Menu:














 

sastdĪna, 21. juļs

PYRMAIS LASEJUMS Mih 2, 1–5

Dīva strōpes pasludynōšona par tautas apspīsšonu.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA MIHAS GRŌMOTAS

Bādas tim, kas gudroj nalīteibas un dūmoj ļaunu sovōs guļvītōs! Reita gaismeņā jī tū izdora, jo tys ir jū rūku spākūs. Jī īkōroj teirumus un varmūceigi tūs pajam, īkōroj mōjas un tōs sagrōb. Un jī apspīž veiru un jō nomu, cylvāku un jō montōjumu. Tōpēc Kungs tai soka: «Redzi, maņ nūdūmā ir šai ciļtei uzsyuteit nalaimi, nu kuras jyus nanūvērssit sovus koklus. Un jyus nastaigōsit apkōrt tik lapni, jo tys byus nalaimeigs laiks. Tamā dīnā par jums tiks izteiktas parunas un atskanēs raudu dzīsme:» Mes asam pagolam izpūsteiti. Munas tautas daļa ir pōrmēreita, kuru nivīns tai vairs naatgrīzs. Atkritējam teik īdaleiti myusu teirumi.» Tōpēc ari tev nabyus nivīna, kas mastu lūzes auklu daļas īmēreišonai Kunga draudzē.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 10

Refrens: Kungs, naaizmērsti nabogus. (R. 12b)

1 Kungs, kōpēc tu stōvi nu tōlīnes,

cīsšonu laikā apslēp sevi,

2 kod ļaunprōtis dižojās, nabogs teik vojōts

un kreit par upuri jūs viļteibai.

Refrens

3 Jo grēcinīks ar sovom kōreibom līlejās,

un olkateigais pats sevi svētej.

4 Sovā lepneibā grēcinīks nūnīvoj Kungu:

«Atmoksas nabyus, nav ari Dīva.»

Refrens

7 Ar lōstim, krōpšonu un vyltu jō mute ir pylna,

ļaunprōteiba un pūsts uz jō mēles.

8 Jys slāptuvēs sēž pi celim,

navaineigū slapani nūnōvej.

Refrens

14 Bet tu redzi, tu nūvāroj pūstu un bādas,

lai tōs jimtu sovōs rūkōs.

Tev atdevis ir nabogs,

tu esi kļyvis aizstōvis bōrinim.

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS 2 Kor 5, 19

Alleluja.

Dīvs pasauli caur Kristu samīrynōja ar sevi

un mums deve samīrynōšonōs vōrdu.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 12, 14–21

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā:

Farizeji, izgōjuši ōrā, nūturēja apsprīdi pret Jezu, kai jū nūgalynōt. Bet Jezus, tū zynōdams, aizgōja nu turīnes. Un daudzi jam sekōja, un jys tūs vysus izdzīdynōja, un pavēlēja, lai tī jō naatklōj. Tai vajadzēja izapiļdeit pravīša Isaja vōrdim: «Lyuk, muns kolps, kuru es izredzēju, muns mīļōtais, kas labpateik munai dvēselei. Uz jū es likšu sovu goru, un jys pasludynōs tīsu tautom. Jys nasanaidōs un natrūkšņōs, un nivīns uz īlas nadzērdēs jō bolsa. Jys nanūlauzs aizlauztu nīdri un naizdzēss kvālojūšu dakti, cikom nabyus licis uzvarēt taisneibai. Un tautas cerēs uz jō vōrdu.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze