaldnieku, kad lūdza Timoteju uzkavēties Efesā, lai izpildītu viņa  norādījumus (sal. 1Tim 1, 1-4). Korintā Pāvils rīkojās kā Kristus kalps, savukārt Efesā kļuva par Dieva noslēpumu pārvaldnieku (sal. Ef 3, 1-13).
Lasīt tālāk

***

parastā liturģiskā laika posma VII svētdiena
Lasīt dienas lasījumus

bilde

Pirmajā lasījumā Dievs ar Mozus starpniecību aicina savu tautu uz svētumu: „Esiet svēti, jo es esmu svēts, es – Kungs, jūsu Dievs” (Lev 19, 2). Jēzus, cilvēktapušais Dieva Vārds, atkārto šo aicinājumu: „Esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs” (Mt 5, 48). Šie vārdi mūsos, kas esam Dieva mācekļi, rada izaicinājumu. Tomēr tie nav rezervēti kādai elitei, bet visiem, kuri vēlas būt patiesi laimīgi. Apzinoties savu vājumu un grēcīgumu, aicinājums uz svētumu var šķists kā kāds nesasniedzams mērķis. Tomēr, ieskatoties pirmajā lasījumā un evaņģēlijā, un, rūpīgi tos pārlasot, varam saskatīt ne tikai to, ka Dievs mūs aicina uz svētumu, bet arī  piedāvā konkrētus līdzekļus, lai mēs to sasniegtu. Šajā ceļā uz svētumu nedrīkstam aizmirst Svēto Garu, bez kura visas mūsu pūles un centieni būs veltīgi. Jāņem vērā, ka svētums nav mūsu pašu darbs, bet paklausības Svētajam Garam auglis, mūsu pašu gribēts, bet Svētā Gara paveikts.

 Lasīt tālāk

***

pāvesta franciska vēstījums
2017. gada LIELAJĀ gavēnĪ

Vārds ir dāvana. Otrs cilvēks ir dāvana

Dārgie brāļi un māsas,

Lielais gavēnis ir jauns sākums, ceļš, kas ved uz drošu mērķi – augšāmcelšanās Lieldienām, Kristus uzvaru pār nāvi. Un šis laiks mums vienmēr ir uzstājīgs pamudinājums atgriezties: kristietis ir aicināts atgriezties pie Dieva no visas sirds” (Jl 2, 12), lai nesamierinātos ar remdenu dzīvi, bet augtu draudzībā ar Kungu. Jēzus ir uzticamais draugs, kurš mūs nekad nepamet, jo pat tad, kad grēkojam, Viņš pacietīgi gaida mūsu atgriešanos pie Viņa un ar šo gaidīšanu apliecina savu vēlmi dāvāt piedošanu (sal. Sv. Mises homīlija, 2016. gada 8. jūnijs).

Lielais gavēnis ir piemērots laiks, lai padziļinātu savu garīgo dzīvi, izmantojot tos svētos līdzekļus, ko mums sniedz Baznīca: gavēni, lūgšanu un žēlsirdības darbus. Tā visa pamatā ir Dieva Vārds, ko šajā laikā esam aicināti neatlaidīgāk klausīties un pārdomāt. Šeit es gribētu īpaši pievērsties līdzībai par bagātnieku un nabaga Lācaru (sal. Lk 16, 19-31). Ļausim, lai mūs iedvesmo šī tik ļoti nozīmīgā lappuse, kas mums sniedz atslēgu saprast kā rīkoties, lai sasniegtu īstu laimi un mūžīgo dzīvi, un kas mudina mūs uz vaļsirdīgu atgriešanos.
Lasīt tālāk

* * *

pāvesta franciska vēstījums XXV  pasaules  slimnieku   dienā 2017. GADA 11. FEBRUĀRĪ

Apbrīna par Dieva darbiem:
Lielas lietas man ir darījis Visvarenais.” (Lk 1, 49)

Dārgie brāļi un māsas,

šī gada 11. februārī visā Baznīcā un īpaši Lurdā tiks svinēta XXV Pasaules Slimnieku diena, kurai ir izvēlēts temats Apbrīna par Dieva darbiem: Lielas lietas man ir darījis Visvarenais.” (Lk 1, 49) Šī diena, ko 1992. gadā iedibināja mans priekštecis svētais Jānis Pāvils II un kas pirmo reizi tika svinēta 1993. gada 11. februārī tieši Lurdā, ir izdevība pievērst īpašu uzmanību slimnieku stāvoklim un, runājot vispārīgāk, cietēju stāvoklim. Vienlaikus tā ir pamudinājums tiem, kuri par viņiem rūpējas – sākot ar ģimenes locekļiem, veselības aprūpes darbiniekiem un brīvprātīgajiem – pateikties par no Kunga saņemto aicinājumu palīdzēt slimajiem brāļiem. Bez tam tā ir izdevība Baznīcai atjaunot sevī gara dedzību, lai tādā veidā varētu aizvien labāk veikt šo savas misijas tik ļoti būtisko daļu, kurā ietilpst kalpošana pēdējiem, slimajiem, cietējiem, atmestajiem un atstumtajiem (sal. Jānis Pāvils II, Motu proprio Dolentium hominum, 1985. gada 11. februāris, nr. 1.). Viss, kas šajās dienās notiks Lurdā – lūgšanas, Euharistiskā liturģija un slimnieku svaidīšana, kā arī dalīšanās ar slimajiem un padziļinātas pārdomas par bioētiskajiem un teoloģiski pastorālajiem jautājumiem, noteikti būs jauns, svarīgs ieguldījums šajā kalpošanā.
Lasīt tālāk

* * *

pāvesta franciska vēstījums
54.  pasaules  lūgšanu dienā par aicinājumiem

2017. gada 7. maijā  (Lieldienu IV svētdienā)

Dārgie brāļi un māsas,

iepriekšējo gadu laikā mums bija iespēja pādomāt par diviem kristīgā aicinājuma aspektiem – par pamudinājumu “iziet no sevis”, lai klausītos Kunga balsi, un par to, cik liela nozīme ir ekleziālajai kopienai, kas ir īpašā vietā, kur Dieva aicinājums rodas, tiek dzīvināts un izpaužas.

Tagad, atzīmējot 54. Pasaules Lūgšanu dienu par aicinājumiem, es gribētu pievērsties kristīgā aicinājuma misionārajai dimensijai. Tas, kurš ļauj Dieva balsij sevi piesaistīt  un sāk sekot Jēzum, ss ﷽﷽﷽﷽﷽﷽ngribicināts un izpaušliela nozļoti ātri atklāj sevī neizdzēšamu vēlmi nest Labo vēsti brāļiem, iesaistoties evaņģelizācijā un mīlestības kalpojumā. Visi kristieši pēc savas dabas ir Evaņģēlija misionāri! Patiesi, māceklis nesaņem Dieva mīlestības dāvanu savam mierinājumam; viņš nav aicināts izrādīt sevi, ne arī rūpēties par kāda uzņēmuma interesēm; vienkārši, viņu ir skāris un pārveidojis prieks par to, ka var justies Dieva mīlēts, un viņš nespēj paturēt šo pieredzi tikai sev: “Evaņģēlija prieks, kas piepilda mācekļu kopienas dzīvi, ir misionārais prieks” (ap. pamudinājums Evangelii gaudium, 21).
            Lasīt tālāk

* * *

8. janvāris - kunga kristīšana

Lasīt dienas lasījumus

Pāvests Benedikts XVI ir teicis, „ka Jēzus, ienākot pasaules vēsturē, uzņemas savas tautas kārdinājumus, Mozus kārdinājumus. Viņš piekrīt svētīgajai apmaiņai: Viņš ir ar mieru tikt izdzēsts no dzīvības grāmatas, lai glābtu savu tautu (sal. Izc 32, 32). Tajā Jēzus būs Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. Viņš būs patiesais Mozus, kas ir „Tēva klēpī” (Jņ 1, 18), un uzlūkos Tēvu vaigu vaigā, lai atklātu cilvēkiem. Šīs pasaules tuksnesī Jēzus ir „dzīvā ūdens avots” (Jņ 7, 38), jo Viņš ne tikai izsaka vārdus, bet pats ir dzīvības Vārds, pats ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ 14,6).

Sasniedzis brieduma gadus, Jēzus uzsāk savu atklāto dzīvi, ejot uz Jordānas upi, lai saņemtu no Jāņa grēku nožēlas kristību. Ar šo simbolisko žestu Viņš mums atklāj pazemības ceļu, ko labprātīgi ir izvēlējies, lai izpildītu Tēva gribu. Kristības brīdī, Dieva Dēla pazemīgās mīlestības mirklī, kad atveras debesis un Svētais Gars redzamā veidā atklājas kā balodis, un balss pauž Tēva labo prātu, notiek Trīsvienības atklāšanās, kas apliecina Jēzus dievišķību – Viņš ir solītais Mesija.
            Lasīt tālāk
 



* * *

6. janvāris - kunga epifānija (parādīšanās)

Epifānijas jeb Kunga Parādīšanās svētku dienā Baznīca aicina pārdomāt jaundzimušā Karaļa, kuru, zvaigznes vadīti, devās pielūgt gudrie no Austrumiem, atklāšanos visai cilvēcei. Baznīcas tradīcijā šī diena tiek saukta arī par Triju ķēniņu jeb Zvaigznes dienu.

Šie vīri, kas devās pagodināt un apdāvināt jaundzimušo Ķēniņu, tradicionāli tiek saukti par Austrumu gudrajiem. Mēs bieži par viņiem domājam kā par karaļiem, taču Svētajos Rakstos par to nav nekādas tiešas norādes.

Oriģināltekstā tiek lietots sengrieķu vārds μάγοι (magoi), ar kuru tika apzīmēti persiešu priesteri. Pētnieki uzskata, ka viņi bija Austrumu reliģijas zoroastrisma priesteri, kuri pētīja zvaigznes. Kopš Viduslaikiem tiek uzskatīts, ka viņu vārdi ir Kaspars, Melhiors un Baltazars. Viņu relikvijas glabājās Persijā un tad ar svētās Helēnas, Romas imperatora Konstantīna mātes, starpniecību tika atvestas uz Konstantinopoli, bet 5. gs. no Konstantinopoles uz Milānu un 1163. gadā uz Ķelni. Evaņģēlists Matejs nemin ne viņu vārdus, ne skaitu, bet tikai raksta, ka tika dāvinātas trīs dāvanas: zelts, vīraks un mirres, kas simboliski norāda uz Jēzus karaliskumu, Viņa kalpošanu, ciešanām un nāvi.
            Lasīt tālāk
 


* * *

1. janvāris - vissvētākā jaunava marija, dieva māte

„Mēs atrodamies jauna gada rītausmā. Vienīgi Dievs zina, vai pieredzēsim tā beigas. Mēs lietderīgi izmantosim šo Kunga dāvāto laiku, ja nožēlosim savus pagātnes grēkus un par tiem gandarīsim, ja pieņemsim labus lēmumus nākotnei. Un pielūkosim, lai mūsu lēmumiem tiešām arī sekotu darbi”. Šie svētā Pio no Pjetrelčīnas teiktie vārdi palīdz saprast to, kas ik dienas jādara, lai mēs spētu izpildīt Dieva doto mīlestības bausli – mīlēt Dievu un tuvāko. Vieni mēs to nespēsim īstenot, tāpēc Jaunā gada pirmā diena ir īstais brīdis, lai sevi no jauna uzticētu Vissvētākajai Jaunavai Marijai, kuru Baznīca godina kā Dieva Māti.

Sākot ar 3. gs., kristiešu vidū jau bija pieņemts godināt Mariju kā Dieva Māti. Viņai tika piedēvēts tituls Theotokos, kas nozīmē „Dieva Dzemdētāja” un pirmoreiz minēts Origēna no Aleksandrijas rakstos.
            Lasīt tālāk
 


* * *

30. decembris - svētā ģimene - Jēzus, Marija un Jāzeps, svētki

Reiz Svētajam tēvam Pijam X jautāja: „Kurš aicinājums Baznīcā ir labāks?” Pirms dot atbildi, pāvests novilka no pirksta savu bīskapa gredzenu, palūdza kādam pārim viņu laulības gredzenus un tad, rādot visus trīs gredzenus kopā, teica: „Bez manu vecāku gredzeniem nebūtu arī šī bīskapa gredzena!” Šis simboliskais žests norāda ne tikai uz diviem fundamentāliem aicinājumiem, kas ir Baznīcā – laulību un jaunavību Dieva valstības dēļ (sal. KBK, 1620), bet arī uz pašu šo aicinājumu autoru – trīsvienīgo Dievu.
 
Dievs vēlas, lai ģimenes būtu svētas, jo tikai svēta dzīve, kas sakņojas trīsvienīgā Dieva dzīvē, nodrošina patiesu prieku, kas ir Svētā Gara auglis (sal. Gal 5, 22). Ģimene, kas tiek saukta par „mājas Baznīcu” (sal. KBK, 1656), ir Baznīcas, kas nav nekas cits kā “Dieva ģimene” (sal. KBK, 1655), pamatvienība. Tieši ģimenē iemācāmies komunicēt, mīlēt, piedot un lūgties, iepazīstam Dievu un Jaunavu Mariju. Ģimenes ietvaros iemācāmies vērtības, atšķirt labu no ļauna. Mūsdienās ģimenes institūcija ir apdraudēta, piedzīvo dažādus uzbrukumus un krīzes. Svētā Ģimene – Jēzus, Marija un Jāzeps – netiek saukta par svētu tādēļ, ka tai nebija izaicinājumu, bet ticības un paklausības dēļ.
            Lasīt tālāk 


* * *

28. decembris - nevainīgo bērniņu, mocekļu, svētki

Lasīt dienas lasījumus

„Kad Hērods redzēja, ka gudrie viņu piemānījuši, viņš ļoti apskaitās un nosūtīja pavēli apkaut visus bērnus Bētlemē un visā tās apkārtnē – divus gadus vecus un jaunākus, pēc tā laika, ko viņš bija uzzinājis no gudrajiem” (Mt 2, 16). Svētais Gregors no Nisas raksta, „ka tas ir ciešanu noslēpums, ko attēloja Austrumu gudro pasniegtās mirres; tiek bez žēlastības noslepkavoti jaundzimušie bērni”.

Bērniņi tika noslepkavoti Kristus dēļ, jo pasaulē bija piedzimusi Gaisma, bet Hērodā personificētā tumsa to negribēja uzņemt. Nav iespējams noteikt dienu vai gadu, kad šie bērniņi tika noslepkavoti. Ņemot vērā to, ka laikā, kad Jēzus tika upurēts templī, viņš vēl nebija Ēģiptē, un bērniņi vēl netika noslepkavoti, tad tam vajadzēja notikt ne ātrāk, kā 40 dienas pēc Jēzus dzimšanas. Iemesls, kāpēc šie svētki tiek svinēti Ziemassvētku oktāvas laikā, ir tas, ka viņi atdeva savas dzīvības par jaundzimušo Glābēju. Noslepkavotie bērniņi tiek saukti par svētiem un nevainīgiem ne jau tādēļ, ka viņi nebija grēkojuši. Viņi tādi bija nevis pēc dabas, bet gan pēc viņiem piešķirtās žēlastības. Tā kā Baznīca vienmēr ir saglabājusi stingru pārliecību, ka tie, kas, nesaņēmuši kristību, tiek nonāvēti ticības dēļ tiek kristīti ar savu nāvi Kristum un ar Kristu, un ka šī kristība ar asinīm tāpat kā vēlēšanās saņemt kristību nes kristības augļus, nebūdama sakraments (sal. KBK, 1258), tad, pateicoties izlietajām asinīm Kristus dēļ, šie nevainīgie mocekļi tiek saukti par Baznīcas pirmajiem ziediem, kas kā dāvana tiek pasniegti jaudzimušajam Bērnam Jēzum Ziemassvētkos.
            Lasīt tālāk


* * *

27. decembris - svētā apustuļa jāņa svētki

Lasīt dienas lasījumus

27. decembrī sv. apustuļa Jāņa, „kuru Jēzus mīlēja” (Jņ 13, 23), svētki. Svētais apustulis un evaņģēlists Jānis un viņa brālis sv. Jēkabs, Zebedeja un Salomes dēli, bija dzimuši Betsaidā - Galilejas pilsētā. Kad abi brāļi kopā ar tēvu Ģenezaretes jūras krastā laivā lāpīja tīklus, Jēzus aicināja viņus sev sekot (sal. Mt 4, 21). Viņi bez vilcināšanās, atstājot tēvu un visu, kas tiem pieder, atsaucās Jēzus aicinājumam (sal. Mt 4, 22). Izvēloties no mācekļu vidus 12 apustuļus, Viņš „deva tiem vārdu Boanerges, tas ir, pērkona dēli” (Mk 3, 17).

Jēzus Jāni mīlēja vairāk nekā citus apustuļus. Saskaņā ar Baznīcas tēvu mācību tam par iemeslu bija viņa nevainība, kuru viņš saglabāja neskartu, kā arī maigā mīlestība, ar kādu viņš mīlēja Jēzu. Sv. Akvīnas Toms raksta, „ka viņš tika mīlēts vairāk nekā citi apustuļi, pateicoties šķīstībai”. Svētais Anselms piebilst, „ka Dievs viņam atklāja lielākus noslēpumus nekā pārējiem apustuļiem tāpēc, ka viņš citus pārspēja šķīstībā”. No Svētajos Rakstos atstātajām liecībām ir skaidrs, ka sv. Jānis bija viens no tuvākajiem Jēzus draugiem.
            Lasīt tālāk


* * *

26. decembris - svētā stefana svētki

Lasīt dienas lasījumus

Jēzus, kas piedzima Betlēmē, atdeva savu dzīvību par mums, lai arī mēs, piedzimstot “no augšienes”, caur kristību un ticību savu dzīvību spētu atdot par saviem brāļiem un māsām. Ziemassvētku oktāvas otrajā dienā Baznīca svin svētā Stefana, pirmā kristiešu mocekļa, svētkus. Baznīca priecājas nevis par viņa nāvi, bet par viņa piedzimšanu debesīm. Svētais Jānis Pāvils II par šo dienu izsakās kā par “a dies natalis” jeb dzimšanas dienu, jo, pateicoties Kristus nāvei pie krusta, un Viņa augšāmcelšanās dēļ mocekļa nāve ir piedzimšana debesīm.

Tādēļ, ka viņš Kristus dēļ izlēja savas asinis, diakons tiek saukts par pirmmocekli. Kad Baznīca sv. Stefanu sauc par pirmmocekli, tas izsaka kaut ko daudz dziļāku nekā to, ka viņš hronoloģiski bija pirmais moceklis. Šis apzīmējums sevī ietver arī līdzību sekošanā Kristum kā vienīgajam paraugam.
            Lasīt tālāk


* * *

advents - tas ir laiks labiem darbiem

,,Atcerieties pavadīt kādu laiku ar saviem mīļajiem, jo viņi nebūs ar jums mūžīgi.
Atvēliet laiku mīlestībai, atvēliet laiku sarunām, atvēliet laiku pārdomām.”(Džodžs Karlins)

 

Advents ir labo darbu laiks, kad ikviens aicināts vairāk izrādīt žēlsirdību un mīlestību saviem līdzcilvēkiem. Ir nepieciešams vērīgāk paraudzīties apkārt, atbalstīt tos, kuriem visvairāk kā trūkst. Dāvāt siltu smaidu, labu vārdu, apskāvienu kādam, kas nesaņem pašu nepieciešamāko – mīlestību, jo tā ir vienīgais dārgums, ko  var dāvināt no sirds un par ko nemaksāt  ne centa.

 

Šī gada 16. decembrī Bērnu sociālo pakalpojumu centrā viesojās V. E. Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis un Rēzeknes Katoļu vidusskolas skolēni, vecāki, Jēzus Sirds katedrāles pārstāvji – grupa 20 cilvēku sastāvā, lai tur piedalītos labdarības pasākumā.

            Lasīt tālāk


* * *

ziemassvētku vigilijas oblāšu galda sagatavošana

Ziemassvētku vigilijas (no latīņu valodas "vigilare" - "būt nomodā") vakariņas ievada oblāšu laušana. Šīs ieražas pirmsākums ir pirmo kristiešu  tā saucamās agapes (agape - mīlestības mielasts). Pirms  svētās Mises tie sanesa pie altāra dažādas ēdamās dāvanas - maizi, vīnu, augļus. Daļu no maizes un vīna izlietoja uzreiz, bet pārpalikušais tika izlietots pēc Mises kopējam mielastam. Daļu no šī mielasta dāvanām nosūtīja uz mājām tiem, kuri bija slimi vai kāda cita iemesla dēļ nevarēja piedalīties svētajā Misē. Tas bija visu kopības un mīlestības apliecinājums.

Oblātes cep no augstākā labuma kviešu miltu mīklas. Rietumos jau 4. gadsimtā šādas svētītas maizītes bīskapi sūtījuši viens otram kā mīlestības apliecinājumu. Ticīgie šādu priestera svētītu maizīti nesuši uz mājām. Vēl nesen plaši bija izplatīts ieradums kopā ar Ziemassvētku apsveikuma vēstuli sūtīt arī obklāti. Jaunākos laikos to aizvietoja Ziemassvētku kartiņa ar Betlēmes notikuma attēliem.
            Lasīt tālāk

* * *

baltinavas draudzē
laulātie pāri gatavojas ziemassvētkiem

Adventa ceturtajā svētdienā pēc svētās Mises Baltinavas katoļu draudzes telpās  notika mazās (pēcrekolekciju) grupiņas tikšanās. Piedalījās laulātie pāri, kuri ir izgājuši ”Laulāto Tikšanās” organizētās nedēļas nogales pamata rekolekcijas. Piedalījās arī pāris no Šķilbēnu draudzes. Tāpēc arī tika nolemts nosaukt šo grupiņu par Baltinavas – Šķilbēnu mazo grupiņu.

 

Tikšanās tēma bija “Mūsu Ziemassvētki”, kur laulātie pāri dalījās kādi Ziemassvētki ir bijuši bērnībā un tagad laulībā. Katrs pāris atcerējās, ka arī bērnībā un tagad laulībā piedzīvo lielu gaidīšanas prieku.

 

Mazās grupiņas būtība ir tā, ka mēs tikšanās reizēs dalāmies, liecinām, stiprinām viens otru Dieva dotajā aicinājumā un kopā  lūdzamies.

 

Mēs sirsnīgi pateicamies priesterim Staņislavam Prikulim par atbalstu ģimeņu kopā sanākšanai  un stiprināšanai.

 

Mēs ļoti ceram un ticam, ka mazā grupiņa augs un attīstīsies, jo sēkla ir iesēta.


Jānis un Kristīne Rešņas
"Laulāto Tikšanās"

    Ievietots: 14:25, 22.12.2016.  

* * *

Aglonā norisinājās
"Lautāto tikšanās" 13. animatoru kongress

No 2. līdz 4. decembrim Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas bazilikā notika "Laulāto Tikšanās" animatoru 13. kongress, kas pulcēja animatorus no visas Latvijas.

Šajās tikšanās dienās mēs katrs pārdomājām un dalījāmies par kongresa moto: "Svētīgi tie kalpi, kurus Kungs pārnākot atradīs nomodā" (Lk 12, 37). Vai mēs savā laulībā dzīvojam katru dienu kopā ar Dievu, vai esam ceļā uz svētumu, vai mēs esam liecinieki citiem laulātajiem pāriem. Šajās dienās mēs varējām atjaunot diealogu savā laulībā, kas ir tik ļoti vienkāršs, bet ļoti bieži aizmirsts - lūdzu, paldies un piedod. Mēs esam ļoti paeicīgi Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim par svinēto svēto Misi, kā arī sprediķi, kurā tika uzsvērta ģimenes loma mūsdienu sabiedrībā un ģimenes neaizskaramība. No bīskapa rokām saņēmām īpašu svētību ģimenēm.

Svētdien pēc svētās Mises, Svētā Gara apgaroti un piepildīti un atvadījušies cits no cita un no Dievmātes, devāmies mājās, lai turpinātu darbu "Laulāto Tikšanās" kustībā, ģimenē un ikdienā. Lai Dievs mūs svētī un pavada!


Jānis un Kristīne Rešņas
"Laulāto Tikšanās"

    Ievietots: 15:52, 13.12.2016.  

* * *


Ir izdots jaunais „Māras zemes kalendārs” 2017. gadam, kurā var sekot līdzi Baznīcas liturģiskajam gadam, ik mēnesi smelties garīgo spēku svētās Terēzes no Kalkutas sacītajos vārdos, kā arī ielūkoties fotohronikā, kur iemūžināti svarīgākie notikumi
Rēzeknes - Aglonas diecēzē.
Protams, ne mazāk nozīmīgs ir arī kalendārā atrodamais garīdznieku saraksts un kontaktinformācija.

Kalendāru iespējams iegādāties draudžu grāmatu galdos vai jautājot draudzes prāvestam.

    Ievietots: 16:26, 12.12.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

latviski izdoti vatikāna ii koncila dokumenti

Apustuliskā nuncija Baltijas valstīs Pedro Lopesa Kintana uzruna Rīgas svētā Jēkaba katedrālē:

Dārgie brāļi un māsas!

Vispirms atļaujiet man paust prieku par iespēju šodien būt jūsu vidū un svinēt šo Euharistiju Rīgas katedrālē.

Pateicos V. E. Zbigņevam Stankevičam, kurš ir laipni uzaicinājis mani būt šodien ar jums šajos īpašajos svētkos.

Nesot Svētā tēva svētību, kuru man ir gods pārstāvēt jūsu Valstī, sveicu jūs, un vēlu, lai Kunga miers būtu vienmēr jūsu sirdīs un nāktu pār jūsu kopienām.

Svētdien 20. novembrī, aizverot pēdējās vaļā palikušās Svētās Durvis, Svētais tēvs ir noslēdzis Žēlsirdības jubilejas gadu, kura laikā vēlējās svinēt un atcerēties, ka tieši pirms piecdesmit gadiem, 1965. gada 7. decembrī Pāvils VI noslēdza Vatikāna II koncilu.
            Lasīt tālāk


* * *

adventa III svētdienā baznīca mūs aicina priecāties

Adventa trešā svētdiena, tiek saukta par priecīgo svētdienu, jo Kunga Dzimšanas svētki ir tuvu. Evanģēlijs, kas ir priecīgā vēsts, ir prieka pasludinājums visiem cilvēkiem. Baznīca nav vieta, kur atrodas bēdīgi cilvēki, bet vieta, kur valda prieks, un tie, kuri ir bēdīgi, tajā rod patiesu prieku. Prieks, tāpat kā mīlestība un miers (sal. Gal 5, 22), ir Svētā Gara auglis. Svētais Gars, kurš ir vienīgais patiesa un dziļa prieka Avots, ir spējīgs dot šo Evanģēlija prieku. Šis nav tikai tāds parasts prieks vien, nav tāds, ko pasaule dot (sal. Jņ 14, 27), bet gan tāds, kas piepilda cilvēka sirds dziļumus. ,,Tam par iemeslu ir tas, ka mēs atrodam sevi Dieva apskautus un mīlētus, skaidro pāvests Francisks, ” jo patiess prieks var nāk tikai no Svētā Gara. Tikai Viņš spēj dot dziļu, pilnīgu un ilgstošu prieku, ko vēlas katra cilvēka sirds, ko var piedzīvot tikai attiecībās ar Dievu. Šāds prieks vienmēr ir saistīts ar mīlestību, jo tas nāk no Svētā Gara, kurš pats ir mīletības dāvana, Gara, kas atjauno cilvēkā mīlestību, novērš skumjas un dod prieku, prieku, ko mēs redzam ziedam Evaņģēlijā.  
            Lasīt tālāk


* * *

vissvētākās jaunavas marijas bezvainīgā ieņemšana

Marijas Bezvainīgā ieņemšana ir ticības dogma, kas ir netiešā veidā ir ietverta Svētajos Rakstos, bet kuru skaidri un precīzi ir izteikusi Baznīca: Mēs pasludinām un nosakām, ka doktrīna, kas apgalvo, ka Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai Visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ, it tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa, ir Dieva atklāta doktrīna, tāpēc visiem ticīgajiem tai stingri un pastāvīgi ir jātic.” (Pijs IX, bulla Ineffabilis Deus, 1854. g. 8. decembrī) Lai saprastu šo ticības pateisību, ir jāņem vērā ciešā saistība starp Svētajiem Rakstiem un Baznīcas dzīvo Tradīciju.

            Lasīt tālāk


* * *

adventa laika II svētdiena

Lasīt dienas lasījumus

Līdz Ziemassvētkiem ir atlikušas tikai divarpus nedēļas. Veikali ir piepildīti ar visdažādākajiem labumiem, visapkārt dzirdamas Ziemassvētku dziesmas. Tiek plānotas svinības un gatavoti gardumu. Mūsu cerības un iztēle piepildās ar domām par mājām, par ģimeni un par labi pavadītu laiku.

Visu šo patīkamo sajūtu piepildītām sirdīm, mēs šajā svētdienā lasām par savādu vīru, kurš dzīvo tuksnesī, kurš valkā raupju kamieļādas apģērbu, ēd sienāžus un sauc cilvēkus par odžu dzimumu un saka, ka pār viņiem nāks uguns un sērs, un draud ar cirvi, kas viņus nocirtīs. Evaņģēlija fragments noslēdzas ar to, ka Jānis Kristītājs draud saducejiem un farizejiem ar elli.

Jānis Kristītājs atgādina, ka mums savā dzīvē ir jāpievēr vērība lietām, kuras varbūt esam savā dzīvē neievērojuši, lietām, kas saistās ar Kristus klātbūtni vai arī gluži pretēji – ar šīs klātbūtnes trūkumu.
            Lasīt tālāk

* * *

mūsu ģimeņu nākotne ir mūsu rokās

Sirsnīgs paldies visiem kristiešiem, kuri atsaucās parakstu vākšanas par Eiropas pilsoņu iniciatīvu "Mamma, Tētis un Bērni" aicinājumam!

Uz doto brīdi Latvija ir sasniegusi un pārsniegusi savu parakstu minimumu (6000), taču šobrīd ir ļoti svarīgi turpināt parakstu vākšanu, jo visā Eiropā ir jāsavāc 1 mlj. parakstu. Mums ir jāpalīdz Eiropai piepildīt šo mērķi!

Atgādinām, ka par iniciatīvu var parakstīties līdz 2017. gada 3. aprīlim: http://www.mumdadandkids.eu/lv

Ja jūs vēl nesat uzsākuši parakstu vākšanu, tad vēl var paspēt to izdarīt nākošajās divās nedēļās pēc dievkalpojumiem vai citiem pasākumiem. Izdrukājiet papīra VEIDLAPAS, sagatavojiet vienu galdu un pildspalvas, ziņojumu daļā īsi pastāstiet par iniciatīvas būtību un aiciniet cilvēkus parakstīties.

    Ievietots: 12:37, 28.11.2016.                                                               Biedrība "Asociācija Ģimene"


* * *

kāpēc svētki nesākas uzreiz?

Ja mēs tiekam ielūgti ciemos, vajadzīgs laiks, lai sagatavotos - atrastu piemērotu dāvanu, izdomātu apsveikuma vārdus, paši sapostos. Vēl vairāk laika nepieciešams, ja ciemiņi jāuzņem mums. Tad jāuzkopj mājoklis, jāgatavo cienasts, jāizplāno vakars tā, lai ikviens justos gaidīts un negarlaikotos. Bet Ziemassvētkiem nepieciešama īpaša gatavošanās, jo pie mums katra ciemos nāk Kristus – Dieva Dēls. Nāk ne jau tikai Ziemassvētkos, kad priecājamies par Viņa dzimšanas dienu, bet nāk pastāvīgi – vienmēr, kad Viņu gaida. Tādēļ pirmssvētku laiku dēvē par Adventu – atnākšanu. Lai Viņu pienācīgi uzņemtu, nepietiek ar iztīrītu māju, klātiem galdiem un iesaiņotām dāvanām. Kaut arī ir patīkami svētkus svinēt tā, ka nekā netrūkst, Kristum tas nemaz nav tik būtiski. Svarīgāk ir, kas notiek mūsu prātā un sirdī. Vispirms jāuzpoš šīs vietas. Kā to paveikt?

            Lasīt tālāk

* * *

ir noslēdzies  dieva žēlsirdības ārkārtējais jubilejas gads

2015. gada 8. decembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos, pāvests Francisks ar bullu "Misericordiae Vultus" un Svēto durvju atvēršanu izsludināja Žēlsirdības ārkārtas Jubilejas gadu, kas noslēdzās šī gada 20. novembrī, Kristus Vispasaules Karaļa svētkos. 

Šī gada devīze bija "Žēlsirdīgi kā Tēvs", kas ņemta no līdzības par pazudušo dēlu un tēvu, kurš dēlu žēlsirdīgi atkal uzņēma mājās, neskatoties uz viņa pagātnes kļūdām. Šajā gadā pāvests aicināja pievērst īpašu vērību žēlsirdībai gan citam pret citu, gan arī pret radīto pasauli kopumā. 

Latvijas Baznīcā Žēlsirdības gads tika noslēgts 21. novembrī Aglonas bazilikā. Svēto Misi kopā ar Latvijas bīskapiem un priesteriem svinēja apustuliskais sūtnis Baltijas valstīs V. E. arhibīskaps Pedro Lopess Kintana. 

    Ievietots: 10:39, 07.11.2016.                                                                                             radieceze.lv


* * *

latvijas republikas proklamēšanas 98. gadadienas svētku pasākums rēzeknes katoļu vidusskolā

2016. gada 17. novembrī  Rēzeknes Katoļu vidusskolā notika svinīgs pasākums, kas bija veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinībām. Uzrunājot skolotājus, skolēnus un citus viesus, skolas dibinātājs V. E. bīskaps Jānis Bulis sacīja, ka valsts esam mēs paši un ka tikai no mums ir atkarīgs, kāda ir mūsu valsts tagadne un vēl jo vairāk, kāda nākotne mūsu zemi sagaida. 

Skolas direktore Marija Mickāne, sveicot svētkos, atgādināja par Latgales kongresu, kas notika 1917. gadā Rēzeknē un kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Zemgales latvieši ir viena tauta, ar kopīgām tradīcijām un vērtībām un ka viņiem ir jāapvienojas vienā valstī. Tas arī musdienās mudina būt patriotiskiem un vienotiem, veicinot valsts izaugsmi.

Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze