Menu:














 

pyrmūdĪna, 30. juļs

PYRMAIS LASEJUMS Jer 13, 1–11

Dīvs pasludynoj strōpi.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS

Kungs maņ saceja tai: «Ej un īsagōdoj sev lynu jūstu un apjūz tū ap sovim gūrnim, bet naīlic tū yudinī.» Un es īsagōdōju jūstu saskaņā ar Kunga pavēli un tū aplyku ap sovim gūrnim. Un maņ atsaklōj Kunga vōrds ūtrreiz: «Jem jūstu, kū esi īsagōdōjis un kas tev ir ap gūrnim, un pīsacēlis dūdīs uz Eifratu un tur tū nūslēp kliņts plaisā.» Un es aizgōju un tū nūslēpu pi Eifratas, kai Kungs maņ beja pavēlējis. Un nūtyka, ka pēc daudzom dīnom Kungs maņ saceja: «Celīs, ej uz Eifratu un pajem nu turīnes jūstu, kū beju tev licis tur nūslēpt.» Un es aizgōju uz Eifratu un izroku, un pajēmu jūstu nu tōs vītas, kur beju tū apslēpis. Bet, lyuk, jūsta beja sapyvuse, tai ka vairs naderēja nikaidai lītōšonai. Un maņ atsaklōja Kunga vōrds, kas saceja: «Tū soka Kungs: Tai es likšu sapyut Judas lepneibai un Jeruzalemes lelajai augstprōteibai. Šei nakrītnō tauta – kas nagrib klauseitīs munus vōrdus, staigoj sovas sirds nakrītneibā un ir aizgōjuse pakaļ svešim dīvim, lai tim kolpōtu un tūs pīlyugtu – kļyus kai šei jūsta, kas nader nikaidam pīlītōjumam. Jo taipat kai jūsta pīguļ veira gūrnim, tai es pīkļōvu sev vysu Izraeļa nomu un vysu Judas nomu, soka Kungs, lai jys byutu maņ par tautu, par munu vōrdu un slavi, un gūdu, bet jys nasaklauseja.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

DZĪDŌJUMS At 32

Refrens: Atcerīs Dīvu, sovu Radeitōju. (R. sal. 18b)

18 Tu atstōji Kliņti, kas dzymdynōja tevi,

un aizmērsi Dīvu, sovu Radeitōju.

19 Kungs tū redzēja un sōka nycynōt,

tōdēļ ka jū aizkaitynōja poša dāli un meitas.

Refrens

20 Un jys saceja: «Es apslēpšu nu jim sovu vaigu

un nūsaskateišu uz jūs beigom,

tōpēc ka jī ir nakrītna tauta

un nauzticeigi bārni.

Refrens

21 Jī manī mūdynōja dusmes ar tū, kas nav dīvs,

un kaitynōja ar sovom tukšeibom.

Un ari es jymūs mūdynōšu dusmes ar tim, kas nav tauta,

un jūs kaitynōšu ar nagudrim ļaudim.»

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jk 1, 18

Alleluja.

Pēc sovas grybas Tāvs myusus ir dzymdynōjis ar patīseibas vōrdu,

lai mes byutu it kai jō radejumu pyrmdzymtī.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 13, 31–35

Leidzeiba par sinepes gryudu un raugu.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā:

Jezus pastōsteja ļaudim cytu leidzeibu: «Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama sinepu gryudam, kū cylvāks pajēme un īsēja sovā teirumā. Tei ir vysmozōkō nu vysom sāklom, bet, kod izaug, kļyust lelōka par cytim dōrza stōdim un kļyust par kūku, tai ka dabasu putni nōk un dzeivoj tō zorūs.» Jys tim saceja vēļ cytu leidzeibu: «Dabasu vaļsteiba pīleidzynojama raugam, kū sīvīte jam un ījauc trejūs mārūs myltu, cikom vyss saryugst.» Šū vysu Jezus runōja ļaudim leidzeibōs, un bez leidzeibom jys tim narunōja nikō. Tai vajadzēja pīsapiļdeit pravīša vōrdim: «Sovu muti es atvēršu leidzeibōs; atklōšu tū, kas nu pasaules radeišonas beja apslāpts.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze