rūgtās asaras

Pārdomāsim mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanas un upurēsim tās debesu Tēvam Viņa dievišķās Majestātes godam un slavai, pateicoties par bezgalīgo mīlestību uz cilvēkiem, jo „Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu, lai Tas glābtu cilvēkus no grēkiem”. Mūsu dēļ Jēzus cieta un nomira pie krusta.

Šīs pārdomas veltīsim arī Vissvētākās Jaunavas Marijas, Sāpju Mātes, godam, lūdzot viņas patvērumu un aizbildniecību.

 

Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,

Manu sirdi skumjām pildiet.

 

Raudiet, manas acis, raudiet,

Sāpēm sevi nežēlojiet.

 

Nobāl saule, zvaigznes tālās,

Nodreb zeme visās malās.

 

Kapu vietas vaļā veras,

Dieva svētie augšāmceļas.

 

Visai dabai skumjās līdzi

Debess eņģeļi raud visi.

 

Visur, kurp vien acis raugās,

Skumjas redzu ļaužu sejās.

 

Pestītāja rūgtā nāve

Sirdīs ielej dziļas sāpes.

 

Kristus mokas, viņa rētas

Dvēselei būs mūžam svētas.

 

Jēzu, upuris Tavs rūgtais

Mūs no nāves atpestījis.

 

Jēzu, ļauj, lai līdzi eju

Es ar Tevi krustaceļu.

Pirmā daļa
Otrā daļa
Trešā daļa