PYRMAIS LASEJUMS Rad 17,3–9
Dīva dereiba ar Abrahamu.
LASEJUMS NU RADEIŠONAS GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Abrams nūsleiga zemē uz vaiga. Bet Dīvs
jam saceja: «Lyuk, muna dereiba ar tevi. Tu kļyusi daudzu tautu tāvs, un tovs vōrds
vairs nabyus «Abrams», bet gon tovs vōrds byus «Abrahams», jo es tevi īcēļu par
tāvu daudzom tautom. Un es tev likšu pīaugt ļūti lelā skaitā un tevi īceļšu par
tāvu tautom, un nu tevis izīs karali. Un es nūslēgšu sovu dereibu storp mani un
tevi, un tovim pēcnōcējim pēc tevis vysōs paaudzēs kai myužeigu dereibu, lai es
byutu tovs un pēc tevis tovu pēcnōcēju Dīvs. Un es atdūšu tev un pēc tevis
tovim pēcnōcējim zemi, kurā esi apsametīs, vysu Kanāna zemi myužeigā īpašumā.
Un es byušu jūs Dīvs.» Un Dīvs otkon saceja Abrahamam: «Bet tu un tovi pēcnōcēji
pēc tevis vysōs paaudzēs sorgojit munu dereibu.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 105 (104)
Refrens: Dīvs
atcerās sovu dereibu. (R. 8a)
4 Meklejit
Kungu un jō varenū spāku,
meklejit vīnmār jō vaigu.
5 Atceritēs
jō breinumus, kū jys ir darejis,
jō zeimes un jō mutes sprīdumus;
Refrens
6 jyus,
Abrahama dzymums, jō kolpi,
Jākuba dāli, jō izvālātī.
7 Jys
ir Kungs, myusu Dīvs;
jō sprīdumi skar vysu zemi.
Refrens
8 Uz
myužim jys atcerās sovu dereibu,
sūlejumu, kuru deve uz tyukstūša
paaudzem;
9 dereibu,
kū ar Abrahamu nūslēdze,
un sovu zvārastu, kū deve Izakam.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Ps 95, 8
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Nanūcītynojit šudiņ sovas sirdis,
bet īsaklausit Kunga bolsā.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 8, 51–59
Abrahams redzēja munu dīnu.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ
UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā Jezus saceja jūdim:
«Patīši, patīši es jums soku: Jo kas īvārōs
munus vōrdus, tys nimyužym naredzēs nōvi». Jūdi jam teice: «Tagad mes zynom, ka
tevī ir ļaunais gors. Abrahams nūmyra un pravīši, bet tu soki: «Jo kas īvārōs
munus vōrdus, tys nimyužam naīpazeis nōvi». Vai tod tu esi lelōks par myusu tāvu
Abrahamu, kurs nūmyra? Ari pravīši nūmyra! Kū tu nu sevis taisi?» Jezus atbiļdēja:
«Jo es pats sevi cyldynōju, muna slave nav nikas. Tys ir muns Tāvs, kurs mani
cyldynoj un par kuru jyus sokot: «Tys ir myusu Dīvs!» un jyus jū napazeistat. Bet
es jū pazeistu. Un jo es saceitu: «Es jū napazeistu», es byutu leidzeigs jums –
meļs. Bet es pazeistu jū un īvāroju jō vōrdus. Jyusu tāvs Abrahams ļūti nūsaprīcōja,
ka redzēs munu dīnu. Un jys redzēja un beja īprīcynōts.» Bet jūdi jam saceja:
«Tev vēļ nav ni pīcdesmit godu, un tu redzēji Abrahamu?» Jezus jim teice: «Patīši,
patīši es jums soku: Pyrms nakai beja Abrahams, es asu». Tod jī pakēre akmiņus,
lai mastu uz jū. Bet Jezus pasaslēpe un izgōja nu svētneicas.
Tys ir Kunga vōrds.