aglonas dziedātāji 40. Vispasaules bērnu un jauniešu koru federācijas "pueri cantores" kongresā - festivālā romā
No
27. decembra līdz 3. janvārim man kopā ar Aglonas bazilikas Kora skolas kora
grupas dziedātājiem bija iespēja pabūt Romā un piedalīties Pueri Cantores (PC) koru
40. kongresā-festivālā, kas norisinājās piecas dienas. Gribēju padalīties ne
tikai ar pieredzēto ceļojumā, bet arī par tā garīgajiem aspektiem.
Aglonas
bazilikas Kora skolas koris ietilpst Latgales PC koru federācijā, kas savukārt
ir Vispasaules PC federācijas biedrs, un koris jau vairākus gadus ir
piedalījies kongresos dažādās Eiropas pilsētās. Katrs no šiem koriem cenšas
attīstīt attiecības ar Dievu, kas praktiski nozīmē ar dziesmām pagodināt Viņu,
kalpojot ticīgo kopienās, liturģijā, kā arī katram dalībniekam individuāli
uzturēt ciešu draudzību ar Jēzu, lai pēc tam par to citiem liecinātu gan ar
dziesmu, gan arī dzīves piemēru. Jaunā paaudze ir atvērtāka un jūtīgāka tām
vērtībām, kuras bieži piemirst pieaugušie, un šie kongresi ir jauno dziedātāju
prieka, cerības un citu kristīgo iezīmju manifestācija pasaulei.
Šis
bija jubilejas kongress un vēl jo īpašāks ar to, ka notika arī Žēlsirdības
jubilejas gadā. Šīs tikšanās tēma „Cantate spem vestram” jeb „Izdziediet savu
cerību” bija kā atbilde nemieram un ciešanām pasaulē. Man un arī vairākiem citiem
koristiem šis bija pirmais brauciens, tādēļ jo vairāk neaizmirstams.
Atklāšanas
vakarā, 28. decembrī, milzīgajā Pāvila VI zālē pulcējās 128 kori no 18 valstīm
visā pasaulē. Mēs – 22 dalībnieki – bijām priecīgi un lepni, ka varam pārstāvēt
savu valsti Latviju lielajā dziedātāju jūrā, it īpaši brīdī, kad pa galveno eju
tika ienests valsts karogs. Kopīgi tika dziedātas tādas dziesmas kā Žēlsirdības
gada himna „Misericordes sicut Pater”, kongresa himna „Cantate spem vestram”, dziesmas
„Deus caritas est”, „Misericordes Domini”, „Christe lux mundi”, „Hallelujah”,
kā arī citas, sevišķi Ziemassvētku dziesmas dažādās – itāļu, latīņu, angļu,
vācu – valodās. Pārbaudījums visiem gan bija ilgā iešana cauri drošības
kontrolei, kas šajā kongresā bija īpaši pastiprināta.
Nākamā
diena (29. decembris) bija paredzēta katra atsevišķā kora solokoncertam un
nacionālajam dievkalpojumam, kam bija jānotiek iepriekš nozīmētās baznīcās. Šī
diena mūs pārsteidza ar to, ka vajadzīgajā brīdī mūsu baznīca bija ciet, taču dievišķā
Providence bija parūpējusies, lai mēs satiktu Ivetas (dzīvo Romā) ģimeni, kas
mums nokārtoja vietu iespaidīgajā Santa
Maria in Ara Coeli bazilikā. Pēc sv. Mises, ko vadīja priesteris Juris Skutels, sniedzām savu
koncertu pārsvarā ar Ziemassvētku dziesmām, kura nobeigumā nodziedājām arī
itāļu dziesmiņu „Beato l’uomo” un savu vizītkarti – „Dzīsmu par Aglyunu”. Atmiņā
palicis, ar kādu interesi mūs klausījās apmeklētāji, kuriem bija laimējies
ienākt un „vinnēt” koncertu.
30.
decembrī Jēzus Vissvētās Sirds bazilikā kopā ar vēl 15 koriem piedalījāmies
lūgšanu un dziesmu liturģijā nodomā par mieru pasaulē. 31. decembris nesa mums
lielu dāvanu: jau minētajā lielajā audienču zālē tikāmies ar pāvestu Francisku,
kurš uzklausīja bērnu sagatavotos jautājumus un izvērsti atbildēja uz tiem.
Vēlos minēt divus spilgtākos momentus. Kad kāda meitene jautāja, kā tas
iespējams, ka viņš [pāvests] vienmēr ir tik labs, pāvests teica, ka arī viņš
dusmojas, taču, lai dusmas pārvarētu, nepieciešams runāt ar brāļiem un māsām;
viņš atgādināja Jēzus vārdus un lika to atkārtot visai publikai: „Solo Dio bono
(tikai Dievs ir labs)!” Pāvests atzina, ka, lai gan viņam pašam dziedāšanā nav
īpašu prasmju, tā izglīto dvēseli, un viņam ļoti patīk klausīties, kā to dara
citi. Šeit viņš lika visiem korī atkārtot vārdus: „Canto e cammino (dziediet un
svētceļojiet),” kas arī bija viņa novēlējums mums. Tikšanās noslēgumā Latgales
Pueri Cantores federācijas prezidentei Zigrīdai Rusiņai un dziedātājai Andai
Abužei bija iespēja tikties ar pāvestu.
Pēc
Jaunā gada sagaidīšanas 1. janvāris nesa pašu galveno notikumu kongresā –
pāvesta vadīto noslēguma sv. Misi bazilikā, kurai, muzikāli gatavojoties, bija
patērēts ne mazums enerģijas un laika. Šeit saņēmām arī lielāko pārsteigumu
brauciena laikā. Debesis atkal mūs glāba, kas bijām ieradušies bazilikā samērā
vēlu un vairs nevarējām atrast vietu ar skatu uz altāri. Taču negaidīti tikām
ielaisti VIP zonā pašā priekšā pārējiem koriem, un šī iemesla dēļ svinīgo Misi
nodziedājām ar īpaši atdevi. Jāpiebilst, ka bijām sevišķi izredzēti arī tajā
ziņā, ka mūsu pārstāve Katrīna Valaine bija viena no trijām upurdāvanu
pienesējām. Kongresa noslēgumā plašajā sv. Pētera bazilikā vareni izskanēja līksmais G.F. Hendeļa
„Hallelujah!”
Protams,
ka kongresa starplaikos mēs aizpildījām
laiku mūžīgās pilsētas apskatē, gūstot daudz skaistu iespaidu. Mūsu ekskursijas
diena bija paredzēta nelielās, taču tūristu iecienītās Orvieto pilsētiņas
apskatei, kura lepojas ar pazemes katakombām un vienu no lielākajām katedrālēm
Itālijā.
Liela
dāvana, ko saņēmām mēs un arī citi kori, bija iespēja iziet pa Jubilejas
vārtiem sv. Pētera bazilikā, kam ir gan dziļa simboliska, gan garīga nozīme.
Saņēmām spēcinājumu no Dieva būt žēlsirdīgiem, kā mudina šī īpašā gada emblēma,
kura Romā bija redzama ļoti bieži, parādījām radošumu „sargeņģeļu” pienākumu
veikšanā un daloties ar citiem lietās, kas pašiem bija vajadzīgas. Kopīgās
lūgšanās dienas sākumā un beigās, ikdienas sv. Misēs saņemtās žēlastības
palīdzēja sakārtot daudzas lietas. Neiztrūkstoši bija arī dažādas grūtības, kā,
piemēram, mitināšanās vēsās telpās, taču kopumā varu teikt, ka šis ir bijis
viens no vislabākajiem svētceļojumiem, kādā esmu bijis, jo ļoti daudz deva
garīgajā ziņā, sevišķi jaunu skatījumu uz grūtību pārvarēšanu, mācoties būt
žēlsirdīgiem.
Mēs
izsakām savu pateicību labdariem, kuri finansiāli atbalstīja mūsu braucienu uz
Romu: Aglonas novada domei, Jānim Blaževicam, Jānim Klaužam, priesteriem
Daumantam Abrickim un Jurim Mukānam. Katru dienu viņi tika pieminēti mūsu
lūgšanās sv. Misē.
Šobrīd
atskatoties uz visu piedzīvoto un saņemto, kopā ar citiem varu teikt: Dievs ir
ļoti, ļoti labs! Canto e cammino!
