PYRMAIS LASEJUMS 1 Kēn 2, 1–4. 10–12
Davida nōve.
LASEJUMS NU KĒNEŅU PYRMŌS GRŌMOTAS
Kod kēneņam Davidam tyvōjōs laiks mērt,
jys sovam dālam Salomonam pavēlēja, saceidams: «Es dūdūs ceļā, kas paradzāts
vysim cylvākim vērs zemes. Bet tu styprynojīs un esi veirs, un sorgoj Dīva,
tova Kunga, bausleibas, lai tu ītu pēc jō nūrōdejumim, īvārōtu jō ceremonijas
un jō lykumus, prīkšrokstus un pavēles, kai tys ir raksteits Mozus Lykumā, lai
tev veiktūs vyss, kū tu īsōksi, un vyss, kū tu dareisi, un lai Kungs ari izpiļdeitu
sovu apsūlejumu, kuru jys maņ deve, saceidams: «Jo tovi dāli sorgōs sovu ceļu,
munā prīškā staigōdami patīseibā nu vysas sirds un vysas dvēseles, tod tev
natiks atjimts pēctecis Izraeļa trūnī.» Pēc tam Davids aizgōja mīrā pi sovim tāvim
un tyka apglobōts Davida piļsātā. Bet Davida vaļdeišonas laiks Izraelī beja četrudesmit
godi. Hebronā jys vaļdeja septeņus godus, un trejsdesmit trejs godus –
Jeruzalemē.
Tys ir Dīva vōrds.
DZĪDŌJUMS 1 Hr 29, 10–12
Refrens: Kungs Dīvs volda pōr vysu. (R. sal. 12b)
10 Kungs,
myusu tāva Izraeļa Dīvs, esi slaveits
uz myužu myužim!
11 Tev,
Kungs, pīdar lelums un vareneiba,
slave, spūžums un gūdeiba,
jo vyss ir tovs, kas ir debesīs un vērs
zemes.
Refrens
Tev, Kungs, pīdar vaļdeišona,
un tu pasaceļ kai golva pōr vysu.
12 Nu
tevis nōk bogōteiba un slave,
tu voldi pōr vysu.
Tovā rūkā ir spāks un vara,
tovā varā ir vysu paaugstynōt un dareit
stypru.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mk 1, 15
Alleluja.
Dīva vaļsteiba ir tyvu, soka Kungs,
nūžālojit grākus un ticit Evangelijam.
Alleluja.
EVANGELIJS Mk 6, 7–13
Apostolu syuteišona.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS
Tymā laikā:
Jezus pīaicynōja tūs Divpadsmit un sōce
jūs syuteit pa divim, un deve jim varu pōr naškeistajim gorim. Un jys tim pavēlēja
nikō ceļā najimt leidza, izjamūt spīki: ni maizi, ni sūmu, ni naudu jūstā, bet
gon lai jī apautu sandales, bet nagārbtu divus svōrkus. Jys tim saceja: «Kod
jyus kaidā mōjā īīsit, palicit tur, cikom izīsit nu turīnes. Un jo kaidā vītā
jyus nauzjims un nasaklauseis, izīdami nu turīnes nūkrotit putekļus nu jyusu kōjom
jim par līceibu.» Un jī izgōja un aicynōja uz gondareišonu. Daudzus ļaunūs
gorus jī izdzyna ōrā, daudzus sliminīkus svaideja ar eļļu un dareja vasalus.