Menu:















visu, ko dievs gribēja mums par sevi pavēstīt,
viņš ir ielicis betlēmes silītē

Kas gan ir Dieva Piedzimšanas noslēpums neiedomājamu iespēju pasaulē, gandrīz neierobežota tehnikas progresa priekšā, kosmisku tūrisma braucienu priekšā? Ko nozīmē Dieva Piedzimšanas brīnums terora, karu un naida civilizācijā? Savā vienkāršībā šis brīnums kļūst vēl pārsteidzošāks, jo nes vissvarīgāko vēsti: Dievs ir kļuvis Cilvēks, Dieva mīlestība meklē cilvēka mīlestību.
 
Mūsdienu pasaules attīstība piešķir notikumam Betlēmē pilnīgi jaunu veidu un mēru, jo kosmosa plašumi un cilvēciskās eksistences dziļumi atrod savu patieso telpas un laika centru Betlēmes grotā: visu, ko Dievs gribēja mums par sevi, par savu mīlestību atklāt un pavēstīt, Viņš ir ielicis Betlēmes silītē.
 
Ja mēs palūkojamies kaut vai uz tikko aizvadīto pirmssziemassvētku laiku, tad pārliecināmies, ka Advents vēl nemaz nebija sācies, kad mūs jau mēģināja pārliecināt, ka vienīgo patieso laimi mums var sniegt sekošana reklāmu saukļiem, kuri aicina ticēt tam, ka vienīgi dāvanu daudzums un stipra veselība, kas ļauj to visu izmantot, dāvā laimi. Katram bija iespēja ticēt nevis Dievam, bet sev, jo cilvēks taču kļūst kas īpašs un neparasts, kad izmanto slavenas firmas ražojumus. Mūsu dienu pasaule kliedz un aicina ik uz stūra: “Tici pats sev! Tici, ka tu esi liels, varens, neuzveicams, ka tevi gaida veiksme un panākumi! Tici, ka tu esi visa kungs!”
 
Šāda veida ticībā nav atbilžu uz jautājumiem, kas nomāc katra cilvēka sirdi, jo kura gan no reklāmlietām, kāda veiksme vai panākumi spēj nostāties aci pret aci ar vientuļu, slimu, pamestu cilvēku un darīt viņu laimīgu? Kas no pasaules milzīgā trokšņa spēj atbildēt jaunietim, kurš nezina savu vietu šajā pasaulē, nezina, kurp iet, un kura sirdī ir nemiers? Kas atbildēs uz šiem sāpīgajiem sirds meklējumiem, kas Kristus Dzimšanas svētkos kļūst īpaši aktuāli? Kas remdēs bērna dvēseles sāpes, kad svētku vakarā viņš ir viens, jo tēvs ģimeni pametis pirms dažiem gadiem, bet māte atradusi sev citu draugu un viņu dzīvē bērnam nav vietas? Kas noslaucīs asaras no bērna vaiga, kurš bailēs dreb, jo tēvs arī svētvakarā pārnācis piedzēries? 
 
Atbildēt uz to visu spēj tikai Dievs, kurš pazīst cilvēka sirds dziļumus, viņa sāpi un kurš spēj pieskarties šai sirdij ar mīlestību, kas dziedē un ārstē dvēselē cirstās brūces. Tam nepieciešams pavisam maz un tai pat laikā ļoti daudz: atvērt savu sirdi debesu Tēva mīlestībai un ļaut dvēselē ienākt Kristus gaismai. 
 
Ziemassvētki nav tikai eglīšu, skaistu dziesmu, dāvanu, laba noskaņojuma vai vienkārši ģimenes svētki – tie ir Dieva Dēla Piedzimšanas svētki cilvēka miesā. Tie ir svētki visiem, kuri spēj pacelties pāri ikdienišķajam un acīmredzamajam un grib saskatīt savas esamības jēgu un mērķi.
 
Dievs mums savā gudrībā dāvā Betlēmes nakti, lai labestība, saskaņa un savstarpēja mīlestība tiktu praktizētas ne tikai svētkos, bet ik dienas. Sv. Jānis Pāvils II savulaik rakstīja: “Betlēmes nakts noslēpums turpinās nepārtraukti. Tas piepilda pasaules vēsturi un apstājas pie katra cilvēka sirds sliekšņa.”
 
Vai mūsu sirds svētku vakarā ir gatava uzņemt Pestītāju? Klusa sirds lūgšana, nopietna piedalīšanās sv. Misē, sirdsapziņas attīrīšana no grēku nastas – lūk, priekšnoteikumi, kas ļaus Jēzum piedzimt mūsu sirdī.
 
Novēlu, lai Betlēmes brīnums ienāk mūsu sirdī un dzīvē. Miera pilnus Kunga Dzimšanas svētkus un Viņa žēlastību Jaunajā 2016. gadā!

 

Jānis Bulis
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps
Copyright © 2013-2016 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze