1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.

1948. gadā komunistiskā partija gatavojās sākt veidot zemnieku kopsaimniecības pēc Krievijas parauga. Latviešu zemnieki nevēlējās labprātīgi atteikties no savas zemes. Izsūtīšana skāra galvenokārt turīgo zemnieku ģimenes, kurām bija labāk iekoptās saimniecības. Turklāt zemnieki bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji.

25. martā uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Pretestība kolektivizācijai bija lauzta – mēnesi pēc izvešanas jau vairāk kā 70% zemnieku bija iestājušies kolhozos.

Pēc 1956. gada liela daļa izsūtīto tika atzīti par nevainīgiem un viņiem atļāva atgriezties Latvijā. Izsūtīšanas brīdī konfiscētais īpašums netika atdots un vajadzēja paiet vēl ilgiem gadiem, lai represētie atgūtu godīga cilvēka vārdu. 1949. gada 25. martā deportētie pilnībā tika reabilitēti tikai pēc 1989. gada.

Pieminot šos traģiskos notikumus, 2015. gada 25. martā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē notika piemiņas dievkalpojums, kurā tika aizlūgts par cietušajiem un bojā gājušajiem, kā arī par tiem, kuri izdzīvoja un atgriezās mājās.  Sprediķī bīskaps Jānis Bulis uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi atcerēties savas valsts vēsturi, kā arī lūgties, lai šādi notikumi nekad vairāk neatkārtotos ne Latvijā, ne arī citviet pasaulē.

Ticīgo vidū bija vairāki represētie un viņu tuvinieki, kā arī Rēzeknes Katoļu vidusskolas audzēkņi, kuriem  šādā veidā bija iespēja iedziļināties valsts vēsturē. Dievkalpojums tika translēts Latgales radio, lai lūgšanā varētu vienoties arī tie, kuri  nespēj apmeklēt dievnamu.

    Ievietots: 16:28, 25.03.2015.                                                                                               radieceze.lv