Menu:


















PIRMĀ DAĻA
 




Pārdomāsim mūsu Pestītāja ciešanas no lūgšanas Ģetzemanes dārzā līdz viņa netaisnīgai apvainošanai jūdu augstās tiesas priekšā. Kunga Jēzus ciešanu nopelnus upurēsim debesu Tēvam par svēto katolisko Baznīcu, par mūsu visaugstāko ganu pāvestu un visiem garīdzniekiem, lai izlūgtos Dieva svētību viņu darbam.

 
 




HIMNA

 
Sāpes un žēlas manu sirdi nomāc,
Ciešanu gaitas Jēzus Kristus iesāk.
Viņš Olīvdārzā lūdzas nāves bailēs
Un asins sviedrus lej.
 
Nododot Kungu, Jūdass viņu skūpsta,
Un karavīri virvēm viņu saista.
Par mūsu grēkiem gandarīt ir nācis
Pats Dievs vistaisnīgais.
 
Redzu, kā bendes Pestītāju šausta,
Negantā priekā viņu miesu moka,
Tie Kungu Dievu, lielo un mūžīgo,
Ar ērkšķiem vainago.
 
Raug, Pestītāju ietērpj baltās drānās,
Izsmejot viņu, sveicina un klanās.
Kaut gan Dievs dāvā svētlaimi augstāko,
To zaimi atalgo.
 
Kungs Jēzu, Tevi pazemīgi lūdzam,
Liec, lai no grēkiem atraisīti kļūstam,
Lai saprast spējam, cik daudz Tu mums devi,
Nesot šo upuri.


DVĒSELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU

 
Jēzu, krusta nāvē briesmīgā
Gāji pazemīgi.
Mans mīļais Jēzu!
 
Jēzu, aizejot mums atstāji
Dievmaizē sevi.
Mans mīļais Jēzu!
 
Jēzu, Olīvdārzā vientuļi
Debess Tēvu lūdzi.
Mans mīļais Jēzu!
 
Jēzu, savu ļaužu atstāta
Tava dvēs'le skuma.
Mans mīļais Jēzu!
 
Jēzu, viens no Taviem mācekļiem
Nodevējs bij' kļuvis.
Mans mīļais Jēzu!
 
Jēzu, bendes Tevi sasēja,
Zobojās un smēja.
Mans mīļais Jēzu!
 
Jēzu, mūsu dēļ Tu apvainots,
Nelietīgi zaimots.
Mans mīļais Jēzu!
 
Jēzu, bezdievīgā izsmieklā 
Tevi veda tiesā.
Mans mīļais Jēzu!
 
Jēzu, visu cieti klusībā,
Pazemībā svētā.
Mans mīļais Jēzu!
 
Jēzu, atpestīji cilvēkus,
Piedevi tiem grēkus.
Mans mīļais Jēzu!
 
Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts! Pestītājs un Dievs!
   
 
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
 
Ak, es Pestītāja Māte:
Acīs asaras un sāpes,
Sirdi dziļas skumjas māc.
 
Māte, svētā, godinātā,
Kunga Dieva izvēlētā,
Kādēļ noskumusi tā?
 
Kā lai neesmu noskumusi,
Sāpes ciešot, nogurusi?
Zobens ass man sirdi griež.
 
Jaunava, vismīļā, saki,
Kādas bēdas nomāc Tevi,
Kas Tev sirdi ievaino?
 
Redzu savu mīļo Dēlu,   
Asins sviedros lūdzot Dievu,
Krusta nāvi paredzot.
 
Māte, Tavu mīlestību
Lūdzos sev kā žēlastību,
Ļauj, lai es to mantoju.


TU KAS ESI CIETIS
 
Tu kas esi cietis
Par mums grēciniekiem,
Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais,
Apžēlojies par mums!
 
Un Tu, kas tās sāpes
Esi līdz cietusi,
Ak, Marija, Dieva Māte,
Lūdz(i) Dievu par mums!

Copyright © 2013-2016 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze