Menu:














 


svātdĪna, 16. juļs

PYRMAIS LASEJUMS                                                                                        Is 55, 10–11

Dīva vōrda īdarbeigums.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS

Tū soka Kungs:

«Kai leits un snīgs nūnōk nu dabasim un tur vairs naatsagrīž, bet aplaista un atveļdzej zemi, padora tū augleigu un dūd sāklu sējējam un maizi ādōjam, taids byus ari muns vōrds, kas izīs nu munas mutes: tys naatsagrīzs pi manis tukšā, bet izdareis vysu, kū vin asu gribējis, un paveiks tū, kō dēļ asu tū syutejis.»

Tys ir Dīva vōrds.


PSALME 65 (64)

Refrens: Sākla nas augļus lobā zemē. (R. sal. Lk 8, 8)

10 Dīvs tu apmeklej zemi un tū dzyrdynoj,

tu dori tū ļūti bogōtu.

Dīva upe ir yudiņa pylna;

tu līc augt jūs labeibai.

Refrens

Jo tai tu sagatavoj zemi:

11 tu laisti tōs vogas un nūleidzynoj orumus,

tu dori tū meikstu ar leitu un svētej tōs augļus.

12 Tu vaiņagoj ar sovim lobumim,

tovas pādas lāsoj nu treknuma.

Refrens

13 Tuksneša ganeibas ir klōtas ar rosu,

un ar līksmeibu apsajūž uzkolni.

14 Aitu gonompulkūs īsatērp pļovas,

un īlejōs viļņojās labeiba;

tōs dzīd un gavilej.

Refrens

 

ŪTRAIS LASEJUMS                                                                                       Rom 8, 18–23

Mes gaidom gūdeibu.

LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES ROMĪŠIM

Brōli:

Es uzskotu, ka šō laika cīsšonas nav saleidzynojamas ar nōkamū gūdeibu, kas myusūs atsaklōs. Jo radeiba ar ilgom gaida Dīva bārnu pasarōdeišonu. Radeiba tyka pakļauta tukšeibai – na pēc sovas, bet pēc pakļōvēja grybas – ar cereibu, ka ari radeiba tiks atbreivōta nu vērgōšonas izniceibai, lai īgyutu Dīva bārnu gūdpylnū breiveibu. Mes taču zynom, ka vysa radeiba vaid un cīš mūceibas leidz pat šam laikam. Un na tikai jei, bet ari mes poši, kas jau sajēmem Gora pyrmōs dōvonas, ari mes poši sevī vaimaņojam, gaideidami Dīva bārnu tīseibas – myusu mīsas izpesteišonu.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS

Alleluja.

Sākla ir Dīva vōrds, bet sējējs ir Kristus;

kas jū atrūn, tys dzeivōs uz myužim.

Alleluja.

 

EVANGELIJS                                                                                                                          Mt 13, 1–23

Leidzeiba ar sējēju.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tamā dīnā Jezus beja pi jyuras. Un daudz ļaužu sasapulcēja ap jū, tōpēc jys īkōpe laivā un apsasāda, bet vysi ļaudis stōvēja krostā. Un jys tim daudz runōja leidzeibōs, saceidams: «Lyuk, sējējs izgōja sātu. Jam sējūt, daža sākla nūkryta ceļmolā, un atlidōjuši putni tū apēde. Cytas nūkryta kliņšainā vītā, kur nabeja daudz zemes, un tyuleņ izdeiga, jo tom nabeja dziļas augsnes. Kod uzlēce saule, tōs nūveita un nūkolta, jo tom nabeja sakņu. Bet cytas kryta storp ērkškim, un ērkški izauga un tōs nūmōce. Bet vēļ cytas kryta lobā zemē un nese augļus: cyta symtkōrteigus, cyta sešdesmitkōrteigus, cyta trejsdesmitkōrteigus. Kam ir ausis, lai tys klausōs.» Un mōcekli, pīgōjuši klōt, jam jautōja: «Kōpēc tu jim runoj leidzeibōs?» Atbyldūt jys saceja tim: «Tōdēļ, ka jums ir dūts saprast dabasu vaļsteibas nūslāpumus, bet jim nav dūts. Jo, kam ir, tam tiks dūts, un jam byus pōrpiļneiba; bet, kam nav, nu tō tiks atjimts ari tys, kas jam ir. Es tōdēļ runoju jim leidzeibōs, ka jī radzādami naredz, dzērdādami nadzērd, ni ari saprūt. Un pi jim pīsapiļdeis Isaja pravītōjums, kas soka: «Ar dzērdi jyus dzērdēsit, bet nasaprassit; skateidamīs redzēsit, bet nasaskaiteisit. Jo šōs tautas sirds ir nūcītynōta, un ar ausim jī ir slikti dzērdējuši, un sovas acis aizvāruši, lai ar acim naradzātu un ar ausim nadzērdātu, un sirdī nasaprostu, un lai naatsagrīztu, ka es jūs dzīdynōtu.» Bet svēteigas ir jyusu acis, jo tōs redz, un jyusu ausis, jo tōs dzērd. Patīši es jums soku: daudzi pravīši un taisneigī vēlējōs redzēt, kū jyus radzat, bet naredzēja, un dzērdēt, kū jyus dzēržat, bet nadzērdēja. Tod nu klausitēs leidzeibu par sējēju. Pi kotra, kas dzērd vōrdu par vaļsteibu un nasaprūt, atnōk Ļaunais un izraun tū, kas beja īsāts jō sirdī. Šys ir tys, kas beja īsāts ceļmolā. Bet īsātais kliņšainā vītā ir tys, kas vōrdu dzērd un tyuleit ar prīcu tū pījam, bet jymā nav sakņu, jys ir napastōveigs. Jo sōcās spaidi vai vojōšonas vōrda dēļ, jys tyuleņ īsaļaunoj. Bet storp ērškim īsātais ir tys, kas vōrdu dzērd, bet pasaules ryupes un bogōteibas viļteiba nūmōc vōrdu, un tys palīk bez auglim. Bet lobā zemē sātais ir tys, kas vōrdu dzērd un saprūt, un nas augļus: cyts symtkōrteigus, cyts sešdesmitkōrteigus, un cyts trejsdesmitkōrteigus.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze