Menu:














6. JANVĀRIS - KUNGA EPIFĀNIJA (PARĀDĪŠANĀS)


Dienas lasījumi

Epifānijas jeb Kunga Parādīšanās svētku dienā Baznīca aicina pārdomāt jaundzimušā Karaļa, kuru, zvaigznes vadīti, devās pielūgt gudrie no Austrumiem, atklāšanos visai cilvēcei. Baznīcas tradīcijā šī diena tiek saukta arī par Triju ķēniņu jeb Zvaigznes dienu.

Šie vīri, kas devās pagodināt un apdāvināt jaundzimušo Ķēniņu, tradicionāli tiek saukti par Austrumu gudrajiem. Mēs bieži par viņiem domājam kā par karaļiem, taču Svētajos Rakstos par to nav nekādas tiešas norādes.

Oriģināltekstā tiek lietots sengrieķu vārds μάγοι (magoi), ar kuru tika apzīmēti persiešu priesteri. Pētnieki uzskata, ka viņi bija Austrumu reliģijas zoroastrisma priesteri, kuri pētīja zvaigznes. Kopš Viduslaikiem tiek uzskatīts, ka viņu vārdi ir Kaspars, Melhiors un Baltazars. Viņu relikvijas glabājās Persijā un tad ar svētās Helēnas, Romas imperatora Konstantīna mātes, starpniecību tika atvestas uz Konstantinopoli, bet 5. gs. no Konstantinopoles uz Milānu un 1163. gadā uz Ķelni. Evaņģēlists Matejs nemin ne viņu vārdus, ne skaitu, bet tikai raksta, ka tika dāvinātas trīs dāvanas: zelts, vīraks un mirres, kas simboliski norāda uz Jēzus karaliskumu, Viņa kalpošanu, ciešanām un nāvi.

Trīs Austrumu gudrie simbolizē Dieva meklētājus no visām zemēm un tautām. Pirms viņi uzsāka savu ceļojumu uz Betlēmi, lai pielūgtu Jēzu, viņi bija zvaigžņu pētnieki. No Persijas līdz Betlēmei viņiem nācās veikt ceļa posmu, kas aizņēma vairākus mēnešus. Tas simboliski norāda uz šo iekšējo ceļojumu – garīgu ceļu savās sirdīs no pagānisma līdz Jēzus pielūgsmei. Viņus vadīja Dieva žēlastība, pateicoties kurai, viņi nonāca pie ticības avota. Sākumā šie ceļotāji, vēl nepazīdami Jēzu, sekoja zvaigznes gaismai. Tieši sastapšanās ar jaundzimošo Karali darīja viņus patiesi gudrus, kā rezultātā viņi atgriezās mājās pa citu ceļu (sal. Mt 2, 12), jo tagad viņi sekoja Jēzum, ko bija pieņēmuši savā sirdī.

Dievs, kas ir mīlestība (sal. 1 Jņ 4, 8) un patiesība (sal. Jņ 14, 6), „grib, lai visi cilvēki būtu atpestīti un nonāktu līdz patiesības pazīšanai” (1 Tim 2, 3-4). Viņš vēlas, lai ikviens, kurš no sirds Viņu meklē, Viņu atrod. Tādēļ Baznīca apliecina, ka visi „tie, kuri savas nezināšanas dēļ nepazīst Kristus Evaņģēliju vai Viņa Baznīcu, bet tomēr no sirds meklē Dievu un, žēlastības mudināti, ar savu rīcību, savas sirdsapziņas vadīti, cenšas izpildīt Viņa gribu, var iemantot mūžīgo pestīšanu” (sal. Lumen Gentium, 16). Tas, protams, nenozīmē, ka Baznīcai jāpārstāj sludināt Evaņģēliju. Jēzus pirms uzkāpšanas debesīs pavēlēja sludināt Evaņģēliju visām tautām (sal. Mt 16, 15). Baznīcas misija un aicinājums ir palīdzēt cilvēkiem viņu ceļā pie Jēzus, Viņu iepazīt, doties Viņam pretī. Atcerēsimies, ka šie Austrumu gudrie nebija Dieva izvēlētās jūdu tautas locekļi, taču Dievs tieši viņus izraudzīja, lai atklātu tiem savu Dēlu.

    Ievietots: 13:14, 05.01.2018.                                                                                  radieceze.lv
Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze