Menu:














 


catūrtdĪna, 5. juļs

PYRMAIS LASEJUMS Am 7, 10–17

Prīsters nūsastōj pret pravīti.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA AMOSA GRŌMOTAS

Tamōs dīnōs:

Amasijs, Bēteles prīsters, syuteja ziņu Izraeļa kēneņam Jeroboamam, saceidams: «Amoss pret tevi ir sazazvērējis Izraeļa noma vydā. Zeme vairs naspēj pacīst vysus jō vōrdus. Tōdēļ ka Amoss soka tai: «Jeroboams mērs nu zūbyna, un Izraeļs tiks aizvasts gyustā prūjom nu sovas zemes.» Un Amasijs saceja Amosam: «Tu, radzātōj, taisīs prūjom, bēdz uz Judas zemi un tur ēd maizi, un tur varēsi pravītōt. Bet Bētelē vairs nadūmoj pravītōt, jo tei ir kēneņa svētneica un kēneņa ceļtne.» Amoss tod atbiļdēja un saceja Amasijam: «Es naasu pravīts un naasu pravīša dāls, bet es asu gons un sikamoru apcērtējs. Un Kungs mani pajēme, kod es gōju aiz gonompulka, un Kungs saceja maņ: «Ej, pravītoj munai Izraeļa tautai.» Bet tagad klausīs Kunga vōrdu. Tu saceji: «Narunoj pravītōjumus pret Izraeli un nasludynoj vōrdu pret Izāka nomu.» Tōpēc Kungs soka tai: «Tova sīva kļyus piļsātā natikle, un tovi dāli un tovas meitas kriss nu zūbyna, un tova zeme ar auklu tiks pōrmēreita. Un tu mērsi apgōneitā zemē, un Izraeļs aizceļōs gyustā nu sovas zemes.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 19 (18)

Refrens: Dīva vōrdi ir gors un dzeiveiba. (R. sal. Jņ 6, 64b)

8 Kunga lykums ir bez vaines, tys styprynoj goru;

Kunga līceiba ir uztycama, tei gudreibu snīdz mozajim.

9 Kunga pavēles ir taisneigas, tōs īlīksmoj sirdis;

Kunga bausleiba ir skaidra, tei apskaidroj acis.

Refrens

10 Kunga bejeiba ir teira, tei palīk myužam.

Kunga sprīdumi ir pareizi, tī vysi kūpā ir taisneigi.

11 Vērteigōki tī ir par zaltu, par vysteirōkū zaltu,

un soldonōki par madu un madus šyunu lasem.

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS 2 Kor 5, 19

Alleluja.

Dīvs pasauli caur Kristu samīrynōja ar sevi,

un mums deve sasamīrynōšonas vōrdu.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 9, 1–8

Jezus izdzīdynoj paralizeitū un jam atlaiž grākus.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā:

Īkōpis laivā, Jezus pōrsacēle atpakaļ pōri azaram un atnōce uz sovu piļsātu. Un, lyuk, pi jō atnese paralizeitū, kas gulēja gultā. Jezus, radzādams jūs ticeibu, saceja paralizeitajam: «Uzatici, dāls, tovi grāki teik atlaisti.» Un, lyuk, daži nu Rokstu zynōtōjim sevī nūdūmōja: «Jys zaimoj.» Bet Jezus, zynūt jūs dūmas, saceja: «Kōpēc jyus dūmojat ļaunu sovōs sirdīs? Jo kū tod ir vīglōk pateikt: «Tovi grāki teik pīdūti», vai ari saceit: «Celīs un staigoj!» Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir vara vērs zemes pīdūt grākus.» Tod jys saceja paralizeitajam: «Celīs, jam sovu gultu un ej uz sovom mōjom!» Un tys pīsacēle un aizgōja uz sovom mōjom. Bet ļaudis, tū radzūt, nūsabeida un slaveja Dīvu, kas cylvākam devis taidu varu.

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze