Menu:














 


trešdĪna, 7. februars

PYRMAIS LASEJUMS 1 Kēn 10, 1–10

Sabas kēnenīne apcīmoj Salomonu.

LASEJUMS NU KĒNEŅU PYRMŌS GRŌMOTAS

Tamōs dīnōs:

Sabas kēnenīne, dzēržūt Salomona slaveišonu, – Kunga vōrda gūdam – īsaroda pōrbaudeit jū ar meiklom. Atnōkusi uz Jeruzalemi ar lelu pavodūņu pulku, ar bogōteibom un ar kamelim, kas nese smaržzōles, ļūti daudz zalta un dōrgas pērles, jei devēs pi Salomona un jam izstōsteja vysu, kas jai beja uz sirds. Un Salomons jai izskaidrōja vysus vōrdus, kū jei beja jam lykuse prīškā, un nabeja taida jautōjuma, kas kēneņam nabyutu atrysynojams un uz kū jys nabyutu varējis jai atbiļdēt. Bet, kod Sabas kēnenīne redzēja vysu Salomona gudreibu un nomu, kū jys beja uzcēlis, un ēdīņus uz jō golda, jō galminīku mītnes un jō kolpu stōju un tārpus, jō veina uzraugus un dadzynojamūs upurus, kū jys upurēja Kunga nomā, jai aizarōve elpa, un jei saceja kēneņam: «Patīsas beja tōs vēstis, kuras es dzērdēju sovā zemē par tovim dorbim un par tovu gudreibu. Tūmār es naticēju tim, kas maņ stōsteja, cikom naatnōču pati un naapskateju sovom acim un napōrsalīcynōju, ka maņ pat puse nu tō nabeja pastōsteita. Tova gudreiba un tova labklōjeiba pōrsnīdz tōs volūdas, kū es beju dzērdējuse. Laimeigi tovi ļaudis un šī tovi kolpi, kas vysod stōv tovā prīškā un dzērd tovu gudreibu! Lai slaveits Kungs, tovs Dīvs, kuram tu klivi pateikams un kurs tevi nūsādynōja Izraeļa trūnī, jo Kungs ir īmīļōjis Izraeli uz myužim un tevi īcēlis par kēneņu, lai tu sprīstu taisneibu un tīsu.» Pēc tam jei dōvōja kēneņam symts divdesmit talentus zalta un ļūti daudz smaržeigu zōļu un dōrgas pērles. Nikod vairs natyka atnasts taids smaržzōļu daudzums, kai tys, kū Sabas kēneņam Salomonam.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 37 (36)

Refrens: Taisneigō lyupas runoj gudreibu. (R. sal. 30a)

5 Uztici Kungam sovu ceļu un cerej uz jū,

un jys izdareis;

6 un tovai taisneibai jys liks mirdzēt kai gaismai

un tovom tīseibom – kai pušdīņu saulei.

Refrens

30 Taisneigō lyupas sludynoj gudreibu,

un jō mēle izrunoj taisneibu;

31 tōdēļ ka Dīva lykums ir jō sirdī,

un jō sūli nasaļūdzeis.

Refrens

39 Taisneigūs pesteišona nōk nu Kunga;

jys ir jū aizstōvis spaidu laikā.

40 Un Kungs jūs atbalsteis un jūs atbreivōs,

atbreivōs jūs nu nūzīdzeigajim un jūs izglōbs,

jo tī ir cerējuši uz jū.

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 17, 17ba

Alleluja.

Kungs, patīseiba ir tovi vōrdi;

svētej myusus patīseibā.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mk 7, 14–23

Ļaunums izīt nu īkšīnes un padora cylvāku naškeistu.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS

Tymā laikā:

Jezus, otkon pīaicynōjis ļaudis, saceja jim: «Klausitēs mani vysi un saprūtit! Nikas naīīt cylvākā nu ōrpuses taids, kas varātu jū padareit naškeistu; bet cylvāku naškeistu padora tys, kas nu jō izīt.» Kod jys, nu ļaužu pyuļa aizīdams, īgōja nomā, mōcekli jautōja jam par šū leidzeibu. Un jys tim saceja: «Un ari jyus asat taidi naprašas? Vai jyus nasaprūtit, ka tys vyss, kas nu ōrīnes īīt cylvākā, navar jū padareit naškeistu, jo tys naīīt jō sirdī, bet nūnōk vādarā un izīt laukā?» – Tai jys vysus ēdīņus atzyna par teirim. Un jys runōja tōļōk: «Kas izīt nu cylvāka, tys cylvāku padora naškeistu. Jo nu īkšīnes, nu cylvāka sirds izīt ļaunas dūmas, zādzeibas, natikleiba, slapkoveibas, lauleibas pōrkōpšona, montkōreiba, ļaunums, viļteiba, nakauneiba, skaudeiba, zaimōšona, lepneiba, muļkeiba. Vyss šys ļaunums izīt nu īkšīnes un padora cylvāku naškeistu.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze