27. decembris - svētā apustuļa jāņa svētki
27.
decembrī sv. apustuļa Jāņa, „kuru Jēzus mīlēja” (Jņ 13, 23), svētki.
Svētais apustulis un evaņģēlists Jānis un viņa brālis sv. Jēkabs,
Zebedeja un Salomes dēli, bija dzimuši Betsaidā - Galilejas pilsētā.
Kad abi brāļi kopā ar tēvu Ģenezaretes jūras krastā laivā lāpīja
tīklus, Jēzus aicināja viņus sev sekot (sal. Mt 4, 21). Viņi bez
vilcināšanās, atstājot tēvu un visu, kas tiem pieder, atsaucās Jēzus
aicinājumam (sal. Mt 4, 22). Izvēloties no mācekļu vidus 12 apustuļus,
Viņš „deva tiem vārdu Boanerges, tas ir, pērkona dēli” (Mk 3, 17).Jēzus Jāni mīlēja vairāk nekā citus apustuļus. Saskaņā ar Baznīcas tēvu mācību tam par iemeslu bija viņa nevainība, kuru viņš saglabāja neskartu, kā arī maigā mīlestība, ar kādu viņš mīlēja Jēzu. Sv. Akvīnas Toms raksta, „ka viņš tika mīlēts vairāk nekā citi apustuļi, pateicoties šķīstībai”. Svētais Anselms piebilst, „ka Dievs viņam atklāja lielākus noslēpumus nekā pārējiem apustuļiem tāpēc, ka viņš citus pārspēja šķīstībā”. No Svētajos Rakstos atstātajām liecībām ir skaidrs, ka sv. Jānis bija viens no tuvākajiem Jēzus draugiem.
Tam par apstiprinājumu ir tas, ka viņš varēja atrasties kopā ar Jēzu brīžos, kad citi apustuļi nebija klāt: kad Jēzus izdziedināja Pētera sievasmāti (sal. Mt 8, 14-15), no mirušajiem piecēla Jaira meitiņu (sal. Mt 9, 23-26), pārveidošanās laikā Tabora kalnā (sal. Mt 17, 1-8), kā arī Ģetzemanes dārzā (sal. Mt 26, 37), kad Jēzus cieta mokošas agonijas sāpes. Pēteris un Jēkabs arī bija klāt šajos notikumos, taču neviens no šiem diviem nebaudīja privilēģiju pieglausties pie Jēzus sirds Pēdējo vakariņu laikā (sal. Jņ 13, 25). Viņš bija vienīgais no apustuļiem, kurš sekoja Jēzum Kalvārijas kalnā un palika tur līdz pat Viņa nāvei. Kā atlīdzību šai izrādītajai mīlestībai Jēzus viņam uzticēja savu māti: „Lūk, tava māte,” (Jņ 19, 27) tā simboliski visu cilvēci uzticot svētajai Jaunavai.
Lieldienu rītā viņš bija pirmais no apustuļiem, kura sirdī dzima ticība Kristus augšāmcelšanai. Pēc Svētā Gara saņemšanas, kad Kristus vārdā tika izdziedināts cilvēks, kas gulēja pie Jeruzalemes tempļa durvīm (sal. Apd 3, 1-10), viņš kopā ar Pēteri liecināja par Kristu kā Mesiju. Pēc apcietināšanas, kad priesteri sanāca kopā, lai uzzinātu, kā vārdā un ar kādu spēku viņi to darījuši (sal. Apd 4, 7), abi apustuļi drosmīgi apliecināja, ka to darījuši Jēzus Kristus vārdā (sal. Apd 4, 10). Kad tiem tika aizliegts sludināt, viņi bez šaubīšanās atbildēja, ka Dievam ir jāklausa vairāk nekā cilvēkiem (sal. Apd 4, 19) un ka „viņi nevar nerunāt par to, ko ir redzējuši un dzirdējuši” (Apd 4, 20).
Jānis kādu laiku kopā ar citiem apustuļiem uzkavējās Jeruzalemē, dedzīgi sludinot jūdiem Kristu. Kad apustuļi devās sludināt, kurp Gars viņus aicināja, Jānis sludināja Āzijā. Ar sludināšanu un brīnumiem viņš pie ticības atgrieza daudzus tūkstošus cilvēku.
Pēc imperatora Nērona nāves, Domiciāns atsāka kristiešu vajāšanas. Imperators lika Jānim upurēt saviem dievekļiem. Kad Jānis, liecinot par Kristu kā vienīgo un patieso Dievu, atteicās to darīt, viņš tika iemests verdošas eļļas katlā. Būdams tajā, viņš apzīmēja sevi ar krusta zīmi un palika neskarts. Pēc tam viņš tika aizvests trimdā uz Patmas salu, kur strādāja raktuvēs kopā ar citiem kristiešiem. Uz salas Dievs viņu apdāvināja ar daudzām atklāsmēm. Pēc Domiciāna nāves viņš tika atvests atpakaļ un palika Efezā līdz savai nāves stundai. Viņa rakstītais ir apkopots Evaņģēlijā, vēstulēs un Atklāsmes grāmatā.
Sena leģenda vēstī, ka sv. Jānis izdzēra saindētu vīnu un palika indes neskarts, jo pirms tam bija to pasvētījis. Ņemot vērā šo brīnumaino notikumu, Baznīca sv. Jāņa svētkos svētī vīnu un sulas. Vīns ir lielās Kristus mīlestības simbols, ar ko bija pildīta sv. Jāņa sirds. Tādu sirdi, kurā ir mīlestība, var pielīdzināt krāšņai pērlei. Kad tā pilnībā pieder Dievam, tā ir brīnišķi skaista un gaismas pilna, tā spīd citiem, bet, kad viena daļa sāk piederēt grēkam, sirds sadalās, zaudē savu skaistumu, pārstāj izstarot gaismu, jo tajā ienāk tumsa. Mēs esam radīti, lai mīlētu viens otru pēc Kristus parauga. Bet to mēs spēsim izdarīt tikai tad, ja mums būs šķīsta sirds.
Ievietots: 18:04, 26.12.2016. radieceze.lv