PYRMAIS LASEJUMS Mih 7, 14–15. 18–20
Lyugums pīdūt.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA MIHAS GRŌMOTAS
Kungs, goni sovu tautu ar sovu zizli, sova
montōjuma gonampulku, kas mōjoj vīnatnē mežā, dōrzu vydā. Lai jī gonās Basanā
un Gileadā kai seņsenūs laikūs. Kai tovas izīšonas dīnōs nu Egiptes zemes, parōdi
mums breinumus. Kurs Dīvs ir tev leidzeigs, kas attōlynoj nūzīgumus un atlaiž
grākus atlykušajim nu sova montōjuma? Jys natur myužeigi sovas dusmes, tōdēļ ka
jam pateik žāļsirdeiba. Jys atsagrīzs un īsažālōs par mums, sameis vysus myusu
nūzīgumus un vysus myusu grākus īmess jyuras dziļumūs. Tu parōdeisi uzticeibu Jākubam,
žāļsirdeibu Abrahamam, kū esi zvērējis myusu tāvim kūpš seņsenom dīnom.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 85 (84)
Refrens: Dīvs,
rōdi mums sovu žāļsirdeibu. (R. sal. 8a)
2 Kungs,
tu beji labvēleigs sovai zemei,
Jākuba liktini pagrīzi uz lobu.
3 Tu
atlaidi vaini sovai tautai,
apsedzi vysus jōs grākus.
4 Tu
apvaļdeji sovu naidu,
nūsavērsi nu sovu dusmu kvēles.
Refrens
5 Atgrīz
myusus pi sevis, Dīvs, myusu Pesteitōj,
un nūvērs nu mums sovu reiksti.
6 Vai
tod tu uz mums dusmōsīs myužeigi
un sovu bardzeibu paturēsi uz paaudžu
paaudzem?
Refrens
7 Vai
tod tu naatjaunōsi myusu dzeivi,
lai tova tauta prīcōtūs tevī?
8 Sovu žāļsirdeibu
mums rōdi, Kungs,
un dōvoj mums sovu pesteišonu.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 14, 23
Alleluja.
Kas mani mīļoj, tys piļdeis munus vōrdus,
un muns Tāvs jū mīļōs, un mes pi jō nōksim.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 12, 46–50
Lyuk, muna mōte un muni brōli.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Koleidz Jezus runōja ļaudim, redzi, jō mōte
un brōli stōvēja ōrā, grybādami ar jū runōt. Kaids jam saceja: «Lyuk, tova mōte
un tovi brōli stōv ōrā un grib runōt ar tevi.» Bet, atbyldādams tam, kas jam
paziņōja, jys saceja: «Kas ir muna mōte un kas ir muni brōli?» Un, izstīpis rūku,
nūrōdūt uz sovim mōceklim, jys saceja: «Lyuk, muna mōte un muni brōli! Jo
kotrs, kas pylda muna Tāva grybu, kurs ir debesīs, tys ir muns brōļs un mōsa,
un mōte.»
Tys ir Kunga vōrds.