PYRMAIS LASEJUMS Izc 16, 2–4. 12–15
Dīvs dūd breineigu bareibu.
LASEJUMS NU IZCEĻŌŠONAS GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Vyss Izraeļa dālu pulks tuksnesī kūrnēja
pret Mozu un Āronu. Izraeļa dāli jim saceja: «Kaut mes byutu nūmyruši nu Kunga
rūkas Egiptes zemē, kod mes sēdējom pi gaļas pūdim un maizi ēdem papylnam! Kōpēc
jyus izvedet myusus šymā tuksnesī, lai vysus nūmērdātu bodā?» Bet Kungs saceja
Mozum: «Redzi, es likšu, lai jums leist maize nu dabasim. Tauta lai īt un
salosa, cik vajadzeigs kotrai dīnai, lai es varu pōrbaudeit, vai tei paklausa munam
lykumam vai nā.» «Es dzērdēju Izraeļa dālu kūrnēšonu. Soki jim: vokorā jyus ēssit
gaļu un nu reita byusit pabarōti leidz sōtam ar maizi. Un jyus zynōsit, ka es
asu Kungs, jyusu Dīvs.» Un teišam, vokorā atsalaide paipolas un apklōja nūmetni,
bet nu reita nūmetnei apkōrt beja rosa. Kod tei beja pōrklōjuse zemes vērsmu,
tuksnesī pasarōdeja kaut kas it kai smolki sabarzts un graudains, leidzeigs
sormai vērs zemes. Kod Izraeļa dāli tū redzēja, jī jautōja cyts cytam: «Manhu?»
(tys nūzeimej: «Kas tys ir?»), tōpēc ka jī nazynōja, kas tys ir. Tod Mozus
saceja jim: «Tei ir maize, kuru Kungs ir jums devis par bareibu».
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 78 (77)
Refrens: Kungs
deve ļaudim dabasu maizi. (R. sal. 24b)
3 Kū
asam dzērdējuši un kas mums ir klivis zynoms,
kū mums ir vēstejuši myusu tāvi,
4 tū
mes naslēpsim jūs bārnim.
Mes stōsteisim nōkamai paaudzei
par Kunga slavi un jō spāku,
par jō breinumim, kū jys ir darejis.
Refrens
23 Tod
jys nu augšas pavēlēja mōkūnim
un atvēre dabasu vōrtus,
24 un
jim nūleja ēsšonai manna:
jys deve tim dabasu maizi.
Refrens
25 Cylvāki
ēde eņgeļu maizi;
jys syuteja tim bareibu leidz sōtam.
54 Jys īvede
jūs sovā svātajā zemē,
kolnūs, kū īgyva jō lobō rūka.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS Ef 4, 17. 20–24
Vajag īsatērpt jaunā cylvākā.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES EFEZĪŠIM
Brōli:
Tū es soku un jums pīkūdynoju Kungā, lai
jyus vairs nadzeivōtu tai, kai dzeivoj pogōni sova prōta tukšeibā. Jyus na tai
asat mōcejušīs nu Kristus. Jyus taču asat dzērdējuši par jū, un jymā jums ir mōceits
saskaņā ar patīseibu, kas ir Jezū – ka jums jōatmat vacais, agrōkōs dzeives
veida cylvāks, kas ir pakļauts samaitōšonai sovu maļdeigū īkōru dēļ; un ka jums
ir jōatsajaunoj sovas dūmōšonas gorā un jōīsatērp jaunā cylvākā, kurs ir
radeits pēc Dīva leidzeibas taisneibā un patīsā svātumā.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt 4, 4b
Alleluja.
Na nu maizes vīn cylvāks dzeivoj,
bet nu ikvīna vōrda, kas izīt nu Dīva
mutes.
Alleluja.
EVANGELIJS Jņ 6, 24–35
Kas nōk pi Kristus, tys izsaļcis nabyus.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Kod ļaudis azara krostā redzēja, ka tur
vairs nav ni Jezus, ni jō mōcekļu, jī kōpe laivōs un īsaroda Kafarnaumā meklēt
Jezu. Un, atroduši jū azara ūtrā krostā, jī vaicōja jam: «Rabbi, pa kuru laiku
tu šeit nūklivi?» Jezus atbyldūt saceja jim: «Patīši, patīši es jums soku: jyus
meklejat mani na tōpēc, ka redzējot breinumus, bet tōpēc, ka ēdet maizi un paēdet.
Nasaceņtit pēc bareibas, kas izneikst, bet pēc bareibas, kas palīk myužeigai
dzeivei, kuru jums dūs Cylvāka Dāls, jo jū ir apzeimūgōjis Dīvs Tāvs.» Tod tī
jam vaicōja: «Kas mums jōdora, lai mes dareitu Dīva dorbus?» Jezus atbiļdēja un
saceja jim: «Tys ir Dīva dorbs, ka jyus tycātu tam, kuru jys ir syutejis.» Tod
tī jam saceja: «Kaidu zeimi tod tu dūsi, lai mes radzātu un tev tycātu? Kū tu
dareisi? Myusu tāvi ēde mannu tuksnesī, kai ir raksteits: «Maizi nu dabasim jys
deve tim ēst.»» Un Jezus jim saceja: «Patīši, patīši es jums soku: na jau Mozus
jums deve maizi nu dabasim, bet muns Tāvs dūd jums eistū maizi nu dabasim, jo Dīva
maize ir tei, kas nōk nu dabasim un dūd pasaulei dzeiveibu.» Tod tī jam saceja:
«Kungs, dūd mums vīnmār šū maizi.» Bet Jezus jim atbiļdēja: «Es asu dzeiveibas
maize. Kas nōk pi manis, tys izsaļcis nabyus; un kas tic maņ, tam nikod naslōps.»