Menu:














RĒZEKNES SĀPJU DIEVMĀTES DRAUDZES BAZNĪCAI 80


17. septembrī Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā notika pateicības dievkalpojums sakarā ar tās 80. iesvētīšanas gadadienu. Svinīgo dievkalpojumu vadīja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, piedaloties šajā un citās draudzēs kalpojošiem mariāņu tēviem, kā arī priesterim, kas nāk no šīs draudzes – pr. Andrim Spruktam.

 

Svētās Mises sākumā bīskaps aicināja ticīgos atcerēties, ka Dievs vienmēr ir gatavs piedot grēciniekiem, bet ir nepieciešams izpildīt svarīgo noteikumu, proti – nožēlot grēkus. Homīlijā Jānis Bulis, komentējot svētdienas Evaņģēliju, pievērsās piedošanas tematikai, norādot, ka piedot savam tuvākajām ir katra kristieša pienākums. Pēc svinīgās procesijas bīskaps pastāstīja, ka arī ir kalpojis šajā baznīcā, un aicināja klātesošos saglabāt ticību, latgaliešu valodu un kultūru. Noslēgumā bīskaps deva visiem svētību un pateicās par viesmīlību gan mariāņiem, gan ticīgajiem.

 

Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze tika dibināta kā rektorāts 1934. gadā, kad Ludvika Vojcehovska, Dricānu prāvesta Jāzepa Vojcehovska māsa, savā testamentā norādīja, ka nodod savu īpašumu mariāņu tēviem ar noteikumu, ka aprūpēs viņu, bet pēc viņas nāves lūgsies par viņu, kā arī upurēs Svētās Mises viņas nodomā. 

 

Baznīcu sāka celt 1935. gadā pēc arhitekta Pavlova projekta. Būvdarbu vadītājs bija t. Juris Kārkle MIC. Viss tika darīts saviem spēkiem, piemēram, uz vietas izgatavoja bluķus, no kuriem vēlāk cēla baznīcas ēku. Īpašas uzmanības vērti ir baznīcas specifiskie logi. Logu projekta autors ir t. Jānis Jaškovičs MIC, kurš tajā laikā vēl tikai mācījās  ģimnāzijā.

 

Kaut arī visi būvdarbi tika pabeigti 1939. gadā, jaunās baznīcas iesvētīšana tomēr notika jau 1937. gadā. 6. decembrī to iesvētīja t. Benedikts Skrinda MIC, Latvijas mariāņu priors. Tā kā sākumā šī baznīca nebija domāta kā atsevišķas draudzes dievnams, tā nebija bīskapa konsekrēta.

 

Teritorijā esošās ēkas tika apsaimniekotas jau 1932. gadā, kad mariāņi šeit nodibināja otro klosteri Latvijā. Te tikai nodibināta arī drukātava „Dorbs un zinība” un bija savs rakstāmlietu veikals.

 

Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas mariāņi bija spiesti atstāt savus īpašumus un tie tika nacionalizēti. Klostermājā tika izveidoti septiņi dzīvokli, bet drukātavas telpās tika ierīkots Valsts arhīvs. Protams, ēkas tika pilnīgi pārbūvētas.

 

Baznīcā arī dievkalpojumi praktiski bija aizliegti – ilgāku laiki svētās Mises tika celebrētas reizi mēnesī, bet pēc kara tā tika pilnīgi izpostīta.

 

Tomēr Dievs neļāva baznīcai nonākt valsts rokās. Paši ticīgie priesteru vadībā pēc kara baznīcu saveda kārtībā. Tajā laikā bija izdots rīkojums slēgt visas baznīcas, kurām nav formāla draudzes statusa. Lai glābtu baznīcu no nacionalizācijas, tai tika piešķirts draudzes statuss, kā arī nozīmēts pastāvīgs prāvests. Šeit arī slēpjas iemesls specifiskajai draudzes robežai. Teritoriāli šai draudzei apkārt ir Rēzeknes Jēzus Sirds draudze.

 

1975. gadā draudzes vajadzībām tika nopirkta māja netālu no baznīcas. Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai un klostera atjaunošanai tā tika izmantota kā prāvesta dzīvojama māja.

 

Kopš 1982. gada, kaut arī formāli, jo tas nekur netika paziņots, Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze atkal nonāca mariāņu aprūpē. Kā prāvests tika nozīmēts pr. Pāvels Zeiļa MIC, kurš ar pārtraukumu, kad kalpoja Rēzeknes Jēzus Sirds draudzē, ir šīs draudzes prāvests līdz pat šai dienai.

 

Pēc padomju varas sabrukšanas parādījās iespēja atjaunot mariāņu klosteri. Ēkas tika denacionalizētas, arhīvs un iedzīvotāji pārcelti. Bija nepieciešams iegūt līdzekļus, lai atpirktu no valsts tās ēkas, kas tika uzbūvētas padomju laikos. Bija nepieciešams ēku kapitālais remonts un pārbūve. Ar lielām pūlēm tas viss ir izdarīts.

 

Pašlaik Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudze atrodas mariāņu aprūpē, funkcionē klosteris un arī draudze.


 

    Ievietots: 09:18, 21.09.2017.                                                                    Teksts: pr. Dmitrijs Artjomovs MIC 

                                                                                                                             Foto: Anna Lucijanova

 Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze