Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā lasām
Marka Evaņģēlija iesākumu. Atšķirībā no Lūkasa un Mateja Marks neiekļauj
nekādas detaļas par Jēzus dzimšanu. Tā vietā viņš uzreiz sāk ar Jāņa Kristītāja
parādīšanos tuksnesī. Šajā Adventa otrajā svētdienā esam aicināti pārdomāt Jāņa
Kristītāja lomu, kurš gatavoja ceļu Jēzum un pestīšanai, ko Viņš mums
nestu.
Jāņa Kristītāja vizuālais apraksts
izgaismo, ka viņš turpina jūdu pravietisko tradīciju. Marks kombinē citātus no
Vecās Derības Malahija, Isaja un Izceļošanas grāmatas. Jāņa raksturojums kā
askētisks, dzīvojošs tuksnesī, tērpts kamieļādās un ēdošs siseņus un lauka medu
atgādina pravieša Elija raksturojumu Ķēniņu otrajā grāmatā. Jūdejas Jeruzālemes
ļaudis pulcējās ap Jāni, klausoties viņa vēstī par nožēlošanu un piedošanu, tie
nāca pie viņa arī kristīties. Tomēr Marka Evaņģēlijā ir skaidri teikts, ka Jāņa
kristītāja loma ir tikai sagatavot ceļu Tam, kurš nāks, kādam kurš ir lielāks
par Jāni.
Daudzi pētnieki uzskata, ka Evaņģēlijs
atspoguļo spriedzi, kas, iespējams, valdīja starp Jāņa sekotājiem un Jēzus
mācekļiem. Katrs no četriem Evaņģēlistiem piemin, ka Jānis sludināja un
kristīja un katrs uzsver kristības svarīgumu, ko Jēzus saņēma no Jāņa. Četri
Evaņģēliji arī paskaidro, ka Jānis bija sūtīts sludināt, lai sagatavotu ceļu
citam. Lūkasa Evaņģēlijā tiek aktualizēts jautājums, vai Jānis Kristītājs pats
bija Mesija. Tomēr tāpat kā šīs svētdienas Evaņģēlijā, Jānis atbild pavisam
vienkārši, ka Mesijam ir jānāk pēc viņa.
Evaņģēlijā redzam, ka Jānis Kristītājs
pretnostata savu grēku nožēlas kristību kristībai, ko atklās Jēzus. Jānis saka,
ka viņš kristī ar ūdeni, bet Tas, kurš nāks, kristīs Svētajā Garā. Jāņa
kristība vēl nebija kristiešu kristība, bet gan sagatavošanās Kristības
sakramentam, kurā tiek piedoti grēki un tiek saņemta Svētā Gara dāvanas.