Apskaidrošanās brīdī „Viņa seja kļuva spoža kā saule” (Mt 17, 2) – tas norāda uz Evaņģēlija spožumu. Viņa baltās drēbes (sal. Mt 17, 2) norāda uz Baznīca šķīstību, kā to ir sacījis pravietis: „Kaut arī jūsu grēki būtu kā karmīns, tie kļūs balti kā sniegs, un kaut arī tie būtu sarkani kā purpurs, tie paliks kā vilna.” (Is 1, 18) Mozus un Elijs sarunājās ar Viņu (sal. Mt 17, 3) – par Jēzu runā Likums un Pravieši, ko reprezentē Mozus un Elijs (sal. svētais Augustīns, Homīlija 29, 1).

    Pēteri tik ļoti valdzināja kalna vientulība un redzētais, ka viņš, kas jau bija noguris no dzīves virs “zemes”, atrazdamies uz kalna, vēlas uzcelt trīs teltis – vēlas tur palikt. Tam ir arī simboliska nozīme: viņš vēlējās uzcelt trīs teltis, bet ne vienu, jo vēl nezināja, ka Likums un Pravieši piepildās Kristū. Taču balss no mākoņa, Pēterim vēl runājot, saka: „Šis ir mans mīļotais Dēls, Viņu klausiet.” (Mt 17, 5) Tēvs apliecina šo patiesību. Ikreiz, kad lasām Evaņģēliju, kas mums ir kā mākonis, kas atklāj Dieva godību, ņemsim vērā Tēva balsi un klausīsim Viņu, klausīsim, ko Jēzus mums vēlas pateikt, un darīsim tā, kā Viņš saka, un cerēsim uz visu to, ko Viņš mums ir apsolījis (sal. svētais Augustīns, turpat).