pāvesta franciska vēstījums XXV pasaules
slimnieku dienā 2017. GADA 11. FEBRUĀRĪ
Apbrīna par Dieva darbiem:
„Lielas lietas man ir darījis Visvarenais.” (Lk 1, 49)
Dārgie brāļi un māsas,
šī gada 11. februārī visā Baznīcā un īpaši Lurdā
tiks svinēta XXV Pasaules Slimnieku diena, kurai ir izvēlēts temats Apbrīna par Dieva darbiem: „Lielas
lietas man ir darījis Visvarenais.” (Lk 1, 49) Šī diena, ko
1992. gadā iedibināja mans priekštecis svētais Jānis Pāvils II un kas pirmo
reizi tika svinēta 1993. gada 11. februārī tieši Lurdā, ir izdevība pievērst
īpašu uzmanību slimnieku stāvoklim un, runājot vispārīgāk, cietēju stāvoklim.
Vienlaikus tā ir pamudinājums tiem, kuri par viņiem rūpējas – sākot ar ģimenes
locekļiem, veselības aprūpes darbiniekiem un brīvprātīgajiem – pateikties par
no Kunga saņemto aicinājumu palīdzēt slimajiem brāļiem. Bez tam tā ir izdevība
Baznīcai atjaunot sevī gara dedzību, lai tādā veidā varētu aizvien labāk veikt
šo savas misijas tik ļoti būtisko daļu, kurā ietilpst kalpošana pēdējiem,
slimajiem, cietējiem, atmestajiem un atstumtajiem (sal. Jānis Pāvils II, Motu
proprio Dolentium hominum, 1985. gada
11. februāris, nr. 1.). Viss, kas
šajās dienās notiks Lurdā – lūgšanas, Euharistiskā liturģija un slimnieku
svaidīšana, kā arī dalīšanās ar slimajiem un padziļinātas pārdomas par
bioētiskajiem un teoloģiski pastorālajiem jautājumiem, noteikti būs jauns,
svarīgs ieguldījums šajā kalpošanā.
Jau tagad garīgi nostājoties pie Masabjēlas
grotas, Bezvainīgās Jaunavas statujas priekšā, Jaunavas, kurā Visvarenais ir darījis lielas lietas
cilvēces atpestīšanas labā, vēlos apliecināt savu tuvumu visiem jums, brāļi un
māsas, kas ciešat, un jūsu ģimenēm; tāpat vēlos paust savu atzinību visiem
tiem, kuri kompetenti, atbildīgi un nesavtīgi darbojas dažādās jomās visās pa
pasauli izkaisītajās veselības aprūpes iestādēs, lai atvieglinātu jūsu
ciešanas, kuri jūs aprūpē un ik dienas gādā par jūsu labsajūtu. Gribu pamudināt
visus – slimniekus, cietējus, mediķus, medmāsas un medbrāļus, piederīgos un
brīvprātīgos – kontemplēt Mariju, kura ir Slimnieku
veselība, Dieva maiguma garants katram cilvēkam un atdošanās Viņa gribai
paraugs; gribu arī iedrošināt vienmēr Vārda un sakramentu dzīvinātā ticībā
smelt spēku mīlēt Dievu un brāļus arī tad, kad tiek piedzīvota slimība.
Pār mums tāpat kā pār svēto Bernadeti ir Marijas
skatiens. Lurdas pazemīgā meitene stāsta, ka Jaunava, kuru viņa nosauca par “Skaisto
Kundzi”, raudzījās uz viņu tā, kā raugās uz personu. Ar šiem vienkāršajiem
vārdiem tiek aprakstīta attiecību pilnība. Nabadzīgā, neizglītotā un slimā
Bernadete jūt, ka Marija uz viņu raugās kā uz cilvēku. Skaistā Kundze ar viņu
sarunājas ar lielu cieņu, bez pārākuma. Tas mums atgādina, ka katrs slimnieks
ir un vienmēr paliek cilvēciska būtne un pret viņu kā pret tādu ir arī
jāizturas. Gan slimniekiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā
cilvēkiem ar smagu invaliditāti, piemīt neizmērojama cieņa; viņiem dzīvē ir
sava misija un viņus nekad nedrīkst uzskatīt tikai par objektu – pat tad nē, ja
reizēm var likties, ka viņi ir pasīvi; īstenībā, nekad tā nav.
Bernadete, pabijusi pie Grotas, pateicoties
lūgšanai, savu vājumu pārvērš par atbalstu citiem; pateicoties mīlestībai, viņa
kļūst spējīga bagātināt savu tuvāko un, it īpaši, viņa dāvā savu dzīvi cilvēces
pestīšanas labā. Tas, ka Skaistā Kundze prasa viņai lūgties par grēciniekiem,
mums atgādina, ka slimnieki, cietēji vēlas ne tikai saņemt dziedināšanu, bet
arī dzīvot kristīgi un dāvāt savu dzīvi tā, kā to dāvā īsti Kristus mācekļi-misonāri.
Marija uztic Bernadetei aicinājumu kalpot
slimajiem un paaicina viņu būt par Tuvākmīlestības māsu. Viņa izpilda šo misiju
tik pilnīgi, ka kļūst par paraugu katram veselības aprūpes darbiniekam. Tāpēc
lūgsim no Bezvainīgās Ieņemšanas žēlastību vienmēr prast apieties ar slimnieku
kā ar personu, kurai, protams, ir vajadzīga palīdzība, pie tam reizēm pat
viselementārākajās lietās, bet kura ir apveltīta ar dāvanu, kurā var dalīties
ar citiem.
Marijas, Noskumušo
Mierinātājas, skatiens apgaismo Baznīcas vaigu, kad tā ik dienas darbojas
nabagu un cietēju labā. Šo Baznīcas rūpju par ciešanu un slimību
pasauli vērtīgie augļi ir iemesls tam, lai pateiktos Kungam Jēzum, kurš,
paklausot Tēva gribai, pie tam – līdz pat nāvei pie krusta, solidarizējās ar
mums, lai cilvēce iemantotu pestīšanu. No Marijas dzimušā Kristus, Dieva Dēla,
solidaritāte ir Dieva žēlsirdīgās visvarenības izpausme, Dieva, kurš atklājas
mūsu dzīvē, – īpaši tad, kad mēs esam trausli, ievainoti, pazemoti, atstumti,
ciešam, – piepildot to ar cerības spēku, kas liek mums atkal celties augšā un
mūs atbalsta. Mums nevajadzētu pazaudēt tik lielu cilvēcības un ticības
bagātību, bet drīzāk mums vajadzētu censties stāties pretī savām cilvēciskajām
vājībām un vienlaikus – izaicinājumiem veselības aprūpes un tehnoloģiju jomā.
Pasaules Slimnieku dienas sakarā mums ir iespēja atjaunot savu entuziasmu, lai
veicinātu tādas kultūras izplatīšanos, kura respektē dzīvību, veselību un
apkārtējo vidi; tā ir iespēja ar jaunu sparu iestāties personas integralitātes un
cieņas labā, tai skaitā, pareizi pieejot bioētikas jautājumiem, vājo
aizsardzībai un rūpēm par apkārtējo vidi.
Saistībā ar XXV Pasaules Slimnieku dienu no jauna
apliecinu savu lūgšanas tuvumu un izsaku iedrošinājumu ārstiem, medmāsām un
medbrāļiem, brīvprātīgajiem un visām konsekrētajām personām, kas kalpo
slimniekiem un likstu piemeklētajiem cilvēkiem; ģimenēm, kuras ar mīlestību
rūpējas par saviem slimajiem locekļiem. Es novēlu visiem vienmēr būt par Dieva
klātbūtnes un mīlestības priecīgajām zīmēm, sekojot daudzo Dieva draugu un
draudzeņu spožajai liecībai. No viņu vidus pieminu slimnīcu un veselības
aprūpes darbinieku aizbildņus – svēto Jāni no Dieva un svēto Kamilu de Lellis,
kā arī svēto Māti Terēzi no Kalkutas, kura ir Dieva maiguma misionāre.
Brāļi un māsas – slimnieki, veselības aprūpes
darbinieki un brīvprātīgie, – aicinu jūs visus vienoties ar mani lūgšanā un
vērsties pie Marijas, lai viņa ar savu mātišķo aizbildniecību atbalsta un
pavada mūs mūsu ticības ceļā, izlūdz no sava Dēla Jēzus Kristus cerību, esot
ceļā uz veselības atgūšanu, brālības un atbildības sajūtu, centību, veicinot
integrālu cilvēcisku attīstību, un nesavtības prieku, ik reizes mūs pārsteidzot
ar savu uzticību un žēlsirdību.
Ak,
Marija, mūsu Māte,
kas
Kristū pieņem katru no mums kā dēlu,
atbalsti
mūsu sirds paļāvības pilnās gaidas,
palīdzi
mums mūsu slimībās un ciešanās,
vadi
mūs pie sava Dēla un mūsu brāļa Kristus
un
palīdzi mums uzticēties Tēvam, kurš dara lielas lietas.
Apliecinu,
ka nemitīgi pieminu jūs visus savā lūgšanā un no sirds dodu jums Apustulisko
svētību.
2016. gada 8. decembrī,
Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos Francisks