LELDĪNU VII NEDEĻA
Pōvuls Augstōs Padūmes prīškā.
LASEJUMS NU APOSTOLU DORBIM
Tamōs dīnōs:
Jeruzalemē rōmīšu tribūns, grybādams skaidrōk zynōt,
kaida īmesļa dēļ jūdi apsyudz Pōvulu, atraiseja jū
un lyka
sanōkt vērsprīsterim un vysai Augstajai Padūmei, un,
izvedis Pōvulu ōrā, jū nūstōdeja tūs prīškā.
Bet Pōvuls, zynōdams, ka vīna daļa pīdar pi
saducejim un
ūtra pi farizejim, skali saceja Augstōs Padūmes prīškā:
«Veiri, brōli! Es asu farizejs, farizeju dāls; mani
tīsoj
cereibas dēļ uz augšanceļšonūs nu myrūnim.»
Un, kod jys tū pateice, izacēle nasaskaņas storp farizejim
un saducejim, un sapuļce sasaškēle. Tōdēļ ka
saduceji soka,
ka nav ni augšanceļšonōs, ni eņgeļa, ni gora, bet
farizeji
atzeist kai vīnu tai ūtru. Un izacēle lela klaigōšona.
Daži
Rokstu zynōtōji nu farizeju vyds pīsacāluši
kareiveigi
sauce, saceidami: «Mes nikō ļauna pi šō cylvāka
naatrūnam.
Un jo patīši gors vai eņgeļs jam ir runōjis?»
Un, kod tracis pasalelynōja, tribūns, beidamīs, ka tī
Pōvulu nasarausteitu, pavēlēja karaveirim nūkōpt lejā
un
jū izraut nu jūs vyds un aizvest uz cītūksni.
Bet nōkušajā naktī jam pasarōdeja Kungs un saceja:
«Esi
drūsmeigs! Jo taipat kai tu līcynōji par mani
Jeruzalemē,
taipat tev vajadzēs līcynōt ari Romā.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 16 (15)
Refrens: Pasorgoj mani, Dīvs, jo es pasaļaunu
uz tevi.
(R. sal. 1)
vai: Alleluja.
1 Pasorgoj mani, Dīvs, jo es
cereju uz tevi.
2 Es saceju Kungam: «Muns Kungs
tu esi».
5 Kungs ir muna montōjuma un
bikera daļa:
tu esi tys, kura rūkōs ir muns liktiņs.
Refrens
7 Es slaveišu Kungu, kurs deve maņ
saprōtu,
jo pat naktī muna sirds mani mōca.
8 Kungs vīnmār byus munu ocu prīškā;
es natikšu pīveikts, jo jys ir maņ pi lobōs rūkas.
Refrens
9 Tōpēc muna sirds prīcojās, un
muna dvēsele gavilej,
un ari muna mīsa dzeivōs drūšeibā.
10 Jo tu naatstōsi pazemē munu dvēseli
un naļausi redzēt satryudeišonu sovam svātajam.
Refrens
11 Tu dareisi maņ zynomus
dzeiveibas ceļus,
prīcas pōrpiļneibu sova vaiga prīškā,
līksmeibu pi tovas lobōs rūkas uz myužim.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 17, 17
R. Alleluja.
V. Lai jī vysi ir vīns,
taipat kai tu, Tāvs, manī un es tevī,
lai pasauļs tycātu, ka tu mani syuteji.
R. Alleluja.
EVANGELIJS Jņ
17, 20–26
Lai jī byutu piļneigi vīnōti!
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ
UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā Jezus, pacēlis sovas acis uz dabasim,
lyudzēs
par sovim mōcekļim, saceidams:
«Svātais Tāvs, es lyudzu na tikai par jim, bet ari
par tim,
kas jūs vōrdu dēļ īticēs maņ: lai jī vysi ir vīns,
taipat kai tu,
Tāvs, manī un es tevī, tai lai ari jī myusūs, tai ka
pasauļs ītycātu,
ka tu mani syuteji.
Un gūdeibu, kū tu maņ devi, es devu jim, lai jī
byutu vīns,
kai mes asam vīns. Es jymūs un tu manī, lai jī byutu
piļneigi
vīnōti, tai ka pasauļs atzeitu, ka tu esi mani
syutejis un
jūs esi mīļōjis taipat, kai mīļōji mani.
Tāvs, es vēlejūs, lai tī, kurus tu maņ devi, byutu kūpā
ar
mani tur, kur asu es, lai jī radzātu munu gūdeibu, kū
tu
maņ devi, jo mani mīļōji jau pyrms pasaules radeišonas.
Taisneigais Tāvs! Pasauļs tevi napazyna, bet es tevi
pazynu, un jī atzyna, ka tu mani esi syutejis. Un
tovu vōrdu
es jim dareju zynomu un dareišu zynomu, lai mīlesteiba,
ar
kaidu tu mani mīļōji, byutu jymūs, un ari es byutu
jymūs.»
Tys ir Kunga vōrds.