Menu:


















vissvētākās jaunavas marijas bezvainīgā ieņemšana

,,Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā”. Daudzus gadsimtus miljoniem reižu dienā Vissvētāko Jaunavu Mariju ticīgie sveicina ar erceņģeļa vārdiem, kas no jauna izskan šo svinību Evaņģēlija fragmentā. Baznīcas bērni no erceņģeļa Gabriela vārdiem mācās, ka Dieva žēlastības noslēpuma pilnība atklājās Vissvētākajā Marijā. Svētais apustulis Pāvils māca, ka Tēvs savā iemiesotajā Dēlā lika iemājot visai pilnībai (sal.  Kol 1, 12 – 20), kas izlūst no Kristus un izplatās Viņa mistiskajā Miesā, kas ir Baznīca. Pirms Kristus nonākšanas miesā vienreizējā un neatkārtojamā veidā Kristus pilnība nonāca pār Mariju, kura kopš mūžības bija izraudzīta kļūt par Dieva Māti.

Šīs dienas pirmajā lasījumā tiek atgādināts par Ievu – visu dzīvo māti. Baznīcas tēvi Marijā saskatīja jauno Ievu, kura atraisa pirmās sievietes sasieto mezglu. Marijas paklausība atraisīja Ievas nepaklausības mezglu. Tāpat kā Ieva tika radīta šķīstībā un integritātē, tāpat arī jaunā Ieva tika brīnumaini pasargāta no iedzimtā grēka ēnas, jo viņai bija jādāvā cilvēcība Vārdam, kurš iemiesojās mūsu dēļ.

Svētīgais pāvests Pijs IX 1854. gada 8. decembrī izsludināja Dieva atklātu dogmu, ka Vissvētākā Jaunava Marija ,,viņas ieņemšanas pirmajā mirklī caur vienreizēju Dieva piešķirtu  privilēģiju un žēlastību, Jēzus, cilvēces Pestītāja, nopelnu dēļ tika pasargāta no ikvienas grēka ēnas” (Denz-Schonm., 2083). Dogmas oficiāla izsludināšana notika salīdzinoši nesen, bet kristiešu ticība tai un liturģija ir ļoti senas. Turklāt 4 gadus vēlāk pati Vissvētākā Jaunava Marija, parādoties svētajai Bernadetei Lurdā, apstiprināja doktrīnas patiesumu, pasakot: ,,Es esmu bezvainīgā ieņemšana.”

Šī iemesla dēļ šīs dienas otrajā lasījumā svētais Pāvils mums atgādina, ka Dievs vēlas mūs redzēt svētus un nevainīgus Viņa priekšā. Mūsu izcelsmes šķīstība šķita neglābjami zaudēta, tomēr bezvainīgajā Marijā Dievs ir radis pilnīgu risinājumu, lai dzēstu mūsu brīvības radīto postu un atgrieztu cilvēci pie tās pirmatnējās šķīstības, kas šķita bezcerīgi zudusi.

Marijas bezvainīgā ieņemšana ir viņas dievišķās mātišķības tiešas sekas. Svētais Anzelms no Aostas rakstīja: ,,Patiesi bija noderīgi, ka Jaunava tika izkrāšņota ar šķīstību, par ko lielāka ir tikai paša Dieva šķīstība. Jo viņai Dievs Tēvs bija nolēmis dāvāt savu vienīgo Dēlu, kurš dabiski bija viens un tas pats Dieva Tēva un Jaunavas kopējs Dēls.” (De conceptu virginali et originalii peccato, XVIII)

Bezvainīgā Marija ir žēlastības pilna. Viņa nav tikai Baznīcas mācekle, kura ar žēlastības palīdzību ir sarāvusi grēka saites, bet viņa ir  totius Trinitatis nobile triclinium, Vissvētās Trīsvienības dusas vieta (sal. sv. Toms no Akvīnas, Expositio Salutationis Angelica, I). Bezvainīgā, žēlastības pilnā vienmēr būs Māte un Karaliene tai Baznīcas daļai, kurai kādu dienu ceram pievienoties arī mēs, lai mēs priecīgi varētu līksmot Vissvarenā priekšā. 

Ievietots: 08:04, 08.12.2014.                                                                                                 radieceze.lv

Copyright © 2013-2016 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze