PYRMAIS LASEJUMS Rad
37, 3– 4. 12–13a. 17b–28
Brōlu pōrdūtais Jezups ir Kristus pyrmtāls.
LASEJUMS NU RADEIŠONAS GRŌMOTAS
Izraeļs nu vysim sovim dālim vysvairōk mīļōja
Jezupu, tōdēļ ka jū beja dzymdynōjis vacumdīnōs. Un jys pagatavōja jam garas drēbes.
Bet jō brōli, radzādami, ka tāvs jū mīļōja vairōk par vysim dālim, īneida jū un
ni par kū naspēja ar jū draudzeigi parunōt. Kod jō brōli, gonūt tāva
gonompulkus, uzaturēja Sihemā, Izraeļs saceja Jezupam: «Tovi brōli gona avis
Sihemā. Nōc, es tevi syuteišu pi jim!» Tod Jezups sekōja sovim brōlim un atroda
jūs Dotainā. Jī, īraudzejuši jū nu tōlīnes, pyrms nakai jys pīgōja pi tim, nūlēme
jū nūgalynōt un cyts cytam saceja: «Lyuk, sapņōtōjs nōk! Nōcit, nūnōvēsim jū un
īmessim kaidā cisternā, un pasaceisim: «Plēseigs zvērs jū apreja». Un tod byus
radzams, cik jam nūderēs jō sapņi.» Bet Rubens, tū dzēržūt, ceņtēs jū izglōbt
nu jūs rūkom un saceja: «Nanūgalynōsim jō!» Un jys saceja tim: «Naizlejit asni.
Bet īmetit jū šamā cisternā, kas ir tuksnesī, un sovas rūkas saglobojit
teiras.» Bet tū jys saceja, grybādams jū izraut nu jūs rūkom un atdūt jō tāvam.
Un, tikleidz Jezups pīgōja pi sovim brōlim, jī nūrōve jam garōs drēbes un jū īmete
cisternā, kurā nabeja yudiņa. Un jī apsasāda, lai īturātu azaidu. Bet, pacāluši
acis, jī īraudzeja ismaelīšu ceļōtōjus nōkam nu Gileādas un jūs kamīļus, kas
nese kauleņkūku sveķus un mastiku, un vīraku uz Egipti. Tod Juda saceja sovim
brōlim: «Kaids mums nu tō lobums, jo nūnōvēsim sovu brōli un slēpsim jō asni?
Lobōk ir, jo jys teik pōrdūts ismaelīšim, un myusu rūkas nateik aptraipeitas.
Jys taču ir brōļs un myusu mīsa.» Un brōli pīkryta jō vōrdim. Un, madianīšu tērgōtōjim
garamejūt, jī izvylka Jezupu nu cisternas un jū pōrdeve ismaelīšim par
divdesmit sudobra gobolim. Un tī jū aizvede uz Egipti.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 105 (104)
Refrens: Pīminit
Dīva dareitūs breinumus. (R. sal. 5a)
16 Kungs
izsauca bodu vērs zemes
un iznycynōja vysus maizes krōjumus.
17 Jim
pa prīšku jys syuteja veiru:
Jezups tyka pōrdūts vērdzeibā.
Refrens
18 Važōs
tī saslēdze jō kōjas,
jō koklu īkola dzeļžūs,
19 cikom
pīsapiļdeja jō paregōjums,
un Kunga vōrds jū attaisnōja.
Refrens
20 Karalis
syuteja jū atraiseit,
tautu vaļdnīks jū atsvabynōja.
21 Jys īcēle
jū par sova noma kungu
un par vysa sova īpašuma pōrvaļdnīku.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 3, 16
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Dīvs tai mīļōja pasauli, ka atdeve sovu
vīnpīdzymušū Dālu;
ikvīns, kas jam tic, īgyun myužeigū
dzeivi.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Mt 21, 33–43. 45–46
Leidzeiba par nauzticeigajim veinkūpim.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā Jezus saceja augstajim prīsterim
un tautas vacōkajim: «Nūsaklausit cytu leidzeibu! Beja kaids noma tāvs, kas īstōdeja
veina dōrzu, apjūze tū ar myuri, izroka tymā veina spīstuvi un uzcēle tūrni, un
iznūmōja tū veinkūpim, un pats aizceļoja. Bet, kod tyvōjōs ražas laiks, jys
syuteja pi veinkūpim sovus kolpus, lai sajimtu tō augļus. Bet veinkūpi, sagrōbuši
jō kolpus, vīnu sasyta, cytu nūgalynōja, cytu nūmātoja akminim. Tod jys otkon
syuteja cytus kolpus, bet jī ar tim izareikōja taipat. Beidzūt jys syuteja pi
tim sovu dālu, saceidams: «Nu muna dāla jī kaunēsīs». Bet veinkūpi, īraudzejuši
dālu, runōja sovā storpā: «Šys ir maņtinīks. Nōcit, nūgalynōsim jū, un mums pīdarēs
jō montōjums!» Un jī sagrōbe jū, izmete ōrā nu veina dōrza un nūgalynōja. «Kod
nu veina dōrza saimnīks pōrnōks, kū gon jys dareis ar šim veinkūpim?» Jī atbiļdēja
jam: «Ļaundarus jys bez žēlesteibas pazudynōs un veina dōrzu iznūmōs cytim
veinkūpim, kas jam atdūs augļus sovā laikā». Jezus jim saceja: «Vai jyus nikod
naasast lasejuši Rokstūs: «Akmiņs, kuru nomdari atmete, ir klivis par
styurakmini; un tys ir breinums myusu acīs?» Tōdēļ es jums soku, ka Dīva vaļsteiba
nu jums tiks atjimta un atdūta tautai, kas nas tōs augļus.» Un kod augstī prīsteri
un farizeji dzērdeja jō leidzeibas, jī saprota, ka jys runōja par jim. Un jī tīkōja
jū apcītynōt, bet beidōs nu ļaudim, jo tī jū uzskatēja par pravīti.
Tys ir Kunga vōrds.