Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā tiek
runāts, kā, gaidot debesu valstību, ir jāuzvedas Jēzus mācekļiem. Iepriekšējās
nodaļās un pagājušās svētdienas Evaņģēlijā
Jēzus mācīja, ka nav iespējams paredzēt debesu valstības atnākšanu. Tādēļ Viņa
mācekļiem ir jāpaliek nomodā un jābūt gataviem satikt Cilvēka Dēlu jebkurā
laikā.
Jēzus šajā līdzībā runā par kristīgo
māceklību, izmantojot ekonomiskas metaforas. Pirms došanās ceļojumā, saimnieks
uztic saviem kalpotājiem dažādu skaitu talentu, atbilstoši katra spējām. Talents bija monēta ar augstu vērtību.
Atgriežoties no ceļojuma, saimnieks redz, ka pirmais un otrais kalpotājs ir
dubultojuši saņemto naudu, un abi saņem atlīdzību. Savukārt, trešais kalpotājs ir tikai saglabājis saņemto, jo
baidījās to pazaudēt. Viņš nebija nemaz riskējis, pat neieguldīja naudu bankā,
lai nopelnītu procentus. Šis kalpotājs tiek sodīts, un viņa talents tiek atdots
tam, kurš bija nopelnījis vislielāko summu.
Lasot šo līdzību pagājušas svētdienas
līdzības par gudrajām un negudrajām jaunavām, redzam, ka Dieva spriedums
balstīsies uz kalpojumu, ko mēs sniedzam Dievam un cits citam, saskaņā mums
sniegtajām Dieva dāvanām. Mūsu dāvanas jeb talanti ir mums dāvāti, lai mēs
kalpotu citiem. Ja mēs šīs dāvanas neizmantosim, Dieva spriedums mums būs
bargs. Turpretī, ja mēs šīs dāvanas lietosim, kalpojot debesu valstības vārdā,
mēs tiksim apbalvoti un mums uzticēs vel lielākas lietas.
Šis Evaņģēlija fragments mums atgādina, ka kristīgais garīgums nav neaktīvs. Mūsu lūgšanu dzīve palīdz saskatīt mums dāvātās Dieva dāvanas. Lūgšanai un spējai saskatīt jānoved mūs pie savu dāvanu izmantošanas, kalpojot Dievam un savam tuvākajam. Dieva žēlastība ļauj mums būt līdzdalīgiem Dieva valstības kalpošanā.
Ievietots: 17:24, 18.11.2017.
radieceze.lv