Menu:














 


pyrmūdĪna, 23. juļs

PYRMAIS LASEJUMS Mih 6, 1–4. 6–8

Patīsōs dīvbejeibas byuteiba.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA MIHAS GRŌMOTAS

Klausīs, kū runoj Kungs: «Celīs, uzastōj tīsā kolnu prīškā, un pakolni lai dzērd tovu bolsu.» Klausitēs, kolni, Kunga sprīdumu un īsaklausit jyus, zemes pamati, jo Kungs īt tīsā ar sovu tautu un Izraeļam tīsā ceļ pōrmatumus. «Muna tauta, kū es tev izdareju un kur tev beju par nostu? Atbiļdi maņ! Es tevi izvežu nu Egiptes zemes un nu vergu noma atbreivōju tevi, un syuteju tova vaiga prīškā Mozu un Āronu, un Mirjamu.» «Kū pīnōceigu lai upureju Kungam, kod lūceišu ceļus Vysaugstō Dīva prīškā? Vai tod lai jam nasu dadzynojamūs upurus un godu vacus teļus? Vai tod Kungam patiks tyukstūšas vucynu, daudzas tyukstūšas eļļas strautu? Vai tod es atdūšu pyrmdzymtū par munu nūzīgumu; munas mīsas augli – par munas dvēseles grāku?» Tev, cylvāk, jau ir saceits, kas ir lobs un kū Kungs prosa nu tevis: dareit taisneibu, mīļōt labvēleibu un pazemeigi staigōt Dīva prīškā.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 50 (49)

Refrens: Dīva pesteišonu redzēs taisneigī. (R. sal. 23)

5 «Sapulcynojit maņ munus svātūs,

kuri, nasūt upuri, nūslēdze ar mani dereibu.»

6 Un dabasi sludynōs jō taisneibu,

jo Dīvs ir tīsnesis.

Refrens

8 Es navaiņōšu tevi par tovim upurim,

jo tovi dadzynojamī upuri vysod ir munā prīškā.

9 Es najimšu teļus nu tova noma,

ni ari ōžus nu tova gonampulka.

Refrens

16 «Kōpēc tu daudzynoj munas bausleibas

un ar sovu muti pīmini munu dereibu?

17 Pamōceibas tu taču īneidi

un munus vōrdus aizmeti prūjom aiz sevis.

Refrens

21 Tu tū dareji, bet es klusēju.

Tu dūmōji, ka es asu tev leidzeigs?

Es apsyudzēšu tevi un tū vysu likšu tev prīškā.

23 Kas ness slaves upuri, tys mani gūdynōs,

un kas naaptraipeits staigoj ceļu,

tam es rōdeišu Dīva pesteišonu.»

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Ps 95, 8

Alleluja.

Nanūcītynojit šudiņ sovas sirdis,

bet īsaklausit Kunga bolsā.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 12, 38–42

Jonas zeime.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā:

Daži Rokstu zynōtōji un farizeji Jezum saceja: «Mōceitōj, mes vēlejamēs nu tevis redzēt zeimi.» Jys atbyldūt saceja tim: «Ļauna un lauleibas pōrkōpēja ciļts meklej zeimi, bet cyta zeime tai natiks dūta, kai vīneigi pravīša Jonasa zeime. Jo, kai Jonass trejs dīnas un trejs naktis beja lelōs zivs vādarā, tai Cylvāka Dāls trejs dīnas un trejs naktis byus zemes klēpī. Ninives veiri stōsīs tīsā pret šū ciļti un nūtīsōs tū, jo jī, Jonasam sludynojūt, atsagrīze nu grākim. Un, lyuk, šeit ir vairōk kai Jonass! Dīnvydu kēnenīne stōsīs tīsā pret šū ciļti un nūtīsōs tū, tōdēļ ka jei nu pasaules molas nōce klauseitīs Salamona gudreibu. Bet, lyuk, šeit ir vairōk kai Salamons!»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze