PYRMAIS LASEJUMS Jer 26, 11–16. 24
Jeremijs izaglōb nu nōves.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Prīsteri un pravīši grīzēs pi augstmanim
un pi vysas judu tautas, saceidami: «Jeremijs ir peļnejis nōvi, jo jys pravītōja
pret šū piļsātu, kai jyus tū dzērdējot poši sovom ausim.» Bet Jeremijs atbiļdēja
vysim augstmanim un vysai tautai, saceidams: «Kungs mani syuteja, lai es pravītoju
šam nomam un šai piļsātai vysus tūs vōrdus, kurus jyus dzērdējot. Tōpēc
izlobojit tagad sovus ceļus un sovus dorbus un klausit Kunga, jyusu Dīva,
bolsam, un Kungu pōrjims žālums par tū nalaimi, kuru jys ir pasludynōjis. Bet
es, lyuk, asu jyusu rūkōs. Dorit ar mani, kas jyusu acīs škīt labi un pareizi.
Tūmār zynit un atzeistit, ka, jo jyus mani nūnōvēsit, jyus vērssit navaineigu
asni poši pret sevi un pret šū piļsātu un tōs īdzeivōtōjim. Jo patīši Kungs
mani syuteja pi jums, lai es runōtu jyusu ausim vysus šūs vōrdus.» Tod
augstmani un vysa tauta saceja prīsterim un pravīšim: «Šys veirs nōvi nav peļnejis,
jo uz mums jys runōja Kunga, myusu Dīva vōrdā.» Tōpēc Ahikams, Safana dāls,
apsorgōja Jeremiju, lai jys natyktu nūdūts ļaužu rūkōs un lai tī jō nanūnōvātu.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 69 (68)
Refrens: Kungs,
uzklausi mani sovā žāļsirdeibā. (R.
sal. 14c)
15 Izrauņ
mani nu dublim, lai es nanūgrymstu,
lai izaglōbu nu tim, kas mani īneist,
un nu yudiņu dziļumim.
16 Lai
mani napōrklōj yudiņa viļni
un mani naaprej dzeļmes,
un lai bezdibiņs naatver sovu reikli pōr
mani.
Refrens
30 Bet
es asu nabogs un cītējs:
tova paleidzeiba, Dīvs, mani sorgoj.
31 Es
slaveišu Dīva vōrdu ar dzīsmi
un gūdynōšu jū ar pateiceibu.
Refrens
33 Lai
pazemeigī skotās un prīcojās;
meklejit Dīvu, un jyusu sirds kļyus
dzeiva,
34 jo
Kungs ir uzklausejis nabogus
un nav nūnīvōjis sovus gyustekņus.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt 5, 10
Alleluja.
Svēteigi tī, kas teik vojōti taisneibas
dēļ,
jo jim pīdar dabasu vaļsteiba.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 14, 1–12
Jōņa Kristeitōja nōve.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā tetrarhs Herods dzērdēja
runojam par Jezu. Un jys saceja sovim ļaudim: «Tys ir Jōņs Kristeitōjs. Jys ir pīsacēlis
nu myrūnim un tōpēc jymā dorbojās breinumaini spāki.» Jo Herods sova brōļa
Filipa sīvas Herodiades dēļ Jōni beja apcītynōjis, sasējis un īslūdzejis cītumā,
tōdēļ ka Jōņs atgōdynōja jam: «Tu nadreiksti jū paturēt pi sevis.» Jys gribēja
jū nūnōvēt, bet beidōs nu ļaudim, jo tī jū uzskateja par pravīti. Heroda dzimšonas
dīnā Herodiades meita dejōja vīsu prīškā un Herodam jei īpasatyka. Tōpēc jys zvārādams
apsūleja dūt jai vysu, kū vīn jei lyugs. Un jei, sovas mōtes pamōceita, saceja:
«Dūd maņ šeit bļūdā Jōņa Kristeitōja golvu.» Un kēneņš nūskuma. Tūmār zvārasta
un tūs dēļ, kas atsaroda pi golda, jys pavēlēja dūt un syuteja Jōņam cītumā nūcērst
golvu. Un jō golva tyka atnasta bļūdā un atdūta meitinei, un jei tū aiznese
sovai mōtei. Bet Jōņa mōcekli atnōkuši pajēme jō mīsu un tū apglobōja, un aizgōjuši
paziņōja Jezum.
Tys ir Kunga vōrds.