Menu:



















svātdĪna, 11. novembris

PYRMAIS LASEJUMS 1 Kēn 17, 10-16

Nabadzeigō atraitne pabaroj pravīti Eliju.

LASEJUMS NU KĒNEŅU PYRMŌS GRŌMOTAS

Tamōs dīnōs:

Pravīts Elija cēlēs un aizgōja uz Sareptu. Kod jys nūnōce pi piļsātas vōrtim, tur beja kaida sīvīte, atraitne, kura laseja žogorus. Un jys, pasaucis jū, jai saceja: «Īdūd maņ mozlīt yudiņa kaidā traukā kū maņ padzert». Kod jei aizgōja atnest, jys sauce tai nūpakaļ, saceidams: «Atnes maņ, lyudzu, sovā rūkā ari kyumūsu maizes.» Jei atbiļdēja: «Tik teišam kai Kungs, tovs Dīvs, dzeivoj: maņ nav maizes, izjemūt napylnu sauju myltu skreinē un krūzē mozlīt eļļas. Lyuk, es savōkšu pōrs molkas gobolus, lai ītu un tū sagatavōtu sev un sovam dālam. Mes tū apsēsim un pēc tam nūmērsim.» Bet Elijs jai saceja: «Nasabeisti, bet ej un dori, kai esi sacejuse. Tūmār vyspyrms maņ sagatavoj nu šim myltim nalelu plōcini un atnes tū maņ. Sev un sovom dālam sagatavōsi vālōk. Jō tai soka Kungs, Izraeļa Dīvs: Myltu skreine naizseiks, ni ari eļļas krūze kļyus tukša leidz pat tai dīnai, kod Kungs dūs leitu vērs zemes.» Jei aizskrēja un dareja, kai Elijs beja sacejis, un ēde jei un jys, un vyss jōs noms daudzas dīnas. Myltu skreine naizseika, un eļļas krūze nakliva tukša saskaņā ar Kunga sūlejumu, kū jys beja devis caur Eliju.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 146 (145)

Refrens: Teic, muna dvēsele, Kungu. (R. 1) vai: Alleluja.

6 Kungs uzticeibu sorgoj uz myužim,

7 nas taisneibu apspīstim,

dūd izsolkušajim maizi.

Kungs breivus dora važōs īkoltūs.

Refrens

8 Kungs atdūd oklajim gaismu,

Kungs paceļ nūmōktūs,

Kungs mīļoj taisneigūs,

9 Kungs sorgoj svešinīkus;

Refrens

bōriņus un atraitnes jys atbolsta,

bet izjauc grēcinīku ceļu.

10 Kungs vaļdeis myužeigi,

tovs Dīvs, Sion, – paaudžu paaudzēs.

Refrens

 

ŪTRAIS LASEJUMS Ebr 9, 24-28

Kristus vīnreizejais upuris.

LASEJUMS NU VĒSTULES EBREJIM

Kristus ir īgōjis navys rūkom darynōtā svētneicā, kas ir patīsōs svētneicas attāls, bet ir īgōjis pošōs debesīs, lai tagad myusus aizstōvātu Dīva vaiga prīškā, bet na tōpēc, lai sevi vairōkkōrt upurātu, kai tū dora augstais prīsters, kas ik godu īīt Svātajā Vītā, nasdams svešu asni. Cytaidi kūpš pasauļa sōkuma jam byutu bejis daudzkōrt jōcīš. Bet tagad, laiku beigōs, jys ir pasarōdejis vīnu reizi, lai, sevi upurejūt, izdeļdeitu grāku. Un, kai cylvākam ir nūlykts vīnreiz mērt, bet pēc tam tīsa, tai ari Kristus ir vīnreiz upurāts, lai daudzim izpērktu grākus. Ūtrreiz jys pasarōdeis navys sakarā ar grāku, bet lai atpesteitu tūs, kas jū gaida.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt 5, 3

Alleluja.

Svēteigi tī, kas nakōroj pēc montas,

jō jim pīdar dabasu vaļsteiba.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mk 12, 38-44

Atraitnes grasis.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS

Tymā laikā:

Jezus mōceidams saceja ļaudim: «Sorgojitēs nu Rokstu zynōtōjim, kam pateik staigōt garōs drēbēs un tikt sveicynōtim tērga laukumā, un synagogōs sēdēt gūda vītōs un pyrmajōs vītōs mīlastūs. Jī aprej atraitņu mōjas un ōriškeibas dēļ skaita garas lyugšonas. Jī jo borgōku sajims sprīdumu.» Un Jezus, sādādams īpretim traukam, redzēja kai ļaudis mete naudu upuru traukā. Un daudzi bogōtī mete daudz. Bet kaida naboga atraitne atnōkuse īmete divus mozus naudas gabaleņus, kas ir vīns grasis. Un jys, pīaicynōjis sovus mōcekļus, jim saceja: «Patīši es jums soku: «Šei nabadzeigō atraitne īmete vairōk par vysim, kas mete upuru traukā. Jo vysi mete nu tō, kas jim palyka pōri, bet jei upurēja nu sovas nabadzeibas vysu, kas jai beja – vysu sovu uzturu.»

Tys ir Kunga vōrds.



Lasejumi vysam mēnešam













Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze