PYRMAIS LASEJUMS Jer 2, 1–3. 7–8. 12–13
Izraeļa nūdeveiba.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS
Maņ atsaklōja Kunga vōrds, kas saceja:
«Ej un sludynoj, Jeruzalemei dzēržūt, un
soki: «Tū soka Kungs: es atcerūs tevi, tovas jauneibas draudzeibu un tovu leigovas
mīlesteibu, kod tu sekōji maņ tuksnesī, zemē, kas nateik apsāta. Izraeļa Kungam
beja svātums, jō ražas pyrmais auglis. Vysi, kas ceņtēs jū apreit, dareja nūzīgumu,
un pōr jim nōce nalaimes,» soka Kungs. Un es jyusus īvežu dōrzam leidzeigā zemē,
lai jyus āstu tōs augļus un lobumus. Bet īgōjuši jyus sagōnejot munu zemi un
munu montōjumu padarejot atbaidūšu. Prīsteri najautōja: «Kur ir Kungs?» Lykuma
zynōtōji napazyna mani; goni atkryta nu manis, un pravīši pravītōja Baāla lobā
un sekōja tim, kas naspēj dūt atbolstu.» «Drebit par tū šausmōs, dabasi, nūtreisit
izbailēs,» soka Kungs. «Jo divkōršu ļaunumu ir izdarejuse muna tauta: jī atstōja
mani, dzeivō yudiņa olūtu, lai izroktu sev tvertnes, cauras tvertnes, kurōs
nasatur yudiņs.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 36 (35)
Refrens: Myusu
Dīvs ir dzeiveibas olūts. (R. sal. 10a)
6 Kungs,
tova žāļsirdeiba snīdzās leidz dabasim,
un leidz pat mōkūnim – tova patīseiba;
7 tova
taisneiba ir kai Dīva kolni,
tovi sprīdumi – kai vysdziļōkōs dzeļmes.
Refrens
8 Cik dōrga,
Dīvs, ir tova žāļsirdeiba!
Cylvāku bārni pasatver tovu spōrnu ānā;
9 nu
tova noma bogōteibom jī ēss leidz sōtam,
un nu tovas līksmeibas strauta tu jūs
dzyrdynōsi.
Refrens
10 Jo pi
tevis ir dzeiveibas olūts,
un tovā gaismā mes skateisim gaismu.
11 Snēdz
sovu žēlesteibu tim, kas tevi pazeist,
un sovu taisneibu – tim, kam skaidra
sirds.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Mt 11, 25
Alleluja.
Lai tev pasateicam, Tāvs, kas esi Kungs
pōr dabasim un zemi,
jo tu dabasu vaļsteibas nūslāpumus esi
atklōjis mozajim.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 13, 10–17
Kōpēc Jezus mōca leidzeibōs?
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Mōcekli, pīgōjuši klōt pi Jezus, jautōja:
«Kōpēc tu jim runoj leidzeibōs?» Atbyldūt jys saceja tim: «Tōdēļ, ka jums ir dūts
saprast dabasu vaļsteibas nūslāpumus, bet jim nav dūts. Jo kam ir, tam tiks dūts,
un jam byus pōrpiļneiba; bet kam nav, nu tō tiks atjimts ari tys, kas jam ir.
Es tōdēļ runoju jim leidzeibōs, ka jī radzādami naredz, dzērdādami nadzērd, ni
ari saprūt. Un pi jim pīsapiļdeis Isaja pravītōjums, kas soka: «Ar dzērdi jyus
dzērdēsit, bet nasaprassit; skateidamīs redzēsit, bet nasaskateisit. Jo šōs
tautas sirds ir nūcītynōta, un ar ausim jī ir slykti dzērdējuši, un sovas acis
aizvāruši, lai ar acim naradzātu un ar ausim nadzērdātu, un sirdī nasaprostu, un
lai naatsagrīztu, ka es jūs dzīdynōtu.» Bet svēteigas ir jyusu acis, jo tōs
redz, un jyusu ausis, jo tōs dzērd. Patīši es jums soku: daudzi pravīši un
taisneigī vēlējōs redzēt, kū jyus radzat, bet naredzēja, un dzērdēt, kū jyus dzēržat,
bet nadzērdēja.»
Tys ir Kunga vōrds.