PYRMAIS LASEJUMS Am 3, 1–8; 4, 11–12
Pravītōjums par Izraeļa vaļsti.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA AMOSA GRŌMOTAS
Klausitēs šūs vōrdus, kū Kungs ir runōjis
par jums, Izraeļa dāli, par vysu šū ciļti, kū es izvežu nu Egiptes zemes: «Vīneigi
jyusus es pazynu nu vysom zemes ciļtim. Tōpēc es pīmeklēšu jyusus ar strōpi par
vysim jyusu nūzīgumim.» Vai tod divi sūļōs vīns ūtram blokus, jo īprīkš nabyus nūrunōjuši?
Vai tod lauva rēks mežainā apvydū, jo jam nabyus laupejuma? Vai tod lauvāns ļaus
atskanēt sovam bolsam nu sovas olas, jo nikō nabyus īgyvis? Vai tod putns nūkriss
zemē, jo nabyus bejuse cylpa? Vai tod cylpa teik pacalta nu zemes, pyrms nakai
ir kū sakēruse? Jo piļsātā sōc pyust taure, vai ļaudis tod napōrjam bailes? Jo
nūteik nalaime piļsātā, vai tod Kungs nav tū pīļōvis? Kungs Dīvs taču nikō
nadora, īprīkš naatklōjis sovu nūdūmu sovim kolpim pravīšim. Īsarāc lauva, kas
gon lai nanūsabeist? Īsarunoj Kungs Dīvs, kas gon lai naītu pravītōt? «Es izpūsteju
jyusus, kai Dīvs izpūsteja Sodomu un Gomoru, jyus klivot kai pagale, kas
izjimta nu guņs, tūmār jyus naatsagrīzet pi manis,» soka Kungs. «Tōpēc es tev tū
dareišu, Izraeļ, un, tōdēļ ka es tev tū dareišu, tod gatavojīs nūsastōt sova Dīva
prīškā, Izraeļ!»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 5
Refrens: Kungs,
vodi mani sovā taisneibā. (R. 9a)
5 Jo tu
naesi Dīvs, kam nūzīdzeiba patyktu,
pi tevis namōjōs ļaunprōtis,
6 un
nataisneigī tovu ocu prīškā navarēs pastōvēt.
Refrens
7 Tu īneisti
vysus, kas nūzīdzeibas dora,
iznycynoj vysus, kas runoj malus;
Kungs naīradz asinskōru un viļteigu
veiru.
Refrens
8 Bet
es tovas lelōs žāļsirdeibas dēļ īšu tovā nomā;
tovas svētneicas prīškā krisšu pi zemes
bejeibā pret
tevi.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Ps 130, 5
Alleluja.
Kungs, es cereju uz tevi;
muna dvēsele cerej uz jō vōrdu.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 8, 23–27
Jezus nūmīrynoj vātru uz jyuras.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Jezus īkōpe laivā un jō mōcekli jam sekōja.
Un, lyuk, jyurā sasacēle lela vātra, tai ka viļni gōzēs pōri laivai, bet jys
gulēja. Un jī pīgōja un uzmūdynōja jū, saceidami: «Kungs, glōb myusus, mes ejam
būjā!» Bet jys tim saceja: «Kōpēc jyus asat tik baileigi, jyus mozticeigī?» Tod
pīsacēlis jys pavēlēja vējim un jyurai un īsastōja dziļš klusums. Tod ļaudis
breinojōs, saceidami: «Kas jys taids ir, ka vēji un jyura jam paklausa?»
Tys ir Kunga vōrds.