PYRMAIS LASEJUMS Sk 21, 4–9
Vara čyuska kai glōbšonas zeime.
LASEJUMS NU SKAITĻU GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs
Izraelīši nu Hora kolna devēs ceļā, kas
vede uz Sorkonū jyuru, lai apītu Edoma zemi. Bet ceļā tauta sōce kļyut napacīteiga.
Un jī kūrnēja pret Dīvu un Mozu un saceja: «Kōpēc tu izvedi myusus nu Egiptes?
Lai mes tuksnesī nūmērtu? Nav ni maizes, ni yudiņa. Mums jau apsarībuse šei pōrlīku
vīglō bareiba.» Šō īmesļa dēļ Dīvs uzsyuteja tautai guneigas čyuskas, kas sakūde
ļaudis; un daudz ļaužu nu Izraeļa nūmyra. Tod jī gōja pi Mozus un saceja: «Mes
sagrākōjom, jo kūrnējom pret Kungu un pret tevi. Lyudzīs, lai jys attōlynōtu nu
mums čyuskas.» Un Mozus lyudzēs par tautu. Tod Kungs jam saceja: «Pagatavoj
guneigu čyusku un uzstōdi tū par zeimi. Sakūstais, tū uzlyukōjis, dzeivōs.» Un
Mozus pagatavōja vara čyusku un uzstōdēja
tū par zeimi, kuru uzlyukōdami, sakūstī kliva vasali.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 102 (101)
Refrens: Kungs,
uzklausi munu lyugšonu. (R. 2a)
2 Kungs,
uzklausi munu lyugšonu,
un muns saucīņs lai nūnōk pi tevis.
3 Naapslēp
nu manis sovu vaigu.
Tamā dīnā, kod es cīšu bādas,
pīvērs maņ sovu ausi.
Tamā dīnā, kod es pīsaukšu tevi,
ōtri uzklausi mani.
Refrens
16 Kungs,
pogōni beisīs tova vōrda,
un vysi zemes karali – tovas gūdeibas,
17 jo
Kungs otkon uzceļs Sionu
un pasarōdeis sovā slavā.
18 Jys pīsavērss
tryuceigū lyugšonai
un nanycynōs jūs lyugumus.
Refrens
19 Lai
tys teik uzraksteits nōkamai paaudzei,
un tauta, kas tiks radeita, slaveis
Kungu!
20 Jo
jys ir lyukōjīs nu sovas vysaugstōs svētneicas,
Kungs ir skatejīs nu dabasim uz zemi,
21 lai
dzērdātu gyustekņu vaimanas,
lai atbreivōtu tūs, kas nūlamti nōvei.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Dīva vōrds ir sākla, bet sējējs ir
Kristus;
ikvīns, kas atrass jū, pastōvēs myužam.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 8, 21–30
Kod jyus paaugstinōsit Cylvāka Dālu, tod jyus pazeisit, ka es asu.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā Jezus saceja farizejim:
«Es aizeju, un jyus mani meklēsit, un
tod jyus nūmērsit sovā grakā! Tur, kur es eju, jyus navarit aizīt.» Tod jūdi
teice: «Vai tod jys pats sevi nūnōvēs, ka soka: «Tur, kur es eju, jyus navarit
aizīt»?» Bet jys tim saceja: «Jyus asat nu zemes, es asu nu augšīnes. Jyus asat
nu šōs pasaules, es nu šōs pasaules naasu. Es jums teiču, ka jyus nūmērsit sovūs
grākūs; tōdēļ ka, jo jyus naīticēsit, ka es asu, tod jyus nūmērsit sovūs grākūs.»
Jī saceja jam: «Kas tod tu esi?» Jezus jim teice: «Vyspyrms: tys, kurs vēļ
sasarunoj ar jums! Maņ ir daudz kas par jums sokams un sprīžams. Bet tys, kurs
mani syuteja, ir patīss, un es soku pasaulei tū, kū asu dzērdējis nu jō.» Bet jī
nasaprota, ka jys par Tāvu sauce Dīvu. Tod Jezus jim saceja: «Kod jyus
paaugstynōsit Cylvāka Dālu, tod jyus pazeisit, ka es asu, un nikō nadoru pats
nu sevis, bet runoju tū, kū maņ mōcēja Tāvs. Un tys, kurs mani syuteja, ir ar
mani. Jys naatstōja mani vīnu, jo es vīnmār doru tū, kas jam pateikams.» Kod
jys tū runōja, daudzi jam īticēja.
Tys ir Kunga vōrds.