PYRMAIS LASEJUMS Is 26, 7–9. 12. 16–19
Dzīsme cereibai.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Taisneigō ceļš ir taisns. Tu leidzynoj
taisneigō pareizū taku. Taipat ari tovu sprīdumu ceļā, Kungs, mes cerejam uz
tevi. Tovs vōrds un tova pīmiņa ir dvēseles ilgas. Muna dvēsele slōpst naktīs pēc
tevis; ari sovā gorā es mekleju tevi sovas sirds dziļumūs. Kod tovi sprīdumi
atmirdzēs pōr zemi, tod vysas pasaules ļaudis mōceisīs taisneibu. Kungs, tu dūsi
mums mīru, jo vysus myusu dorbus mums esi darejis tu. Kungs, spaidūs jī meklēja
tevi, syuteja pusbolsā lyugšonas, kod tu jūs strōpēji. Kai gryutneica sīvīte,
kod tyvojās dzemdeibas, mūkōs un klīdz sovōs sōpēs, taidi klivom ari mes tova
vaiga prīškā, Kungs. Mes ījēmem, mūcejamēs sōpēs, bet dzemdējom vēju. Pesteišonu
mes nanesem zemei, un pasaulē īdzeivōtōju nakliva vairōk. Tovi myrušī otkon kļyus
dzeivi, muni nūnōvātī pīsaceļs augšā. Mūstitēs un gavilejit jyus, kas guļat
putekļūs, jo tova rosa ir gaismas rosa, un zeme izdūs gaismā sovus myrušūs.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 102 (101)
Refrens: Nu
dabasim Kungs raugōs uz zemi. (R. sal. 20b)
13 Tu,
Kungs, pastōvi myužam,
un tova pīmiņa – uz paaudžu paaudzem.
14 Tu pīsaceļsi
un byusi Sionai žēleigs,
jo laiks jau ir pīnōcis jū apžālōt,
jo laiks jau ir pīnōcis.
Refrens
15 Tōdēļ
ka tovim kolpim pateik tōs akmini,
un jī sāroj par tōs drupom.
16 Kungs,
pogōni beisīs tova vōrda,
un vysi zemes karali – tovas gūdeibas.
Refrens
17 Jo
Sionu Kungs otkon uzceļs
un pasarōdeis sovā slavē.
18 Jys pīsavērss
tryuceigō lyugšonai
un nanycynōs jō lyugumus.
Refrens
19 Lai
tys teik uzraksteits nōkamai paaudzei,
un tauta, kas tiks radeita, slaveis Kungu!
20 Jo
jys ir lyukōjīs nu sovas augstōs svētneicas,
Kungs ir skatejīs nu dabasim uz zemi,
21 lai
dzērdātu gyustekņu vaimanas,
lai atbreivōtu tūs, kas nūlamti nōvei.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt 11, 28
Alleluja.
Nōcit pi manis vysi, kas strōdojat un cīšat
gryuteibas,
un es jyusus atspērdzynōšu.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 11, 28–30
Jezus ir lānprōteigs un pazemeigu sirdi.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā Jezus, sōkdams runōt, saceja:
«Nōcit pi manis vysi, kas strōdojat un cīšat
gryuteibas, un es jyusus atspērdzynōšu. Jemit munu jyugu uz sevis un mōcitēs nu
manis, jo es asu lānprōteigs un pazemeigu sirdi, un jyus atrassit mīru sovom dvēselem.
Jo muns jyugs ir maigs un muna nosta ir vīgla.»
Tys ir Kunga vōrds.