Kunga epifānija jeb triju ķēniņu diena

Kunga Epifānijas jeb Atklāšanās svinības ir diena, kurā jaundzimušais Bērns Jēzus atklājas tautām. Šo dienu mēdz saukt arī par Triju ķēniņu dienu, jo, kā lasām šo svinību Evaņģēlija fragmentā, tieši trīs Gudrie no Austrumu zemēm bija tie, kuri, sekojot zvaigznei, devās pie Jēzus un caur kuriem Viņš simboliski atklājās visai pasaulei.

Viņi devās uz Betlēmi no tālām zemēm, viņu ceļojums bija pilns grūtību, tomēr viņi uzticīgi sekoja debesīs redzamajai zvaigznei, jo, pat ja viņi nezināja, ka Betlēmē ir piedzimis pasaules Pestītājs, tomēr viņi bija droši, ka pasaulē ir ienācis kāds ar neaprakstāmu spēku un autoritāti. Tieši tāpēc arī kristīgajā izpratnē zvaigzne, īpaši Betlēmes zvaigzne, ir simbols ticībai, jo tā reprezentē Austrumu Gudro ticību, kuri, lai gan nepiederēja izvēlētajai Dieva tautai (jūdiem), tomēr ieticēja un devās ceļā.

Nonākuši Betlēmē un atraduši Bērnu Jēzu stallītī kopā ar Viņa māti Mariju un audžutēvu Jāzepu, Austrumu Gudrie godināja Jaundzimušo kā patiesu Karali un pasniedza Viņam dāvanas, kurām ir liela simboliska nozīme, jo tās atklāj, kas patiesībā ir Jēzus. Šīs dāvanas bija zelts, vīraks un mirres.

Zelts atklāj Jēzu pasaulei kā Karali, bet, nevis kā šīs pasaules karaļus, kuri dižojas ar savu varu un bagātību, lai saglabātu savu stāvokli sabiedrībā, bet gan kā patieso Karali, kura autoritāte pār visu pasauli ir absolūta. Viņš vēlējās sevi pazemināt, piedzimstot tik necilā vietā un apstākļos, jo Viņš mūs visus mīlēja un nāca šajā pasaulē ar konkrētu misiju.

Trīs Austrumu Gudrie Bērnam Jēzum pasniedza arī vīraku, kas pasaulei atklāj kādu citu Jēzus aspektu. Smaržzāles parasti gatavoja no dabiskām izejvielām, piemēram, no dzintara vai aromātiska koka, un to kūpināja, lai kliedētu nepatīkamus aromātus vai kā upuri dieviem un elkiem.

Vīraks bija vislabākās kvalitātes smažzāles, un tas atklāj visai cilvēcei, ka Bērns Jēzus ir Dievs, kurš pārspēj ikvienu, jo Viņš ir radījis visu, kas ir bijis, pastāv tagad un būs nākotnē. Viņš ir vienīgais patiesais Dievs, kuram pienākas viss gods un slava.

Trešā dāvana bija mirres, ko lietoja balzamēšanā, īpaši, lai svaidītu mirušā miesu pirms apbedīšanas. Šī šķietami bērnam tik neatbilstošā dāvana tāpat kā zelts un vīraks arī ir vienlīdz svarīga, jo caur to pasaulei atklājas, ko Kristus darīs, lai to atpestītu.

Mirres mums atgādina par misiju, ko Jēzus uzņēmās, nākdams šajā pasaulē. Tās vēstī par Viņa ciešanām un nāvi, kas būs Viņa kalpojuma virs zemes noslēgumā, kad Viņš tiks savas tautas atstumts un sodīts par citu grēkiem, tajā skaitā par to grēkiem, kuri Viņu vajāja un atraidīja.