PYRMAIS LASEJUMS Jer 1, 1. 4–10
Pravīša Jeremija paaicynōšona.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS
Jeremija, Hilkija dāla, vōrdi. Jys ir nu
prīsteru kōrtas, kuri beja Anatotā, Benjamina zemē. Maņ atsaklōja Kunga vōrds:
«Pyrms nakai tevi izveidōju mōtes mīsōs, es tevi pazynu, un, pyrms nakai tu nōci
pasaulē, es tevi svētēju un izraudzeju tevi par pravīti tautom.» Un es saceju:
«Ak, Kungs Dīvs! Es taču naprūtu runōt, jo asu vēļ jauneklis.» Bet Kungs maņ
atbiļdēja: «Nasoki: «Es asu vēļ jauneklis,» jo tu īsi, pi kō vīn es tevi syuteišu,
un runōsi vysu, kū vīn tev pavēlēšu. Nasabeisti nu jim, jo es asu ar tevi, lai
tevi izglōbtu,» soka Kungs. Un Kungs izstīpe sovu rūku un pīsaskōre munai
mutei. Un Kungs maņ saceja: «Lyuk, es devu sovus vōrdus tovā mutē. Redzi, šudiņ
es tevi īcēļu pōr tautom un pōr vaļstim, lai tu izrautu ōrā un sagrautu, lai
pazudynōtu un izklaidynōtu,
lai byuvātu un dēsteitu.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 71 (70)
Refrens: Muna
mute slavēs Dīva taisneibu. (R. sal. 15a)
1 Uz
tevi, Kungs, es cereju;
nimyužam lai es nateiku apkaunōts.
2 Sovā
taisneibā atbreivoj mani un mani izglōb,
pīvērs maņ sovu ausi un atpestej mani.
Refrens
3 Esi
maņ par aizsardzeibas kliņti un cītūksni,
lai tu atpesteitu mani,
jo tu esi muns styprums un muns patvārums.
4 Muns
Dīvs, izrauņ mani nu grēcinīka rūkas.
Refrens
5 Jo
tu, Kungs, esi munas ilgas,
Kungs, tu muna cereiba kūpš munas
jauneibas.
6 Kūpš
dzimšonas asu pasaļōvis uz tevi,
nu munas mōtes klēpe tu esi muns sorgōtōjs.
Refrens
15 Muna
mute sludynōs tovu taisneibu,
vysu dīnu – tovu paleidzeibu.
17 Dīvs,
tu esi mani mōcejis kūpš munas jauneibas,
un es leidz šam laikam sludynoju tovus
breinumdorbus.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS
Alleluja.
Sākla ir Dīva vōrds, bet sējējs ir
Kristus;
kas jū atrūn, tys dzeivōs uz myužim.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 13, 1–9
Leidzeiba par sējēju.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tamā dīnā Jezus, izgōjis nu mōjas, apsasāda
pi jyuras. Un daudz ļaužu sasapuļcēja ap jū, tōpēc jys īkōpe laivā un apsasāda,
bet vysi ļaudis stōvēja krostā. Un jys tim daudz runōja leidzeibōs, saceidams: «Lyuk,
sējējs izgōja sātu. Jam sējūt, daža sākla nūkryta ceļmolā, un atlidōjuši putni
tū apēde. Cytas nūkryta kliņšainā vītā, kur nabeja daudz zemes, un tyuleņ
izdeiga, jo tom nabeja dziļas augsnes. Kod uzlēce saule, tōs nūveita un nūkolta,
jo tom nabeja sakņu. Bet cytas krita storp ērkškim, un ērkški izauga un tōs nūmōce.
Bet vēļ cytas krita lobā zemē un nese augļus: cyta symtkōrteigus, cyta sešdesmitkōrteigus,
cyta trejsdesmitkōrteigus. Kam ir ausis, tys lai klausōs.»
Tys ir Kunga vōrds.