KRĀSLAVAS SVĒTĀ LUDVIGA ROMAS KATOĻU BAZNĪCA
Grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters laikā no 1755. līdz
1767. gadam koka baznīcas vietā uzcēla lielu joniešu stila mūra dievnamu, kas
bija paredzēta kā Livonijas – Piltenes bīskapa katedrāle, taču, 1772. gadā
notiekot pirmajai Polijas pārdalīšanai, Krāslava kā visa pārējā Latgale tika
pievienota Krievijas impērijai.
Misionāri lazaristi, kas Krāslavā ieradās 1755. gada 29.
decembrī, 1756. gadā līdz ar baznīcas būvi uzsāka klostera celtniecību un 1757.
gadā Krāslavā atvēra Garīgo semināru, kas bija pirmā augstākā mācību iestāde
Latvijā. Baznīcā ir atsevišķa Svētā Donata kapela, kurā atrodas svētā
relikvijas. Zem baznīcas atrodas grāfu Plāteru dzimtas kapenes.
Draudzes lielākie svētki ir svētā mocekļa Donata 40 stundu atlaidas. Šos svētkus 1790. gadā iedibināja pāvests Pijs VI. Kopš tā laika šīs svinības notiek ik gadu pirmajā svētdienā pēc svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem, iesākoties jau divas dienas pirms tam.
