rīgas garīgā semināra audzēkņi rēzeknes-aglonas diecēzē
“...Slava Tev, Dievs,
par mēnesi brāli, slava Tev par māsu sauli...” Tieši šos vārdus, ko sv.
Francisks izteica, slavējot Dievu, varēja dzirdēt Latgales Radio 19. aprīļa
novakarē – laikā, kad Rīgas Garīgā semināra audzēkņi un grupas „Semināristi”
dalībnieki devās prom no tālā Latvijas Austrumu nostūra pēc viesošanās Landskoronas
draudzē Šķaunē un tuvākās apkaimes draudzēs. Kad busiņš pa slapjajiem Latgales
ceļiem ir jau sasniedzis Preiļus, semināristi nolēma dalīties par minēto
izbraukumu, izklāstot pārdzīvoto, neskatoties uz grumbuļaino ceļu, kas
apgrūtina drukāšanu un skatīšanos monitorā.Sekojot svētā Franciska aicinājumam slavēt Dievu it visā, arī šī izbraukuma mērķis bija apciemot Landskoronas draudzi un tuvākās apkaimes draudzes, lai kopā ar ticīgajiem un prāvestu Aivaru Kursīti slavētu žēlsirdīgo Dievu, satiktos ar pierobežā dzīvojošajiem, iepazīstināt tos ar semināru, kā arī lai iepazītu pierobežas pusi ar tās sakrālo, kultūrvēsturisko mantojumu. Izbraukumā devās seši grupas “Semināristi” dalībnieki: Andrejs Kasirovs, Roberts Andžāns, Mārtiņš Kārklis, Valdis Liepiņš, Lauris Kārklis un Vincents Tabors, lai izpildītu gan dziesmu albumā “Lūk” sarakstītās, gan citas tautā zināmas slavēšanas dziesmas, piedalītos sv. Misēs, lūgtos kopā ar ticīgajiem un iepazīstinātu ticīgos gan ar grupu, gan Garīgo semināru un dzīvi tajā, kā arī dalītos ticības pieredzē, sniedzot liecības.
Piektdien, 17. aprīļa vakarā, pēc tālā ceļa no Rīgas semināristi ieradās Landskoronas katoļu baznīcas draudzes mājā Šķaunē, kur tos viesmīlīgi sagaidīja draudzes prāvests Aivars Kursītis, kuram lielā mērā jāpateicas par veiksmīgo izbraukumu. Neskatoties uz auksto laiku un nepiepildītajām cerībām par kontinentālāku klimatu (salīdzinot ar Rīgu) un gaisa temperatūru, ko semināristi turpceļā bija izkalkulējuši, prāvests viesus sagaidīja ar silti izkurinātu istabu, draudzīgām kazām kūtī, kas ir viens no priestera A. Kursīša vaļaspriekiem, murrājošu kaķi, draudzīgu suni un dziedošu papagaili istabā, kā arī vakariņām, bet pāri visam – Landskoronas Romas katoļu baznīcas apmeklējums, kur ar vēl lielāku laipnību, kas pārspēja visu iepriekš minēto, sagaida tabernakulā vienmēr klātesošais Kristus maizes zīmēs.
Semināristiem bija iespēja arī izmēģināt baznīcas ērģeļu stabules, kuras, neskatoties uz lielo vecumu, skanēja pietiekoši labi. Jāpiemin, ka tās darinātas uz vietas īpaši šai baznīcai. Pats dievnams ir celts 1828. gadā par vietējā muižnieka Mārtiņa Karnicka līdzekļiem un veltīts Vissvētās Trīsvienības godam. Baznīcas kreisajā pusē ir Vissvētākās Jaunavas Marijas godam veltīts altāris ar Lurdas Dievmātes statuju, kura Landskoronas baznīcā tika ievietota kā pirmā Latgalē. Landskoronas draudzes pirmsākumi meklējami 1773. gadā, bet pirmo koka kapelu 1696. gadā šeit uzcēla Pasienes dominikāņi.
Lai gan mūsdienās draudzes locekļu skaits ir neliels, ne tik senā pagātnē tā bija viena no lielākajām apkārtnē. Piemēram, 1895. gadā draudzē bija 7232 ticīgie. Ņemot vērā Latgales Austrumu daļā pastāvošās demogrāfiskās tendences, draudzes locekļu skaitu ietekmē gan lielā emigrācija, gan iedzīvotāju negatīvais dabiskais pieaugums. Neskatoties uz to, vēl aizvien pastāv Šķaunē esošā skola, un katru dienu ticīgie ierodas uz sv. Misi pat ziemā, kad baznīcā ir auksti.
Jāvelk paralēles ar apustuļu laikiem, ka tur, kur ir vairāk grūtību, draudzes ir tās dedzīgākās. Un tieši par draudzes locekļu dedzības pilnajām sirdīm semināristi varēja būt gandarīti pēc saņemtajām pateicībām un neviltoto prieku par koncertiem Bērziņu, Svariņu un Šķaunes kultūras namos, kā arī sv. Mises dziedājumiem Landskoronas un Beresnes baznīcās.
Darba pilna diena semināristiem, bet liels prieks un garīgs pacilājums tautas namos sanākušajiem klausītājiem. Tāda bija aizvadītā sestdiena, 18. aprīlis, trijos Dagdas novada pagastu centru tautas namos. Kad no vienas pasākuma norises vietas jābrauc uz nākamo un pa vidu tam visam jāpaspēj salikt aparatūru, vēlreiz jāpārskata programma un tas viss ir jāizdara ierobežotā laikā, gadās arī kaut ko aizmirst. Tā gadījās ar ekrānu, kas nepieciešams projektora rādītajām bildēm, kurš tika atstāts Šķaunē. Bet Dieva apredzība apsteidza jebkuru cilvēcisko nepilnību: pirmajās pasākumu norises vietās - Bērziņu un Svariņu tautas namos - skatuves priekšā sagaidīja uzstādīti ekrāni, un tā tapa vēl viena liecība par Dieva palīdzību un pierādījums, ka Viņš ir tas, kurš visu plāno vislabāk!
Pirmais pasākums notika plkst. 11:00 Bērziņu tautas namā, pagasta centrā Porečjē. Semināristi izpildīja pašu sacerētās dziesmas, kā arī deva liecības, stāstīja par Rīgas Garīgo semināru un tā sadzīvi, priesterisko aicinājumu, iesaistīja sanākušos klausītājus spēlē Sirdsapziņa. Pēc līdzīgas programmas notika tikšanās Svariņu tautas namā, 14:00. Šeit sanākusī publika bija daudz aktīvāka un burtiski nemitējās uzdot vienu jautājumu pēc otra. Visbeidzot, 19:00 semināristi ciemojās Šķaunes tautas namā, kur uz pasākumu bija ieradušies arī vairāki bērni un jaunieši, kuri nobeigumā tika aicināti uz skatuves kopā ar semināristiem nodziedāt turpat iemācīto dziesmu „Esi Dievs”. Liels prieks par pilno zāli, bet vēl lielāks par jauniešu atsaucību.
Svētdien, celebrējot priesterim A. Kursītim, tika svinētas sv. Mises Landskoronas un Beresnes katoļu baznīcās, kurās paši semināristi gan dziedāja, gan arī sprediķoja (A. Kassirovs, R. Andžāns). Neskatoties uz to, ka 1805. gadā celtajā Beresnes baznīcā bija diezgan auksti, turklāt apkārtne nav biezi apdzīvota, sanākušie ticīgie bija aizņēmuši visas solu rindas, tika vienu atstājot semināristiem. Līdzīgi bija arī Landskoronas baznīcā. Mises noslēgumā ticīgie, veci un jauni, nodziedāja iepriekšējā dienā iemācīto dziesmu „Esi Dievs”, kas tika iemūžināts video. Pirms došanās mājup semināristi kopā ar priesteri A. Kursīti apmeklēja aplūkotu triju kaimiņvalstu robežu saskares punktu Zilupes upes krastos, kur satiekas Latvija, Krievija un Baltkrievija, bet tad devās atpakaļ uz Rīgu, pa ceļam neplānoti apmeklējot Bukmuižas katoļu baznīcu, apciemojot tās prāvestu un iemēģinot ērģeles, kā arī tikpat spontāni iebraucot Aglonā. Pēc nodziedātām Vesperēm un priestera Bernarda Vagaļa svētības devās mājup uz Rīgu.
Apmeklēto draudžu ticīgi iegādājās gandrīz visus semināristu līdzi paņemtos diskus, stāstot, ka, vietējā bērnudārzā to uzliekot, iestājas pilnīgs klusums, un bērni prasa dziesmas atkārtot. Liels prieks par šādu Svētā Gara spēku dziesmās! Lielu pateicību vēlriez jāizsaka bijušajam semināristam, grupas idejas autoram Peterim Skudram, kā arī dziesmu autoriem un izpildītājiem, bijušajiem semināristiem, kā arī tiem, kuri palīdzēja izdot disku. Grupas izveide un dziesmu albuma ierakstīšana ir vēl viens stāsts par Dieva palīdzību ideju īstenošanā, ko Viņš pats ir ielicis mūsu sirdīs. Uzdrošināties īstenot savus sapņus – uz to aicināja arī semināristi ticīgos tālajā Latvijas pierobežā.
No abām draudzēm Garīgā semināra studenti atvadījās, aicinot uz atvērtajām durvju dienām, kas notiks sestdien, 2. maijā, Rīgas Garīgajā seminārā Katoļu ielā 16 (blakus sv. Franciska baznīcai). Jāpiemin, ka uz šo pasākumu aicināti visi, kas domā veltīt savu dzīvi kalpošanai Dievam un sekošanā Jēzum Kristum kā ordinēti priesteri.
Ievietots: 15:27, 21.04.2015. sem. Vincents Tabors