kunga debeskāpšana
Cisterciešu
abats Geriks no Iņī, apcerot Kristus debeskāpšanas notikumu, raksta: „Šajā
dienā Kristus, mācekļiem redzot, pacēlās debesīs.” (sal. Apd 1, 10) Sev līdzi Jēzus pacēla arī mācekļu sirdis, iededzot
tajās mīlestību pret sevi un apsolot, ka reiz arī viņu miesa līdzīgā veidā
pacelsies debesīs. Patiesi, šodien Kristus paceļas augstāk par ķerubiem un lido
ar vētras spārniem (sal. Ps 17, 11).
Viņa spēks ir varenāks par eņģeļu spēku.”
Pēc augšāmcelšanās, kad Jēzus četrdesmit dienas vairākkārt bija parādījies mācekļiem, runājis par Dieva valstību un ar tiem ieturējis kopīgu maltīti, Viņš pavēlēja mācekļiem neaiziet no Jeruzalemes pirms Svētā Gara atnākšanas (sal. Apd 1, 3-4). Pēc tam Viņš mākonī tika pacelts debesīs (sal. Apd 1, 9). Debeskāpšana tiek parādīta kā pēdējais notikums Galilejā, ar kuru noslēdzas evaņģēlista Marka liecība par Jēzu (sal. Mt 28, 16-20).
Īsi pirms debeskāpšanas Jēzus gribēdams, lai visi
būtu vienībā ar Dievu, sūtīja apustuļus misijā darīt par mācekļiem visas
tautas, kristot tās Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā un mācot pildīt
visu, ko Viņš ir pavēlējis (sal. Mt 28, 19 ).
Kungs Jēzus savus apustuļus sūtīja pie visiem cilvēkiem,
visām tautām un visām šīs pasaules vietām. Apustuļu personā Baznīca saņēma
vispārēju misiju, kurai nav robežu un kura attiecas uz pestīšanu visā tās
veselumā, atbilstoši Kristus atnestajai dzīvības pilnībai (sal. Jņ 10, 10). Baznīca tika sūtīta „atklāt Dieva mīlestību un vēstīt to visiem
cilvēkiem un tautām” (Dekrēts, Ad gentes,
49).
Tā ir viena vienīga misija, kurai ir viens un tas pats avots un mērķis, taču tā ietver dažādus uzdevumus un darbības veidus. Pirmkārt, pastāv misionārā darbība, ko, atsaucoties uz Koncila dekrētu, saucam par misiju ad gentes; te ir runa par Baznīcas pamatdarbību, kas ir tās galvenā darbība un kas nekad nebūs pabeigta. Proti, Baznīca „nevar izvairīties no pastāvīgās misijas nest Evaņģēliju cilvēkiem – miljoniem vīriešu un sieviešu –, kuri vēl līdz šim nepazīst Kristu, cilvēka Pestītāju. Tieši šo specifisko misionāro uzdevumu Jēzus uzticēja un ik dienas no jauna uztic savai Baznīcai (sv. Jānis Pāvils II, Apustuliskais pamudinājums Christifideles laici, 35).
Tā ir viena vienīga misija, kurai ir viens un tas pats avots un mērķis, taču tā ietver dažādus uzdevumus un darbības veidus. Pirmkārt, pastāv misionārā darbība, ko, atsaucoties uz Koncila dekrētu, saucam par misiju ad gentes; te ir runa par Baznīcas pamatdarbību, kas ir tās galvenā darbība un kas nekad nebūs pabeigta. Proti, Baznīca „nevar izvairīties no pastāvīgās misijas nest Evaņģēliju cilvēkiem – miljoniem vīriešu un sieviešu –, kuri vēl līdz šim nepazīst Kristu, cilvēka Pestītāju. Tieši šo specifisko misionāro uzdevumu Jēzus uzticēja un ik dienas no jauna uztic savai Baznīcai (sv. Jānis Pāvils II, Apustuliskais pamudinājums Christifideles laici, 35).
sv. Jānis Pāvils II, Enciklika Redemptoris Missio, 31.
______________________________________________________________________
Copyright © 2013-2019 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze