PYRMAIS LASEJUMS Am 7, 10–17
Prīsters nūsastōj pret pravīti.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA AMOSA GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Amasijs, Bēteles prīsters, syuteja ziņu
Izraeļa kēneņam Jeroboamam, saceidams: «Amoss pret tevi ir sazazvērējis Izraeļa
noma vydā. Zeme vairs naspēj pacīst vysus jō vōrdus. Tōdēļ ka Amoss soka tai:
«Jeroboams mērs nu zūbyna, un Izraeļs tiks aizvasts gyustā prūjom nu sovas
zemes.» Un Amasijs saceja Amosam: «Tu, radzātōj, taisīs prūjom, bēdz uz Judas
zemi un tur ēd maizi, un tur varēsi pravītōt. Bet Bētelē vairs nadūmoj pravītōt,
jo tei ir kēneņa svētneica un kēneņa ceļtne.» Amoss tod atbiļdēja un saceja
Amasijam: «Es naasu pravīts un naasu pravīša dāls, bet es asu gons un sikamoru apcērtējs.
Un Kungs mani pajēme, kod es gōju aiz gonompulka, un Kungs saceja maņ: «Ej,
pravītoj munai Izraeļa tautai.» Bet tagad klausīs Kunga vōrdu. Tu saceji:
«Narunoj pravītōjumus pret Izraeli un nasludynoj vōrdu pret Izāka nomu.» Tōpēc
Kungs soka tai: «Tova sīva kļyus piļsātā natikle, un tovi dāli un tovas meitas
kriss nu zūbyna, un tova zeme ar auklu tiks pōrmēreita. Un tu mērsi apgōneitā zemē,
un Izraeļs aizceļōs gyustā nu sovas zemes.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 19 (18)
Refrens: Dīva
vōrdi ir gors un dzeiveiba. (R. sal. Jņ 6,
64b)
8 Kunga
lykums ir bez vaines, tys styprynoj goru;
Kunga līceiba ir uztycama, tei gudreibu
snīdz mozajim.
9 Kunga
pavēles ir taisneigas, tōs īlīksmoj sirdis;
Kunga bausleiba ir skaidra, tei
apskaidroj acis.
Refrens
10 Kunga
bejeiba ir teira, tei palīk myužam.
Kunga sprīdumi ir pareizi, tī vysi kūpā
ir taisneigi.
11 Vērteigōki
tī ir par zaltu, par vysteirōkū zaltu,
un soldonōki par madu un madus šyunu
lasem.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS 2 Kor 5, 19
Alleluja.
Dīvs pasauli caur Kristu samīrynōja ar
sevi,
un mums deve sasamīrynōšonas vōrdu.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 9, 1–8
Jezus izdzīdynoj paralizeitū un jam atlaiž grākus.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Īkōpis laivā, Jezus pōrsacēle atpakaļ pōri
azaram un atnōce uz sovu piļsātu. Un, lyuk, pi jō atnese paralizeitū, kas gulēja
gultā. Jezus, radzādams jūs ticeibu, saceja paralizeitajam: «Uzatici, dāls,
tovi grāki teik atlaisti.» Un, lyuk, daži nu Rokstu zynōtōjim sevī nūdūmōja:
«Jys zaimoj.» Bet Jezus, zynūt jūs dūmas, saceja: «Kōpēc jyus dūmojat ļaunu sovōs
sirdīs? Jo kū tod ir vīglōk pateikt: «Tovi grāki teik pīdūti», vai ari saceit:
«Celīs un staigoj!» Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir vara vērs zemes pīdūt
grākus.» Tod jys saceja paralizeitajam: «Celīs, jam sovu gultu un ej uz sovom mōjom!»
Un tys pīsacēle un aizgōja uz sovom mōjom. Bet ļaudis, tū radzūt, nūsabeida un
slaveja Dīvu, kas cylvākam devis taidu varu.
Tys ir Kunga vōrds.