2014. gada 6. decembrī Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsas kopā ar draudzes ticīgajiem Varakļānu katoļu baznīcā svinēja priecīgu notikumu – māsas Annas 90 gadu dzīves jubileju. Pateicības svēto Misi svinēja dominikāņu tēvs Augustīns. Svēto Misi krāšņoja draudzes koris ar skaistām dziesmām un dziedājumiem.

Māsa Anna ir dzimusi Rogovkas jeb Nautrānu draudzē 1924. gada 4. decembrī. Dievbijīgie vecāki savai pirmdzimtajai meitiņai drīz vien lūdza kristību. Vēlāk Annas ģimenē ienāca vēl četri brāļi un divas māsas. Bērni tika audzināti Dieva un tuvākmīlestības garā: kopā lūdzās un dziedāja Stundu dziesmas Jaunavas Marijas godam, kā arī citas garīgās dziesmas, svētdienās un svētku dienās kopā piedalījās svētajā Misē. Dievs Annu bija izvēlējis nākt Viņam arvien tuvāk. Sākumā tas bija Kruciāta pulciņš un procesijas gājieni Baznīcas svētkos, bet jau 18 gadu vecumā Anna bija nobriedusi sekot Jēzum klostera dzīvē. Anna atbildēja šim aicinājumam ar ,,jā”, kaut gan tas nebija tik viegli un vienkārši, jo bija sācies Otrais pasaules karš. Tomēr jaunieti tas neatturēja īstenot savu nodomu un viņa devās kājām uz 80 km attālo Jaunaglonu, lai pieteiktos un lūgtu uzņemšanu Mātes Klāras dibinātajā Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijā, kas jau kopš 1927. gada darbojās arī Latvijā – Jaunaglonā un vēlāk arī Rīgā. Anna tika uzņemta, bet viņai vajadzēja doties uz Rīgu, kur notika jauno māsu formācija. Kā jau kara laika apstākļos Rīgā viņa nokļuva tikai ar preču vilcienu. Rīgā kopā ar citām jaunietēm Anna tika ievadīta klostera dzīvē. Caur daudziem pārbaudījumiem un grūtībām Dievs veidoja jauno māsu. 1949. gadā okupācijas valdība māsas no Rīgas padzina un viņas apmetās uz dzīvi daļēji izpostītajā, bijušajā dominikāņu klosterī Aglonā. Arī tur māsām nācās daudz ciest gan trūkumu, gan aukstumu, gan izsalkumu, bet bija Dievs un Viņa svētā griba, un māsa izturēja un ļāva Kungam veidot viņas dvēseli arvien pilnīgāku. Bet ar to viss nebeidzās. Valdība māsām uzstādīja ultimātu – palikt klosterī un vairāk neuzņemt nevienu jaunieti, vai arī atstāt klostera telpas un iet pasaulē. Protams, māsas izvēlējās izraidījumu ar domu, ka vēl jau Dievs kādu aicinās un tās slepus varēs uzņemt, tā arī notika. Māsas mazās grupiņās apmetās pie radiem un paziņām, pie labsirdīgiem ticīgajiem, līdz ar grūtībām sameklēja darbu. Māsa Anna atrada labsirdīgus un dievbijīgus cilvēkus, kuri viņai atļāva dzīvot vienā no istabām. Viņa strādāja Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīcā un rūpējās par sirmgalvju ģimeni, kuri viņai deva dzīves vietu. Brīvajā laikā viņa šuva liturģiskos tērpus. Māsa Anna ar prieku dziedāja baznīcā kopā ar Dieva tautu. No 1994. gada māsa Anna pēc klostera priekšniecības lūguma dzīvo un strādā Varakļānu klostera māsu kopībā. Ārī šeit viņa, neskatoties uz cienījamo vecumu un slimībām, vēl daudz dara – strādā dārzā un audzē skaistas puķes,  lai greznotu klostera kapelu vai arī dāvā ziedus baznīcas altāru greznošanai. Rūpējas, lai dārzeņi labi saglabātos un varētu ar tiem dalīties. Tos saņem gan klostermāsas no citām mājām, gan trūkumcietēji bērni.

Visu savu ilgo mūžu māsa ir centusies caurstrāvot ar sirsnīgu vienotību ar Jēzu, kuru viņa ik dienas pieņem Vissvētākajā Sakramentā. Ar katru elpas vilcienu, ar katru sirdspukstu, ar katru darbiņu, lūgšanu vai kādu grūtumu viņa saka: „visu dēļ Jēzus, dēļ Jēzus tik vien!” Jo tā vēlējās Nabadzīgā Bērna Jēzus Kongregācijas dibinātāja – māte Klāra. Māsa Anna ir liela lūdzēja un šīs lūgšanas ir kongregācijas un Baznīcas lielajos nodomos. Pirms gadiem, kad māsa svinēja savu klostera dzīves zelta jubileju, viņa sacīja: ,,Mana dzīve pagāja kā svētku diena – katru dienu piedalījos svētajā Misē, katru dienu vienojos ar Jēzu svētajā Komūnijā un darīju darbus, kas vienoti ar lūgšanu.”

Mēs, māsas, esam pateicīgas māsai Annai par darbīgo mūžu un par uzticīgu kalpošanu Dievam. Arī cienījamais prelāts A. Boldāns un tēvs Augustīns, OP, sveicot māsu Annu jubilejā, veltīja cildinošus vārdus par viņas upurgatavo kalpošanu un lielo mīlestību uz lūgšanu.

Mēs, māsas, pateicamies priesteriem un draudzei par apsveikumiem, ziediem un skaisto dziedāšanu. Lai Dievs ir mūžam slavēts!