Vecās derības laikā attiecības starp Dievu un Viņa tautu ir raksturotas kā laulības derība: Dievs ir dievišķais Līgavainis un Izraēlis – Viņa Līgava. Derība, kas tika noslēgta Sinaja kalnā, tiek pielīdzināta laulības derībai starp līgavaini un līgavu. Izraēļa pārkāpumi, pielūdzot zelta teļu un darot citas ar elkdievību saistītas lietas, tika uzskatīti kā šīs laulības derības laušana (sal. Ez 16, 59). Dievs, kas vienmēr ir uzticīgs dotajiem solījumiem, nepameta savu Līgavu, bet ar praviešu starpniecību (sal. Jer 3, 20; Hos 2, 16) apsolīja tai piedot un noslēgt jaunu laulības derību: „Es atjaunošu savu derību ar tevi, un tu zināsi, ka es esmu Kungs.” (Ez 16, 62) Pateicoties jaunajai derībai, Izraēlis un visas tautas ne tikai iegūs piedošanu, bet arī tiks ievesti mūžīgā vienībā ar Dievu.

Jānis Kristītājs identificē Jēzu kā Līgavaini (sal. Jņ 3, 28-30), Jaunava Marija lūdz Jēzum jauno pestīšanas vīnu (sal. Jņ 2, 1-11). Jēzus publiskās dzīves trīs gadi ir kā nedēļu garas kāzu svinības, tāpēc Viņa mācekļi, kuri tiek saukti par Līgavaiņa vedējiem, šajā laikā negavē (sal. Mk 2, 19-20). Kāzu dienā – Lielajā piektdienā – Jēzus, mirstot uz krusta, atjauno šo pagātnē lauzto derību ar savu Līgavu.

Pirmajā laulībā Ieva tika radīta no Ādama sāna. Jaunajā un mūžīgajā laulībā, jaunā Līgava-Baznīca tika radīta no Jēzus sāna. Līdzīgi kā Ādams gulēja dziļā miegā, un Dievs no viņa sāna izveidoja sievieti, tāpat arī Jēzus – jaunais Ādams (sal. 1 Kor 15, 45), aizmieg dziļā nāves miegā, un no Viņa sāna izplūst asins un ūdens, kas ir sākums un pamats Kristus laulībai ar Baznīcu. Uz krusta Baznīcai tika dotas divas dāvanas: Svētā Gara dzīvinošais ūdens Kristības sakramentā un dzīvību dodošās Jēzus Asinis Euharistijas sakramentā. Ievai no Ādama sāna tika dota dabiskā dzīve, Baznīcai no Kristus sāna caur ūdeni un asinīm tika dota pārdabiskā dzīve.

Jēzus un Viņa Līgavas kāzas ir sākušās, bet tās nav noslēgušās. Laiku beigās mēs svinēsim Jēzus un Viņa Līgavas mūžīgās kāzas. Pašlaik Jēzus savai Līgavai gatavo vietu. Viņš ir Līgavainis, kas nāks negaidīti (sal. Mt 25, 1-13) un savus viesus ievedīs mūžīgajā kāzu mielastā. Šie svētki ir Jēra kāzu mielasts (sal. Atkl 19, 6-9). Pašlaik Jēzus ir nesaraujami vienots ar Baznīcu Euharistijā.