PYRMAIS LASEJUMS Rad 22, 1–2. 9–13. 15–18
Abrahama upurs.
LASEJUMS NU RADEIŠONAS GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Dīvs pōrbaudēja Abrahamu un jam saceja:
«Abraham, Abraham!» Jys atbiļdēja: «Te es asu». Tod Dīvs teice: «Jem sovu vīnpīdzymušū
dālu Izaku, kuru tu mīļoj, un ej uz Morijas zemi, un tur upurej jū kai
dadzynojamū upuri uz vīna nu kolnim, kuru es tev parōdeišu». Nūnōcis vītā, kuru
Dīvs jam beja nūrōdejis, Abrahams tur uzcēle oltoru un salyka vērsum molku un,
sasējis sovu dālu Īzaku, uzlyka jū uz oltora vērs sakrautōs molkas. Un Abrahams
izstīpe rūku un satvēre nazi, lai nūkautu upurī sovu dālu. Un, lyuk, Kunga eņgeļs
sauce nu dabasim: «Abraham, Abraham!» Tys atbiļdēja: «Te es asu». Eņgeļs saceja
«Napaceļ sovu rūku pret zānu un nadori jam nikō ļauna. Tagad es zynu, ka tu
beistīs Dīva un manis dēļ naesi saudzējis pat sovu vīneigū dālu». Abrahams pacēle
sovas acis un īraudzēja ēršku kryumā ar rogim aizakārušu vucynu. Pajēmis jys
upurēja tū kai dadzynojamū upuri dāla vītā. Tod Kunga eņgeļs sauce Abrahamam ūtrreiz
nu dabasim un saceja: «Es asu zvērējis pats pi sevis, soka Kungs. Topēc, ka tu
esi izdarējis šū lītu un naesi saudzējis sovu vīnpīdzymušū dālu, es tevi svēteišu
un vairōšu tovus pēcnōcējus kai dabasu zvaigznes un kai smiļtis, kas ir jyurmolā.
Tovi pēcnōcēji īkarōs sovu īnaidnīku vōrtus, un vysas zemes tautas tovūs pēcnōcējūs
tiks svēteitas, tōdēļ ka tu paklausēji munam bolsam.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 116 (115)
Refrens: Es
staigōšu Kunga prīškā dzeivūs zemē. (R.
9)
10 Es
ticēju pat tod, kod runōju:
«Es asu ļūti satrīkts».
15 Kunga
acīs ir dōrga
jō svātūs nōve.
Refrens
16 Ak,
Kungs, tovs kolps es asu,
es asu tovs kolps un tovas kolpyunes dāls.
Tu esi sarōvis munas važas:
17 es
nesšu tev slaves upuri
un pīsaukšu Kunga vōrdu.
Refrens
18 Es
izpiļdeišu sovus sūlejumus Kungam
vysu jō ļaužu prīškā,
19 Kunga
noma pogolmūs,
Jeruzaleme, tovā vydā.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS Rom 8, 31b–34
Myusu dēļ Dīvs nasaudzēja pat sovu Dālu.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES ROMĪŠIM
Brōli:
Jo Dīvs ir ar mums, kas tod ir pret
mums? Jys nasaudzēja pat sovu Dālu, bet tū atdeve par mums vysim. Kai tod jys mums
leidz ar jū nadōvynōs vysu? Kas apsyudzēs Dīva izradzātūs? Voi Dīvs, kas
attaisnoj? Kas ir tys, kurs nūtīsōs? Voi Kristus Jezus, kas ir nūmiris, vēļ
vairōk – kas ir augšancēlīs un kas ir pi Dīva lobōs rūkas un myusus aizstōv?
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Mt 17, 7
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Nu myrdzūša mōkūņa atskanēja vōrdi:
«Šys ir muns mīļōtais Dāls; jam
klausit».
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Mk 9, 2–10
Kristus apsaskaidrōšona.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS
Tymā laikā:
Jezus pajēme sev leidza Pīteri un Jākubu,
un Jōni un aizvede jūs vīnus sovrup augstā kolnā. Un tur jys apsaskaidrōja jūs
prīškā. Un jō drēbes kliva myrdzūši boltas, kaidas nivīns balynōtōjs vērs zemes
naspēj izbalynōt. Un jim pasarōdeja Elijs ar Mozu un sasasarunōja ar Jezu. Bet
Pīters atbyldūt saceja Jezum: «Rabbi, mums ir labi šeit byut. Mes uzceļsim
trejs teļtis: vīnu tev, vīnu Mozum un vīnu Elijam.» Tōdēļ, ka jys nazynōja, kū
runoj, tai kai jī beja ļūti nūsabeiduši. Tod pasarōdēja mōkūņs, kas jūs apānōja,
un nu mōkūņa atskanēja bolss: «Šis ir muns mīļōtais Dāls; jam klausit». Un jī,
tyuleņ apsaskatējuši vysapkōrt, vairs nivīnu naredzēja, kai tikai Jezu jim
blokus. Un, jīm kōpūt lejā nu kolna, jys pavēlēja jim, lai nivīnam nastōsteitu,
kū beja redzējuši, koleidz Cylvāka Dāls nabyus nu myrūnim augšancēlīs. Un jī īvārōja
pavēli, pōrrunojūt tikai sovā storpā, kū tys nūzeimej «nu myrūnim augšanceļtīs».
Tys ir Kunga vōrds.