Menu:














 


pyrmūdĪna, 9. juļs

PYRMAIS LASEJUMS Os 2, 16. 17b–18. 21–22

Izvālātō tauta ir Dīva leigova.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA OSEJA GRŌMOTAS

Tū soka Kungs sovai tautai:

«Lyuk, es aizvylynōšu jū un aizvesšu jū tuksnesī un runōšu jōs sirdei. Un tur jei maņ atbiļdēs kai sovas jauneibas dīnōs un kai sovas izīšonas dīnōs nu Egiptes zemes. Un nūtiks tamā dīnā, soka Kungs, ka tu mani nūsauksi: «Muns veirs», un vairs nasauksi mani: «Muns Baals». Un es sasadarinōšu ar tevi uz myužim, un es sasadarynōšu ar tevi taisneibā un tīsā, žāļsirdeibā un labvēleibā. Es sasadarynōšu ar tevi uzticeibā, un tu īpazeisi Kungu.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 145 (144)

Refrens: Kungs ir žāļsirdeigs un labvēleigs. (R. 8)

2 Kotru dīnu es gūdōšu tevi,

tovu vōrdu slaveišu uz myužeigim laikim.

3 Kungs ir lels un augsti teicams,

naizdybynojams ir jō lelums.

Refrens

4 Paaudze paaudzei daudzynōs tovus darbus

un vēsteis par tovu varoneibu.

5 Tōs runōs par tovu slaves pylnū gūdeibu

un sludynōs tovus breinumus.

Refrens

6 Tōs daudzynōs tovu brīsmeigū dorbu varoneibu

un stōsteis par tovu gūdeibu,

7 pīminēs tovu lelū labvēleibu

un prīcōsīs par tovu taisneibu.

Refrens

8 Kungs ir žāļsirdeigs un labvēleigs,

lānprōteigs un ļūti saudzeigs.

9 Kungs ir lobs pret vysim,

un žāļsirdeiba ir vysūs jō dorbūs.

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS 2 Tim 1, 10b

Alleluja.

Myusu Pesteitōjs Jezus Kristus ir uzvarējis nōvi

un ar Evangeliju ir izvedis gaismā dzeiveibu.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 9, 18–26

Slymōs sīvītes izdzīdynōšona un Jaira meitas uzmūdynōšona.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā:

Jezum runojūt, kaids prīkšnīks pīgōja un nūkrita jō prīškā pi zemes, saceidams: «Muna meita nupat nūmyra; bet nōc, uzlic jai sovu rūku, un jei dzeivōs!» Un Jezus pīsacēlis sekōja jam kūpā ar sovim mōceklim. Un, lyuk, sīvīte, kas divpadsmit godus slymōja ar ašņa tecēšonu, pīgōjuse nu aizmugures, pīsaskōre jō drēbu veilei. Jo jei runōja sevī: «Jo es pīsaskoršu kaut jō drēbem, es kļyušu vasala.» Bet Jezus pasagrīze un, īraudzejis jū, saceja: «Pasaļauņ, meit, tova ticeiba tevi izdzīdynōja!» Un kūpš tō breiža sīvīte beja vasala. Un, kod Jezus atnōce uz prīkšnīka mōjom un redzēja stabulātōjus un trūkšņojušu pyuli, jys saceja: «Atsakōpit! Meitine taču nav myruse, bet guļ!» Bet tī jū izsmēja. Bet, kod pyuļs beja izraideits, jys īgōja īkšā un pajēme jū aiz rūkas, un meitiņa pīsacēle. Un šei vēsts izaplateja pa vysu tū zemi.

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze