PYRMAIS LASEJUMS Am 8, 4–6. 9–12
Dīva vōrda dzērdēšonas bods.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA AMOSA GRŌMOTAS
Klausitēs tū jyus, kas nūmōcat nabogu un
līkat paneikt zemes tryuceigajim ļaudim, saceidami: «Kod gon jaunais mēness
byus pōri, un mes varēsim pōrdūt preces? Un sabats, un mes atvērsim labeibas orūdus?
Mes samozynōsim māru, paaugstynōsim sikla cenu un vyltōsim svorus, lai nūpērktu
tryuceigūs par sudobru un nabogu – par sandaļu pōri, un mes pōrdūsim labeibas
palovas.» «Un nūtiks tamā dīnā,» soka Kungs Dīvs, «ka dīnas vydā es likšu nūrītēt
saulei un zemei aptimst dīnas gaišajā laikā. Un jyusu svātkus pōrvērsšu par sārom
un vysas jyusu dzīsmes – par žālobom. Ap vysim gūrnim es aplikšu maisu un vysas
golvas dareišu plykas, un izsaukšu sāras kai pēc vīneigō dāla, un pādejōs dīnas
kai ryugtuma pylnu dīnu.» «Redzi, nōk dīnas,» soka Kungs, «un es syuteišu bodu vērs
zemes, na maizes bodu, ni slōpes pēc yudiņa, bet Dīva vōrda dzērdēšonas bodu.
Un jī bāguļōs nu jyuras leidz jyurai, un nu zīmelim leidz austrumim kleiss apkōrt,
maklādami Kunga vōrdu, bet tō naatrass.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 119 (118)
Refrens: Na nu
maizes vīn dzeivoj cylvāks. (R. Mt 4, 4b)
2 Svēteigi
tī, kas sorgoj Dīva mōceibas,
nu vysas sirds jū meklej.
10 Nu
vysas munas sirds es meklēju tevi,
naļauņ maņ nūsamaļdeit nu tovom
bausleibom.
Refrens
20 Pagurst
muna dvēsele,
ilgojūtīs pēc tovim sprīdumim ik breidi.
30 Asu
izraudzejis patīseibas ceļu,
tovus sprīdumus asu nūlicis sev prīškā.
Refrens
40 Lyuk,
es ilgojūs pēc tovom pavēlem;
sovā taisneibā dzeivynoj mani.
131 Es
atveru muti un īvalku elpu,
jo ilgojūs pēc tovom bausleibom.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt. 11, 28
Alleluja.
Nōcit pi manis vysi, kas strōdojat un cīšat
gryuteibas,
un es jyusus atspērdzynōšu.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 9, 9–13
Mateja paaicynōšona.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Īdams prūjom nu Kafarnaumas, Jezus īraudzeja
pi muitneicas sēžam cylvāku, vōrdā Mateju, un saceja jam: «Sekoj maņ!» Tys pīsacēle
un jam sekōja. Jam sēžūt mōjōs pi golda, raug, sanōce daudz muitnīku un grēcinīku,
kas apsasāda pi golda blokus Jezum un jō mōceklim. Un farizeji, tū radzādami,
jautōja jō mōceklim: «Kōpēc jyusu Mōceitōjs ād kūpā ar muitnīkim un grēcinīkim?»
Tū dzēržūt, Jezus saceja: «Navys vasalim vajadzeigs ōrsts, bet slimim. Eite un
mōcatēs saprast, kū nūzeimoj: «Es vēlejūs žāļsirdeibu, navys upuri. Es naasu nōcis
aicynōt taisneigūs, bet grēcinīkus.»
Tys ir Kunga vōrds.