Horhe Mario Bergoljo
ir dzimis 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā itāļu emigrantu ģimenē. Viņa
tēvs Mario bija grāmatvedis dzelzceļa uzņēmumā, bet māte Regīna Sivori bija
mājsaimniece un audzināja piecus bērnus.
Bergoljo ieguva
ķīmijas tehniķa diplomu un paralēli studijām strādāja kā naktskluba apsargs un
apkopējs. Vēlāk, kad nolēma kļūt par priesteri, viņš iestājās diecēzes seminārā
Villa Devoto un vēlāk Jēzus Sadraudzības (jezuītu) noviciātā.
Par priesteri tika
iesvētīts 1969. gadā, par Buenosairesas arhibīskapu 1998. gadā, bet kardināla
godā Jānis Pāvils II viņu iecēla 2001. gadā.
2013. gadā pēc sava
priekšteča pāvesta Benedikta XVI atkāpšanās tika ievēlēts par Romas bīskapu un
kļuva par 266. pāvestu.
Viņš ir pirmais
pāvests no Amerikas kontinenta un pirmais, kas izvēlējies vārdu Francisks,
tādējādi godinot Francisku no Asīzes (13. gadsimta svētais, kas iedvesmoja ar
savu vienkāršību, nabadzību un rūpēm par dabu). Šādi pāvests Francisks norādīja
uz savām prioritātēm Baznīcā, ko pats ir raksturojis ar vārdiem: ,,Nabadzīga
Baznīca nabagiem.”
Pāvesta Franciska
kalpojums ļoti skaidri ir definēts un izklāstīts vairākos dokumentos, kas ir
pieejami arī latviski: “Mīlestības līksme”, “Evaņģēlija prieks”, “Pazemības
ceļš” un “Dieva vārds ir žēlsirdība”. Šajos darbos un citās uzrunās pāvests ir
pievērsies tādām tēmām kā ticība, ekumenisms, rūpes par Zemi un ekoloģija,
ģimene un laulība, korupcija, netaisnības un nabadzības izskaušana, atklājot
savas rūpes par Baznīcas un visas pasaules garīgo atjaunotni.