advents - tas ir laiks labiem darbiem
,,Atcerieties pavadīt kādu laiku ar saviem mīļajiem, jo
viņi nebūs ar jums mūžīgi.
Atvēliet laiku mīlestībai, atvēliet laiku sarunām, atvēliet laiku pārdomām.”(Džodžs
Karlins)
Advents ir labo darbu laiks, kad
ikviens aicināts vairāk izrādīt žēlsirdību un mīlestību saviem līdzcilvēkiem.
Ir nepieciešams vērīgāk paraudzīties apkārt, atbalstīt tos, kuriem visvairāk kā
trūkst. Dāvāt siltu smaidu, labu vārdu, apskāvienu kādam, kas nesaņem pašu
nepieciešamāko – mīlestību, jo tā ir vienīgais dārgums, ko var dāvināt no sirds un par ko nemaksāt ne centa.
Šī gada 16. decembrī Bērnu sociālo pakalpojumu centrā viesojās V. E.
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis un Rēzeknes Katoļu vidusskolas
skolēni, vecāki, Jēzus Sirds katedrāles pārstāvji – grupa 20 cilvēku sastāvā,
lai tur piedalītos labdarības pasākumā.
Šajā iestādē
tiek sniegti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bez
vecāku gādības palikušiem bērniem, bāreņiem, bērniem ar īpašām vajadzībām,
ģimenēm ar bērniem, kuras nonākušas krīzes situācijā. Šobrīd Rēzeknes centrā atbalstu
saņem 22 cilvēki.
Ģimenē
iegūstamo, protams, nespēj kompensēt tikai materiāli nodrošināta vide. Rēzeknes
centra vadība, atbalsta kolektīvs ļoti daudz rūpējas, lai bērni justos labi,
lai apgūtu nepieciešamās dzīves prasmes un iemaņas, uzlabotu sociālās
funkcionēšanas spējas. Pasākumā bija jūtama ļoti sirsnīga atmosfēra.
Bīskaps, uzrunājot klātesošos, akcentēja kristības vērtību, skaidrojot par Dieva Tēva
plānu, Jēzus misiju uz zemes. Rēzeknes Katoļu vidusskolas skolēni un
skolotājas bija sagatavojuši leļļu
teātri ,,Dievs dāvā pasaulei Pestītāju”, kopā ar Bērnu sociālo pakalpojuma
centra bērniem dziedāja dziesmas. Katoļu skolas un katedrāles pārstāvji bija
sagatavojuši dāvaniņas, kas tika pasniegtas centra iemītniekiem. Bīskaps pastāstīja
arī par kaladu jeb oblāšu nozīmi, to laušanas tradīcijām. Visi klātesošie
saņēma kaladas, pēc tam arī Dieva svētību.
Cerams, ka
kopīga sadarbība būs arī turpmāk. Labdarības pasākuma dalībnieki guva jaunu
pieredzi, priekšstatus par bērnu dzīvi ārpus ģimenes. Iespējams, tā būs viela
pārdomām par ģimeni kā vērtību, par vecāku atbildību, pienākumiem bērnu
audzināšanā, izglītošanā. Citu cilvēku sāpes redz bieži, bet reti aizdomājas
par to, kā varētu kaut ko mainīt. Varbūt pietiek kaut vai ar labiem vārdiem, sirsnīgu
skatienu, uzmundrinošu smaidu.
Protams, nav iespējams palīdzēt
visiem pasaules cilvēkiem, tomēr, vēršoties kaut tikai pie viena no tiem, varētu veidot pasauli daudz
laimīgāku. Nav iespējams nodzīvot mūžu otra vietā, taču var mēģināt
saprast, kā viņš jūtas un to kaut emocionāli
atbalstīt.
,,Vakardiena ir pagājusi.
Rītdiena vēl nav atnākusi. Mums pieder tikai šodiena. Sāksim tagad. (..) mēs
nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu
mīlestību. ”(Māte Terēze no Kalkutas)
Teksts: L. Klepere
Foto: I. Proveja
Ievietots: 18:38, 22.12.2016.