,,Esi
sveicināta, Marija, žēlastības pilnā”. Daudzus gadsimtus miljoniem reižu dienā
Vissvētāko Jaunavu Mariju ticīgie sveicina ar erceņģeļa vārdiem, kas no jauna
izskan šo svinību Evaņģēlija fragmentā. Baznīcas bērni no erceņģeļa Gabriela
vārdiem mācās, ka Dieva žēlastības noslēpuma pilnība atklājās Vissvētākajā
Marijā. Svētais apustulis Pāvils māca, ka Tēvs savā iemiesotajā Dēlā lika
iemājot visai pilnībai (sal.
Kol 1, 12 – 20),
kas izlūst no Kristus un izplatās Viņa mistiskajā Miesā, kas ir Baznīca. Pirms
Kristus nonākšanas miesā vienreizējā un neatkārtojamā veidā Kristus pilnība
nonāca pār Mariju, kura kopš mūžības bija izraudzīta kļūt par Dieva Māti.
Šīs
dienas pirmajā lasījumā tiek atgādināts par Ievu – visu dzīvo māti. Baznīcas
tēvi Marijā saskatīja jauno Ievu, kura atraisa pirmās sievietes sasieto mezglu.
Marijas paklausība atraisīja Ievas nepaklausības mezglu. Tāpat kā Ieva tika
radīta šķīstībā un integritātē, tāpat arī jaunā Ieva tika brīnumaini pasargāta
no iedzimtā grēka ēnas, jo viņai bija jādāvā cilvēcība Vārdam, kurš iemiesojās
mūsu dēļ.
Svētīgais
pāvests Pijs IX 1854. gada 8. decembrī izsludināja Dieva atklātu dogmu, ka
Vissvētākā Jaunava Marija ,,viņas ieņemšanas pirmajā mirklī caur vienreizēju
Dieva piešķirtu privilēģiju un
žēlastību, Jēzus, cilvēces Pestītāja, nopelnu dēļ tika pasargāta no ikvienas
grēka ēnas” (Denz-Schonm.,
2083). Dogmas oficiāla izsludināšana notika salīdzinoši nesen, bet
kristiešu ticība tai un liturģija ir ļoti senas. Turklāt 4 gadus vēlāk pati
Vissvētākā Jaunava Marija, parādoties svētajai Bernadetei Lurdā, apstiprināja
doktrīnas patiesumu, pasakot: ,,Es esmu bezvainīgā ieņemšana.”
Šī
iemesla dēļ šīs dienas otrajā lasījumā svētais Pāvils mums atgādina, ka Dievs
vēlas mūs redzēt svētus un nevainīgus Viņa priekšā. Mūsu izcelsmes šķīstība
šķita neglābjami zaudēta, tomēr bezvainīgajā Marijā Dievs ir radis pilnīgu
risinājumu, lai dzēstu mūsu brīvības radīto postu un atgrieztu cilvēci pie tās
pirmatnējās šķīstības, kas šķita bezcerīgi zudusi.
Marijas
bezvainīgā ieņemšana ir viņas dievišķās mātišķības tiešas sekas. Svētais
Anzelms no Aostas rakstīja: ,,Patiesi bija noderīgi, ka Jaunava tika izkrāšņota
ar šķīstību, par ko lielāka ir tikai paša Dieva šķīstība. Jo viņai Dievs Tēvs
bija nolēmis dāvāt savu vienīgo Dēlu, kurš dabiski bija viens un tas pats Dieva
Tēva un Jaunavas kopējs Dēls.” (De
conceptu virginali et originalii peccato, XVIII)
Bezvainīgā Marija ir žēlastības pilna. Viņa nav tikai Baznīcas mācekle, kura ar žēlastības palīdzību ir sarāvusi grēka saites, bet viņa ir totius Trinitatis nobile triclinium, Vissvētās Trīsvienības dusas vieta (sal. sv. Toms no Akvīnas, Expositio Salutationis Angelica, I). Bezvainīgā, žēlastības pilnā vienmēr būs Māte un Karaliene tai Baznīcas daļai, kurai kādu dienu ceram pievienoties arī mēs, lai mēs priecīgi varētu līksmot Vissvarenā priekšā.
Ievietots: 15:22, 07.12.2017.
radieceze.lv