Kalupes
pagastā ekspluatācijā nodota pirmā jaunuzceltā kapliča Daugavpils novada
teritorijā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Jaunā kapliča atrodas blakus
Baltaču kapsētai, jo to ir paredzēts izmantot visu konfesiju piederīgajiem.
Ceļš
līdz jaunajai kapličas uzbūvēšanai ilga vairākus gadus. ,,Sākumā mēs
izstrādājām elektrības pieslēguma projektu, nākamajā gadā tapa skiču projekts,
tad tehniskais projekts un beidzot tika paņemts arī aizņēmums būvniecības
darbiem. 16. augustā kapliča tika nodota ekspluatācijā,” sacīja Kalupes pagasta
pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele.
28. augustā, pēc svētdienas
dievkalpojuma Kalupes baznīcā, kapliča tika svinīgi iesvētīta, klātesot triju
konfesiju garīdzniekiem, pagasta pārvaldes, novada domes pārstāvjiem un
vietējiem iedzīvotājiem. Ticīgos uzrunāja un sveica Rēzeknes – Aglonas
diecēzes bīskaps Jānis Bulis, Daugavpils vecticībnieku kopienas priekšsēdētājs,
tēvs Aleksejs Žilko un Maskovskas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo
baznīcas tēvs Dionīsijs Gorjunovs. Garīdznieki uzsvēra, ka, lai gan šī ēka
saistās ar skumjām, tā var kalpot arī kā vieta, kur aizlūgt par saviem
aizgājušajiem tuviniekiem. ,,Līdz šim aizgājējus izvadīja no mājām vai draudzes
baznīcas, jo Kalupē kapelas nebija. Tagad šeit būs kapliča, kas ir ļoti labi.
Liels paldies cilvēkiem, kuri par to rūpējās – pagasta pārvaldei un novada
domes vadībai. Šeit ir gan logs krusta veidā, gan altārītis, kur iedegt sveces.
Kapu svētkos lietus laikā te var ticīgie patverties un aizlūgt par saviem
tuviniekiem,” tā Viņa Ekselence Jānis Bulis.
Arhitekte un projekta autore
Ģertrūde Rasnače atzina, ka ir liels gandarījums par paveikto. Viņa neslēpj ka
jaunībā šāda projekta uzticēšana būtu radījusi divējādas izjūtas, tomēr tagad
viņa uz to raugās savādāk, jo dzīve un aiziešana vairs neliekas tik traģiska.
,,Plānojot šo projektu, es vadījos no tā, ka mums ir arhitektūras piemineklis
Kalupes baznīca un vecā Baltaču kapsēta ar ļoti skaistiem ieejas vārtiem. Starp
šiem diviem objektiem bija jāatrod kompromiss. Es negribēju neko pārlieku
modernu vai vienkāršotu. Kapličai ir daudz sarežģītu detaļu pie kurām
celtniekiem bija jāpiestrādā, bet rezultātā ir tapusi ēka ar trim krustiem –
krusta formā ir kapličas ēka, krusta formā ir stikla logs un trešais krusts ir
virs ieejas durvīm,” nianses atklāja Ģ. Rasnače. ,,Un vēl. Reti tā gadās
arhitektiem, bet to es ievēroju tikai tad, kad šis projekts jau tika būvēts,
ka, virzoties no Kalupes uz kapiem, visu laiku virs kapličas ir redzams kapu
vārtu krusts. Tā ir skaista nejaušība.”
Kapličas ēkas vizuālo izskatu un
noderīgumu novērtēja arī vietējie iedzīvotāji, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki,
kuri nekautrējās pajokot, ka tagad ir mierīgi, jo ir redzējuši, kā izskatās
viņu pēdējā atvadu vieta. ,,Ļoti patīk. Tā ir skumja ēka, bet ļoti
vajadzīga, jo neviens no tā nespēs izvairīties. Sevišķi man patīk, ka kapliča
ir vienotā ansamblī ar kapsētu un baznīcu,” darbu slavēja Līvija Rimša.
Pagasta pārvaldes vadītāja Ināra
Ūbele pastāstīja, ka ar kapličas būvniecību saistās arī kāds neparasts stāsts.
,,Kad mēs būvējām kapliču, mūsu novadniece Monika Valpētere, kurai jau
apritēja 102 gadi un pēdējos gados dzīvoja Madonas novadā, visu laiku
skubināja, lai mēs ātrāk būvējam, jo viņa vēlējās tikt ievietota jaunajā
kapličā. Trešdien, 16. augustā, mēs nodevām kapliču ekspluatācijā un 17. augustā
kundze aizgāja mūžībā”.
Pagasta pārvaldes vadītāja norāda, ka ir patīkami, ka skaistajā ceremonijas zālē varēs godam izvadīt aizgājējus un novadniekus, kā arī ir gandarījums, ka pēc vairākiem gadiem izdevās piepildīt ieceri, par kuras nepieciešamību kalupieši lūdza jau vairākus gadus.
