PYRMAIS LASEJUMS Os 2, 16. 17b–18. 21–22
Izvālātō tauta ir Dīva leigova.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA OSEJA GRŌMOTAS
Tū soka Kungs sovai tautai:
«Lyuk, es aizvylynōšu jū un aizvesšu jū
tuksnesī un runōšu jōs sirdei. Un tur jei maņ atbiļdēs kai sovas jauneibas dīnōs
un kai sovas izīšonas dīnōs nu Egiptes zemes. Un nūtiks tamā dīnā, soka Kungs,
ka tu mani nūsauksi: «Muns veirs», un vairs nasauksi mani: «Muns Baals». Un es
sasadarinōšu ar tevi uz myužim, un es sasadarynōšu ar tevi taisneibā un tīsā, žāļsirdeibā
un labvēleibā. Es sasadarynōšu ar tevi uzticeibā, un tu īpazeisi Kungu.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 145 (144)
Refrens: Kungs
ir žāļsirdeigs un labvēleigs. (R. 8)
2 Kotru
dīnu es gūdōšu tevi,
tovu vōrdu slaveišu uz myužeigim laikim.
3 Kungs
ir lels un augsti teicams,
naizdybynojams ir jō lelums.
Refrens
4 Paaudze
paaudzei daudzynōs tovus darbus
un vēsteis par tovu varoneibu.
5 Tōs
runōs par tovu slaves pylnū gūdeibu
un sludynōs tovus breinumus.
Refrens
6 Tōs
daudzynōs tovu brīsmeigū dorbu varoneibu
un stōsteis par tovu gūdeibu,
7 pīminēs
tovu lelū labvēleibu
un prīcōsīs par tovu taisneibu.
Refrens
8 Kungs
ir žāļsirdeigs un labvēleigs,
lānprōteigs un ļūti saudzeigs.
9 Kungs
ir lobs pret vysim,
un žāļsirdeiba ir vysūs jō dorbūs.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS 2 Tim 1, 10b
Alleluja.
Myusu Pesteitōjs Jezus Kristus ir uzvarējis
nōvi
un ar Evangeliju ir izvedis gaismā
dzeiveibu.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 9, 18–26
Slymōs sīvītes izdzīdynōšona un Jaira meitas uzmūdynōšona.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Jezum runojūt, kaids prīkšnīks pīgōja un
nūkrita jō prīškā pi zemes, saceidams: «Muna meita nupat nūmyra; bet nōc, uzlic
jai sovu rūku, un jei dzeivōs!» Un Jezus pīsacēlis sekōja jam kūpā ar sovim mōceklim.
Un, lyuk, sīvīte, kas divpadsmit godus slymōja ar ašņa tecēšonu, pīgōjuse nu
aizmugures, pīsaskōre jō drēbu veilei. Jo jei runōja sevī: «Jo es pīsaskoršu
kaut jō drēbem, es kļyušu vasala.» Bet Jezus pasagrīze un, īraudzejis jū,
saceja: «Pasaļauņ, meit, tova ticeiba tevi izdzīdynōja!» Un kūpš tō breiža sīvīte
beja vasala. Un, kod Jezus atnōce uz prīkšnīka mōjom un redzēja stabulātōjus un
trūkšņojušu pyuli, jys saceja: «Atsakōpit! Meitine taču nav myruse, bet guļ!»
Bet tī jū izsmēja. Bet, kod pyuļs beja izraideits, jys īgōja īkšā un pajēme jū
aiz rūkas, un meitiņa pīsacēle. Un šei vēsts izaplateja pa vysu tū zemi.
Tys ir Kunga vōrds.