šķilbēnu romas katoļu baznīcas 5 gadu jubileja
2014.
gada 16. augustā Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcā ticīgie pulcējās
uz īpašu sv. Misi, jo tieši pirms 5 gadiem Viņa Ekselence Rēzeknes – Aglonas diecēzes
bīskaps Jānis Bulis konsekrēja jauno Šķilbēnu Romas katoļu baznīcu. Svētku sv. Misi
celebrēt bija aicināti priesteri, kuri ir kalpojuši šajā baznīcā – Staņislavs
Prikulis, Ivars Vigulis, Felikss Šneveļs un Sergejs Ivanovs, OP (nozīmē Ordo predicatorum jeb sprediķotāju
ordenis). Šķilbēnu draudzē vēl ir kalpojuši prāvests Alberts Budže un
priesteris Ivars Babris.
Tas
ir neticami, ka jaunā Šķilbēnu Romas katoļu baznīca svin 5 gadu jubileju.
Cilvēku atmiņās baznīcas būvniecības laiks, konsekrācija, pirmās sv. Mises,
baznīcas labiekārtošanas darbi ir dzīvi un šķiet, ka tas viss ir noticis
aizvakar. Priesteris Staņislavs Prikulis
atcerējās, ka pats arī bija klātesošs Šķilbēnu Romas katoļu baznīcas
konsekrācijā, kurā piedalījās vairāki simti ticīgo ne tikai no Šķilbēniem un
Viļakas novadiem, bet arī no Balvu, Baltinavas novadiem, kā arī no citiem
tuvākiem vai tālākiem novadiem.
Šķilbēnu
Romas katoļu baznīcas celtniecības pirmsākumi meklējami 20. gs. 50. gados, kad
šķilbēnieši ielika pirmo pamatakmeni baznīcas celtniecībai, uzcēla baznīcas sienas,
taču baznīcas celtniecību pārtrauca padomju vara, kas šeit ierīkoja mehāniskās
darbnīcas. Bet 21. gs sākumā ideja par baznīcas celtniecību nepazuda. Cilvēki
lūdzās par baznīcas atjaunošanu 59 gadus. Viļakas novada domes priekšsēdētājs
un Šķilbēnu Romas katoļu draudzes vecākais Sergejs Maksimovs ir atzīmējis, ka,
lai cik dīvaini būtu, bet tieši krīzes laikā baznīcas celtniecība sākusi
veikties ātrāk, tad atjaunošanas un būvniecības darbus izdevās paveikt 6
mēnešos.
„Šodien
mūsu baznīcai ir skaisti svētki. Dievs mums ir devis iespēju atjaunot baznīcu.
Pieci gadi tā ir skaista jubileja. Tas ir tikai sākums. Piecus gadus nākam
lūgties šeit. Mūsu ērģelniece Anastasija Ločmele svin 25 gadu jubileju, kad
sāka kalpot baznīcā un pavadīt sv. Mises. Šo sv. Misi upurēju par baznīcas
labdariem. Liela pateicība un Dieva svētīta, lai ir dzīvē cilvēkiem, kuri
palīdzēja un ziedoja baznīcas celtniecībai, un cilvēkiem, kuri kalpo un lūdzas.
Mēs cilvēki ļoti ātri pierodam pie labā un aizmirstām par grūtībām. Kristīgs,
ticīgs cilvēks nekad nebeidz pateikties par to, ko Dievs ir devis. Mūsu
pienākums ir atjaunoties garīgi, lūkoties uz priekšu, lai nākamajos piecos,
desmit gados mēs kļūtu dedzīgāki, tāpēc, ka mēs gribam godāt Dievu ar jaunu
sirdi un garu. Mēs atjaunojam solījumu un dedzību. Svarīgi ir domāt kā es varu
palīdzēt baznīcai, kur es varu iesaistīties, kā es varu kalpot baznīcā?
Rūpēties par veciem, slimiem cilvēkiem, rūpēties par bērniem un jauniešiem.
Katram Dievs ir devis talantu, svarīgi ir katram šo talantu izmantot kalpošanā
baznīcā. Vislielākais prieks ir redzēt, ka baznīcu apmeklē ģimenes, jo bērni un
jaunieši ir baznīcas nākotne. Jēzu mēs nekad nevar patraucēt ar savu klātbūtni,
Viņam patīk, ka cilvēks nāk uz baznīcu. Baznīca ir dibināta, lai palīdzētu
cilvēkiem. Lūgsim Dievu, lai mūsu draudze atjaunotos garīgi un no sirds
uzņemtos un izpildītu kalpošanu, kur Dievs katru no mums aicina. Lūgsim, lai
Dievs piepilda šo baznīcu ar cilvēkiem, kuri šeit lūdzās, kļūst garīgi
stiprināti, lai Dieva svētība nāk mūsu apkārtnei, ģimenei un ikkatram
cilvēkam,” sprediķī teica Baltinavas un Šķilbēnu draudžu prāvests Staņislavs
Prikulis.
Priesteris
Sergejs Ivanovs pateicās par mīlestību, ko Šķilbēnu draudzes ticīgie dāvā
ikvienam priesterim, kurš atnāk baznīcā lūgties kopā ar draudzes locekļiem.
„Jūsu mīlestība iedrošinu kalpošanai, dod lielāko pārliecību, ka kalpojumam, ko
priesteri veic, ir nozīme un jēga. Lūgsim Dieva svētību!” sirsnīgi sacīja S. Ivanovs.
Šķilbēnu draudzes ticīgie pateicās Dievam par prieku,
ticību, cerību un mīlestību, ar ko tiek piepildītas ticīgo sirdis, pateicās
priesteriem par kalpojumu un pateicās draudzes vecākajam Sergejam Maksimovam
par ieguldīto darbu baznīcas celtniecībā. Pēc sv. Mises draudzes ticīgie
turpināja svētkus ar kopīgu maltīti.
Ievietots: 15:20, 25.08.2014.
Teksts un foto: Vineta Zeltkalne