Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments noslēdz
Jēzus sarunu ar mācekļiem. Tajā tiek runāts par laiku beigām, Cilvēka Dēla
atnākšanu un pēdējo tiesu. Pēdējās tiesas aprakstu mēs dzirdam liturģiskā gada
noslēgumā, Kristus, Vispasaules Karaļa, svētku dienā. Mateja Evaņģēlija kontekstā
šo fragmentu var lasīt arī kā noslēgumu Mateja aprakstu par Jēzus dzīvi un
kalpojumu, jo nākamajās nodaļās tiek runāts par Viņa ciešanām un
augšāmcelšanos.
Jēzus apustuļiem apraksta Cilvēka Dēla
tiesas ainu. Viņa priekšā tiks sapulcinātas visas tautas un Viņš tās nošķirs kā
gans nošķir aitas no āžiem. Cilvēka Dēla spriedums balstīsies uz žēlsirdības
darbiem, kas veikti vismazākajiem: izsalkušajiem, izslāpušajiem, kailajiem,
slimajiem un ieslodzītajiem. Tik tiešām uz krusta cietošais Jēzus sevi
identificē ar vismazākajiem.
Atsaucot atmiņa pagājušajā svētdienā lasīto
līdzību par talantiem, kas mācīja,
ka mums dotās dāvanas ir jāizmanto kalpošanai citiem, īpaši vismazākajiem mūsu
vidū. Mūsu spriedums nebalstīsies tikai uz to, kā mēs esam lietojuši šīs
dāvanas un talantus, bet arī kā esam auguši kalpošanā vismazākajiem. Jēzus taču
saka, ka, kalpojot vismazākajiem, mēs kalpojam pašam Kristum.
Lasot šo fragmentu nākamo Mateja Evaņģēlija nodaļu kontekstā, redzam, cik ļoti Jēzus sevi identificē ar vismazākajiem. Pieņemot nāvi uz krusta, Jēzus sevi atklāj kā izsalkušo, kailo un ieslodzīto. Pieņemt Jēzu nozīmē pieņemt To, kurš cieta un nomira uz krusta kā viens no vismazākajiem.
Ievietots: 11:23, 24.11.2018.
radieceze.lv