PYRMAIS LASEJUMS Am 2, 6–10. 13–16
Sprīdums Izraeļam.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA AMOSA GRŌMOTAS
Tai soka Kungs:
«Treju Izraeļu nūzīgumu dēļ un četru dēļ
es naatsaukšu šū sprīdumu, tōdēļ ka jī par sudobru pōrdeve taisneigū un nabogu
– par sandaļu pōri. Zemes putekļūs jī īmyn nabogu golvas un tryuceigūs nūstum
nu ceļa. Kai dāls, tai ari jō tāvs staigoj pi tōs pošas sīvītes, lai apgōneitu
munu svātū vōrdu. Uz drēbem, kas pajimtas kīlā, jī gulšņoj pi vysim oltorim un sova
Dīva nomā dzer veinu, kas īgyuts, pīdzanūt strōpes naudu. Bet es taču jūs prīškā
izdzynu amorīšus, kuri augumā beja gari kai cīdri un spākā stypri kai ūzuli. Es
augšā iznycynōšu jūs augļus un lejā jūs saknes. Un es jūs izvežu nu Egiptes
zemes un vadeju jūs tuksnesī četrudesmit godus, lai jyus sajimtu īpašumā amorīšu
zemi. Lyuk, es jyusus pīminēšu pi zemes, kai samyn ar kyuleišim pīkrauti roti. Ōtrajam
nabyus kur aizbēgt, ni styprais parōdeis sovu spāku, un varūņs naizglōbs sovu dzeiveibu.
Lūka šōvējs naspēs nūstōvēt, ni tys, kam veiklas kōjas, spēs izbēgt, ari jōtnīks
naizglōbs sovu dzeiveibu un sirdī vysdrūsmeigōkais storp spākaveirim bēgs prūjom
kails tamā dīnā,» soka Kungs.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 50 (49)
Refrens: Saprūtit
patīseibu jyus, kas aizmērsot Dīvu. (R.
sal. 22a)
16 «Kōpēc
tu daudzynoj munas bausleibas
un ar sovu muti pīmini munu dereibu?
17 Pamōceibas
tu taču īneidi
un munus vōrdus aizmeti prūjom aiz
sevis.
Refrens
18 Jo
redzēji zagli, tu skrēji jam leidza,
ar natiklim tev beja kūpeigas gaitas.
19 Sovai
mutei tu atlōvi runōt ļaunu,
un tova mēle pyna viļteibas.
Refrens
20 Apsasēdis
tu runōji pret sovu brōli
un nūnīvōji sovas mōtes dālu.
21 Tu tū
dareji, bet es klusēju.
Tu dūmōji, ka asu tev leidzeigs?
Es apsyudzēšu tevi un tū vysu likšu tev
prīškā.
Refrens
22 Saprūtit
tū jyus, kas aizmērstat Dīvu,
lai es jyusu nasagyustu, un nabyus nivīna,
kas glōbtu!
23 Kas
ness slaves upuri, tys gūdynōs mani,
un kas naaptraipeits staigoj ceļu,
tam es rōdeišu Dīva pesteišonu.»
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal.
Ps 95, 8
Alleluja.
Nanūcītynojit šudiņ sovas sirdis,
bet īsaklausit Kunga bolsā.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 8, 18–22
Ir jōatstōj vyss, lai sekōtu Jezum.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Jezus, radzādams ap sevi daudz ļaužu,
pavēlēja pōrsaceļt ūtrā krostā. Un pīgōjis kaids Rokstu zynōtōjs saceja jam: «Mōceitōj,
es sekōšu tev, kurp vīn tu īsi.» Un Jezus jam atbiļdēja: «Lopsom ir olas,
dabasu putnim – ligzdas, bet Cylvāka Dālam nav kur golvu nūlikt.» Kaids cyts nu
jō mōceklim saceja jam: «Kungs, atļauņ maņ vyspyrms aizīt un apglobōt sovu tāvu.»
Bet Jezus jam atbiļdēja: «Sekoj maņ un atstōj myrušajim apglobōt sovus myrušūs.»
Tys ir Kunga vōrds.