Lai pie mums atnāk Dievs un mūsos mājo

Jēzus saka: Ja kas Mani mīl, tas ievēros manu mācību, (..) un mēs atnāksim pie viņa un viņā mājosim. Kurš gan no mums negribētu, lai pie mums atnāk Dievs un mūsos mājo? Jāsaka, ka tas ir iespējams. Dievs patiešām grib mājot cilvēka sirdī. Ir tikai viens priekšnoteikums - ievērot Viņa mācību. Attiecībās ar Dievu jāvalda principam visu vai neko. Dievs ir bezgalīga mīlestība, bet tas, kas liels, ir iegūstams tikai par atteikšanās cenu, kad atsakāmies no mazākiem labumiem.

Kā to atšķirt? Kā zināt, vai sirdī nav paslēpies kāds mazs dieveklis, kuru ļoti mīlam un esam ar to tā sasaistījušies, ka pat nemanām tā klātbūtni? Uz to Jēzus atbild: Iepriecinātājs Gars, Svētais Gars, kuru Tēvs sūtīs Manā vārdā, iemācīs jums visas lietas. Tas nozīmē, ka Dievs dod mums visu, arī spēju iepazīt pašiem savu sirdi un prasmi būt nomodā par savu sirdsapziņu. Sirdsapziņa nav no mums pašiem, tā ir no Dieva, no Svētā Gara, kuru Tēvs mums sūta - sūta un ilgojas, lai mēs Viņu pieņemtu. 

Ko nozīmē patiesi pieņemt Gara dāvanu? Patiesi ļaut, lai Viņš mums visu iemāca? Tas nozīmē piekrist, ka mans skatījums uz dzīvi var izrādīties pilnīgi atšķirīgs no Dieva skatījuma uz visām lietām. Tas, ko es uzskatu par patiesību, mīlestību un taisnību, var izrādīties maldi. Tas, ko cilvēks uzskata par mīlestību, var radikāli atšķirties no patiesas mīlestības. Un ko tad? Tad ir divi izvēles ceļi. Nobīties, aizmukt un paturēt sev kādu mazu dievekli, vai arī pieņemt to, ko atklāj Svētais Gars. Pilnībā pieņemt Dievu, lūgt, lai Viņš mājo mūsu sirdī.